О предназначении

Par misiju

18 05 11 01

18.05.07.

Dārgais Tēvs! Es sveicu tevi!

Cik grūti mums saprast misiju kādu konkrētu darbību nozīmē, kuras var palīdzēt citiem būt saprātīgākiem un attīstītākiem. Ko var pasākt mūsu mācekļi augšupcelšanās ceļā? Viņi patiesi meklē un nevar atrast pielietojumu savām zināšanām un prasmēm. Vai arī baidās sākt kaut ko nepazīstamu.

Debesu Tēvs: Nav tiesa, daudzi jau ir sevi atraduši tajā, ka rada garīgas grupas un piesaista citus cilvēkus lieliskai literatūrai un meditācijām. Tas arī ir tas ceļš, pa kuru jūs ejat. Tu meklē sev palīgus un vietniekus, lai viņi būtu kā tu? Tu esi sataisījusies aiziet? Tavs “brauciens” izjūk – tev stāv priekšā vēl padzīvot, lai atrastu sev cienīgu aizstājēju.

Paldies Dievam, ka nenāksies steigties. Parunājam par cilvēku misijām.

Es varu tev pavēstīt tikai cilvēku rases vispārējo jēgu, kā tu saproti, nevis specifiku, esmu pārāk tālu no jūsu darīšanām. Tad, lūk, cilvēku kopdzīves jēga ir kārtējais eksperimentālais projekts, kopīgas kopdzīves ilguma izmēģinājuma skrējiens. Kā jūs sadzīvojat ar dažādu kosmosa rasu pēctečiem, kā norit paš-atdzimšana, kā jūs spēsiet atrast kopīgu valodu tagad, kad visas pārējās grūtības ir izietas.

Jūs esat kļuvuši patstāvīgi, iemācījušies gādāt sev uzturu un siltumu, jūsu dzīve ir kļuvusi komfortablāka, tīrāka, kulturālāka, jūs esat kļuvuši izglītotāki, interesējaties par zinātniskiem un garīgiem sasniegumiem. Jūs tiecaties apgūt kosmosu, mīlat bērnus un gribat dot viņiem pašu labāko. Ko tad tagad? Ko tālāk?

Tālāk nāk iekārtošanās lielākā sociuma areālā, saziņā ar citām rasēm un planētām. Kādas grūtības šeit radīsies? Pirmkārt, dažādi mērķi. Jūsu mērķis – ilgi un laimīgi nodzīvot uz savas planētas. Citu mērķi var būt pilnīgi citādi – iegūt planētu un iedzīvotājus, piespiest strādāt savā labā, laupot un iznīcinot visus un visu.

Kas gan tas par mērķi – iznīcināt, un vēl rasēm, kuras jau ir attīstījušās tādā mērā, ka ir izgājušas kosmosā?

Pakļaut vai iznīcināt. Ja jūs uz kādas planētas atradīsiet zeltu, teiksim, jums sagribēsies to izvest uz Zemi, neraugoties uz tiem, kas dzīvo uz tās planētas. Vai ne tā?

Droši vien...

Un jums būs nospļauties par tiem, kas dzīvo uz planētas?

Tas būs atkarīgs no tā, kurš ceļo – humāns cilvēks vai neģēlis. Mūsu planēta arī ir laupīta, un no tās ir vests ārā, kā tagad ir kļuvis skaidrs...

Rases, kuras laupīja Zemi, bija ļoti līdzīgas jums un atstāja Zemes atmiņā savus mērķus un jēgas, savu sociālo komplektu – medicīnu, izglītību, zinātni un reliģiju. Jūs esat ļoti līdzīgi saviem radītājiem.

Bet mūsu radītāji vēro mūs un palīdz, kā es sapratu. Pat droši vien apsargā savu planētu-bērnu?

Neapšaubāmi, ir jau daudz rasu, kuras ir pametušas savu pirmo dzīvesvietu un aptver ar savu uzmanību lielāku kosmosa daļu. Un jūsu planēta tika slēgta turpmākiem eksperimentiem, lai rastos sociums, ar kuru turpmāk var rēķināties kā ar tiem, kas turpinās rasu kopīgas dzīvošanas eksperimentu.

Ir informācija, ka tāds ir Mēness – uz viņa ir koncentrētas daudzu citplanētu kopienu bāzes.

Es tev neatklāšu visus noslēpumus, teikšu tikai, ka visām Saules sistēmas planētām ir atbilstošas visu tuvējā kosmosa civilizāciju bāzes. Ir līgumi par kopīgu atrašanos uz šīm planētām.

Kāda tad ir zemiešu misijas jēga?

Jūs esat vēl viena rase, kura sāk kosmisku ceļojumu ar planetāru bāzu iekarošanu un Federāciju un Konklāvu atvēršanu. Jūs sāksiet arī savu desantu aiz Saules sistēmas robežām, izplatīsieties pa galaktikas oikumēnu, nesīsiet savu valodu, tehniskos sasniegumus, kultūru un sāksiet sazināties ar visiem dažādu rasu un kultūru pārstāvjiem. Jūs bagātināsiet Zemi ar šīm citplanētu kultūrām un zinātni, zināšanām un tehnoloģijām. Pakāpeniski izveidosies Likumīgā Galaktikas Federācija, un jūs varēsiet palīdzēt cits citam.

Kāpēc Likumīgā? Vai tad ir arī citas?

Ir daudz Federāciju, kuras pagaidām nesazinās un ir pat pretstāvē. Visu rasu uzdevums – atrast konsensu un visus galvenos pasākumus veikt kopīgi, vēršot savu saprātu uz attīstību, nevis uz iekarošanu.

18.05.09.

Es piesaucu Sanatu Kumaru.

Man gribētos atkal nogriezties tieši pie mūsu uzdevumiem. Daudzi mācekļi piekrīt veikt kaut kādas meditācijas, darbus, praktiski tīrīt un bagātināt teritoriju un cilvēkus. Bet nav viņos spējas, kura atvestu viņus pie konkrētām idejām, pie prakses, redzams, viņi vai nu ir pārāk aizņemti, vai nezina, ko pasākt. Kā viņiem palīdzēt?

Sanats Kumara: Liec viņiem priekšā vadīt skolas kādas sadaļas. Vieni vadīs Hronikas, otri – pedagoģiju, trešie – psiholoģiju, ceturtie – dziedniecību. Kāds rakstīs, vadīs emuāru vai lappusīti tīklos. Dažiem ir iespējams sāk konsultēt.

Sadaļas – tas ir labi. Bet kurš to uzņemsies? Cilvēki neriskē, viņi kopš bērnības ir iemācīti tikai mācīties, bet ne atdot. Es mēģinu nedaudz paplašināt skolu, taču, izņemot Tatjanu Breslavsku, pagaidām neviens negrib vai nevar sadarboties.

Uzreiz vēršos pie lasītājiem: uzrakstiet man, lūdzu, kurš no jums ir gatavs sadarboties ar mums internetā – sākumā bez maksas, pēc tam, iespējams, sāksiet pelnīt savās nodarbībās un meistarklasēs.

Svarīgi vēl ir arī strādāt ar cilvēkiem uz vietas, organizējot savas meistarklases, meditācijas vai kaut vai bezmaksas meditācijas mūsu vietnē. Mēs cenšamies šīs meditācijas novadīt ļoti vienkārši, visiem.

Aicinām visus pievienoties mums vakaros. Iespējams, vāl kāds bez mums vēlēsies vadīt mūsu vakara meditācijas.

Runa nav par sarežģījumiem vai grūtībām meditācijās. Meditāciju vērtība ir to regularitātē un kolektīvismā. Grupa rada spēcīgu gaismas un enerģijas, mīlestības un svētības plūsmu.

Grupā katram ir tas, uz ko viņš ir spējīgs. Un pamazām katrs virzās pa savu tiltu ar meditāciju palīdzību. Tāpēc meditācijām ir jābūt saistītām ar darbu – ar sevi un planētu. Bet, ja jūs nemēģināsiet tikt ar sevi skaidrībā un nepārradīsiet sevi no jauna, it kā pārlūkojot savas programmas un ierobežojumus, savus domāšanas štampus, savas ķēdes, kuras notur jūs un neļauj izplest spārnus, tad nav ko arī meditēt.

Katram jūsu meditācijās ir jāatrod pirmām kārtām sevi. Atrast sevi – spējīgu, talantīgu, radošu, dziļu, riskējošu, drosmīgu, tādu, kurš vēlas izglābt pasauli, tēlaini runājot. Kā jūs to izdarīsiet – domājiet. Vienkārši meditēt – jau ir noderīgi un nepieciešami, bet vēl uzdodiet sev arī uzdevumu – atvērties, izteikt savas intereses tā, lai taptu interesanti citiem, lai bagātinātu citus ar savām domām, uzdevumiem, savām trīsām un radījumiem. Ienākot mentālajā pasaulē, jums nāksies padomāt, kas jūsos ir labs, ar ko varēsiet atvērt savu dzīves lappusi? Ar ko jūs esat ievērības cienīgi? Ar ko varat bagātināt citus? Pēc tam jūs vērsiet sevi vaļā jaunā veidā.

Bet arī šeit, ķermenī, nav jāsēž un jāgaida. Kāds spēs izdaiļot piemājas teritoriju, kāds ņemsies ar bērniem pagalmā sarīkot kaut ko labu, kaut ko iemācīt bērniem – sportu, spēles, radošus rokdarbus, kāds pie ieejas durvīm vai ciematā sarīkos bērniem izrādes, svētkus, pārgājienus uz mežu, uz teātri, uz koncertu… māmiņas ir tik aizņemtas, tēti ir tik inerti…

Sāciet domāt ne kā cilvēks. Sāciet radīt, gluži kā jums viss būtu pieejams. Dzemdiniet jaunus pasākumus, jaunas nodarbes. Ceļojiet apkārt savam rajonam, savā apvidū. Nav ko braukāt aiz trejdeviņām zemēm, kad deguna priekšā ir tāds skaistums. Nav ko atsaukties uz to, ka nav naudas ceļojumiem. Atcerieties savu bērnību – cik pārgājienus veicāt, ar kādu sportu nodarbojāties, kādas aizraušanās bija? Teltis, makšķerēšana, upes un ezeri, meži un kalni, ceļojumi pa savu apgabalu kājām, mašīnā, sabiedriskajā transportā. Kāpēc tas viss ir aizmirsts? Jūs varat tādus ceļojumus organizēt saviem draugiem un pie ugunskura dalīties savās zināšanās, dziedāt dziesmas, atbrīvot cilvēkus, palīdzot viņiem atklāties un iemīlēt sevi, dabu, cilvēkus.

Cilvēks nedrīkst pazust līdzās televizoram. Viņš nedrīkst kļūt par marioneti un kā zem kopējamā papīra kopā ar visiem domāt, priecāties vai pārdzīvot. Katram no jums ir sava daudzimensionalitātes pasaule, un pašlaik ir iespēja to apgūt un izmantot. Debesis ir atvērtas, un pasaule gaida jūs pie sevis, vilina un mīl.

Jūsu dvēselei piemīt milzīgs pievilkšanas spēks, viņa alkst atklāties jums, alkst jaunas pieredzes un iemaņas, alkst mīlestību un gaismu. Sniedziet viņai gaismu ne tikai pie datora, bet savas zināšanas, humānismu, mīlestību izplatiet arī citiem cilvēkiem. Kļūstiet pirmām kārtām sev par dzīves skolotājiem, mācieties dzīvot apzināti un radoši. Un jūs varēsiet dalīties savās īpatnībās ar citiem.

Nenolaidiet rokas. Nekrītiet izmisumā, ja nevarat ātri kļūt tādi, kā jūsu skolotāji. Viss atnāks tad, kad jūs attīrīsieties, sāksiet izmantot saiknes ar saviem garīgajiem Audzinātājiem, Skolotājiem un dvēseli.

Pats galvenais visā garīgajā darbā – izpaust sevi. Tas ir vissvarīgākais jūsu uzdevums: kas es esmu? Ko es spēju? Kā es varu izteikt savas intereses, talantus, spējas, uzdevumus? Kā es varu virzīties pa šo ceļu? Ko es varu dot pārējiem?

Šie jautājumi patiesībā tuvina jūs augšupcelšanai uz citu pasauli, kur jūsu saiknes ar cilvēkiem kļūs ļoti ciešas un miermīlīgas. Tāpēc gatavība dalīties ar citiem ir ne mazāk svarīga kā jūsu saikne ar Skolotāju. Gatavība augt kopā ar šiem cilvēkiem. Gatavība priecāties par viņu panākumiem un virzīt viņus uz viņu radošuma nākamo pakāpi. Palīdzēt augt citiem nozīmē palīdzēt augt un attīstīties sev. Paskatieties uz to pusi un sāciet savu jauno darbību.

Pateicos, Debesu Tēvs! Pateicos, Sanat Kumara!

 

Pievienots 11.05.2018, atjaunots 13.05.201

http://sanatkumara.ru/stati-2018/o-prednaznachenii

Tulkoja Jānis Oppe