Print

Наталья Котельникова – Карма – программа жизни человека на планете

Karma – programma cilvēka dzīvei uz planētas

18 04 23

18.04.20.

Vakar meditācijā ar Tatjanu Breslavsku es savienojos ar Debesu Tēvu, kurš reiz savienoja mūs ar Vladimiru. Viņš mani pabāra, ka esmu pēdējā laikā sākusi maz rakstīt, un mēs ar viņu vienojāmies, ka es ik dienu savienošos ar viņu un sarunāšos. Tas notiek naktī. Es vienkārši atveru acis un sāku rakstīt. Man pat nevajag ilgi mosties. Praktiski tas ir tāds pats process, kādā tika uzrakstītas pirmās 5 grāmatas.

 

Dārgais Tēvs, kā tevi labāk nosaukt?

Smejas: Var tētis, kā jūs saucat savus tēvus. Tiecies pie patiesības, bet viss pārējais nav tik svarīgs. Tātad sāksim.

Karma. Kā tik vien nav informācijas laukā sakarā ar karmu, ko tik neraksta, dažreiz sakarīgi, biežāk nesakarīgi. Karma kopumā ir programma cilvēka-indivīda dzīvei uz planētas.

Programma eksistē un ir radīta uzreiz vairākiem līmeņiem, un nav līmeņu, kur nebūtu vienas vai otras programmas. Jūs paceļaties apziņā un vibrējat vēlīnākos līmeņos, vienalga – ja reiz jūs esat cilvēks, jums ir iemiesojuma uzdevums. Tāpēc visas sarunas par to, ka karma izzudīs, ir nepareizas.

Karma nav atmaksa, bet dzīves process. Un cēlonis rada sekas, lai kur jūs neatrastos – pat ugunīgajā līmenī. Un, lai kā jums negribētos domāt, lai kā negribētos “aizvākt” vai “izšķīdināt” karmu – ja reiz jūs radāt, tad katra darbība rada nākamo. Karma māca, kā radīt un dzemdināt no sevis – sevis un savu darbību rezultātā.

Visdrīzāk tie, kas raksta, ka karmu var aizvākt, ar to domā, ka var atiet no apakšējā mentālā plāna karmas un pāriet pie augstākās karmas, apskaidrota cilvēka karmas, kurš augšupceļas uz apziņas augstāko mentālo slāni. Ar ko šie jēdzieni atšķiras?

Ne ar ko. Jūs vēl arvien radāt savas rīcības sekas.

Arī domu sekas?

Augstākajā mentālajā plānā nav citas rīcības, izņemot domas un domāšanas darbības.

Bet mēs agrāk runājām, ka apakšējā plāna karma izzūd samērā ar attīrīšanos un piedošanu, grēku nožēlošanu un visu cilvēku pieņemšanu. Ko var teikt šajā sakarā? Un runa par karmiskajiem parādiem bija par to, lai iemācītos pieņemt citus – neērtus vai tumšus cilvēkus, un tad pēc pieņemšanas un piedošanas mums izmainās dzīves programma.

Programma mainās, taču tā vienalga ir. Cilvēks izceļas ar to, ka ļoti īsajā viņa dzīves intervālā viņš ir ieprogrammēts milzīgi daudzām rīcības izpausmēm, idejām, iespējām, izvēlei un kustībām, vienalga, kādām – uz priekšu vai atpakaļ pēc programmas.

Ko tas nozīmē – uz priekšu vai atpakaļ pēc programmas?

Tev ir darīšanu saraksts, un tu vari to izmantot dažādi. Nav rindas kārtības, kas priekšā, kas pēc tam, tāpēc ka nav lineāras secības tur, no kurienes tu esi.

Gribu pajautāt: pašlaik es bieži vienkārši esmu “stāvoklī”, nevis darbībā. Vai tas ir saistīts ar vecumu vai ar kaut ko necilvēcisku, piemēram, dvēseles stāvokli?

Cilvēka jebkurš “stāvoklis” ir saistīts ar darbību vai ar tās trūkumu. Ja tu meditē un atrodies nirvānā, tad šis darbību trūkums arī ir kustība, tikai uz vietas. Bet biežāk tu turklāt arī kusties, vai ne tā? Dvēsele ir vienā stāvoklī, bet ķermenis turpina radīt savu kustību…

Jā, pat ja es vienkārši sēžu vai guļu meditācijā, tad domas vienalga nāk un sajūtas vienalga ir. Dvēsele veic ceļojumus, tas ir, kustas vienā vai otrā veidā.

Lūk, arī tas ir dzīves stāvoklis, un, piekrīti, ja no debesīm sāks krist akmeņi, tad tu skriesi glābties, nevis paliksi bezdarbībā. Nesaisti savus uzdevumus tikai ar rīcību. Pamēģini saprast, ka domas rada un mūsu domu dialogi – arī ir radīšana. Un tai ir sekas, piekrīti?

Jā, protams, un es to labi saprotu. Ko mums vajag karmas sakarā aiznest cilvēkiem?

Lūk, tas ir labs jautājums. Karma – tā vienmēr ir izvēle. Nekas netiek darīts bez izvēles jeb praktiski nekas. Biežāk ekstremālās situācijās izvēle ir viena – palikt dzīvot. Taču ne vienmēr karma paredz dzīvi, dažreiz nāvi – tā arī ir izvēle, bet jau dvēseles izvēle.

Šeit programma ir pabeigta vai izkropļota?
Ja tu esi atnācis piedzimstot uz planētu, kāpēc tev nepadzīvot? Kāda jēga ir mirt bērnībā? Kāda te ir dzīves programma – karma?

Ir dienesta programmas – palīdzēt citiem apzināties viņu iepriekšējo dzīvju kļūdas. Un pie tādiem vecākiem atnāk nepilnvērtīgs bērns. Tādiem vecākiem ir jāsaprot cilvēka dzīves vērtība. Un otrkārt – ķermeņi ir nepilnīgi, un izdzīvošanas spēja ir visveiksmīgāko ķermeņu variantu dabiska ģenētiska atlase.

Kāda jēga ir ilgai mokošai miršanai, kad dvēsele atiet un ķermenis mokās un nevar nomirt gadiem? Mēs sakām, ka ķermenim nav atsevišķas karmas un karma pieder dvēselei, tad kādēļ mocīt ķermeni?

Ķermeņa mokas ir daļa no programmas, kad tiek atstrādātas rīcības vissmagākās izpausmes. Dzīves vērtība uz zemes ir sajūgta ar nepārdomātu rīcību, kura nes smagas sekas. Daudz vienkāršāk ir izciest šeit nekā pēc tam tur. Ķermeņa mokas paliek zemes plānā, bet dvēseles mokas grauj pašu dvēseli. Tas ir izdevīgi dvēselei, lai nenomelnotu sevi vēl vairāk.

Atceros, kad mēs bijām klāt, izvēloties ķermeņus inkarnācijai (tajā pasaulē), tad dažiem uzreiz tika piedāvāti nepilnvērtīgi ķermeņi – agri mirstoši, slimi u.c. Kāda ir tādu dzīves programmu jēga?

Karmas programmas mēdz būt dažādas, kā lomas lugā. Viens mācās saprast savas rīcības pagātnē sekas, otrs izdzīvo savas dvēseles iestrādes, trešais vienkārši mācās dzīvot ķermenī.

Mūsu atmiņa neļauj mums apzināties savu pagātnes rīcību vai kļūdas, mēs neapzināmies mūsu karmas cēloņus, tas ir, kāpēc mums dzīvē tā ir sanācis, kādēļ un kāpēc. Kāda ir aizsega jēga, ko tas dod? Tikai ne apzināšanos…

Tas dod tieksmi šo aizsegu novākt vai vājināt. Arī tā ir programmēšana.

Cik maz cilvēku apzinās un cik daudz vienkārši neko nesaprot… Kam ir izdevīgi, lai mēs atgādinātu aunu baru, un arī gani mums ir nederīgi…

Tu to par mani? Ha, ha, ha! Apzināšanās pati izstrādājas kā saprātīguma vai vieduma sekas. Kā dvēseles uzdevumu programmēšanas sekas. Kā izvēles sekas.

Ja dvēsele ir veca un daudz reižu bijusi uz planētas, kāda ir viņas priekšrocība iepretī jaunai dvēselei? Un kāda jēga ir daudz reižu krāt pieredzi, ja mēs dzimstam visu līmenī, bez atmiņas un vieduma? Un nav fakts, ka tu pamodīsies.

Ir daudz rasu un viņu dzimšanas programmēšanas variantu. Katru reizi iznāk viens labi, bet otrs neveiksmīgi. Viss ir pirmo reizi, un arī man ir cēloņa un seku karmas likums.

Ja atcerēsies savas dzīves, diez vai tu kārtējo reizi iesi lēkt ar izpletni vai laidīsies iekšā šahtā, ieiesi degošā mājā, lai izglābtu mazuli, vai sāksi būvēt HES. Daudzās neveiksmes liks tev apstāties. Tu pārstāsi darboties, tāpēc ka paredzēsi iespējamās neveiksmes, un attīstība krasi apstājas. Nav iespējams izdarīt dzīves pētīšanas procesā tā, lai būtu nepārtrauktas veiksmes. Mēs kopā tās mācāmies, un neveiksmju var būt daudz vairāk nekā veiksmju. Uz simts neveiksmīgām pieredzēm var izkrist viena veiksme, un arī tad, pateicoties pacietībai un ticībai veiksmei. Tad aizsegs jums kalpo kā atspaids, tāpēc ka jūs dzimstat bez pārējo dzīvju atmiņas negatīvās programmēšanas, un tas jums liek atkal un atkal censties panākt sekmes.

Es dzīvoju praktiski tāpat. Vienkārši manas dzīves ir ļoti garas, un pagātnes atmiņu arī es atmetu, aizvedot viņu uz arhīvu, lai viņa netraucētu sākotnēm pēc Pralaijas.

“Viena Likumā” (“Закон Одного”) izlasīju, ka Logoss rada negatīvu un pozitīvu dzīves ievirzi katrai dvēselei sākotnēji, taču atstāj izvēli. Tātad, ja tu esi radīts tam, lai pārsvarā izvēlētos kalpošanu sev, kā tu vari izvēlēties kalpošanu visiem? Un kāda tam ir jēga? Iet pretrunā ar Radītāju? Izvēle bez izvēles?

Sākotnējām programmām taču ir jābūt? Un, ja jūs uz planētas savienojat gaismu un tumsu, tad tas ir gan kalpošanai vienam, gan kalpošanai visiem. Spēles audums ir izrēķināts tā, lai jūs varētu pāriet no programmas pie programmas, ja saprotat, ka tas ir nepieciešams, tas ir, paužat apzināšanos. Kamēr cilvēks nav apzinošs, viņš praktiski seko nolemtajam ceļam, taču, tikko viņa apziņa pārknābj čaulu un viņš sāk saprast cēloņa un seku likumu, tad viņam ir tiesības savu ceļu izvēlēties un domāt, kas viņam vairāk piederas. Nav nolemtības, un katru katalizatoru var pieņemt dažādi, un sekas būs dažādas.

Protams, dvēselei ir iestrādes, un viņa nepieļaus sarežģījumus ceļā. Kaut kāds maģistrālais ceļš ir, un, ja viņa ir sakrājusi daudz vieduma un gaismas, bet inkarnācija, pieņemsim, nav izdevusies, tad vienkāršāk ir aiziet “nebūtībā” nekā nolaisties “neziņā”.

Ar ko ir saistīta ģimenes un dzimtas karma? Cik lielā mērā mēs esam atkarīgi no tādas programmēšanas?

Programmas ir ierīkotas tā, ka noteiktā laikā jums ir iespēja izdziedināt ne tikai sevi, bet arī piešķirt dzimtas programmām lielāku virzību uz gaismu vai labklājību, samērā ar apziņas pamošanos. Viss ir paredzēts kā modināšanas katalizators.

Pateicos tev, Tēvs!

 

Pievienots 23.04.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/karma-programma-zhizni-cheloveka-na-planete

Tulkoja Jānis Oppe