Дмитрий Калинин и Наталья Котельникова – Я - это ты!

Dmitrijs Kaļiņins un Natālija Koteļņikova - Es – tas esi tu!

Sanats Kumara: Es – tas esi tu, sadzirdi to!

Vēstule no Dmitrija Kaļiņina

18 03 22 01

Labdien, Natālija un Vladimir!

1. Gribu izteikt Jums patiesu pateicību par Jūsu vadītajiem semināriem, vebināriem, SK skolām 1.,2., atveseļojošajiem seansiem un Pasaules meditāciju organizēšanu, piedaloties cilvēku grupai no visas mūsu Planētas Zeme. Manu piedalīšanos tajās es nosauktu par ļoti pieticīgu, jo man ne vienmēr izdodas iegūt informāciju, kas ar mani notiek meditācijas momentā, kas notiek ar Planētu un cilvēkiem, zemēm un valstīm. Kaut gan gaismas ir ļoti daudz, un tas mani ļoti iepriecina, bet, kā jau es teicu, ne vienmēr varu ieraudzīt un saskatīt kaut ko.

Gluži pretēji visam augstāk teiktajam šī gada 15.-16. februārī ar mani notika sekojošais.

Šī gada 15. februārī Pasaules meditāciju vadīja Tatjana Breslavska. Ļoti spēcīga meditācija, un starp veicamajiem darbiem uz Planētas bija nelieli pārtraukumi. Vienā no tādiem pārtraukumiem manā priekšā parādījās smaidīgs cilvēciņš, sākumā es viņu noturēju par saules zaķīti, jo viņš viss bija kaut kāds zeltains, un ļoti stipri mirdzēja. Kad viņš pienāca man tuvāk – es jau biju viņu nosaucis par Ivanu-cara dēlu. Apģērbs ļoti gaišs (gaišā smilšu krāsā) ar zelta izšuvumiem.

 

N.K. Pēc apraksta līdzīgs Sanatam Kumatam, kā mēs viņu iztēlojamies kā cilvēku. Droši vien viņš lūdza savienoties ar jums. Un pēc tam vienkārši ņēma un iegāja...

18 03 22 02

Kā es jau Jums rakstīju, notiekot jebkurām meditācijām, labākajā gadījumā un pēc maksimālas atslābināšanās (cik tas man ir iespējams pēc darba), es redzu zināmu priekškaru. Tas ir puscaurspīdīgs, gaišā krāsā (visdrīzāk gaišā smilšu krāsā). Gaismu uz to krīt (plūst, apgaismo) no augšas, aiz tā ir tumša telpa, un ir tāda sajūta, ka ir pat materiālas konstrukcijas (kā uz aizkara). Un, ja nespēšu koncentrēties un ieiet meditatīvā stāvoklī, tad vienkārši redzu apgaismojumu (gaismu) bez jebkādiem papildus “priekšmetiem”... un klusums.

Tad, lūk, aiz šī aizkara parādās un iznāk saulainais cilvēciņš, un pienāk pie manis. Apģērbā nav neviena tumša elementa, smaida, redzu, ka kustina lūpas, bet es nesaprotu (jeb nedzirdu). Un šajā brīdī es redzu sevi sēžam lejā, turklāt mana apziņa atrodas 8. čakrā, tas ir, diezgan augstu virs galvas, un no 8. čakras es raugos lejup un redzu daļu savas galvas, rokas guļ uz ceļiem, un ķermeņa krāsa ir spilgti balta (visdrīzāk stipri balti). Saulainais cilvēciņš pienāk pie manis, pagriežas par 180 grādiem un sāk nākt manī iekšā. Es neko tādu negaidīju, domās izliku rokas sev priekšā un palūdzu nenākt manī iekšā. Viņš atgāja no manis, smaida, plāta rokas, kaut ko mēģina man pateikt, bet es viņu nedzirdu. Domās es viņam pateicu, ka nāc pie manis uz nākamo meditāciju, nu rītā būšu gatavs. Kamēr viņš stāvēja, tas bija dažas sekundes, es skatījos uz sevi no 8. čakras tā, kā Jūs vienmēr teicāt: pacelieties uz 8. čakru, paskatieties lejup uz sevi. Es nolaidu apziņu 4. čakrā, paskatījos uz sevi no apakšas – nu izliets es, mana seja, tā teikt mans “nesatricināmais” profils. Cilvēciņš sāka smaidīt, pagriezās un aizgāja aiz aizkara – un tajā momentā viss pazuda. Atkal palika aizkars un kaut kas tumšs aiz tā (visdrīzāk telpa).

Šī gada 16. februārī, tas ir, nākamajā dienā, Pasaules meditāciju jau vadījāt Jūs. Tāpat parādījās neliels pārtraukums darbā, es tūlīt pat piesaucu Saulaino cilvēciņu. VIŅŠ parādījās manā priekšā, izejot cauri aizkaram, tajā pašā apģērbā, smaida.

18 03 22 03

2007. gads, seminārs Čerņigovā, pirmā fotogrāfija

MANA apziņa atkal ir 8. čakrā, un es atkal redzu sevi lejā ar spoži baltu ķermeni un sēdošu ar uz ceļiem saliktām rokām – ļoti skaidra aina (kā digitālais foto), bet apkārt ir tumša telpa. Bez liekām kustībām VIŅŠ pagriežas par 180 grādiem un ienāk manī. Man nekāda diskomforta nav. Pēc dažām sekundēm atkal viss pazūd, acu priekšā paliek aizkars. Turpinās meditācija. Meditācija ir spēcīga, stāvoklis lielisks. Bet paliek jautājums: Kas VIŅŠ ir, kādēļ VIŅŠ atnāca un ienāca manī?

18 03 22 04

Otrā fotogrāfija Čerņigovā

N.K.: Man ir lielas fotogrāfijas no pirmā semināra Čerņigovā (droši vien neatceraties, es parasti tās rādīju pirmajā pakāpē), kur mēs sēžam dārzā un nodarbojamies, bet viens cilvēks seminārā izskatās pilnīgi balts, kā balts siluets, pat seja nav redzama. Divi dažādi cilvēki šajā laikā fotografēja publiku, ar diviem fotoaparātiem, un viņš visur (trijos uzņēmumos) tāds iznāca. Un pēkšņi šis cilvēks iesaucās – “Sanats Kumara ir šeit!!! Es viņu jūtu!!!”

Domāju, jūs ieraudzījāt to pašu...

 

Kāpēc priekškars – domāju, jums ir vērts to atvērt, novākt patstāvīgi un palūgt Skolotājam atvilkt aizkarus. Domāju, ka tā ir aizsardzība, un jūs iekšienē esat maziņš. Izaudziet, ieejiet pilnā augumā, un jūs pārkāpsiet pāri priekškaram, vai var to vienkārši salauzt kā ierobežojumu. Reiz es visu salauzu ap sevi, un nekas nenotika, bet čakras toreiz savienojās vienā...

 

Mana izpratne (ļoti gribas tam ticēt) – visdrīzāk tas bija mans Saules Aspekts (iespējams, tāpēc, ka ļoti daudz zeltainas krāsas, vienkārši man nav, ar ko salīdzināt, es to pirmoreiz redzu) un iegāja manī, lai es izturētu visas izmaiņas uz Planētas un Saules sistēmā. Citu izskaidrojumu man nav.

N.K.: Iespējams, Sanats Kumara arī ir jūsu vecākais aspekts, jo mēs taču esam viņa Ģimene. Bet varbūt arī Saules aspekts...

 

Sanat Kumara – tas biji tu, kurš tad iegāja Dmitrijā?

SK: Es sen esmu ar viņu, jo mana Skola taču bez manis neiztiek nekad, un es neredzami esmu klāt mācībās.

Dmitrijs meditācijās nedaudz atliecas atpakaļ, ne pa centrālo kanālu (vienkārši parādīja, ka uzmanības stars nedaudz nesakrīt ar sutratmu), un es nolēmu to izlabot, parādot viņam viņa dubultnieku šajā līmenī...

Bet kāpēc pēc apraksta portrets sakrīt ar tevi?

Tā es parādīju viņa dubultnieku, lai savienotu aspektu ar viņu, dubultotu...

 

Sākumā jebkura meditācija, Jūsu vai Tatjanas, vai Vladimira vadīta, deva sāpes kājās (sēdēt uz dīvāna nebija iespējams utt.), stipri sirdspuksti, ķermenis pārklājās te ar aukstu vilni, te siltu, kas izraisīja bagātīgus sviedrus, īpaši uz pieres un sejas, stipras žāvas (gandrīz muti plēš pušu). Taču iemācījos sadalīt enerģētiskās plūsmas ķermenī pa enerģētiskajiem meridiāniem, lēni, bet visas sāpes sāka izzust, sirdij kļuva ļoti viegli pēc meditācijas, nu bet pēc Saules aspekta (visdrīzāk tas ir VIŅŠ, bet es nezinu) atnākšanas kļuva vispār nesāpīgi, no fiziskā aspekta skatpunkta.

Bet, lūk, darbs augšējos plānos notiek caur priekškaru. Vienā no meditācijām, kad visi aplūkoja kroņus uz savām galvām (nu un es arī lūdzu Irinai Taisinai), Jūs pajautājāt – kurš redz uguni, tas bija pēc Jauno Glabātāju aiziešanas vai pirms viņu atnākšanas, es neatceros, Bet uguni es redzēju caur priekškaru un ļoti spēcīgu.

Un vēl, kad Jūs skolā SK-1 cēlāt uz tikšanos ar Galaktisko Karmas Padomi, es arī skatījos caur puscaurspīdīgu aizkaru, aiz kura stāvēja milzīgas Gaismas Būtnes, un gaismas uzliesmojumi, es ļoti labi atceros, nāca tieši caur priekškaru. Es to nevaru pagaidām saprast, tas ir, kādā momentā bez manas dalības es pēkšņi redzu, dzirdu un saņemu īsu informāciju – trīs, četrus vārdus, bet saņemu, bet kādā momentā (tas ir, praktiski vienmēr) vispār nekā nav – un neredzu, un nedzirdu, un nulle informācijas.

Nākamajā dienā, pēc tam kad manī bija iegājis saulainais cilvēciņš, tā bija sestdiena, 17. februāris, mani sāka kratīt drudzis, es nodomāju, ka esmu saslimis, saaukstējies (pie mums šajā gadalaikā ir ļoti spēcīgi vēji te ar saliem, te ar atkusni). Ķermenis sāka palaikam uzsilt, un ļoti stipri, turklāt rokas, kājas un galva palika cilvēka ķermenim normālā temperatūrā, tas ir, nebija galvassāpju kā saaukstēšanās gadījumā, temperatūras nebija un saaukstēšanās citu pazīmju nebija. Naktī no sestdienas uz svētdienu es nevarēju gulēt, ķermenis ļoti stipri dega (no 1. līdz 5. čakrai). Dega tā, ka uz vēdera varēja cept olas, turklāt galvai, rokām un kājām bija normāla temperatūra, nekas nesāpēja, bija pat viegli. Tā turpinājās līdz otrdienai – 20. februārim, un pēc tam viss pārgāja. No šī brīža un līdz šim laikam man viss ir normā.

Pēc visām pazīmēm noritēja SK ugunīgā iesvētīšana, jūs degāt, tika dedzināta pēdējā karma, jeb kaut kā citādi šī uguns tiek saprasta, bet man kas tāds ir bijis, un pat ne reizi vien. Jūs savienojāties ar mentālo aspektu, un uzreiz notika kvantu lēciens, atnāca jaunas enerģijas no augstāk Es, un jūs tajās iedzīvojāties…

- Sanat Kumara, kas tas tāds bija ar Dmitriju?

Tā bija mana klātbūtne, kura pastiprinājās, es attīrīju un mīlēju…

 

2. Meditācijā ar Tatjanu Breslavsku (2018.03.13) bija ļoti stiprs reibonis (visdrīzāk bija tumšo ietekme), es nevarēju piecelties no dīvāna, uz kura sēdēju. Nākamajā dienā es izlasīju savas SK-1 skolas piezīmes par 2017. gadu un atradu atbildi. Pirms meditācijas sākuma Tatjana pateica, ka strādāsim ar kanālu tumšo spēku izvešanā no Planētas. Man “automātiski” nostrādāja aizsardzība – es piesaucu Plejāžu komisārus uzstādīt Aurai (no apakšas un augšas) trīs starptelpu gaismas konusus: Planetāro (planēta Zeme), Saules (Saules sistēma) un Galaktisko, šķiet, viņi arī izvilka no auras telpas visu nevajadzīgo un tumšo, iespējams, iegūtu darbā. Lūk, arī visa atbilde, dabiski man stipri reiba galva, taču nelabuma un aicinājumu uz to nebija. No rīta piecēlos mazliet ar grūtībām (nedaudz reiba galva), bet dienas laikā viss atjaunojās un kļuva normāli.

 

3. Par manis veikto darbu, tā teikt, Pasaulē, tas ir, uz Planētas. Es arī pats neticēju tam, ko es darīju, taču tas notika kā nomodā, krāsainā īstenībā (kā televīzijā).

Darbā es katru rītu izskatu ziņu lentu “RIA Novosti”. Un periodā no 2017. janvāra līdz novembrim es redzēju, kā pieaug spriegums starp Ziemeļkoreju un ASV, neskatoties uz ANO, Krievijas, Japānas un Dienvidkorejas paziņojumiem jautājumā par KTDR kodollādiņu raķešu nesējiem, kā arī par visādu ASV militāru mācību organizēšanu blakus KTDR jūras teritorijai.

2017. gada novembra beigās šo spriegumu starp norādītājām valstīm es novērtēju kā “neatgriešanās punktu”, tas ir, punktu pēc kura ASV un KTDR darbības kļūst neatgriezeniskas. Mūsdienu pasaulē “neatgriešanās punkts” – tas ir sabiedrisks, nevis ģeometrijas vai aviācijas termins. Kas attiecas uz noturīgiem terminiem: “Neatgriešanās punkts” aviācijā ir tā robeža, kad lidmašīnu vēl var pagriezt atpakaļ. Iziet “neatgriešanās punktu” nozīmē zaudēt iespēju atgriezties tur, kur bija sākts ceļš (lidojums), jo degvielas ir iztērēts tik daudz, ka ar šo degvielas rezervi, ņemot vērā vēja ietekmi, lidmašīna nevar atgriezties ne uz izlidojuma lidlauku, ne arī uz rezerves lidlauku. Pēdējā laikā ar šo izteikumu tiek raksturoti arī daudzi citi procesi: tehnoloģiski, ekonomiski, psiholoģiski, sabiedriski un pat ezotēriski. Te tas arī ir ieguvis negatīvu nokrāsu, kļūstot par “neatgriešanās punktu”. Jēga – tā pati. Punkts, pēc kura iziešanas atpakaļceļa NAV.

No šī gada novembra beigām līdz decembra vidum katru vakaru es iztēlojos Ziemeļ- un Dienvidkorejas robežu (ar robežu pārgrieztajā Phanmundžom vietiņā), kur stāv caurspīdīga ēka stikla kuba veidā ar pārrunu galdu vidū, tieši uz vienas valsts sadalījuma divās pusēs robežas. Šajā telpā pie galda sēž KTDR un Dienvidkorejas divi premjeri. Es arī tur esmu klāt un atrodos pie galda (galā), tas ir, starp viņiem. Manu meditāciju procesā es pastāvīgi abiem premjeriem izteicu pilnvērtīgāk attīstīt attiecības starp divām valstīm, līdz pat to apvienošanai un vienas valsts Korejas radīšanai. Praktiski katru seansu es jutu Augstāko Spēku ļoti spēcīgu atbalstu (kas, kopīgi ar ko, ar kādiem papildus spēkiem vai cilvēkiem man palīdzēja, pateikt nespēšu, vienkārši nezinu, kaut gan droši vien jautāju, bet vairs neatceros).

Pēc Jums zināmajiem notikumiem (17. decembrī)[1] es reāli aizmirsu, ar ko nodarbojos līdz šim laikam un pārstāju sekot divu valstu: KTDR un ASV attiecībām. Tikai pēc atgriešanās darbā – šī gada 9. janvārī, izlasījis “RIA Novosti” jaunumu lentu, es visu atcerējos. Sniedzu vienu no jaunumu lentas jaunumiem.

Rakstā no 2018.01.25 “KTDR vērsusies pie visas korejiešu nācijas[2]” (“RIA Novosti”) tiek vēstīts, ka Ziemeļkorejas vara ir vērsusies pie visas korejiešu nācijas ar aicinājumu mīkstināt militāro spriegumu starp Phenjanu un Dienvidiem, ziņo Korejas Centrālā ziņu aģentūra. Korejiešu nācijas apvienošanās, kā rakstīts paziņojumā, ir svarīgākais uzdevums. Turklāt tiek atzīmēts, ka KTDR un Dienvidkorejai ir patstāvīgi jātiek skaidrībā par valsts atkalapvienošanos. Phenjana uzsver, ka trešo pušu iejaušanās šajā jautājumā nav pieļaujama. Ziemeļkorejas vara piedāvā arī samazināt kritiku sakarā ar KTDR raķešu un kodolprogrammām, kuras, kā uzskata Phenjanā, netraucē attiecību atveseļošanai starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Phenjana aicina arī korejiešu nāciju pretoties ASV, kuras, kā tiek atzīmēts, provocē atomkaru.

No šī gada janvāra un līdz šai dienai es sekoju attiecībām starp KTDR, ASV un visiem pārējiem sarunu procesa dalībniekiem. Vēlreiz atkārtošu, ka pašreizējā brīdī es arī pats neticu tam, ko es darīju, bet tas notika kā nomodā, krāsainā īstenībā (kā televīzijā).

Natālija Nikolajevna, ja Jums ir laiks, tad lūdzu Jūs “paskatīties”, “pajautāt” vai paņemt informāciju čenelinga veidā, kura apstiprina vai nē manis doto informāciju. Būšu Jums Pateicīgs!

Sanat Kumara, tu veici darbu caur Dmitriju ar Koreju?

SK: Jā, protams, tas biju es, kurš caur viņu strādāja, tāpat kā caur daudziem citiem cilvēkiem uz Zemes, kuri ar sirdi uztvēra šo problēmu, un sūknēju tur mīlestības un vienai otras pieņemšanas enerģijas. Mēs visi glābām pasauli...

Novēli kaut ko Dmitrijam!

Dmitrij, es vienmēr esmu ar tevi, vienkārši sadzirdi to no manis, tu esi tāds pats, kā Natālija, tikai vienkārši biklāks, viņa uzreiz mani pieņēma, bet tu arvien nekādi negribi (nevari) mani sevis iekšienē pieņemt.

Es – tas esi tu, sadzirdi to. Es – tas esi tu!!!

 

Man te karsti, te auksti paliek. Esmu nedaudz šokēts, pioniera goda vārds, pat negaidīju tādu atbildi no Jums un vēl jo vairāk no Sanata Kumaras. Mēģināšu tikt skaidrībā un strādāt, šķiet, es sāku saprast, kas par lietu...

MILZĪGS PALDIES JUMS, SANATAM KUMARAM un Sanata Kumaras AUGŠUPCELŠANĀS SKOLAI!!!!!!!!

Ar Cieņu un Mīlestību,
Dmitrijs Kaļiņins

 

Pievienots 22.03.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2018/ya-eto-ti

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Nav skaidrs, kādus notikumus decembrī D. Kaļiņins ir domājis. Arī N. Koteļņikovai tas nav skaidrs. (Tulk. piezīme)

[2] Skat. https://ria.ru/world/20180125/1513275219.html (Tulk. piezīme)