Альфа рассказывает о создании вселенных

Alfa stāsta par visumu radīšanu

20 09 29 01

Noskatīties raksta videoierakstu (norāde)

28.09.20.

Mums gribētos uzzināt, kas ir antimatērija, un antimatērijas visumu uzbūvi. Antimatērija – tā ir viela. Mēs zinām, ka ir Vielas ceļš, ceļš pāriešanai zvaigznēs, Avotā. Kāda ir antimatērijas viela un uzbūve?

Jums ir priekšstats, ka antimatērija pilnīgi anihilē matēriju un ka tie ir antipodi, un viņu savienošanās savā starpā dzemdina nulli, niecību. Bet tā nav ANTImatērija, tā vienkārši ir CITĀDA matērija. Citāds matērijas radīšanas variants – ne no atomiem un molekulām, kā pie jums viela ir radīta, bet uz citas fiziskās uzbūves pamata. Viens no citādas matērijas piemēriem vairāk ir līdzīgs laukam. Tā ir dzīve lauka formās.

Un cilvēki arī tur var dzīvot?

Tas absolūti nav saistīts ar cilvēku vai citu formu, kas attīsta saprātu, klātbūtni, ne astrāla, ne kāda cita mūsu visuma dzīvība tur nav iespējama. Tā sauktais saprāts, kurš attīstās caur dvēselēm, tur attīstās citādi.

Gribētos vismaz kaut kā saprast, vai ir vismaz kaut kādas analoģijas mūsu dzīvē?

Jūs mulsina anti-daļiņa, tas ir no dualitātes skatpunkta... Patiesībā tur nav tā, kas iznīcina jūsu dzīvību jūsu izpratnē. Dzīvība jūsu izpratnē – kustība, forma un apziņa – tur nav iespējama. Dzīvība ir arī tur, bet viņas eksistences apstākļi ir citādi. Tur nav formas, nav tās apziņas, kas izplūdināta pa daļiņām; ja reiz nav daļiņu, tad nav to formas un lādiņa. Kas ir? Ir kustība, atkarības citam no cita, tas ir, lauku, lauku sistēmas korelācijas. Tas ir cits dzīvības paveids ar savu evolūciju.

Es acu priekšā redzu laukus, kuri šķeļas apmēram tā, kā šķeļas gaisma. Gaismas korelācija – citādās realitātes analoģija, piemērs. Cilvēks nespēs neko tur izšķirt.

Tas ir viens no septiņiem visumiem?

Jā, tas ir viens no septiņiem visumiem. Paši pirmie visumi bija bez dvēseles, bez vielas, bez formām, kuras pašlaik eksistē (smalkajos plānos tās ir ļoti daudzveidīgas). Visos visumos bija dažādi šīs dzīvības pielietojumi, bet tur vielas bija vēl ļoti maz un dzīvība attīstījās laukos. Mēs tos nosauktu par apziņas laukiem, viņi caurauda cits citu, savienojās cits ar citu, dzemdināja jaunas apziņas formas. Evolūcija bija vērsta uz sevis apzināšanos, tas ir, šīs lauka formas sevi apzinājās kā atsevišķas. Visas kolektīvās radības, neatkarīgi no daļām sevī, vienalga apzinās sevi atsevišķi.

Visi visumi ir uzbūvēti pēc dažādiem principiem. Ja viens izmanto gaismas formas (tur es redzu gaismas spēli), tad otrā forma ir tumša un tur ir cits daļiņu diapazons. Tās ir mums neredzamas daļiņas… Nevar teikt, ka tā bija gaismas sistēma, bet šī – tumsas sistēma, tas tā nav… Viņiem ir citāds sākotnējo enerģiju diapazons, citāda frekvence.

Trešais visums ir liels, spēcīgi attīstīts, šeit jau ir sākusi attīstīties sabiedrība, es vēroju it kā lielus mākoņus. Pirmajos divos viss bija caurspīdīgs, smalks, neredzams, bet šeit jau ir parādījusies ļoti smalka viela mākoņainuma veidā, kuru Radītājs izmantoja kā sākotnējo būvniecības materiālu savam visumam. Šeit sāka mosties jutīgums, sajūta. Parādījās viela, parādījās berze un atšķiršana sajūtās.

Tas ir, visi visumi – tie ir Visa Kas Ir Radītāja soļi?

Tie ir Sevis izzināšanas varianti, absolūti atšķirīgi varianti.

Ceturtais visums – šeit patiešām tiek pētīta tumsa. Šeit ir klātesošas arī maģiskās enerģijas. Šeit nav ļaunuma, bet vienkārši tumšo enerģiju pētīšana. Nav bijušas arī tādas formas, kā pie mums, – cilvēki, zvaigznes u.c. Taču šeit Lielās Būtības sāka vadīt enerģijas, parādījās elementālās enerģijas, tādas kā uguns, gaisma… jūtas netika attīstītas. Ir radīti sākotnējie elementāļi enerģiju zemajos diapazonos. Tika pētīta vara vadīt enerģijas, lai saprastu, kā enerģijas pārvaldīt, kā tās mijiedarbojas, cīnās, no kā tas ir atkarīgs. Tas ir, definēt enerģijas un vielas likumus.

Piektais visums ir ļoti gaišs. Šeit tika pētītas eņģeļu enerģijas: ko var izdarīt augstākajos diapazonos un kā šīs enerģijas vadīt. Šeit tika radīti eņģeļi – augšējās elemetālās enerģijas, gaišās. Tā ir visaugstākā atveida gaišā hierarhija.

Sestais visums dzemdināja augu un dzīvnieku pasauli. Viņi barojās ar enerģijām, un viņu formas neatgādināja mūsu dzīvniekus. Šeit tika pētītas dažādas formas, un tā apziņa, kura tika atstrādāta visos visumos, pētīta dažādos diapazonos, tagad ir sākusi savienoties ar formu. Šīs formas bija ļoti primitīvas, mēs varam viņas saukt vai nesaukt par dzīvniekiem, taču viņas bija tās dzīvnieku pasaules pirmtēli, kura mums būs septītajā visumā. Šeit tika pētītas arī pirmās savstarpējās attiecības, tas ir, pasaule jau bija sadalīta. Ja pirmajos trijos visumos sadalījuma vispār nebija, tad sestajā visumā pasaule tika sadalīta dažādos enerģiju diapazonos, katrā diapazonā tika radīta sākotnējā realitāte, lai izpētītu, kā šīs formas dzīvo realitātē, ko viņas var radīt, kā viņas var domāt.

Nu un septītais visums – tas ir mūsu visums, kurā tika sakoncentrēts viss, kas tika sastrādāts iepriekšējos visumos. Šeit formas, vielas un enerģijas tika savienotas vienā.

Pirmie trīs visumi – vielas visumi, un viela nebija matērija, bet lauki. Pakāpeniski tika sastrādātas daļiņas, savienojās dažādās formās, sāka savienoties ar apziņu. Vielas sablīvēšanās radīja saprāta un apziņas attīstības paātrināšanos, un, jo blīvākas formas, jo piesātinātāka dzīve.

Un kas būs astotajā visumā?

Nav atbildes… Droši vien, kas tika sastrādāts septiņos, var tikt pielietots astotajā.

Pajautāšu Tēvam…

Tēvs saka, ka tas jau būs jūsu visums, ka Viņš jau pāries un tas būs to Radītāju radījums, kuri atnāks viņa vietā.

Rāda, ka Viņš dodas uz izeju un attīstās, un mūsu pasaules-ēka kļūs par milzīgu, milzīgu burbuli. Viņš, dodoties prom, izplūst kā milzīgs jauns slānis apkārt pasaules-ēkai, it kā apkampj no visām pusēm ar jaunu apvalku, būtiski palielinot to ārpusē. Viņš Dzīvi turpina jaunā līmenī, turpinot radīt.

Mani ļoti interesē, kā notika pāriešana no vielas uz dvēseli. Logoss – skaidrs, ka tā ir Radītāja daļiņa, bet kā radās dvēsele?

Dvēsele sākotnēji radās sestajā visumā un tika galīgi pielietota septītajā. Gars nekādi nevarēja noturēties formā. Viņš gāja iekšā formā… gāja ārā, gāja iekšā un gāja ārā. Faktiski viņš maz ko varēja apzināties. Apziņas eksistence formā vielā bija ļoti līdzīga apziņas eksistencei garā. Tikai tur bija ļoti augsts uguns vibrāciju līmenis. Bet šeit – tumšā eksistence…

Bet viņi informācijas ziņā atbilda viens otram. Ko gars varēja šai formai dot, kad viņš tikai caur šo formu arī attīstījās? Kā viņš varēja kaut ko apzināties, kad nebija nekā apzināšanai? Nebija instrumenta, lai apzinātos sevi kā atsevišķu būtni un izstrādātu kaut kādu apziņu. Un tāpēc, lai sastrādātu pieredzi, tika nolemts sadalīt sevi daudzās daļās un paskatīties uz viņu mijiedarbību. Ko viņas var piedāvāt cita citai, kā viņas sāk mijiedarboties, sadarboties, papildināt cita citu, savietoties, kā viņas palīdzēs cita citai attīstīties un apzināties.

Un, lūk, sākotnējā apziņas forma tika sadalīta monādēs. Šīs monādes pēc vibrācijām praktiski maz atšķīrās no gara. Monādes sāka krāt pieredzi. Tika radīta pirmā monādiskā realitāte, lai viņas šajā realitātē mijiedarbotos un apzinātos, radītu… viņām parādītos impulss apzināšanai, radīšanai, mīlestībai…

Šo pieredzi katra no monādēm-radītājām nolēma atkārtot, radot vēl lielāku sadalījumu, citu realitāti. Vadīt šo realitāti un apzināties realitāti viņas gribēja pašas, lai uzdāvinātu šo pieredzi Radītājam. Viņas saprata, kādēļ viņas bija radītas, viņām pašām bija ļoti interesanti dzīvot, vibrēt ar apziņu. Viņas jau sāka atšķirt enerģijas no apziņas – ka tās ir dažādas lietas. Lauku un vielas pieredze viņām bija nodota. Viņām pateica: ir viela, ir lauki, ir formas, enerģijas un apziņa, ir Avots, ir monādes, ko jūs ar to visu varat izdarīt? Viņas sāka radīt, pētīt. Tas viss bija nesteidzīgi, bez īpašām pūlēm, noritēja lēni, bet visums attīstījās bez laika, dabiskā veidā, bez paātrinājuma. Iedomājieties, ka jums nav laika un jums nekas nav jādara. Jums nav nekādu pienākumu, un jums nekur nav jāiet un vispār kaut kas jādara – ne jāēd, ne jāguļ. Un laika nav. Lūk, tā apmēram attīstījās visums.

Tas viss atkārtojās pēc tam citos enerģiju diapazonos. Kas augšā, tas arī apakšā. Noderēja gan augstāko, gan zemāko vibrāciju pieredze. Šeit šajā visumā bija sakoncentrētas visas zināšanas no sešiem visumiem, pamazītēm sakrātas no visurienes. Citu visumu pieredze netika aizvērta, notiek to sākotnējo Būtību – Debesu Tēvu – kolektīvā radīšana. Katrs Tēvs atšķiras ar savu visumu vadības un attīstības līniju. Viens vada dvēseles, otrs – realitātes, trešais – enerģijas, ceturtais vielu – avotu – utt. Ir sākotnējo Tēvu pārstāvis – viņš atbild par visu sakariem ar Tēvu.

Mūsu Tēvs, ar kuru mēs sazināmies, kādā līmenī viņš stāv?

Viņš ir tas, kurš radīja monādi, viņš arī ir mūsu Tēvs. Bija vairāki monāžu izlaidumi-viļņi. Viņas netika radītas vienlaikus, kā jūs sakāt. Bija vairāki monāžu izlaidumi. Viņas bija paredzētas dažādiem mērķiem, Piemēram, kā eņģeļi un elementāļi – tas taču ir dažāds būtņu uzdevums? Monāžu līmenī viņu izlaidumiem tika doti dažādi uzdevumi, vienas strādāja ar ugunīgo vielu, citas strādā ar dvēselēm.

Kā tomēr tika radītas dvēseles?

Pēc sava tēla un līdzības monādes radīja zemākas būtnes un ielika viņās savu pieredzi, piešķīra noteiktu formu. Jūs viņas saucat par dvēslēm, taču patiesībā tās ir monādes, tikai ar zemāku formu. Un pat jūs paši arī esat zemākas formas monādes. Visas būtnes, kuras apzinās un kurām ir saprāts, – visas ir cēlušās no monādēm, arī dzīvnieki tajā skaitā un pat minerālā pasaule. Dažādos līmeņos jūs viņas varat saukt dažādi – dvēseles, eņģeļi, ercenģeļi, bet patiesībā viss nāk no monādiskā plāna. Šis atzarojums attīsta Tēva apziņu, attīstot apziņu un saprātu. Jūsu atzarojums, kurā jūs atrodaties, un mūsējais tajā skaitā, arī visi cilvēki uz planētas – šis atzarojums ATTĪSTA TĒVA SĀKOTNĒJO APZIŅU, RADOT SAPRĀTU UN PIEREDZI DAŽĀDĀS VIŅA DĒLU REALITĀTĒS.

Monādēm, lai nolaistos uz blīvāku plānu, bija sākumā jāsakrāj noteikta pieredze, noteiktā etapā jārada Matrica, lai nolaistos zemākās pasaulēs.

Kurā dimensijā Matrica eksistē?

Apmēram vidū starp Tēvu un jūsu realitāti.

Visa Kas Ir Tēvs var vērot sevi no malas?

Protams, apziņa ir radīta, lai vērotu sevi no malas vienmēr. Sākotnējā apziņa var sevi novērot ne tikai no iekšienes, bet arī no malas. Un apzināšanās reti ir vērsta sevī, bet otrādi, mijiedarbojas ar pasauli, kura to aptver, ņem no tās enerģijas un izmanto tās, atdod enerģijas pasaulei, tas ir, darbojas kā jūsu ķermeņa šūna.

Tas ir, Tēvs-Radītājs vēro Pasaules-ēku no malas. Kādā izskatā Viņš sevi redz?

Lielās Būtnes šūnas izskatā. Viņš zina savu uzdevumu un redz sevi kā šūnu, peldošu Lielajā Būtnē.

Mēs pateicamies tev par interesanto mācību. Uz tikšanos!

 

Pievienots 29.09.2020

http://sanatkumara.ru/soobscheniya/alfa-rasskazivaet-o-sozdanii-vselennich

Tulkoja Jānis Oppe