Душа

Dvēsele

Ievads seansam ar Diženo Dievieti 02.02.20.

Kas ir dvēsele? Kā viņa tiek radīta? Kā tiek apgarota? No kura un kad? Cik dvēseļu ir pasaulē, teiksim, cilvēcisko? Vai ir apgarojums ne humanoīdiem? Kādas dvēseles ir citos humanoīdos, teiksim, karaliskajos drakonos, dero, citās negatīvās rasēs? Tādus jautājumus es šorīt uzdevu Diženajai Dievietei.

DD: Daudz jautājumu, un tas ir lieliski. “Gribu visu zināt.”

Šodien mēs savienosimies ar jūsu dvēseļu avotiem, tā sauktajiem nakiem (ilgi noņēmos ar nosaukumu, tomēr naki). Naks – tas ir veidojums, līdzīgs dzemdei, kura iekšienē formējas būtnes vai būtības aizmetnis. Šajā gadījumā būtne – tas ir tas, kurš ies lejup, uz blīvumu, bet būtība – tas, kas būs ārpus laika un telpas, neaudzējot cilvēka saprātīgumu.

Cilvēciskai būtnei paredzēts audzēt intelektu un dvēseli, bet būtība savu dzīvi vada, samazinot dabas tukšumu, piepildot to ar apgarojumu un plaukstot no Radītāja mīlestības. Viņa, tāpat kā jūs, vēršas pie siltuma un saules, gaismas, tiesa, citos starojuma diapazonos. Un piepilda sevi ar tiem tēliem, kuri viņai tiek translēti no tēlu programmēšanas avota, lai viņa nestu to informāciju, ar kuru piepildīsies.

Vai viņu var salīdzināt ar Mākslīgo Intelektu?

DD: Nē, viņai ir citas apziņas matricas, tāpēc reizēm jūs nevarēsiet saprast un sajust viena otru intelekta vai zināšanu starpības dēļ. Taču avots jums ir viens, tas ir naks. Naks – tā ir būtība, kura dēj olas kā vista. Tikai šīs olas ir dvēseles aizmetņi.

Atkal atgriežos pie jautājuma – kas bija sākotnēji – ola vai vista. Tagad mēs zinām – naks!

Naks – tā ir atmiskā plāna būtība? Mums ir priekšstats, ka atmiskajā plānā viss ir sapludināts un nav formu. Kaut gan reiz Alfa man teica, ka ir mūsu forma “zuarella” atmiskajā plānā un ir atsevišķi Būtības Ķermenis…

DD: Apziņa pa visām formām ir izlieta vienādi, bet formas ir. Ir personiskā pieredze, kaut arī neliela, šīm formām un ir savienojums ar Visu, Kas Ir.

Sākumā, kad jūs meditācijas laikā iznākat uz augstāku līmeni nekā jūsu zemes plāna dvēselei, jums šķiet, ka jūs esat paplašinājušies līdz Visam, Kas Ir. Pēc tam, samērā ar apziņas atvēršanos augstākajā plānā, jūs sākat atdalīt sevis daļas no citu dvēseļu telpas. Šeit vientuļai dvēselei, kā saka, nav ko darīt, nepietiek lādiņa-degļa. Tikai iegūstot pieredzi blīvākā plānā un augšupceļoties uz šejieni grupā, jūs sākat būt Vieninieks.

Tieši tāpat tie dvēseles aizmetņi, kuri dzimst šajā plānā un kurus mēs pēc tam “ietinam autiņos” un atdalām viņu apziņu no Visa, kļūst par pirmējiem Vieniniekiem, iegūstot sākotnējo pieredzi. Tā ir zīdaiņa pieredze, taču, pakāpeniski nolaižoties skolās, kur tiek mācītas dvēseles, tāda forma iegūst jau budhiskas iezīmes, plešas plašumā, iezīmējas blīvāk, sāk meklēt laukus, kur viņa “izganītos”, lai sakrātu nākamo pieredzi. Pēc tam viņa iemanto labākajā gadījumā planētu, kur var sākt savu pieredzi.

Kur vēl, izņemot planētas, var augt dvēsele?

DD: Smalkajā pasaulē, izņemot planētas, ir dažādi svari, mākslīgi radītas telpas dvēseļu attīstībai un augšanai.

Dvēseļu skolas ir uz planētām vai uz zvaigznēm?

DD: Ne tur, ne tur. Skolas – tās ir lielas budhiskā plāna telpas, kur nav nekā fiziska. Dvēsele iegūst galīgi ne cilvēcisku un ne fizisku pieredzi. Viņa peldas mīlestībā un gaismā, iegūstot savu patiesību. Tā ir paradīze dvēselei, kur viņa “izganās” treknos laukos, ja salīdzinām ar cilvēciskiem tēliem. Viņa mācās aizsargāties, bēgt, izgaist, saplūst, sadalīties u.c. Viņa mācās meditēt, saplūstot ar augstākajām būtnēm un uzlidojot augstās pasaulēs. Viņa iegūst paradīzes būtnes pieredzi, trenējot apziņu.

Viņa iegūst pieredzi, kura uz visiem laikiem paliek iekšienē kā gaisma-mīlestība, kā saplūdums ar Debesu Tēvu, kā tas, ko gribas atkārtot turpmāk. Tā tad arī ir jūsu patiesība. Tu jautāji par patiesību. Patiesība – tas, uz ko tiecas dvēsele.

Bet karaliskie drakoni un citas negatīvas būtnes vai tad uz to netiecas?

Viņas ir pazaudējušas patiesības gaismu, gūstot varu un vācot privilēģijas kaujās. Dvēsele spēj pazaudēt attīstības virzienu, nolaižoties arvien zemāk apziņā. Tādas dvēseles apgūst apakšējās pasaules, kuras ir ļoti sarežģītas un smagas dzīvei vispār. Humanoīdi vispār jau nav piemēroti tādām dzīvēm, un tie, kas izdzīvo tādos apstākļos, kļūst “dzelžaini” psihisko raksturojumu ziņā un tiecas iegūt arvien vairāk telpas, cerot tādā gadījumā iemantot savu paradīzi. Dažreiz tas izdodas, kad viņi atbrīvo sevi no blīvo pasauļu rūpēm uz mehānikas, tehnoloģijas un verdzības rēķina.

Mēs arī nolaižamies, cerot uz tehnoloģijām?

Jums citādi neizdzīvot aukstā teritorijā. Ja jūs dzīvotu džungļos un jums būtu barība koku zaros un ūdenī, jūs lēnāk attīstītu savu apziņu.

Ievēro, ka pašlaik jūsu tehnoloģijas ir sākušas iegūt garīgu jēgu. Jums taču Skolotāji saka, ka ārējās pasaules izziņas laiks ir beidzies un ir pienācis laiks izzināt savu dvēseli, savu iekšējo pasauli. Jūs pagriezāties uz augšupcelšanos gaismā. No vides izzināšanas jūs pārejat pie smadzeņu, psihes, iekšējo ķermenisko procesu, psihosomātikas, psiholoģijas izzināšanas, redzot tajā metodi, kā iegūt saikni ar dvēseli. Un tas ir pareizi.

Kā apgarojas dvēseles iedīglis? No kura un kad?

No manis apgarojas. Es augu un saaudzinātā pārpalikumu atdodu saviem aizmetņiem, saviem bērniņiem. Tas notiek ne vienmēr. Ir speciāli kosmosa ietekmes cikli, kad es varu to darīt. Atnāk stars no telpas, ar noteiktu blīvumu un kvalitāti, un es veicu gatavo dvēseļu aizmetņu iniciāciju.

Cik cilvēcisko dvēseļu ir pasaulē?

Nesaskaitāmi daudz. Ļoti daudz. Es ar to domāju humanoīdus, jo jūs inkarnējaties ne tikai uz Zemes, bet arī citās vietās un citos ķermeņos.

Jūsu dvēsele jau ir veca, un viņa ir iemantojusi citu tēlu nekā savu dzīvi tikai sākošas dvēseles.

Vai mūsu dvēsele var ieiet, teiksim, deru vai karaliskā drakona ķermenī?

Var, ja vēlēsies. Taču, kā likums, viņa negrib nolaist savas vibrācijas. Ja nu tikai tā būs dramatiskas kalpošanas pieredze blīvākā plānā, nekā viņa ir pieradusi un pārvarējusi.

Kas šodien būs mūsu seansā?

Dvēseles dziedināšana, mans draugs.

Pateicos, Diženā Dieviete!

Pievienots 03.01.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/dusha

Tulkoja Jānis Oppe