Дойдите до сердцевины, до сути себя

Aizejiet līdz sevis serdenim, sevis būtībai

Grupveida paplašināšanās meditācija

19 11 15 01

Apsēžamies ērti, novācam spriedzi, novācam “gatavību numur viens”, atslābināmies, noharmonizējamies, notīrāmies, sagatavojam sevi meditācijai.

Katrs no mums nolaižas sirdī, sevis iekšienē, arvien dziļāk un dziļāk. Un no turienes sāk augt pa visu pasauli, paplašināties, paplašināties...

(Dodiet sev laiku.)

Es Esmu Viss, Kas ir – pasaules un visumi, visas enerģijas – gan gaišās, gan tumšās, visa Apziņa, kura Ir.

Tagad šī Apziņa, kura Ir, sāks raudzīties fiziskajā ķermenī un vērot sažņaugumus, bloķējumus, kaut kādus spriegumus ķermenī un atslābināt tos. Paskatieties, kur jūsu ķermenī ir kāds spriegums, un ar elpošanu atbrīvojiet to.

Tagad no šīs pašas Apziņas vērsīsimies pie sajūtu rajona un noskenēsim savas sajūtas. Un visu, kas nav harmonisks, mēs izelpojam. Bažu, neuzticēšanās, nepacietības sajūtas, pārliecīgu prieku un gaidas no kaut kā, bailes, sajūtu par kādiem emocionāliem šķēršļiem, kuri jums pašlaik traucē... To visu mēs izelpojam un izšķīdinām.

Atmiņas par to dzīvi, kura bija līdz šim momentam. Visa tā dzīve izgaist, tās nav. Ir tikai eksistences moments Šeit un Tagad. Nav ne pagātnes, ne nākotnes, ne atmiņu, ne bažu. Nav nekādu jautājumu... Ir tikai moments Tagad.

Es Esmu Tas, Kas Es Esmu.

Un lai Tas, Kas Es Esmu, ir skaists, harmonisks un tīrs. Šajā mirklī. Mūžīgi...

 

Mēs ieelpojam enerģiju Es Esmu kopīgajā grupveida astrālajā plānā, palīdzam cits citam attīrīties no smagām domām, piepildām ar gaismu un mīlestību šo grupveida astrālo plānu, grupveida sajūtu ķermeni, palīdzam cits citam kļūt tīrākiem, harmoniskākiem, mierīgākiem.

Svarīgi ir sakopt šo plānu, piekopties, notīrīt to.

Pašlaik tas mani pagaidām neapmierina. Tur ir smagas domas, kuras nospiež visu grupu. Attīrām, piepildām ar mīlestību, gaismu, palīdzam cits citam.

(Dodiet sev laiku.)

Malači. Labi, paldies.

 

Pārejam uz grupas mentālo plānu. Vācam prom sajūsmas un vācam prom tumšas domas. Noskaņojamies uz mierīgu, miermīlīgu un priecīgu pasaules uztveri, uz labu darbu, uz draudzīgu mijiedarbību un palīdzību. Klusu, līdzenu mierīgumu, prieku, patīkamu pasaules uztveri.

(Dodiet sev laiku.)

 

Paceļamies uz nākamo savu plānu, budhiālo plānu, kur mūsu eņģeļi – dvēseles atrodas. Šeit ir ļoti daudz gaismas, prieka, miera. Šeit nav ne pazemības, ne upurēšanās, tikai lēnprātība, naivitāte, uzticēšanās, pilnīga brīvība... kā bērnība...

19 11 15 02

Atcerieties sevi kā mazus bērnus. Lūk, tas arī ir budhiālais plāns. Un šeit dzīvo mūsu Augstākie Es. Tā ir viņu enerģija, tās ir viņu dziesmas, viņu mūzika. Mēs piepildāmies ar tādu pašu tīrību, skaņu, prieku un mīlestību citam pret citu un pret Tēvu-Radītāju.

Atveriet savas sirdis, lai savas sirds iekšienē ieraudzītu eņģeli, kurš klauvē un ar zvaniņiem no turienes skandē: “Esmu šeit, esmu šeit, atver savu sirdi, paskaties, esmu te! Un es gribu parotaļāties ar visiem, izlaid mani!”

Kur dzīvo mūsu eņģeļi? Mums tas droši vien ir paradīzes dārzs vai brīnišķīga gaismas pilsēta ar burvīgām pilīm...

 

Bet varbūt viņiem nevajag pilis? Jo viņiem taču nevajag barību, viņiem nav jāslēpjas no slikta laika un lietus. Viņi ir radīti tā, lai eksistētu tajā atmosfērā, uz tām planētām vai tajās dimensijās, kur viņus radīja Tēvs-Radītājs. Viņiem neko mākslīgu nevajag.

Viņi dzīvo ļoti labvēlīgā vidē, kura viņos izraisa eksistēšanas, pārpilnības, visa pietiekamības prieku. Katrs no viņiem izvēlas savu darbību, savu virzienu attīstībai un darbam, lai ienestu savu vieduma, pieredzes daļu Debesu Tēvam – Radītājam.

Viņi mācās arī skolā un palīdz mācīties skolā visiem zemākstāvošajiem plāniem. Palīdz paaugstināt apzinātību, pāriet uz citu apziņas līmeni, mācoties turklāt pašiem.

Sajūtieties viņi, sajūtiet, ka jūs esat viens vesels ar viņiem, jūs esat vienlīdzīgs viņiem, šajā plānā jūs esat tāds pats – gaišs, maigs, viegls, gaisīgs...

(Dodiet sev laiku.)

 

Pašlaik mēs pulcējamies vienā vietā, kura ir enerģijas avots, kura kā strūklaka šļācas augšup, un uz šīm strūklām mēs paceļamies jau uz nākamo dimensiju, uz eņģeļu kolektīvo saprātu. Tagad mēs pa vienam nostājamies šajā Avotā, un tas mūs ceļ arvien augstāk, augstāk, augstāk...

Un tagad sajūtam, cik daudz mūsos ir maiguma, tīrības, gaismas, svētlaimes, vienotības, nirvānas. Te kūst mūsu individuālā apziņa. Mēs kļūstam visi Viena Liela Būtne.

Mūsu apziņa aptver milzīgu Būtību, izplūst pa viņas virsmu, kļūst visa šī Būtība. Mēs esam gluži kā apzinoša membrāna apkārt šai Būtībai. Tas ir saprāts, kurš apzinās, kas ir iekšienē un ārpusē.

19 11 15 03

Sajūtiet, kādas te ir vibrācijas, kāds kristāliskums, skaidrība, tīrība, miers, kādu drāmu vai traģēdiju neesamība. Tas viss paliek kaut kur tālu fiziskajā plānā. Šeit viss ir tīrs, un visi ir laimīgi.

Un tagad no šejienes, no šī augstuma, mēs varam paskatīties uz savu pasauli, piepildītu ar drāmām un traģēdijām, paskatīties kā kino. Skatāmies uz viņu no augšas – lūk, tur ir mūsu pasaule, kur mēs cīnāmies par varu, par naudu, par dzīvi, par veselību, ar saviem bērniem cīnāmies… Pašlaik mēs kā eņģeļi raugāmies uz savu plānu. Mēs vērojam sevi fizisko, kā mūsu Augstākais Es vēro mūs, mūsu kaislības, vēlmes, pārestības, likstas, slimības.

Sajutīsim, ka mūsu fiziskā sakne ir es ne mazākā pakāpē par es esmu eņģelis. Tomēr mūsu uzdevums ir palikt eņģeļa līmenī un apzināties sevi fizisko no Augstākā Es līmeņa…

No šī līmeņa citāda kļūst attieksme pret nāvi – vienkārši kā pret pāriešanu uz priecīgāku, augstāku, gaišāku dzīvi. Aiziet bailes saslimt un nomirt.

Mēs redzam, ka mēs šim zemes cilvēkam, savam zemes ķermenim sniedzam visu, ko viņš lūdz, visu, ko viņš grib.

(Dodiet sev laiku.)

 

Dvēsele – eņģelis: “Es cenšos izpildīt visus viņa rīkojumus, kuri man ir ļoti svarīgi. Jo viņš ir savas pasaules radītājs, bet es tikai īstenoju, materializēju viņa kā radītāja vēlmes. Šajā gadījumā es ļauju viņam radīt savu pasauli un palīdzu viņam tajā.

Visas viņa kļūdas man ir ļoti svarīgas, es tās izpildu. Visi viņa maldi man ir ļoti svarīgi, tāpēc ka tas ir kas jauns, jauns, ko viņš vēl nav izjutis, ko es, eņģelis, vēl neesmu izjutis. Tāpēc visu, ko viņš dara, man ir ļoti svarīgi izjust un apzināties, tāpēc ka tā ir jauna pieredze man, eņģelim. Es ļauju viņam kļūdīties. Visbiežāk es viņu vedu pie šīm kļūdām.

Vienīgais, ko man gribas, lai viņš kļūtu saprātīgāka būtne, lai viņš uz katras savas pieredzes pakāptos, nevis nolaistos, lai viņš saprastu, kas notiek un kādēļ tas notiek. Tas notiek tikai no tā, ko viņš ir uzbūvējis savās domās. Es viņa domas materializēju.

Un man gribas, lai es viņa sirdī būtu klātesoša arvien vairāk un vairāk. Man gribas atnākt pie viņa, savienoties ar viņu, taču viņš savu sirdi ir aizvēris un neielaiž mani. Es lūdzu un klauvēju pie viņa: “Atver taču savu ciet aiztaisīto sirdi!”

Bet tur it kā valrieksts cietā čaulā būtu. “Atver šo čaulu un izmet tagad, divās pusītēs sadali, pāršķel savu riekstu un izmet čauliņas. Un tu tur ieraudzīsi enerģētisku rozi. Viņa pagaidām izskatās kā pumpurs. Lūdzu, – saka eņģelis, – atver šo rozi pilnībā! Ļauj man tur būt klāt tavā iekšienē, man tā gribas pie tevis aiziet! Vēl, vēl veries vaļā! Tur ir daudz ziedlapiņu… Visas ziedlapiņu rindas līdz pašam centram atver man, lūdzu. Izdari to tieši tagad!”

 

Es redzu, ka ne visi ir atvērušies, ne visi. Iztēlojieties sev sirds centrā rozi, kurai ir daudz, daudz ziedlapiņu rindu. Jūs atvērāt tikai divas ziedlapiņu rindas, bet vēl 10 stāv priekšā atvērt. Veriet vaļā! Eņģelis gaida. Aizejiet līdz sevis serdenim, līdz sevis būtībai. Paskatieties, cik tur ir skaisti! Verieties vaļā vēl vairāk, lai Dievs tur ir klāt!

Eņģelis ir saistīts ar Radītāju, un Viņš arvien vairāk un vairāk tagad ir klāt jūsos, ar katru rindu atvēršanu.

Vēl! Vēl!

 

Debesu Tēvs: Lūk, te nu mēs esam satikušies ar tevi, mans draugs.

Un ko tu zini par Dievu? Tu zini, ka Dievs ir.

Tev šķiet, ka tu – tas esi tu, bet Dievs ir kaut kur tur, augšā, atsevišķi no tevis, jo tu taču lūdz viņam, tu skaiti viņam lūgšanas.

Augšā ir Radītāji, tie, kas dzemdināja tevi un citus eņģeļus, bet pēc tam aizlidoja. Katrs Radītājs – tas ir Debesu Tēva pārstāvis.

Bet ir vēl Klātesošs mūsu visumā tas, kurš radīja visus, visus, visus visumus, kuros mēs dzīvojam. Iztēlosimies sev Visu, Kas Ir…

Viss, Kas Ir – bezgalīgs.

19 11 15 04

Viņam nav laika un telpas.

Viņš ir bezgalīgs visos virzienos.

Viņš vienmēr bija un vienmēr būs.

Mēs nezinām, kā tika dzemdināti tie Tēvi, kuri uzbūvēja gan mūsu Visumu, gan Lielo Visumu, kurš ietver visus mazos visumus…

Aiz šī Lielā Visuma robežām – tumša neizpausta telpa. Iespējams, tur ir citi visumi, tādi paši kā mūsējais, vai pilnīgi citādi. Un šajā visumā mēs jūtam Dzīves Esību Kā Tādu…

Šeit kustības ir tik ātras, ka mēs nepaspējam tām sekot un šķiet, ka nekā nav. Šeit ir milzīgi ātrumi, un mūsu saprāts vienkārši netiek tiem līdzi, tāpēc ka šie ātrumi tika daudzkārtīgi palēnināti, lai radītu mūsu fizisko visumu. Tāpēc katrā līmenī mēs spējam tikai sajust Dzīvi, un arī sajūtam to visdrīzāk nevis ar saprātu, bet ar sirdi.

Un mēs redzam, ka dzīve ir bezgalīga. Nav nāves, bet ir tikai bezgalīga attīstība, kura mūs padarīs par Dieviem.

Un, jo atvērtāka ir mūsu sirds, jo spilgtāk mēs jūtam, tāpēc ka cilvēka sirds – tas ir instruments, dots mums no Radītāja, dots mums no Debesu Tēva, kurš sacerēja cilvēku, izgudroja viņu, deva viņam apziņu, mīlestību, deva viņam dažādus blīvumus, ķermeņus, kā cilvēkam daudzdimensionālajam, kurš eksistē daudzās pasaulēs un tajā skaitā arī pašā milzīgākajā pasaulē, kuru mēs saucam par Lielo Visumu.

19 11 15 05

Un no šejienes mēs varam palūkoties uz niecīgu Visuma gabaliņu, kurā ir maza, maza galaktika Piena Ceļš, kurā ir niecīga Saules sistēma. Un šajā Saules sistēmā ir brīnišķīga planēta Zeme, uz kuras dzīvo cilvēki. No šejienes, no šī punkta mēs jūtam šos cilvēkus, varam viņus sajust.

Mums viņu pārdzīvojumi šķiet ne pārāk nozīmīgi, tādi sīki, tādi bērnišķīgi salīdzinājumā ar to, ka Viss ir mīlestība, harmonija, kārtība, un jūs varat pašlaik šim mazajam fiziskajam cilvēkam sniegt visu savu mīlestību viņa sirdī, visu, uz ko jūs esat spējīgi. Var vienkārši atrasties viņa sirdī kā iedvesmas, mīlestības, laimes, prieka avotā.

 

Jūs-Radītāj, atnāciet sirdī pie jums-cilvēka, savienojieties kopā. Ja jūs savu sirdi aizvērsiet, šī Klātbūtne būs tur iekšienē, un jūs vienmēr varēsiet atvērties no jauna un atkal to sajust. Taču jūsu uzdevums ir iemācīties dzīvot ar atvērtu sirdi, lai šī Klātbūtne jūsos vienmēr jums būtu pieejama, sajūtama, vēlama.

Tagad vēlreiz atvērsim sirdi un ielaidīsim pēc iespējas vairāk sava augstākā aspekta dievišķās enerģijas sevī…

Ar katru ieelpu atveramies…

Mūsu meditācija ir beigusies.

Uzmanīgi, akurāti ieejiet ķermenī, atveriet acis. Apzinieties sevi, nesteidzieties.

19 11 15 06

 

Pievienots 15.11.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/doydite-do-serdtsevini-do-suti-sebya

Tulkoja Jānis Oppe