Голографический мир или мир в сознании Творца?

Hologrāfiska pasaule vai pasaule Radītāja apziņā?

19 10 15 01

Kas ir hologrāfiska – fiziskā pasaule vai apziņa?

Mēs meditācijā redzējām melnā cauruma iekšējo daļu galaktikas centrā, un uz mūsu apziņu tā nekādi neiedarbojās. Tajā pašā laikā tumšo spēku uzbrukumu es jūtu nevis kā attēlu, bet fiziski. Enerģijas, kuras nāk no gaišajiem spēkiem, mēs arī praktiski jūtam enerģētiski: jūtam gaismas raksturu, daudzumu, katras būtnes blīvumu un citus raksturlielumus, un šo būtņu atšķirības.

Kas tad ir hologrāfiska – forma vai apziņa? Vai arī viss kopā? Un kas ir eksistence un Dzīve kopumā? Augstākajos plānos, katrā tajā, mēs jūtam šo Eksistenci, piepildītu ar apziņas enerģijām, bet pašos augstākajos – pagaidām mūsu neatšifrētu un nosauktu par “Esību” jeb Dzīves izpausmi visumā.

Es varu iztēloties, ka katrā Esības plānā ir sava hologramma, un fiziskajā plānā, kā pašā blīvākajā, mēs varam just tās visas, ieliktas cita citā, kā daudzdimensionalitāti. Un visi mūsu iesvētījumu un kvantu lēcieni ir saistīti ar pāriešanu citas matricas ietekmē? Man šķiet, ka esmu uz sliekšņa kādam atklājumam formas un apziņas sfērā. Es vēršos pie Debesu Tēva, mūsu apziņas Radītāja.

Debesu Tēvs: Tavas vēršanās cēlonis – šodienas uzbrukums miegā. (Tīrījos un ārstējos stundas divas.) Viss nav tik vienkārši, arī tā ir tavas apziņas stimulācija. Tā ir iešūpošana uz pārdomām, lai tu sāktu uzdot jautājumus. Jautājumi ir parādījušies, un ir vērts uz tiem atbildēt tā, kā tu vari saprast.

Visu pasauļu visas izpausmes rezultātā ir mana daudzdimensionālās apziņas pasaule. Viss tajā – tas esmu Es. Tikai viss ir “uztaisīts” tā, lai katrs uzskatītu sevi par neatkarīgu un visus lēmumus pieņemtu un piešķirtu nozīmi patstāvīgi. Katram lielās spēles personāžam ir dota patstāvīga domāšana un secinājumi, vēlmes un to realizācija, kā arī mācīšanās no piemēriem un ar saprāta palīdzību, pārdomās. Bet visas apziņas – rezultātā tas esmu Es, tāpat kā ķermeņa šūnu apziņa – tas ir jūsu ķermenis. Jums bez ķermeņa apziņas ir vēl arī dvēseles apziņa, un arī Man – bez visām manām virtuālajām (manis radītajām) apziņām ir sava sākotnējā un arī pilnveidojama apziņa.

Mana pasaule rezultātā attīsta Mani, tāpat kā jūsu spēles attīsta jūs (es ar to domāju gan virtuālās spēles, gan pašu dzīvi, kura izvēršas jūsu apziņas priekšā un kurai ir izšķirošā loma viņas attīstībā).

Iztēlojies, ka tu esi radītājs un mēģini ar darbībām un attīstību piepildīt savas pasaules (aknas, nieres, sirdi un plaušas… jā, vēl arī smadzenes, bet par tām vēlāk). Tu dod tām barību un programmē tās šīs barības pētījumiem un noderīgo vielu sagremošanai. Arī neizmantotās barības un ūdens aizvākšanai. Tu izdomā Spēkus, kuri palīdzēs tavām pasaulēm pārvaldīt to visu (hormonālā sistēma kā Valdnieki), iznēsāt barību pa visām pasaulēm (asinis kā Palīgi), tīrīt organismu (limfa) utt. Taču tikai ar fizisko barību ir par maz, jo šūnām vajag vēl arī enerģētisko barošanos. Tu izdomā energosistēmu, kura tavu ķermeni baro ar Prānas, Kundalini, Ci plūsmām… Tas ir ķermeņa ēteriskais apvalks.

Pēc tam, lai tu varētu kustēties, ir jāizdomā sistēma no muskuļiem un kauliem, kuri nestu tavu pasauli un varētu ar sevi radīt fiziskas izmaiņas, ne tikai prāta vai enerģētiskās.

Un ar to visu vēl jāizrīkojas tā, lai visa sistēma izdzīvotu un plauktu. Un, lūk, ir piedzimušas smadzenes – uzraugs un Dvēseles un Gara uzņēmējs sevī, apzināšanās un apmierinājums.

Un teica Viņš – “Tas ir labs!”

(Smejas): Jā. Apmierinājums kā darbības pareizības novērtējums.

Katrai tavai pasaulei (aknām, nierēm, smadzenēm) ir sava pašas matrica, sava apziņa un sava veselība, sava ietekme uz kopīgo ķermeņa un cilvēka kopumā apziņu. Visu apziņu savienojums ir ķermeņa apvienotā matrica. Tā ir ierakstīta apziņas matricā, lai savienotu ķermenisko elementāli un fizisko apziņu.

Es daudzus gadus nesapratu, kā var savienot dvēseli un ķermeni…

Es šodien apzinājos ķermeņa ietekmi uz apziņu – noteiktas čakras stimulācija ved pie tā, ka smadzenes vai apziņa veido ainu, tēlu, kurš atbilst šai stimulācijai. Tas ir, noteikta rajona (ķermenī vai smadzenēs?) kairinājums virtuāli rada sapni vai kādu pusmiega stāvokļa tēlu. Kā tas ir? Nebija nekāda tumšo spēku uzbrukuma, un tā vienkārši ir ietekme uz smadzenēm vai uz enerģētiku?

Ne viss ir tik vienkārši. Mani palīgi izdarīja tā, lai tu pamostos un viņus ieraudzītu. Viņi ne tikai pieņēma negatīvi noskaņotu būtņu izskatu, viņi tās arī bija. Manā pasaulē ne viss ir ar cukuru apkaisīts, ir arī tie, kas satrauc, piespiež, izvaro galu galā.

Nesaprotu, kādēļ tu radīji pēdējo?

Viņi pašattīstās un kļūst stiprāki. Nebija nodoma radīt izvarotājus vai neliešus, taču pašattīstība uz tumsu radīja viņus tādus, tāpat kā Spēka attīstība radīja tos, kam patīk vara un kuri dibina to ar spēku, bet tie, kam patīk paēst, pārlieku aptaukojas. Visi trūkumi arī pašattīstās, tāpat kā labās īpašības.

Vai tiešām tie cilvēki, kuri izvaro vai ņirgājas, izmanto varu, lai iedzīvotos, nekādi par to nemaksā, tāpēc ka matricā viņiem vienkārši ir dotas tādas lomas? Visi nelieši ir tādi paši kā mēs? Tad kāda jēga ir visai šai kopienai?

Jēga ir turpmāko darbību izvēlē – vai jūs arī kļūsiet par neliešiem, vai arī spēsiet nodibināt savu pasauli – bez asarām un bada?

Bet vai tad nevar vienkārši radīt laimīgu matricu, lai visa pasaule plauktu?

Tādas pasaules ir, un tās visas ir līdzīgas cita citai. Tajās kaut kā trūkst, tās ir pārāk pliekanas vai bezgaršīgas.

Kā eņģeļi, kuri tikvien to dara, kā dzied un spēlē arfas?

19 10 15 02

Arī mākoņiem ir pērkoni un zibeņi. Jūsu pasaule ir eksperiments, un šeit nav sapulcētas vienkāršas dvēseles, bet ar lielu pieredzi dažādās pasaulēs, tajā skaitā arī “saldskanīgajās”. Mēs pētām, kā īstenību var pavirzīt uz darbību pusi un kādas var būt darbības – uz iznīcību vai uz radīšanu.

Bet apkārt mums norit kari arī smalkajā plānā, ne mēs vieni karojam! Kāpēc tu runā par mums kā par vienīgo eksperimentu?

Nē, tādu pasauļu, kā jūsējā, arī ir daudz. Dabiski, jūsu eksperiments ir Petri trauks vairāku simtu tādu pašu rindā. Nevar paļauties tikai uz vienu vienīgo eksperimentu.

19 10 15 03

Bet, kad vairums cilvēku mūsu pasaulē ir sākuši lūgties un lūdz izmainīt matricu, vai tiešām tu nedzirdi mūs? Mēs esam paguruši cīnīties un nemīlēt. Un Tu to zini. Bet nekādi nespējam pabīdīt realitāti uz mieru un plaukumu, tāpēc ka kādam vajag, lai cilvēki ciestu un slimotu, mirtu mokās un lūgtos par realitātes mīkstināšanu.

Jūs tad arī bīdāt savu paradigmu, un tā ir jūsu izvēle, jūs savu matricu maināt patstāvīgi. Varbūt tas notiek ne tik ātri, kā jums gribas, taču izmaiņas notiek daudzu cilvēku dzīvē, tajā skaitā arī tev. Tu taču ne par sevi runā?

Nē, protams, man viss ir labi.

Vilcieni, automobiļi, raķetes, sadzīves elektroierīces, ūdensvads, gazifikācija, automatizācija, pāreja uz mākslīgiem materiāliem, zāles, ķirurģija, lauksaimniecība, garantētas ražas, dzīvokļi – vai tad tas bija tikai pirms 100 gadiem? Jūs vienkārši nesaprotat, neapzināties, KĀ jūs esat izmainījuši savu sabiedrību. Cilvēkam ir sācis atlikt vairāk laika un intereses izzināt dabu un sevi tajā, pasaules-ēku un Mani tajā, ne no zinātnes vai reliģijas skatpunkta, bet no dvēseles skatpunkta. Pēdējā laikā daudz cilvēku savu dzīvi ir iekārtojuši tā, kā nevarētu iekārtot pirms 100 gadiem. Un jums vēl ir par maz!

Bet mums gribētos, lai tā dzīvotu visi cilvēki.

Nevar. Viņi pagaidām nav izauguši pēc apziņas. Ielaid ziloni trauku veikalā… Viss būs, dodiet tikai laiku! Gan miermīlīga eksistence pienāks, gan civilizācijas uzplaukums būs. Taču visu vajag uzbūvēt no savas izvēles. Ne zem spiediena vai diktatūras, bet pēc vēlēšanās un tiekšanās izdaiļot savu dzīvi.

Es sarunas sākumā sadevu kaudzi jautājumu. Varbūt pakāpeniski uz tiem atbildēsim?

Labi.

Kas ir hologrāfiska – fiziskā pasaule vai apziņa?

Apziņa – pasaules programmēšana, un pasaule ļaujas programmēties. Enerģijas kolapsējas, tiek pārradītas, kalkulētas, iespiestas u.c. Tiek radīta enerģētiska pasaule, un jūsu apziņā tā kļūst tāda, kādu jūs iecerējāt (kādu Es iecerēju). Sākotnēji Es apziņu radīju kā programmas, kuras programmē. Jūs programmējat un ieejat programmās paši. Jūs esat radītāji primitīvajos līmeņos. Taču šie “primitīvie” līmeņi pagaidām ir paši sarežģītākie iekārtošanai.

Jums hologrāfija pagaidām nav tas, kas ir matricveida pasaules, tāpēc jūs biedē pati šī pasaules ilūzija, tāpēc jums hologrammai ir negatīva nokrāsa kā mākslīgai mānīgai pasaulei.

Patiesībā jums tā ir tāda pati realitāte kā jūs paši, un tas nav slikti, bet vienkārši normāli.

Kas tas ir – es Lielā?

Tava dvēsele, pieņēmusi vienu no tavas apziņas veidiem.

Kas ir eksistence un Dzīve kopumā?

Tas esmu Es Lielais.

Katrā Esības plānā ir sava hologramma, un fiziskajā plānā, kā pašā blīvākajā, mēs varam just tās visas, ieliktas cita citā, kā daudzdimensionalitāti?

Nē, ne tā. Jūs jūtat ne visas matricas, bet tikai daļu no tām. Tu taču nejūti ugunīgo slāni, mentālo aspektu u.c.? Tu tikai vari pagaidām ieiet un iznākt, bet dzīvo šajā slānī.

Nevajag nosodīt vai bīties no tā, ka jūs dzīvojat pasaulē, kuru mēs ar jums radījām, lai iekārtotu dzīvi un iezemētos. Mēs radām, pieļaujam kļūdas, labojam tās, pilnveidojot gan matēriju, gan apziņu. Realitātes ir instrumenti, lai izzinātu, izdzīvotu, paplašinātu Dzīvi un pārradītu jaunas un jaunas pasaules.

Kāpēc, lai pārradītu? Tās jau bija?

Tās jau ir manā iztēlē, un jūs pēc programmas pārradāt tās tā, kā varat, tuvojoties pilnībai, cik ir spēkos. Ir arī šausmīgākas pasaules.

Kāpēc tu tās neiznīcini? Kā tur nokļūst dvēseles?

Pēc vibrācijām. Viņas pēc izvēles atbilst tādām pasaulēm. Tas, ko viņas ar savu apziņu rada, ir viņu realitāte.

Diez vai viņas radīja mokas vai sāpes…

Viņām tas patika. Viņas to darīja ar citiem un ir spiestas to iepazīt no otras puses.

Bet viņas taču to neizvēlas, tātad tā ir vardarbība pret viņām?

Jūs esat tādi, kāds ir jūsu saprāts. Un jūs automātiski pēc nāves nonākat vietās, atbilstošās tam, ko domājat, par ko sapņojat un kā pavadāt šo dzīvi, – lai izzinātu un mācītos.

Mēs nesen pabijām Šivas, Brahmas un Višnu pasaulēs. Tas ir viņu hologrāfiskais burbulis?

Dabiski! Katram no jums ir tāds burbulis, ienesot tajā jūsu domas un jūtas. Jūs to saucat par “auru”, bet tas ir ne gluži pareizi. Jūsu realitāte daudzējādā ziņā ir atkarīga no jūsu vibrācijām un saziņas, no jūsu tīrības. Jūs paši tādos realitātes burbuļos dzīvojat, ne vairāk un ne mazāk! Jūs ap sevi radāt savu domu un apziņas realitāti. Kā dievi.

Es pateicos Tev, Tēvs!

19 10 15 04

 

Pievienots 15.10.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/golograficheskiy-mir-ili-mir-v-soznanii-tvortsa

Tulkoja Jānis Oppe