Print

Жена Лота

Lata sieva

Nodaļa no grāmatas “Dzīvo un mīli[1]

19 03 12

Pēc Bībeles leģendas senās Palestīnas pilsētas Sodoma un Gomora izcēlušās ar ārkārtīgu izvirtību, visi abu pilsētu vīriešu dzimuma iedzīvotāji bijuši homoseksuāļi. Un nav atradušies pat pieci taisni cilvēki. Dievs Kungs nosūtījis divus Eņģeļus, lai šo vietu iznīcinātu ar sēru un uguni no debesīm, bet vienīgo taisno cilvēku Latu, viņa sievu un divas meitas no pilsētas izvedis, lai glābtu dzīvību. Turklāt Eņģeļi ģimenei devuši stingru norādījumu: “Izglāb savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nepaliec visā šinī apgabalā stāvam.” “Bet viņa sieva paskatījās atpakaļ un kļuva par sāls stabu.” No šejienes izteikumi “sodoma” un “sodoma un gomora”, kas nozīmē nekārtīgu, izvirtušu dzīvi, kā arī haosu, troksni, nekārtību. (Lielā Padomju enciklopēdija, 39. sēj., un Bībele, 1. Mozus grāmata, 19. nod.)

Sanats Kumara: Tāds mīts patiešām Bībelē eksistēja, taču citā redakcijā. Savu mīta variantu baznīca deva, lai nosodītu homoseksuālismu. Tu zini, ka tādu cilvēku ir maz. Tā ir noteiktu enerģiju ielikšana pie dzimšanas, un tāpēc tas bieži nav atkarīgs no cilvēka. (Par to ļoti detalizēti ir rakstījis Krajons.) Protams, tas neizskatās pēc patiesības, ka visi divu atsevišķu pilsētiņu iedzīvotāji nodarbotos ar “sodomiju”, bet kaimiņu pilsētiņās būtu tikai taisnajie.

Šo piekrastes pilsētiņu iedzīvotāji nodarbojās ar laupīšanu un vardarbību. Un ne tikai viņi. Ar laupīšanu un vardarbību nodarbojās arī pati baznīca. Kā gan tā kaut vai netieši varēja nosodīt savas darbības? Tāpēc tā izmantoja šo burvīgo mītu, lai nosodītu viendzimuma mīlestību. Tur notika krasta nogruvums un gandrīz visu cilvēku bojāja. Saki, lūdzu, kāpēc atskatījās Lata sieva, jo viņa taču zināja, ka var iet bojā. Kas viņai lika aizmirst šos draudus?

Dārgo lasītāj! Padomā arī tu kopā ar mani un pacenties atrast tādu atbildi, lai leģenda pārvērstos līdzībā. Noliec uz brīdi grāmatu un padomā.

Tāpēc, ka tur viņai palika dēls! Viņš, tāpat kā vairums vīriešu šajās pilsētiņās, bija laupītājs un slepkava. Bet viņa mīlēja viņu, kā māte mīl savu bērnu, kā Dievs mīl cilvēku, neatkarīgi no viņa zemes plāna piesaistēm un karmiskajām nosliecēm. Viņa nevarēja neuzmest atvadu skatienu vietai, kur palika iet bojā viņas dēls, viņa aizmirsa par sevi, par nāves briesmām savas beznosacījuma mīlestības dēļ.

Kāpēc viņi nedrīkstēja atskatīties, kāds iemesls ir tādam ierobežojumam?

Atskatījušies un ieraudzījuši šausmīgo postījumu un cilvēku bojāejas ainu, viņi piepildītos ar bailēm un žēlumu, pazaudētu spēkus un spēju bēgt, glābties.

Neskatīties atpakaļ – tā ir mūsu devīze, kad mēs aicinām darīt galu tumšajai pagātnei, iznākt dienas gaismā, aizverot aiz sevis durvis, neatceroties un nerušinot bijušo rīcību, nenožēlojot notikušo, uztverot pasauli kā darbības lauku jauniem, saprātīgākiem un harmoniskākiem risinājumiem un Dvēseles un Gara dziedināšanai.

Neskatīties atpakaļ – piedot sev un visiem apkārt, atlaist viņiem un sev nodarījumus un pat noziegumus, atsakoties no ļaunuma un Tumsas enerģijām. Paņemiet sevī tikai visu gaišo un labo, šī nasta nevelk uz leju, tā Gaismā pieaug ar mīlestību un prieku.

Kā Mēs esam teikuši, viss, ko dzīvē cilvēks ir sastrādājis, Gaismas un Tumsas enerģijas, viņš saglabā visās dzīvēs vienlaikus. Kad viņš atstāj, pārved neaktīvā stāvoklī, izdzīvo noteiktu karmas nastu ar piedošanu un grēku nožēlu, un pāraugšanu Gaismā, tad šīs enerģijas aiziet no izpausmes pasaules. Kad to dara daudzi cilvēki, tas ved pie planētas vispārējas vibrāciju paaugstināšanās. Lūk, kāpēc tik nepieciešami ir šie grēku nožēlas un piedošanas rituāli. Tie attīra Dvēseli, saprātu, noosfēru, to vietā nāk gaišas enerģijas, jo svēta vieta tukša nestāv.

Kas ir ielikts tēlā, kad Lata sieva pārvēršas sāls stabā?

Pārvērsties sālsstabā, pārakmeņoties – tas ir vibrāciju palēnināšanās simbols. Akmeņi no cilvēka ķermeņa enerģijām atšķiras tikai ar zemākām, lēnākām vibrācijām. Pārvērsties akmenī – mūžīgais nolaišanās Tumsā simbols, kā iespējamā ceļa atpakaļ, pagātnē, uz minerālu esību – demonstrācija.

Šai līdzībai bija dziļi humānistiska ideja: mīlestība un līdzcietība, beznosacījuma Dievišķā mīlestība ir augstāka par visu, pat nāvi.

Ar ko tad zemes plāna mīlestība atšķiras no Dievišķās? Zemes plāna mīlestības pazīmes: mīlestība un seksualitāte, prieks un dusmas, dievināšana un naids, pārestība un greizsirdība, sāpes šķiroties, kāpēc tās vienmēr ir blakus?

Kad cilvēks pāriet uz humanitāru pasaules uzskatu, viņš sāk dzīvot un domāt no Lielā Eņģeļa un beznosacījuma mīlestības pozīcijas. Viņš sāk augstu vērtēt pašas jūtas, nevis izdevīgumu, kurš izriet no vīrieša un sievietes attiecībām. Augstākās mīlestības jūtas cilvēku padara jutīgāku pret augstākajām enerģijām, viņš kļūst par pārvadītāju Gaismai, kura sadedzina “piesaistes ķermenim”. Lielas mīlestības jūtas dod cilvēkam iespēju attīrīties no visām Tumsas programmām. Tas ir Gaismas ceļš, tā ir sevis atvēršana Harmonijas Likumam, Visuma augstākajam Likumam, kurš saka: “Izzini pasauli kā sevi pašu. Mīli un pieņem pasauli kā sevi pašu. Zini, ka pasaule – tas esi tu.”

Tikai augstākā mīlestība pret pasauli sniedz šīs zināšanas. Mēs saucam tevi pāriet uz šo Augstāko Principu, Dieva, Visuma Radītāja, Principu. Tu ar savu daļu atrodies tajā vietā, no kurienes paveras kolosāla perspektīva uz zemes pasauli, un tu mācies saprast pasauli no šī skatpunkta, Augstākā Saprāta kā tevis pašas, tavu orgānu un šūnu, tavu mitohondriju – planētu ķēžu – izpausmes skatpunkta.

Mīlestības ceļš – pats īsākais ceļš pie mums. Tas ir augstākais ceļš caur mīlestību pie zvaigznēm. Pateikts retoriski, bet tā ir jautājuma būtība. Seko šim ceļam un neskaties apkārt. Mīli pasauli un cilvēkus ar beznosacījuma mīlestību un zini, ka pasaule tev nedraud vairs ne ar sāpēm, ne ar vilšanos, ne ar bailēm. To visu ir noklājusi tava mīlestība. Visu. Tā pakāpeniski piepilda visus tavus ķermeņus, tavu saprātu, tavu apziņu. Apzināti centies nenogriezties no šī ceļa. Zini, ka tāda ir mūsu vešana.

Mīlestības Augstāko Principu tu apjēdz praksē. Uz Zemes šo principu ir izkropļojusi reliģija, kura to sludina, bet neseko tam. Var teikt, ka galva reliģiskajam egregoram ir augstākajā astrālā, pāriet uz mentālu, bet kājas – dziļi slīksnājā, tumsā un izvirtībā. Ko Mēs ar to domājam? Augstākās mīlestības sludināšana, kad tās nav sirdī, domu nolaišana dziļi cilvēku netikumu zemākajos slāņos – tā ir mantrausība, meli, nodevība, farizejiskums (liekulība, svētulība), viltus, sevis ierobežošana un cilvēka novešana lejā līdz kukainīša stāvoklim, sevis paaugstināšana līdz pusdievu, visas pārējās cilvēces uzraugu un aizbildņu stāvoklim.

Reliģijas lomai vienmēr ir jāpaliek pašaudzinošai. Cilvēkam nav jābaidās no Dieva soda. Caur Humanitārā principa pamošanos viņā – izzināt pasauli caur sevi – Mēs piedāvājam ceļu uz Gaismu. Cilvēks nevarēs kaitēt kādam, tāpēc ka nesāks kaitēt pats sev. Ja visa pasaule esi tu pats, tad arī cilvēka tieksme pārveidot pasauli caur mīlestību kļūs par pašu dabiskāko un vienkāršāko cilvēka sajūtu.

Jūtot pasauli kā sevi, tu uzņemies atbildību par to, ko dara citi. Taču nevis sodot tos cilvēkus, kuri kaitē paši sev, sējot ļaunumu un naidu, bet izglītojot visus apkārt, verot viņiem vaļā acis uz pasauli un visu tās daļu mijiedarbības sistēmu. Tā ir humanitārā principa atklāšana un audzināšana un pāriešana uz augstāko Mīlestības Principu.

 

Pievienots 12.03.2019

http://sanatkumara.ru/glavi-iz-knig/zhena-lota

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)