Print

Тип разума на Земле

Saprāta tips uz Zemes

Nodaļa no grāmatas “Dzīvo un mīli[1]

19 02 26 10

Sanats Kumara: Zemes Saprāta tips ir humanitārs. Ko tas nozīmē? Ka planēta ir saprātīga, tāpat kā cilvēks.

Humānisms – cilvēcība – tā ir Svētā Gara nokāpšana cilvēka Dvēselē un Dvēseles pacelšanās pie Gara, šīs saiknes nostiprināšana un stabila sakaru kanāla nodibināšana ar Garu.

Humānistisks prāts ir apmēram 5% attīstītu un attīstošos cilvēku.

Vēl 10% procentiem – noosfēras saprāts. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir noteiktas zināšanas, bet šīs zināšanas netiek izmantotas vai tiek izmantotas vāji dēļ prāta spēju zemākas attīstītības.

Šie 15% cilvēces jau stāv gaišajā pusē. Tas ir spēcīgs Gaismas spēks un mūsu arjergards. (Paskaidrošu vārdu "arjergards". Sevi Gaismas spēki redz priekšgalā, un uzreiz aiz viņiem – šie 15% cilvēces.)

Humanitārs prāts ir 1% cilvēku. Tie ir mūsu Skolotāji, tie ir Svētie, nokāpuši uz Zemes, iemiesojušies fiziskos ķermeņos.

Ir mistiķi, kuri jūt, bet nestrādā, zina, bet negrib. Tie ir neitrālās daļas pārstāvji, kuri nepieder ne Gaismai, ne Tumsai. Viņi atzīst pasaules reālo dualitāti, to, ka eksistē Gaisma un Tumsa, bet nestrādā, lai palielinātu Gaismu un Tumsu. Notiekot vispārējai Zemes pārbīdei uz Gaismu, samazinoties Tumsai, viņi pāriet Gaismā kopā ar planētu, kura arī ir neitrāla. Ir arī izteikti sliņķi, kas nevēlas ne domāt, ne dzīvot. Negrib neko zināt principiāli.

Cik ir Tumsai? Gandrīz tikpat, cik Gaismai – 18%[2]. Par 2% vairāk. Tās nav tik daudz Tumsas, kā tumšuma enerģijas. No tiem īstas Tumsas – 1%, un 17% tumšuma. Taču šie 17% tumšuma taisa uz Zemes provokācijas un velk neitrālus cilvēkus uz savu pusi.

Kāpēc tad Gaisma nevelk uz savu pusi? Vai tad vieglāk nav mīlēt, nekā neieredzēt?

Ir cilvēki, kuriem vieglāk ir neieredzēt. Tādēļ nevajag saprast kaut ko vai kādu, vajag tikai skatīties ne tālāk par savu degunu.

Kā noteikt, kurai nometnei sevi pieskaitīt?

Ir sekojoši kritēriji:

- kas paliek Dvēselē, šķiroties pārim – tumsa vai gaisma, naids vai mīlestība?

- atdot naudu ir smagi vai viegli?

- vai tu bieži izjūti bailes kaut kā priekšā? Gaismas cilvēki nebaidās, viņi redz cēloņus un uzdevumus.

- vai mīlestība pret bērniem balstās uz bailēm vai uz prieka? Vai māte par savu bērnu baidās vai priecājas? Mātes prieks bērnam piešķir spēkus šķēršļu pārvarēšanai, bet bailes pievelk Tumsas spēkus.

Kāda ir Gaismas spēku loma planētai?

Tās ir dziedinošas enerģijas, tie ir tie spēki, kuri ārstē un dziedina planētu, ved uz harmonizāciju un viņas vibrāciju pastiprināšanu, pie planētu Saprāta attīstības, balstoties uz Humanitāro Principu.

***

https://vocabulary.ru/termin/gumanizm.html

 

HUMĀNISMS

(lat. humanus – cilvēcisks) – filozofijā - teorija, kura apgalvo, ka katrs cilvēks ir vērtīgs neatkarīgi no viņa sabiedriskā stāvokļa, aizsargā katras personības sākotnējās tiesības uz savu spēju, jaunrades spēku brīvu attīstību, atzīst sociālā taisnīguma, cilvēcīguma principus starp cilvēkiem un sociālām grupām. Humānistiskais domāšanas virziens pastāv jau kopš seniem laikiem, kopš momenta, kad cilvēks apzinājās faktu, ka cilvēki cits pret citu attiecas līdzīgi plēsīgiem dzīvniekiem, it kā nenojaušot, ka pēdējie nav biosfēras evolūcijas sasniegumu virsotne. Humānisma koncepcijai tādā tās priekšstatā pretī stāv hipotēze, kurai nav nekādu zinātnisku pamatojumu un saskaņā ar kuru, cilvēki vienmēr ir dalījušies, dalās un dalīsies divās dažādās antropoloģiskās kategorijās: elitē, kura valda visās sabiedriskās dzīves sfērās, un tā sauktajos pārijos, “vienkāršajos cilvēkos”, “darba lopu klasē”, uz kuras minētā elite faktiski parazitē nu jau vairākas tūkstošgades un netaisās no sava priviliģētā stāvokļa atteikties nekādos apstākļos. Humānisms rādās kā zinātniskās domas kustība, un tā formēšanās notika kā reakcija uz baznīcas garīgo kundzību, daudzu tautu ekspluatāciju, uz verdzību, uz daudzu filozofisku un psiholoģisku koncepciju rašanos, kuras depersonalizēja, pazemoja cilvēku, cilvēcisko cieņu, identificēja sabiedrisko procesus būtībā ar tām relatīvi elementārajām savstarpējām attiecībām, kādas eksistē dzīvnieku pasaulē, un apriori ieņēma krasa determinisma pozīcijas, pie kurām cilvēkiem, saskaņā ar rakstītiem un nerakstītiem likumiem tiek atņemta izvēles brīvība, autonomija, tiesības uz neiejaukšanos viņu iekšējā dzīvē un tieksmē pēc patstāvības uzvedībā; tādas, piemēram, bija biheiviorisms un psihoanalīze. Šis termins nevietā tiek lietots tik bieži, ka tas tam draud ar pilnīgu diskreditāciju.

HUMĀNISMS

(no lat. humanus – cilvēka, cilvēcisks), atzīst cilvēka kā personības vērtību, viņa tiesības uz brīvu attīstību un savu spēju izpausmi, apstiprina cilvēka labklājību kā sabiedrisko attiecību novērtējuma kritēriju. Šaurākā nozīmē – renesanses laikmeta augstāko aprindu brīvdomība, kura pretojās baznīcas sholastikai un garīgajai kundzībai un bija saistīta ar tikko atrasto klasiskās senatnes mākslas darbu pētniecību.

 

Pievienots 26.02.2019

http://sanatkumara.ru/glavi-iz-knig/tip-razuma-na-zemle

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)

[2] uz 2007. g.