Как работают эгрегоры

Kā darbojas egregori

18 12 09 01

18.12.09.

Šodien ir nodarbība SK Skolā, tēma – egregori. Vakar es daudz gatavajos šai tēmai un šonakt ilgu laiku redzu sapni, kā es pati sev balsī diktēju rakstu par egregoriem. Ar kaut ko nodarbojos mājās un papildinu uz papīra arvien jaunas un jaunas idejas – par ko man jāuzraksta. Pamostos 5:30 no rīta – raksti tagad rakstu. Protams, papīrs ar uzvednēm palika sapnī un viss, ko diktēju, – arī, bet pati man nodiktētā raksta ideja man šķita uzmanības cienīga.

Tātad, kurš gan diktēja ar manu apziņu? Domāju, ka tas bija SK Skolas egregors, kurš man palīdzēja uzzināt kaut ko, ko es vēl Internetā nebiju lasījusi.

Sākšu ar to, ka internetā visi egregori tiek uzskatīti gandrīz par ļaunumu un eksistē teorija, pēc kuras mums tā vai citādi ir no viņiem jāizvairās, jāmāna viņi vai jānogriež no sevis. Patiesībā tas ir gan tā, gan ne tā. Lūk, šis pats Skolas egregors palīdzēja man papildināt tēmu par sevi pašu. Un rakstnieki bieži stāsta, ka romāna varoņi gluži kā atdzīvojas un dzīvo viņu galvā savu pašu dzīvi. Rakstnieka vai par konkrētā romāna egregors sāk dzīvot savu dzīvi.

Es dzīvoju mājā un saprotu, ka mājai ir sava apziņa. Nevar viņu salīdzināt ar cilvēka vai dzīvnieka apziņu, bet, lūk, ar egregoru var. Cik šis egregors ir kaitīgs? Man šķiet, ka mēs ar viņu esam labās attiecībās. Viņš ir neitrāls, ne pluss, ne mīnuss.

Tātad parunāsim par egregora apziņu. Kas pašlaik notiek, kad es agri no rīta rakstu šo rakstu? Es pildu egregora gribu vai savu gribu? Egregora gribu. Cik lielā mērā man tā patīk? Patīk, es pamodos un rakstu tāpat kā visus citus rakstus. Pēc tam izgulēšos, bet no rīta, kad neviens un nekas manu uzmanību nenovērš, ir pats produktīvākais stāvoklis.

Man bija plānots parunāt par pilnīgi dažādiem egregoriem, taču saraksts palika sapnī. Kas būs, ja es tagad palūgšu egregoram man sarakstu atgādināt?

Runa bija par to, ka egregori atgādina dažādus dzīvniekus un var salīdzināt egregoru-vāveri un egregoru-lāci, tas ir, ir mazi un lieli, zālēdāji un gaļēdāji, kaitīgi un noderīgi, kā mājdzīvnieki, plēsoņas un kalpotāji. Lūk, tāda daudzveidība man labāk patīk. Arī cilvēki mēdz būt tādi paši, piekrītat? Un tas nenozīmē, ka mēs ar šiem cilvēkiem cīnīsimies. Mēs pacentīsimies no viņiem izvairīties samērā ar dzīvi. Taču bieži tas neizdodas.

Vakar izdarīju vienu atklājumu, kuru stāv priekšā izpildīt maniem audzēkņiem šodien nodarbībā. Ir finanšu egregors – bagātības egregors, un naudas egregors – nabadzības egregors. Tad, lūk, pieslēgšanos pie pēdējā praktizē visi ezotēriķi. Un tagad padomājiet, kādēļ jums tas? Ja neticat, paskatieties paši, savienojot sevi ar viņiem.

Finanšu egregors pārvalda pasauli – tas ir globāls egregors, kurš apgroza miljardus zelta ekvivalentā. Viņam kalpo visi pasaules finansisti. Viņš sniedz iespēju pieaudzināt naudu pie naudas, kā saka. Bet naudas egregors ir maza pelīte, salīdzinot ar finanšu egregoru. Tie ir algas, pensijas un stipendijas rubļi un kapeikas. Protams, lai nonāktu finanšu egregorā, ir jākļūst par finansistu. Bet, lai būtu algas egregorā, neko darīt nevajag, jūs jau tāpat viņā esat. Speciāli piebarot viņu nav vērts, kā es domāju.

Labāk piebarot savu fantāziju un radošumu un nopelnīt tur, kur visi pelna, nomainot profesiju vai uzsākot savu biznesu. Šeit vajag ar sevi strādāt, lai jūsu fantāziju piebarotu jūsu griba un radošums. Vākt prom savus ierobežojumus un bailes. Iemācīties darīt to, ko neproti, to, par ko sapņo, to, uz ko tevi aicina tava daba. Un monetizēt savus sapņus.

Cik vienkārši, jūs teiksiet. Bet es pajautāšu – jūs sevi uzskatāt par apzinošamies cilvēkiem, tad kur gan ir jūsu apzināšanās? Un kā tad pārējie, tie, kas nopelna, – ir labāki par jums? Jūs taču zināt, ka nav labāk un sliktāk, ka neiespējamā nav...

Atgriezīsimies pie egregoriem. Kas tur bija sarakstā? Medicīnas egregors, man diktē. Tiksim skaidrībā ar viņu. Ļoti tumšs, tāds blīvs, stigrs, piepildīts ar slimībām, skumjām, nāvi. Lūk, kāpēc, nonākot visādu tur medicīnas komisiju rokās, jūs riskējat kļūt par viņa barību. Viņš – jums, bet jūs viņam. Viņš jums savu, bet jūs – atliekas no sava... Taču man dzīvē ir gadījušies labi terapeiti un ķirurgi, ļoti lietišķi un ar veselo saprātu. Kā gan te savienot egregoru un cilvēkus, kas nonāk zem šī egregora?

Tā. Sāku redzēt milzīgajā veidojumā nodaļas, atsevišķus apakš-egregorus, ārstus un slimniekus. Ārstiem ir ļoti lietišķs un pelēks egregors, atgādina dzīvošanu cietumā. Un patiesi, viņiem viss ir aprakstīts – kā ārstam tādā situācijā ir jāpalīdz. Nedod dievs kaut ko no sevis.

Atceros tādu gadījumu, tas bija Maskavā, viesnīcā. Mūsu orķestrim, kurš brauca uz vieskoncertiem Vācijā, bija diena Maskavā – no vilciena uz lidmašīnu. Lai nenogurtu un nepārspringtu, mēs četratā noīrējām numuru līdz vakaram viesnīcā. Un pēc pieticīgas ēšanas man pēkšņi uz līdzenas vietas radās pulss – 200-250. Noturējās stundu. Iet jau uz vakara pusi, drīz jābrauc, bet es ar savu pulsu... Tika izsaukta ātrā palīdzība. Atbrauca ārsts un iešļircināja man vēnā devu. Nekādi nepalīdz. Iešļircināja vēl – viss tāpat. Saka, vajag braukt uz slimnīcu. Meitenes visas sāka lūgties, teica – kā es viņas panākšu Vācijā, tur katru dienu jauna pilsēta? Un arī orķestrī es arfiste esmu viena...

Nekad neaizmirsīšu, kā ārsts man dziļi ieskatījās acīs – mūsu cilvēks! – un lika veikt elpošanas vingrinājumu – dziļi ieelpot un turēt gaisu. Cik varu. Pēc divām ieelpām viss pārgāja. Uz manu izbrīna pilno jautājumu – un uzreiz tā nevarēja izdarīt? – viņš teica, ka ir priekšraksti un viņam bija jātaisa injekcijas... Bet jogas elpošana – tas ir paša izdomājums.

Pelēkais egregors savā iekšienē ietver visus ārstus, tajā skaitā arī enerģētiskos terapeitus, psihiatrus un psihoterapeitus, medmāsas un medbrāļus u.c. Cita nodaļa ietver sevī tehnisko personālu un medicīnas tehniku, operāciju zāles, diagnostikas inventāru u.c. Tā ir tuvāk datoriem, tāpēc ka ir aprīkota ar tiem. Tehnoloģiska.

Ir slimnieku nodaļa. Lūk, šeit ir šausmīgi. Tā ir melna un piepildīta ar ciešanām. Tai patīk netīrumi – gan emocionāli, gan fiziski. Tagad ir skaidrs, ka slimība un tīrība ir nesavietojamas. Un emocionālie netīrumi ir līdzīgi fiziskajiem. Izraisa slimības.

Ir kūrortu nodaļa. Tā ir patīkamāka, tāpēc ka barojas ar tīrākām emocijām – prieku par izveseļošanos. Pēc enerģijām tā ir līdzīga piejūras tūrisma viesnīcu egregoram.

Droši vien ir arī citas medicīnas egregora nodaļas. Un tagad mēs varam saprast, ka lieliem egregoriem ir nodaļas, pēc principa – ar ko barojamies. Meklēju nodaļu, kur var piebaroties un atrast slimniekam atveseļojumu, bez kūrortiem. Bet tādas nav!

Toties ir atsevišķs veselības egregors! Kas to būtu domājis. Viņš barojas ar veselību! Un sniedz pretī veselību. Pēc enerģijām atgādina sportistu (šī vārda labā nozīmē). Pamēģināšu paskatīties tā vērīgāk.

Svaigs gaiss, ceļojumi pa dabas vietām, plašums, pilna vaļa, brīvība, patīkamas mierīgas domas, prieks, ka uzzināts kas jauns, saplūšana ar dabu, pašsajūtas atjaunošana pie dabas, tālumā no pilsētām... Tīrs dabas ūdens, piepildīts ar enerģiju, tīrs gaiss, koki, kalni, upes, ezeri, spēka vietas, lauki un ielejas... lūk, kur viņš plaukst. Bet pilsētās? Kā moku kambarī. Slikti viņam tur... Viņš šeit ir sarāvies, saindēts, pieplacināts... Viss kā pie cilvēkiem...

Kā egregors mijiedarbojas ar cilvēku? Vai būtība ir tikai barošanā? Nē, viņš palīdz. Dod enerģiju. Gan piebaro, gan sūc ārā. Bet, ja viņš tikai sūks ārā, tad izsūks visu un paliks tukšā. Ir, protams, toksiski egregori, kuri izmet izsūktos cilvēkus un pievelk jaunus. Taču ne visi ir tādi, tāpat kā dabā ir gaļēdāji un zālēdāji dzīvnieki.

Tātad ir dažādi egregori – mājas un pilsētas, ģimenes un valsts, globāli un privāti. Ja viņi visi tikai smeltu no cilvēkiem, šeit sen vairs nebūtu dzīves. Un arī cilvēki – enerģijas ģeneratori, akumulatori un pārvadītāji  barojas taču ne tikai uz ieelpotā gaisa, ūdens un barības rēķina, mums taču darbojas apakšējais un augšējais enerģētikas kanāls! Un arī mēs barojamies uz kāda rēķina. Tā ka nav no sevis jātaisa “baterija”, mēs esam Viss, Kas Ir! Arī astrālajā un mentālajā plānā mūsos ietilpst šie egregori kā informācijas un enerģijas organizēšanas sistēma. Teiksiet, ka ne mēs viņu radījām? Bet kurš radīja mūs? Tas radīja arī sistēmu.

Mums māca iekļauties sistēmā un pieņemt to, kalpot visam, kas ir, kā sistēma kalpo sev. Bet mēs visu laiku cīnāmies, un ar ko cīnāmies? Ar to, ko uzvarēt nekad nespēsim, tāpēc ka to, šo egregoru, ir tik daudz un mēs viņus paši barojam, nevis kāds rada mums lamatas vai enerģiju noņemšanu. Egregori barojas tikai ar mūsu emocijām, domām un idejām. Naudas egregors – ar kādām domām barojas? Nevis ar naudu, bet ar žēlabām un lūgumiem. Vispār jau jaunā reliģija ir naudas pielūgšana: “Man nav naudas, ka tik vairāk nopelnītu, no nabadzības pārietu pie uzplaukuma.” Un ar ko barojas finanšu egregors? “Kā prasmīgi izvietot esošos kapitālus, lai tie izaugtu.” Dažāds egregoru piepildījums? Dažāda jēga?

Nesen pa e-pastu pienāca jautājums par naudu: VAI CILVĒKS VAR IZMAINĪT UN PAAUGSTINĀT FINANŠU IENĀKUMUS ŠAJĀ DZĪVĒ? UN VAI TAS NAV PRETRUNĀ DABAS LIKUMIEM? VAI VISPĀR VAJAG DOT DESMITO TIESU, UN VAI TĀ IETEKMĒ NAUDAS PALIELINĀŠANOS?

Ja runājam par programmām, kuras mūsos sēž, tad tieši no iekšējās atļaujas būt naudai ir atkarīga jūsu plūsma. Ja iekšienē ir naudas egregora – nabadzības – programma, tad arī plūsma ir tāda. Ja jūs tomēr savas plūsmas vadības stūri paņemsiet savās rokās, nerēķinoties ar tumšu spēku palīdzību (bet naudas enerģija nebūt nav gaiša), tad jums tā lieta aizies. Un vajag skaidri redzēt, cik naudas jūs varēsiet paņemt. Vai jums nav kauns kaut ko pārdot, vai jums nav žēl kaut ko atdot. Šeit ir daudz programmu un sākotnējo kontraktu. Turklāt, lai kā nepūlētos, nauda neatnāks, tāpēc ka ir tāda programma šajā inkarnācijā. Taču programmu var apjēgt un izmainīt. Tam arī ir gan semināri, gan prakses,

Vēl pastāstīšu par manas klases egregoru. Piektdien mans klasesbiedrs uzaicināja mūs, savus klasesbiedrus, uz savu gleznu izstādes atklāšanu. Mums klasē ir divi brīnišķīgi mākslinieki un daudz citu lielisku speciālistu – gan akadēmiķis, gan ārsti, gan augstskolu pasniedzēji, gan inženieri, gan zinātnieki... Mēs regulāri satiekamies maijā visa klase jau daudzus gadus. Ne visi atnāk, taču mūsu ir diezgan daudz. Mēs savu egregoru piebarojam ar mīlestību un draudzību. Bet, ja mēs nesatiktos, tad arī egregors vairs nebūtu dzīvs. Mēs kļūstam gaišas, priecīgas meitenes un zēni... Mēs barojamies ar tiem iespaidiem, ko sniedzam cits citam šo stundu laikā, vēl ilgi... Mēs atceramies mūsu jaunību, mēs dzeram un ēdam, dejojam un fotografējamies... Un kādreiz palīdzējām cits citam iekārtoties, paārstēties, nu vienkārši – ar ko varējām. Šis mākslinieks, Sergejs Mališevs (Сергей Малышев), reiz palīdzēja man aiznest manu arfu uz koncertu no filharmonijas uz muzeju. Bija tāda lieta.

Egregori mēdz būt dažādi un barojas ar mūsu jūtām, domām, programmām. Mēs paši viņus radām, un viņi sastāv no mūsu enerģijām. Mēs esam viņu radītāji.

18 12 09 02

 

Pievienots 09.12.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/kak-rabotaiut-egregori

Tulkoja Jānis Oppe