Кто такие феи?

Kas ir fejas?

Gendalfs stāsta par to, kā fejas parādījās uz Zemes, par viņu apbrīnojamajām spējām, kā arī par viņu lomu katra no mums dzīvē.

 

 

 

 

 

Sveicu jūs, es esmu Gendalfs un priecājos atkal būt ar jums.

Šodien es gribu jūs iepazīstināt ar vēl vienu Zemes rasi, pret kuru līdz šim laikam nav vienaldzīgi daudzi cilvēki. Tās ir maigas un jutīgas būtnes, kuras sauc par fejām. Nav nejaušība, ka viņas ir iemīļoti personāži daudzu tautu pasakās, jo kontakts ar viņām taču vienmēr ir nesis cilvēkiem masu pozitīvu enerģiju. No pasakām jūs zināt, ka viena no galvenajām feju īpašībām bija vēlēšanos izpildīšana, un pasaku pasaules laikā tas patiešām tā bija.

Bet, kā jūs nojaušat, tās nav vienīgās labās īpašības, kādas piemīt šīm brīnišķīgajām radībām. Šodien es jums pastāstīšu par to, kā fejas parādījās uz mūsu planētas, par visām viņu dzīves īpatnībām, bet beigās, jau pēc tradīcijas, došu vārdu pašām fejām, lai viņas dalītos ar jums savā burvju enerģijā caur savu vēstījumu.

Interesanti, ka pasakās cilvēki parasti fejas attēlo sievišķā tēlā. Tas ir saistīts ar atmiņām par maigo un smalko stāvokli, kādu izjuta cilvēki kontaktā ar viņām. Tomēr fejas, kā praktiski jebkura Zemes rase, sastāvēja kā no sievietēm, tā arī vīriešiem. Jo tajā laikā pat starp drakoniem, kas dzīvoja dabas stihiju līmenī un kam nebija fiziska ķermeņa, varēja atšķirt sievišķās un vīrišķās enerģijas. Bet fejas, tāpat kā vairums citu rasu, bija toreiz iemiesotas materiāli un arēji daudzējādā ziņā bija līdzīgas cilvēkiem. Viņu ķermeņi tolaik sastāvēja ne no bioloģiskas matērijas, bet no sablīvētas dabas enerģijas. Viņas bija maigas, puscaurspīdīgas, ļoti jutīgi reaģējošas uz visu, kas notiek apkārt, un pat mainīja savu krāsu un ķermeņa formu kontaktā ar dažādām enerģijām. Un, pirms sīkāk pastāstīt par feju īpatnībām, es gribētu pieskarties viņu izcelsmei.

*******

Tāpat kā jebkura no pasaku pasaules rasēm, fejas uz mūsu planētas ieradās no citām galaktikas civilizācijām. Feju senči ir plejādieši, kuri pasaku pasaules laika sākumā pārvietojās uz Zemi caur speciāliem starpzvaigžņu un starpplanētu portāliem, kuri tajā laikā saistīja visu Saules Sistēmu ar daudzām citām civilizācijām. Turklāt daudzām būtnēm no citām civilizācijām vajadzēja noteikti izmantot Saules portālu, noskaņojoties uz viņas enerģijām un tādā veidā teleportējoties uz Zemi. Bet plejādieši varēja ar Zemi saistīties tiešā veidā, jo viņu planētu un visas sadzīves enerģija bija ļoti līdzīga mūsu planētas enerģijām. Un viņi, pastiprinot saikni ar viņas vibrācijām, sāka nākt šurp patstāvīgi, pārvadot savu enerģiju no vienas pasaules otrā.

Daži plejādieši darīja to gandrīz momentāni, teleportējoties caur Zemes portāliem, kas atradās kalnos. Viņi savus ķermeņus pārnesa uz Zemi praktiski neizmainītā veidā un turklāt ļoti viegli adaptējās zemes plāna dzīvei. Tā radās cilvēku-plejādiešu rase, kuras pēcteči arī pašlaik ir jūsu vidū. Viņu ķermeņi vislabākajā veidā iemiesoja tās spējas, kuras Plejāžu pārstāvji bija attīstījuši uz savām planētām. Var teikt, ka cilvēki-plejādieši bija Plejāžu iespēju glabātāji uz Zemes.

Tajā pašā laikā starp plejādiešiem bija arī tādi, kas domāja atteikties no saviem sākotnējiem materiālajiem ķermeņiem, kuri jau bija viņiem kļuvuši par ierobežojumu. Viņi juta uz Zemes eksistējošo dabas enerģiju īpašo potenciālu, un vēlējās uzbūvēt jaunus ķermeņus, kuri visā pilnībā kļūtu zemes plānam piederoši. Tieši tādā veidā, atsakoties no ierastā, viņi spēja izdarīt kolosālu lēcienu savā attīstībā un realizēt pilnīgi jaunas īpašības. Viņi jau sen juta vajadzību iemiesot to enerģiju, kura bija viņu jauno īpašību pamats. Bet šim nolūkam viņiem vajadzēja iziet dziļu transformāciju, līdzīgu tai pārvērtībai, kuru veic kāpurs, pārvēršoties tauriņā, un pārcelšanās uz Zemi viņiem tādu iespēju pavēra.

Plejādiešiem uz Zemes īpaši iepatikās tās stihijas, kurām piemita vislielākais mainīgums un kustīgums, tieši tās atklāja viņiem iespējas iemiesot vēlamās spējas. Par tādām arī kļuva Ūdens un Gaisa stihijas. Tie Plejāžu pārstāvji, kuri savu turpmāko eksistenci saistīja ar Ūdeni, vēlāk radīju ūdensvīru un nāru rasi. Bet tie, kam dzīvei vairāk iepatikās Gaisa stihija, vēlāk kļuva par fejām. Šajā momentā uz Zemi atnākušo plejādiešu attīstības ceļš sadalījās vairākos atzaros. Katra tā pārstāvji radīja savas kopienas, bet satikās ievērojami vēlāk, jau tad, kad pilnībā bija iemiesojuši uz Zemes vēlamās īpašības. Jo tad taču viņiem jau bija, ar ko dalīties citam ar citu.

Kā tad turpinājās attīstība uz Zemes tai plejādiešu kopienai, kuras pārstāvji kļuva par fejām?

Tās nākamie dalībnieki, vēl atrodoties uz savām planētām, iegāja dziļā meditācijā un sākumā tikai ar savu apziņu pārcēlās uz Zemi. Viņu uzmanību uzreiz piesaistīja vieglās, ažūrās, gaisā izkliedētās enerģijas. Ar savu uztveri viņi it kā redzēja šīs enerģijas, atšķīra to krāsu un tonējumu zaigošanu, viņus it kā pievilka šī gaismas plūsmu burvīgā rotaļa. Viņi juta, cik satriecoša izrādīsies viņu dzīve viņiem pilnīgi jaunā telpā, bet viņi nesaprata, kādā veidā var pilnīgāk sasaistīties ar gaisa stihiju. Viņu apziņa atradās it kā atsevišķi, un viņiem pagaidām nebija nekā kopīga ar to.

Drīz viņi saprata, ka viņus aptverošās gaisa plūsmas ir dzīvas. Tie bija vēja gari, kuri ar savu uzmanību virzīja katru mazāko gaisa kustību, sarežģīti savijot kopā tā plūsmas. Pateicoties tam, tad arī radās ažūrā un krāsainā aina, kuru redzēja mūsu starpplanētu ceļotāji.

Plejādieši telepātiski sasaistījās ar gariem un palūdza viņiem atbalstu tajā, lai materializētos uz Zemes. Vēja gari piekrita, un no tā brīža sākās viņu cieša savienība ar nākamajām fejām. Viņi pajautāja, kam plejādieši gribētu būt līdzīgi, iemiesojušies uz Zemes? Nākamās fejas nezināja, kā viņām ārēji labāk izskatīties, taču viņas juta stāvokli, kāds viņas pārpildīja, tiekoties ar jaunajām brīnišķīgajām enerģijām. Šī sajūta ietvēra absolūtu brīvību un iedvesmu, sajūsmu un prieku, neierobežoti ļaujot iemiesot vēlamo. Gari, sajutuši viņu noskaņojumu, nolēma iemiesot to matērijā. Viņi sāka smalki vīt kopā gaisa stihijas enerģijas un radīt pamatu ķermeņiem nākamajām fejām.

Pirmais, ko gari fejām uzdāvināja, bija spārni. Protams, tie nesastāvēja no spalvām kā putnu spārni un nemaz nebija līdzīgi tauriņu spārniem. Tie bija enerģētiski spārni, kas sastāvēja no sablīvētām krāsainām gaisa enerģijām, līdzīgi daudzkrāsainām strūklām. No tādām gaisīgām, smalkām plūsmām sastāvēja viss nākamo feju ķermenis. Viņu radīšanai gari uzaicināja sev palīgā citas pasaku pasaules būtnes – gaisīgos drakonus. Tieši drakoni spēja atvērt spēcīgu avotu ar dabas enerģijām, nepieciešamām jauno ķermeņu radīšanai.

Viņi kopā ar dabas gariem organizēja gaisa piltuves, līdzīgas maziem virpuļviesuļiem, un palūdza katru nākamo feju ar savu apziņu savienoties ar vienu no tām. Kad fejas nonāca šo piltuvju iekšienē, viņas sajuta, ka matērija ap viņām sāk sablīvēties, tagad viņas varēja ne tikai vērot apkārt notiekošo, bet pakāpeniski sāka just gaisa plūsmas.

Pakāpeniski nodibinot ciešāku kontaktu ar gaisa tecējumiem, viņas guva iespēju tos vadīt. Viņām izdevās to darīt ar to enerģētisko virpuļviesuļu palīdzību, kurus viņām radīja drakoni. Piltuves kļuva viņām par pamatu nākamajiem ķermeņiem, ar kuru palīdzību tagad viņas pašas varēja vīt kopā gaisa strūklas, radot savas jaunās aprises. Organizējot gaisa plūsmas ap sevi, fejas turklāt iemācījās pārvietoties, viņas it kā radīja vēju, kurš viņas pārnesa. Tieši šīs plūsmas ap viņām arī bija līdzīgas spārniem, kuri vairāk izskatījās pēc sarežģītām spirālēm un savirpuļojumiem. Turklāt piltuves, kurās sākotnēji fejas dzīvoja, aizsargāja feju smalko enerģētisko struktūru no ārējiem laukiem, kuri citādi varēja to izkropļot.

Ieguvušas iespēju patstāvīgi darboties gaisa stihijā, fejas sev atklāja viņas bezgalīgos plašumus un ar lielu iedvesmu sāka viņu pētīt. Viņas pētīja gaisa stihiju, pilnveidojot savu smalko un efemero ķermeņu iespējas, jo nekā cita vairāk taču viņām nebija. Tajā pašā laikā viņām bija viss, ko vajag. Viņas te rotaļājās, trenkājot cita citu vēja plūsmās, turklāt vienlaikus mācījās vadīt gaisa tecējumus; te zīmēja no mākoņiem apbrīnojamas gleznas, kurās krāsas tika radītas ar saules stariem, kuri lūza mākoņos daudzās mazās varavīksnēs. Viņas varēja sapulcēties kopā, savienojot savas enerģijas, un radīt viesuļvētru vai virpuļviesuli, un varēja sašūpot gaisu mīksti un viegli, līdzīgi rīta brīzei. Tādā veidā viņas mācījās izpaust dažādas gaisa stihijas enerģijas. Jo katrai vēja brāzmai taču ir savas vibrācijas. Viena var būt saraustīta un smalka, cita – blīva un bieza. Vējš var būt uzmundrinošs, var maigi paglāstīt.

Protams, jūs varat teikt, ka tas viss ir ļoti subjektīvi un atkarīgs no katra cilvēka emocionālās uztveres. Taču atzīmēsim, ka visas enerģijas, kurās dzīvoja fejas un citas pasaku pasaules būtnes, arī bija emocionālas, un tieši no tām viņas būvēja savu pasaku pasauli.

Drīz fejas iemācījās šīs enerģijas koncentrēt, savācot kopā gaisa plūsmas ar vienādām vibrācijām. Ar tādu sablīvētu enerģiju palīdzību viņas radīja savus ķermeņus, kuriem varēja piešķirt jebkuru vēlamo formu. Protams, viņu ķermenis bija radīts no gaisa, jo sastāvēja no daudziem smalkiem virpuļiem, kuri fiziskajā plānā radīja optisku efektu, līdzīgu varavīksnei. Tādos varavīkšņainos ķermeņos viņas parādījās citu pasaku pasaules pārstāvju priekšā un varēja kontaktēties ar viņiem.

Iemācījušās gaisā koncentrēt dažādas enerģijas, fejas atklāja daudzas savas iespējas. Piemēram, viņas iemācījās sazināties cita ar citu, ievietojot informāciju gaisa plūsmās. Viņas izmantoja vēja spēku, lai apmainītos ar jaunumiem. Tas ir ļoti līdzīgi tam, kā sarunājaties jūs, tikai viņas to darīja nevis akustisko viļņu līmenī, bet ar emocionālām vibrācijām. Vēl vairāk – iemācījušās koncentrēt emocionālas vibrācijas, viņas prata gaisā radīt… noskaņojumu! Protams, šīs emocionālās vibrācijas gaisā ir vienmēr, taču feju unikālā īpašība bija tā, ka viņas iemācījās tās pastiprināt un padarīt tās jūtamas visiem!

Pateicoties tādām apbrīnojamām spējām, atmosfēra pasaku pasaules laikā kļuva pa īstam dzīva – tai bija pašai savs stāvoklis. Iespējams, tieši tāpēc cilvēki, iegaumējuši šo īpatnību, ar vārdu “atmosfēra” sāka saprast ne tikai gaisa fizisko iemiesojumu, bet arī tās sajūtas, kādas viņi izjūt, nonākot jaunā telpā. Piemēram, ieejot viņiem nepazīstamā mājā, viņi jūt īpašo noskaņojumu, izlietu visapkārt, it kā izšķīdinātu gaisā. Šāda atmosfēra piemīt arī jebkuram kolektīvam, jebkurai ģimenei. Daudzējādā ziņā šīs spējas just emocionālo enerģiju, izšķīdinātu gaisā, cilvēkiem nodeva fejas.

Fejas iemācījās ne tikai just šīs enerģijas, bet arī uzlādēt telpu ar jebkurām vibrācijām. Piemēram, viņas varēja piesātināt vējiņu ar vieglu prieku un nosūtīt tādu labestīgu dāvanu kādam no pasaku pasaules. Fejas varēja sapulcēties kopā un aizlidot uz kādu apmetni un tur radīt gaisā svētku atmosfēru. Turklāt viņām nebija obligāti jāizpaužas fiziskajā pasaulē, viņas arī bez tā sekmīgi tika galā ar savu lomu. Un tikai tad, kad apmetnes iedzīvotāji jau saprata, ka viņu līksmei ir pilnīgi apgarots cēlonis, tad lūdza fejām paust savu skaistumu uz āru. Un, lūk, tad fejas parādījās un pievienojās svinēšanai.

Pētot gaisa stihijas iespējas, fejas izdarīja vēl vienu satriecošu atklājumu – viņas kļuva par mūzikas pamatlicējām pasaku pasaulē. Viņas iemācījās gaisā radīt apbrīnojami skaistas gleznas, kas sastāvēja no emocionālām vibrācijām. Atrodoties starp gaisa stihijas enerģijām, viņas redzēja to gleznainās krāsas un baudīja tās. Taču pārējie pasaku pasaules iedzīvotāji gaisa enerģiju uztvēra mazliet savādāk – viņi to dzirdēja akustisku viļņu veidā! Un krāšņie šedevri, kurus fejas izzīmēja gaisā, viņiem pārvērtās dievišķi skaistā mūzikā! Tā bija ļoti smalka un viegla, tik tikko sadzirdama, līdzīgi daudziem maziem zvaniņiem, un tā pirmām kārtām iedarbojās ne uz ausīm, bet uz sirdi. Tie, kas to dzirdēja, pārpildījās ar jūtām, kuras lija pāri malām. Viņi bija gatavi sākt dziedāt vai dejot, ņemt rokās jebkurus improvizētus priekšmetus un radīt no tiem orķestri. Faktiski tā arī tika sacerēti mūzikas šedevri pasaku pasaules laikā, izdomātas apburošas un draiskas dejas.

Fejas, atnākot pie jebkura, radīja viņā prieka un sajūsmas stāvokli, iededza viņā vēlēšanos smieties un jokot, atvēra radošu iedvesmu. Šo stāvokli var salīdzināt ar daudzkrāsainām maģiskām dzirkstelītēm, kuras iededzas visapkārt, radot svētku atmosfēru. Šis svētku stāvoklis fejām patika visvairāk tāpēc, ka tajā savienojās viss, kā dēļ viņas atnāca uz Zemi, – brīvības un iedvesmas, prieka un laimes sajūta. Var teikt, ka fejas kļuva par tāda svētku stāvokļa meistarēm un iemācījās to radīt visur, kur atradās pašas. Viņas radīja svētkus gaisa strūklās, kurās dzīvoja, viņas prata radīt tos jebkurā telpā, kurā ienāca. Viņas varēja ar tiem piepildīt jebkuras būtnes sirdi, virzot uz viņu savas smalkās plūsmas. Tieši tādēļ viņas mīlēja visi, kas kaut reizi bija sajutuši šīs enerģijas, optimisma, prieka un sajūsmas enerģijas.

Šeit, uz Zemes, viņas beidzot bija atradušas brīnišķīgu formu, lai izteiktu savas jūtas, kuras atklāja Plejādēs. Taču tur, no Zemes tālā pasaulē, viņas bija jutušas šīs jūtas kā vajadzību, vēlmi atbrīvoties un uzlidot. Viņu personīgās attīstības laikā Plejādēs šīs spilgtās īpašības brieda viņu dvēselē, taču neatrada tik pilnīgu izpausmi. Var teikt, ka katrs plejādietis juta to savā iekšienē, taču viņam nebija iespējas izteikt to visā krāšņumā.

Daudzi no viņiem, jūtu pārpildīti, gribēja apkārtējā pasaulē iedegt tās enerģijas, kuras viņi juta savā iekšienē. Taču viņu fiziskie ķermeņi toreiz bija ierobežojums, bet uz viņu planētām tajā laikā nebija radīti enerģētiski apstākļi viņu stāvokļa ārējam iemiesojumam. Tieši tāpēc tie plejādieši, kuri kaismīgi gribēja dalīties savā stāvoklī ar citiem, pārcēlušies uz Zemi, nolēma iziet no trīsdimensiju ķermeņu apvalka un iemiesot savas jūtas gaisa stihijā, kura gādīga bija ietinusi ar sevi visus uz šīs planētas dzīvojošos. Dabiskā veidā fejas uz Zemes kļuva par tiem, kas iedvesmo un iepriecina, iededz katram sirdī sajūsmu un baudu par jebkuru dzīves izpausmi. Un pat cilvēku laikā, piemēram, senie grieķi, kas kontaktējās ar fejām, sauca viņas par mūzām – iedvesmu dāvājošajām.

Sākumā feju prasme katrā iedegt prieku un iedvesmu viņām pašām bija ne vairāk kā izklaide. Laikam ejot, viņu meistarība ieguva arvien lielāku spēku, un tā enerģija, kuru viņas prata dāvāt jebkurai būtnei, sāka paust patiesi maģiskas īpašības. Fejas iemācījās smalki savienoties ar katras būtnes, kurai viņas palīdzēja, jūtām, un ģenerēt tās vibrācijas, kuras varēja atbalstīt viņas vislabāko stāvokli, vajadzīgu viņas personīgā mērķa vai vēlmes realizācijai.

Tā bija iedvesmas un kaisles enerģija, kura jebkuru šķērsli padarīja par pilnīgi nenozīmīgu salīdzinājumā ar vēlmes spēku īstenot iecerēto. To var salīdzināt ar to, kad jūs esat apmaldījušies mežā un nevarat atrast ceļu uz jūsu mērķi, vai arī jūsu ceļš ved cauri džungļiem, kur nākas pastāvīgi lauzties cauri krūmājiem. Un pēkšņi kāds nezināms spēks paceļ jūs gaisā, it kā spārni būtu izauguši jums uz muguras. Jūs sajūsmā planējat, jūs lieliski redzat gan to mērķi, uz kuru jūs tiecaties, gan to ceļu, kuru jums ir atlicis pārvarēt. Maģiskā enerģija, pacēlusi jūs gaisā, pārvēršas patīkamā vējiņā, kurš nes jūs uz priekšu, un jums atliek tikai lidot un baudīt…

Protams, tā ir alegorija, bet tā ļoti labi parāda to, ko juta pasaku pasaules būtnes, kad piedzīvoja feju atbalstu. Turklāt katrs pats lēma, ko viņš gribētu veikt, radot atbilstošu nodomu. Tā bija atslēga, nepieciešama jebkuras vēlmes piepildīšanai, tie buramvārdi, kuri visai pasaulei paziņoja par gatavību sākt kustību. Un tad fejas varēja izdzirdēt buramvārdu radītāju, atlidoja pie viņa un dāvāja viņam spārnus – to iedvesmu, kura ar gaismu apmirdzēja priekšā stāvošo ceļu. Un ilgotais mērķis kā bāka tagad mirdzēja priekšā, bet stāvokļa vējš piepūta buras un strauji nesa uz priekšu.

Protams, tādas spējas fejas atklāja sevī, pateicoties burvju atbalstam, kuri ieraudzīja lielu potenciālu šajās mīlīgajās un atklātajās radībās. Tāpēc, kad burvji sāka apmācīt dažādas rases savai mākslai, fejas kļuva vienas no pirmajām viņu māceklēm un, kā izrādījās, ļoti spējīgām. Tas bija saistīts ar to milzīgo interesi, kādu pauda fejas par maģiju. Jo visas viņu vēlmes, kurās viņas dzīvoja un kuru piepildīšanas dēļ bija ieradušās uz Zemes, taču bija saistītas ar iespēju paust uz āru to stāvokli, kuras viņas juta iekšienē. Un maģija izrādījās tas brīnumlīdzeklis, kurš ļāva to izdarīt. Bet atbalsts, ar kuru viņas gāja pie citiem, bija iespēja ne tikai pašām just baudu no dzīves uz Zemes, bet arī dalīties šajās jūtās ar citiem. Viņu iedvesma kļuva par īstu ieguvumu visai pasaku pasaulei, tā cēla vibrācijas katram un paātrināja vispārējo attīstību.

Vēlāk, tieši pateicoties feju palīdzībai, magi pasaku pasaules laikā spēja radīt kopēju enerģētisku lauku, kurš ar savām augstajām vibrācijām uzturēja visas Zemes civilizācijas attīstību. Tas bija enerģētiskas rezonanses lauks, kurš toreiz apvienoja visus uz planētas dzīvojošos, radot kopēju prieka atmosfēru par saziņu un apmainīšanos ar pieredzi. Fejas tajā laikā kļuva par īstu katalizatoru pasaku pasaules civilizācijas attīstībai.

Pastiprinot kopējo rezonansi, fejas arī pašas juta enerģijas pieplūdumu, atklājot jaunas iespējas savu vēlmju realizācijā. Daudzas no viņām, apmācījušās pie magiem buramvārdu mākslu, kļuva vienas no pašām varenākajām burvēm uz planētas. Tādas burves-fejas kļuva tiešas maģiskās rezonanses enerģijas glabātājas, viedi vadot pasaku pasaules civilizācijas attīstības gaitu. Tāpat kā visi magi, viņas atradās tiešā saiknē ar Zemes Dieviem un radīja apstākļus dievu saziņai ar visām pasaku pasaules būtnēm.

Burves-fejas pasaku pasaules laikā bija vienas no tiem, kas piedalījās pārvaldes sistēmas radīšanā uz Zemes. Proti, tā rezonanse, kuru viņas uzturēja, kļuva par pamatu visas pasaku pasaules sociālajai sistēmai, jo tā taču palīdzēja visiem attīstīties saskaņā citam ar citu, apmainoties ar informāciju un enerģiju. Pašas burves-fejas ietilpa Zemes pārvaldnieku lokā, kuri toreiz kopā ar Dieviem radīja visas Zemes civilizācijas attīstības plānu un pēc tam palīdzēja tā realizēšanā.

Diemžēl ar laiku pārvaldes sistēmā tika ienesti izkropļojumi. Par to avotu kļuva Oriona Federācija, kura tajā laikā īstenoja agresīvu politiku attiecībā pret citām trīsdimensiju civilizācijām. Oriona Centrālais Štābs spēja ietekmēt Zemes pārvaldes sistēmu un ielikt tajā to attīstības kursu, kurš to interesēja. Šīs izmaiņas radīja disonansi ar to plānu, kuru bija ielikuši Zemes Dievi, bet tā rezonanse, kura agrāk sistēmu uzturēja, sāka šos izkropļojumus pastiprināt un radīt zemas vibrācijas.

To redzot, burves-fejas bija spiestas atstāt sistēmu bez sava enerģētiskā atbalsta un izgāja no kopējās pārvaldes sistēmas. Tās vibrācijas, kuras viņas bija radījušas, tagad uzturēja atsevišķi katra būtne uz Zemes, tieši tāpat kā agrāk. Un pirmām kārtām fejas savu stāvokli varēja uzdāvināt tiem, kas, tāpat kā viņas, eksistēja ārpus sistēmas, izejot no tās lauka. Tajā laikā daudzi pieņēma tādu lēmumu, sajūtot uz sevis sistēmas nelabvēlīgo iedarbību.

Pasaku pasaule sadalījās divās kopienās – viena turpināja dzīvot sistēmā un attīstīties pēc tā modeļa, kuru spēja uzspiest Oriona Štābs, bet otra turpināja attīstīties stihiski, taču saglabājusi augstās vibrācijas. Turklāt sistēmā palika vairākums no cilvēku rases, kam bija vislielākā radniecība ar Oriona civilizāciju. Tādēļ cilvēce pakāpeniski izgāja no augsto vibrāciju lauka un sāka eksistēt materiālākā pasaulē, tajā realitātē, kurā jūs atrodaties pašlaik.

Tos sistēmas izkropļojumus, kas nelabvēlīgi ietekmēja civilizācijas attīstību, vēlāk kopīgām pūlēm izlaboja magu un dažu Zemes Dievu kopienas. Tomēr sistēmas vibrāciju pazemināšanās noveda pie pasaku un cilvēku pasaules atšķelšanās, šīs pasaules līdz šim laikam eksistē paralēlās telpās attiecībā viena pret otru. Pēc visa notikušā arī pašas fejas, aktīvi atbalstījušas cilvēkus pasaku pasaules laikā, sāka eksistēt atsevišķi no viņiem.

***

Kur gan tagad eksistē fejas? Viņas tā arī turpina dzīvot Vēja stihijā, rotaļājas ar gaisa plūsmu enerģiju un palīdz Dabas Spēkiem visu atmosfēras parādību norisē. Palikušas dzīvot gaisa stihijā, viņas bija atšķeltas no mijiedarbības ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar vairākumu pasaku pasaules iedzīvotāju, kuri no virsmas aizgāja Zemes dziļumā. Viņas var sazināties tikai ar tām pasaku pasaulēm, kuras atrodas augstu kalnos, kur gaisa stihijas apvienojas ar zemes stihiju. Tādi kalni, kā likums, ir spēcīgas spēka vietas, augstu vibrāciju avoti, kuros pasaku pasaules iedzīvotāji līdz šim laikam dzīvo aktīvi un attīstās kopā. Šeit arī pašas fejas var dalīties savās prieka un sajūsmas enerģijās ar citiem, atbalstot viņu vēlmju realizāciju viņu smalko pasauļu līmenī.

Protams, cilvēces attīstības gaitā fejas atrada iespēju palīdzēt arī atsevišķiem cilvēkiem. Pirmām kārtām tiem, kas pēc savas dabas viegli prata nonākt augstās vibrācijās un tādā veidā īstenoja saikni ar gaisa stihijas smalkajām enerģijām. Fejas varēja nodibināt kontaktu arī ar tiem cilvēkiem, kas atrada savu paša iedvesmas avotu, aizrāvušies ar savas idejas vai sapņa realizēšanu. Un reiz, sajutis šo savas dvēseles lidojumu, cilvēks vairs nevarēja aizmirst šo stāvokli un turpmāk vienmēr meklēja iespēju atkal to pieredzēt.

Fejas atbalstīja un turpina atbalstīt visus radošos cilvēkus, kas dzīvo savā iedvesmā un vēlas dalīties savās jūtās ar citiem. Tieši tāpēc dzejnieki vai mākslinieki savu radošo iedvesmu jūt kā Mūzas atnākšanu. Kad fejas atnāk pie tādiem cilvēkiem, tad viņas palīdz tiem noturēt savu radošo plūsmu un pastiprināt to. Tā ir noticis vienmēr lielajiem mūziķiem, māksliniekiem, rakstniekiem, kuru visa radošā attīstība daudzējādā ziņā ir saistīta ar to, ka viņi spēja nodibināt kontaktu ar šīm vieglajām un gaišajām būtnēm. Fejas vienmēr atrada iespēju dalīties ar tādiem cilvēkiem savā mirdzošajā, dzirkstošajā un starojošajā enerģijā.

Turklāt pašreizējā laikā uz tā rēķina, ka vibrācijas uz Zemes paaugstinās, arvien vairāk cilvēku var ieiet tajā stāvoklī, kurā viņi var kontaktēties ar fejām un just viņu atbalstu. Bet tagad es gribu dot vārdu pašām fejām, kuras jau sen jūt vēlmi kļūt tuvākām daudziem cilvēkiem. Un lai viņu vēstījums jebkuram interesentam atklāj kontakta iespēju ar šīm brīnišķīgajām būtnēm.

***

Sveicam jūs, mēs esam fejas.

Mēs ar lielu prieku vērojam, ka pēdējā laikā mūsu pasaules kļūst tuvākas viena otrai, tās it kā krustojas, un tagad mums ar jums ir vairāk iespēju saziņai. Protams, mēs vienmēr esam mijiedarbojušās ar cilvēkiem, mēs arī tagad kontaktējam ar daudziem no jums. Vēl vairāk – kad mūsu pasaules attālinājās viena no otras, daudzas fejas nolēma atnākt uz materiālo pasauli, lai kļūtu par mūsu enerģijas pārvadītājām cilvēkiem.

Daudzas feju dvēseles iemiesojās cilvēka ķermenī un uzturēja jūsu civilizāciju optimismā, iedvesmā un humora izjūtā. Dažas no fejām, reiz atnākušas, tā arī palika iemiesoties jūsu vidū un spēja ģenētiski daudziem cilvēkiem nodot savas īpašības. Tāpēc daudziem no jums kopš dzimšanas ir vajadzība atrasties augstās vibrācijās, dzīvot harmonijā un priekā.

Bieži tādi cilvēki augstas vibrācijas atrod jaunradē un, pateicoties vajadzībai pēc šīm enerģijām, atklāj savus talantus. Bet citi mūsu gēnus realizē caur humora izjūtu un mīlestību pret dzīvi, jūsmojot un izbaudot katru mirkli. Un šķiet, ka viņiem tas neko nemaksā, bet patiesībā viņiem tam ir lielas spējas, kuras mēs labprāt atbalstām. Turklāt mūsu dvēseles lielā skaitā iemiesojās starp cilvēkiem visos periodos, kad cilvēce gāja caur nebūt ne vienkāršiem savas attīstības etapiem. Piemēram, ilgstošu karu gados vai bada laikos, kad veselas tautas juta prieka enerģijas trūkumu, mēs nācām kā jauni bērni viņu ģimenēs un atbalstījām viņus ar savu stāvokli.

Mēs arī tagad iemiesojamies starp jums un ne tikai tādēļ, lai vienkārši celtu vibrācijas, bet vēl arī tāpēc, ka redzam iespējas laikam, kurš iestājas. Mēs ticam, ka mūsu īpašības, kuras tik dabiski izpaužas daudzos bērnos, spēs iedzīvoties viņos arī pieaugušā stāvoklī.

Ja agrāk dzīves apstākļi varēja noslāpēt mūsu spilgtumu un tiešumu, tad tagad mēs jūtam, ka Zemes augstās vibrācijas sāk mosties. Pateicoties šim atbalstam, mūsu iemiesojumi cilvēkos kļūst arvien vērtīgāki un jaunie bērni var gūt atbalstu ne tikai no jaunajām enerģijām, bet arī no mums pašām. Nodibinot kontaktu ar mums agrā vecumā, viņi varēs to saglabāt un pastiprināt.

Mūsu gēni, kurus mēs reiz spējām nodot cilvēkiem, agrīnā vecumā ir visaktīvākie, un visi bērni ļoti viegli spēs sajust mūsu vibrācijas un nostiprināt tās sevī. Un tālāk šīs īpašības, kuras ļaus viņiem atrasties augstās vibrācijās, kļūs par īstu pamatu viņu dzīvei. Viņiem vienmēr būs spēki, iedvesma un vēlēšanās iet to ceļu, kuru viņi sev izvēlēsies. Iespēja mums piedalīties bērnu attīstībā pašlaik kļūst arvien reālāka, tāpēc mēs arī pievēršam tai jūsu uzmanību.

Turklāt, protams, mūsu enerģijas var atbalstīt augstas vibrācijas katrā no jums. Tajos, kam patīk atrasties radoša stāvokļa plūsmā un just savas dvēseles lidojumu, vai arī vienkārši dzīvot, jūtot prieku un sajūsmu no tā, kas notiek dzīvē. Mēs esam pārliecinātas, ka nākotnē daudzi no jums spēs pastiprināt saikni ar mums.

Lai mēs varētu atbalstīt jūs ar savu enerģiju, mēs lūdzam jūs nelaist garām tās iespējas, kad jūs viegli varat pacelt savas vibrācijas. Iespējams, kādam sagādās baudu, ejot pa ielu, aplūkot kokus vai garāmgājēju sejas, bet otrs var celt savas vibrācijas, klausoties no rīta savu iemīļoto mūziku. Mēs zinām, ka katram no jums ir daudz tādu vienkāršu paņēmienu, kuri var kaut uz īsu mirkli pacelt jūsu stāvokli.

Mēs liekam priekšā biežāk atcerēties šīs iespējas un izmantot tās, un tad šajos spilgtajos momentos mēs pašas varēsim arvien biežāk atrasties jums blakus. Mēs jums palīdzēsim pastiprināt un paildzināt jūsu patīkamo stāvokli. Un drīz tas pārvērtīsies radošas iedvesmas plūsmā, spējīgā pacelt jūs augstumos un viegli nest uz priekšu, turp, kur piepildās jūsu vēlēšanās.

Ar mīlestību pret katru no jums,

Fejas.

 

Pievienots 12.02.2015

http://www.together-info.ru/ru/info-portal/statji/kto-takie-fei/

Tulkoja Jānis Oppe