О магах и волшебниках, существующих на Земле

Par magiem un burvjiem, kas eksistē uz Zemes

Par to, kā burvji pirmoreiz parādījās uz Zemes un kādu lomu viņi spēlēja visas senās civilizācijas attīstībā uz mūsu planētas.

 

 

 

 

 

Sveicu jūs, es esmu Gendalfs.

Šodien es gribu turpināt vēstījumu par Zemes pasaku pasaules rasēm un pastāstīt jums vēl par vienu rasi – burvju jeb magu rasi.

 

Gribu jums apliecināt, ka praktiski katram no jums ir saikne ar šo rasi, un tas ir saistīts ar to, ka vairumam no jums ir bijušas maģijas spējas pagātnē. Šīs neparastās spējas pasaku pasaules laikā bija pašas parastākās iemaņas, vēl vairāk, tās bija vienkārši nepieciešamas dzīvei.

Jūs visi toreiz bijāt nedaudz magi un burvji. Tajā pašā laikā eksistēja arī atsevišķa rase, kura visu savu dzīvi veltīja maģijas spēju attīstīšanai un to mācīšanai citiem. Šie burvji bija īpaši draudzīgi ar cilvēkiem un nodeva viņiem daudz no tā, ko zināja.

Viņi atrada iespēju palīdzēt cilvēkiem arī vēlāk – cilvēku laikā, sazinoties ar viņiem caur viņu zemapziņu. No šejienes tik bieži burvji kļuva daudzo, cilvēku sarakstīto, pasaku varoņi. Bet es gribu jums pastāstīt savu pasaku par burvjiem, balstītu uz tālas pagātnes notikumiem.

*******

Mans stāsts sastāv no vairākām nodaļām, no kurām katra apraksta atsevišķu magu vēstures etapu uz Zemes.

1. nodaļa. Kā burvji parādījās uz Zemes?

Esmu jau stāstījis, ka katra Zemes rase ir pēctece vienai no galaktiskajām civilizācijām. Cilvēki – orioniešu un plejādiešu pēcteči, elfi un rūķi – no Centaura Alfas, drakoni atnāca no Sīriusa. Bet burvji ne no kurienes neatnāca. Proti, nav kādas vienas ārpusplanētas civilizācijas, kura ir burvju senči. Un, ja mēs sāksim pētīt šīs rases sākotnes, tad sapratīsim, ka tā ir patiesi... Zemes rase.

Katra rase uz Zemes atklāja savas neparastas īpatnības, pateicoties tiem gēniem, kurus tām bija nodevuši viņu galaktiskie senči. Taču nevienai no ārpuszemes civilizācijām toreiz nepiemita maģijas spējas, un nevarēja tās ģenētiski nodot Zemes iedzīvotājiem. Šīs spējas varēja attīstīties tikai uz Zemes, pateicoties tām enerģijām, kuras tajā laikā eksistēja mūsu planētas laukā.

Galaktikas civilizāciju pārstāvji zināja par Zemes enerģiju unikalitāti, un daudzi no viņiem bija gatavi pārcelties uz Zemi, lai iegūtu maģijas iespējas. Taču, lai tās izpaustos, bija vajadzīgs laiks, un tāpēc burvju rase parādījās ne tuvu uzreiz. Lai kļūtu par burvi, Zemes iedzīvotājam bija jāiziet nebūt ne vienkāršs ceļš.

Pirmkārt, vajadzēja savākt kopā daudz atsevišķu enerģiju, kuras piemita rasu pārstāvjiem, kā arī Zemes Dieviem. Otrkārt, vajadzēja iegūt daudzveidīgu dzīves pieredzi uz Zemes, piedzīvojot dažādus iemiesojumus dažādu rasu pārstāvju personā. Treškārt, vajadzēja sastrādāt tās iemaņas, kas veidoja maģijas spēju pamatu, jo taču ģenētiski tās nebija ieliktas. Ja kādas rases pārstāvis izpildīja visu augstāk uzskaitīto, tad, visbeidzot, burvja īpašības sāka izpausties.

Tamlīdzīgas iemaņas varēja pilnveidot līdz bezgalībai, un tos, kas tam veltīja savu ceļu, sauca par burvjiem. Jebkuras Zemes rases pārstāvis varēja izvēlēties tamlīdzīgu ceļu, un no tiem, kas to izvēlējās, pakāpeniski izveidojās jauna neliela rase, kuru sāka saukt par magiem jeb burvjiem.

Pulcējoties kopā, tādas būtnes apvienoja to kolosālo pieredzi un zināšanas, kuras viņas ieguva pasaku pasaules laikā uz Zemes. Viņas radīja veselas maģijas zināšanu sistēmas, uz kuru pamata kļuva iespējams apmācīt arī citus pasaku pasaules iedzīvotājus. Tajā laikā tika radītas veselas magu skolas, kurās labprāt mācījās visu Zemes rasu pārstāvji. Skolās viņi varēja apgūt vērtīgas maģijas spējas, neveltot tam vairākas dzīves, kā to darīja magi celmlauži, bet tikai dažus gadus. Uz tā rēķina burvju iespējas, kuras sākumā uz Zemes piemita tikai dažiem, kļuva visai izplatītas. Vēl vairāk, daudzi tādu skolu apmeklētāji nolēma šo īpašību pilnveidošanai veltīt savu turpmāko dzīvi un ieplūda magu rindās. Tā pamazām burvju rase kļuva arvien daudzskaitlīgāka un spēcīgāka.

Iznāk, ka tās īpašības, kuras ieguva burvji, bija patiešām no zemes plāna, jo tās taču tika iegūtas, pateicoties dzīves pieredzei uz Zemes. Bet balstītas tās bija uz zināšanām, kuras burvji vāca no citu rasu pārstāvjiem – Galaktikas civilizāciju pārstāvjiem. Tāpēc var uzskatīt, ka katra Galaktikas civilizācija ienesa savu ieguldījumu, ka parādījās tādas apbrīnojamas iespējas.

Maģijas zināšanu sistēma – tur bija savākts viss vērtīgākais, ko tajā laikā zināja Galaktikas civilizācijas. Atslēgas, vajadzīgas, lai atvērtu savas spējas, magi vāca pa visu Zemi tūkstošgadēm. Tādu grandiozu ceļu magi gāja ne jau velti – tas bija Zemes Dievu iecerēts un palīdzēja apvienot to pieredzi, kāda piemita visām Galaktikas civilizācijām. Faktiski visa planēta Zeme bija radīta, lai apvienotu visas Galaktikas iespējas, un magi ienesa milzīgu ieguldījumu šī uzdevuma īstenošanai.

Zemes Dievi paši atbalstīja magus spēju attīstībā un realizācijā un bija viņu tiešie skolotāji. Tāpēc pasaku pasaules būtnes, kuras gāja magu ceļu, bija vienas no pirmajām, kas nodibināja kontaktu ar Zemes Dieviem. Viņas bija arī pasaku laiku pirmo tempļu izgudrotāji – tās bija enerģētiskas struktūras, kurās saikne ar Dieviem pastiprinājās tūkstošiem reižu. Šajos tempļos Zemes Dievi magiem deva savas zināšanas un atslēgas, kā arī aktivizēja viņu spējas. Vēlāk šajos tempļos tad arī tika radītas pirmās maģijas zināšanu skolas.

Pasaku pasaules laikā uz Zemes par magu varēja kļūt jebkurš Galaktikas pārstāvis, kurš vēlējās īstenot zināšanu apvienošanas ceļu. Tajā pašā laikā dažām Galaktikas civilizācijām piemita virkne vērtīgu īpašību, kuras burvjiem bija neaizstājamas. Tāpēc tie burvji, kuri savu sākumu ņēma šajās civilizācijās, varēja savu ceļu īstenot daudz ātrāk. Tieši viņi kļuva par pirmajiem un pašiem pieredzējušākajiem burvjiem, kas savākuši visas nepieciešamās atslēgas un kļuvuši skolotāji visiem pārējiem.

Viena no svarīgākajām spējām, kura vajadzīga visiem magiem, – tā ir prasme mijiedarboties ar smalko plānu un apziņas smalkajiem līmeņiem. Un šeit visvairāk uzņēmīgi pret maģijas spējām bija sīriāņi, kuri pašā sākumā atradās augstā, piektā līmeņa, apziņā. Daudzi no viņiem atnāca uz Zemi jau ilgi, pirms sākās pasaku pasaules laiks, un palīdzēja Zemes Dieviem formēt dabas apstākļus uz planētas.

Toreiz Zeme eksistēja enerģiju līmenī, un paši sīriāņi, kuriem piemita smalkas vibrācijas, bija neaizstājami, veicot viņas materializācijas procesus. Vēlāk, kad Zemes viela bija radīta un viss bija gatavs Galaktikas iedzīvotāju atnākšanai uz Zemi, sīriāņi arī palika uz planētas, bet smalko vibrāciju līmenī. Viņiem no paša sākuma nebija ķermeņu, un viņiem bija vienkāršāk tā arī palikt smalkajā plānā. Daudzi no viņiem kļuva par dabas gariem, atbalstot visas parādības dabā. Citi Sīriusa pārstāvji kļuva par drakoniem – Dabas enerģijas un bagātību glabātājiem, arī eksistējošiem stihiju līmenī.

Starp sīriāņiem bija arī tādi, kas nolēma turpināt brīvu eksistenci uz Zemes un nesaistīt sevi ar konkrētiem uzdevumiem. Viņi, tāpat kā pārējie sīriāņi, apvienojušies ar dabas enerģijām, brīvi pārvietojās starp dažādiem procesiem un ar interesi vēroja dabas procesus no smalkā plāna. Viņi iemācījās redzēt jebkuras parādības enerģētisko avotu un, novērojot tā attīstību, viegli varēja prognozēt tā iznākumu. Šajā smalkajā plānā viņi varēja redzēt visu uz Zemes notiekošo notikumu savstarpējās saiknes un rezultātā apguva cēloņu-seku sakaru visam, kas notiek materiālajā pasaulē.

Var teikt, ka, pilnīgi atrodoties smalkajā plānā, viņi ar savu uzmanību iemācījās iziet uz matērijas līmeni un, iegūstot smalko savstarpējo saikņu izpratni, viņi realizēja galveno īpašību, kura nepieciešama magiem. Tās būtība ir prasme sasaistīt divus esības plānus – smalko plānu un fizisko. Tieši uz tā rēķina, ka viņi paši atradās smalkajā līmenī un varēja ietekmēt enerģētisko procesu gaitu, viņi drīz iemācījās fiziskajā plānā radīt praktiski jebkuras izmaiņas. Tas arī ir jebkura maģijas procesa pamats – radīt vēlamos rezultātus nevis uz fizisku darbību rēķina, bet uz tā rēķina, ka izmaiņas notiek smalkajā plānā.

Šis princips ir arī jebkuru maģijas buramvārdu pamatā. Turklāt visefektīvākie ir tie buramvārdi, kuri visātrāk ved pie vēlamajiem materiālajiem rezultātiem. Vingrinoties buramvārdu radīšanā, burvji meklēja tos paņēmienus, kuri varētu viņiem palīdzēt maksimāli paātrināt vajadzīgā mērķa sasniegšanu. Šo paņēmienu meklējumi un pilnveidošana tad arī ir jebkura burvja ceļš. Sasniedzot tajā meistarību, daudzi magi iemācījās praktiski momentāni iemiesot savus nodomus. Turklāt smalkā plāna enerģija maksimāli ātri transformējās matērijā, un buramvārdu māksla kļuva par galveno instrumentu vēlamā materializācijai.

Pilnveidošanās buramvārdu meistarībā kļuva par sīriāņu, nākamo burvju, dzīvesveidu. Viņi pret to izturējās kā pret aizraujošu spēli, kuras gaitā bija maksimāli ātri jāmaterializē savs nodoms. Atrodoties smalkajā plānā, viņiem bija pieeja milzīgam informācijas daudzumam, un viņi visu laiku atrada jaunus paņēmienus, lai paātrinātu savu buramvārdu realizāciju.

Visa realitāte, kas viņus aptvēra, bija milzīgs lauks pētījumiem. Turklāt, protams, viņiem vajadzēja rīkoties ļoti akurāti, jo taču katra izmaiņa smalkajā plānā tūlīt pat atspoguļojas fiziskajos noskaņojumos. Tāpēc, pirms radīt jebkādas izmaiņas, viņi veica plašu visu cēloņsakarību analīzi. Var teikt, ka viņi visu savu laiku pavadīja, tās pētot, un drīz kļuva tajā par īstiem meistariem. Pateicoties tam, varēja ne tikai paredzēt, kāda būs gaita nākamajiem notikumiem uz Zemes, bet arī iemācījās tos mainīt.

Zināmu laiku viņi tādā veidā spēlējās ar dabas parādībām, radīja laikapstākļu izmaiņas, mainīja vēja virzienu un upju tecējumu. Viņi pat iemācījās mainīt ainavu, kuru reiz bija radījuši Zemes Dievi. Sākumā tās izmaiņas, kuras viņi veica, notika ļoti lēni, tāpat kā vairums dabas procesu, taču pakāpeniski samērā ar viņu meistarības pilnveidošanos viņi iemācījās darboties praktiski momentāni. Un tagad, piemēram, caur viņu darbībām līdzenā vietā pēkšņi varēja izaugt kalns. Vai arī pēkšņi no pazemes varēja sākt līt straume, kura drīz pārvērtās ūdeņiem bagātā upē. Viņi varēja izsaukt negaisu un ar zibeni aizdedzināt sausu zāli vai lapas un tūlīt ar lietu uguni nodzēst, bet pēc tam izgaiņāt mākoņus un ar sauli izžāvēt peļķes. Rezultātā neatstājot ne pēdu no savas rotaļas!

Tādi burvji bieži sacentās savā starpā savu buramvārdu realizācijas ātrumā. Turklāt viņi, protams, atrada tikai nevainīgus paņēmienus saviem pētījumiem. Pakāpeniski burvji kļuva par īstiem buramvārdu meistariem, saimniekiem pār visu fiziskajā pasaulē notiekošo. Tagad viņi bija ieguvuši tādu kolosālu spēku un spējas, ka par pašu rotaļu, kuru viņi agrāk spēlēja pašpilnveidošanās dēļ, viņiem zuda jebkāda interese. Vēl vairāk, šajā līmenī viņi jau ļoti labi varēja paredzēt savu darbību rezultātus, un viņiem kļuva skaidrs, ka visbiežāk viņu buramvārdi neradīja dabā harmoniju – labākajā gadījumā viņi varēja nekaitēt. Pabeiguši savu pašpilnveidošanās ceļu, viņi zaudēja interesi par nenozīmīgām izmaiņām. Tagad viņi deva priekšroku nevis darbībai, bet novērošanai.

***

2. nodaļa. Burvji rada pirmās apmetnes uz planētas.

Apgūstot savas spējas, burvji aizdomājās par globālo mērķi, kura dēļ viņi eksistēja. Ar šo jautājumu viņi nolēma griezties pie Zemes Dieviem, ar kuriem vienmēr varēja viegli iziet uz sakariem, kaut arī agrāk negriezās pēc atbalsta, cenšoties patstāvīgi pētīt realitāti.

Dievi pateicās viņiem par to, ka viņi sekmīgi ir pabeiguši savas attīstības pirmo etapu uz Zemes – spēju iegūšanu –, un teica, ka tagad viņi var sākt otro, kura būtība ir atbalsts pārējām Zemes rasēm. Taču burvji nesaprata, ar ko viņi varēs palīdzēt citiem Zemes iedzīvotājiem. Līdz tam viņi centās nejaukties citu rasu dzīvē, saprotot, ka viņiem ir savs attīstības ceļš, kur viņi iegūst patstāvīgu pieredzi. Tad Dievi viņiem izskaidroja, ka tādā pašā stāvoklī kā burvji toreiz atradās visi planētas iedzīvotāji.

Līdz šim momentam katras rases pārstāvji attīstījās nošķirti un reti kontaktējās cits ar citu. Tām bija, ar ko nodarboties, – katra no tām savā veidā pētīja zemes plāna realitāti un savas eksistences mērķi saskatīja savu spēju pilnveidošanā. Uz tā rēķina katra rase sasniedza meistarību savā jomā, un tagad jaunā etapa būtība bija dalīties šajā pieredzē ar citiem. Un magi uz tā rēķina, ka smalki prata konstruēt fizisko realitāti, varēja veicināt visu citu rasu mijiedarbību.

Līdz tam katra rase eksistēja praktiski atsevišķā dabas realitātē, un tas bija labi viņai, jo ļāva koncentrēties uz savu attīstību. Piemēram, elfi mitinājās mežos, rūķi – kalnos, cilvēki un orki – laukos, ūdensvīri – upēs un ezeros. Līdz tam dabā pat nebija radīti apstākļi rasu saziņai savā starpā. Tāpēc Zemes Dievi magiem lika priekšā pakāpeniski ietekmēt dabas procesus tādā veidā, lai tie veicinātu apvienošanos. Magi labprāt piekrita, jo tagad taču viņi redzēja cienīgu pielietojumu savām spējām.

Lai realizētu šo uzdevumu, visi magi, kas toreiz eksistēja uz planētas, apvienojās vienotā asociācijā, kura sāka saukties Vienotais Magu Loks. Šī apvienība ar savu buramvārdu palīdzību sāka smalki ietekmēt dabas parādības un radīt īpašus enerģijas virpuļus. Šajos virpuļos notika īpaši aktīva savstarpējā enerģiju apmaiņa starp visām dabas stihijām. Rezultātā uz Zemes tika radīta īpaša, jauna enerģija, to var nosaukt par apvienošanās enerģiju.

Materiālajā līmenī tā pakāpeniski veda pie tā, ka tādu virpuļu vietās ainava sāka būtiski mainīties. Piemēram, upe šajā vietā taisīja strauju pagriezienu un aptecēja lielu pakalnu. Vai meži atkāpās un veidoja lielu līdzenu telpu. Vai arī nepieejamu kalnu vidū pēkšņi izveidojās ieleja, kurā traucās karsti avoti. Tādā veidā magi radīja Zemes iedzīvotājiem jaunus apstākļus, labvēlīgus pirmo lielo apmetņu radīšanai.

Vēl vairāk, uz tā rēķina, ka tādos virpuļos notika aktīva enerģiju transformācija, šo vietu vibrācijas pacēlās, un tās kļuva par spēcīgām dabas spēka vietām. To enerģija sāka pievilkt dažādus Zemes iedzīvotājus, un viņi sāka uz tām pārcelties. Un uz tā rēķina, ka šīs vietas atradās dažādu dabas ainavu – līdzenumu, upju, kalnu un mežu – krustojumā, uz tām sāka nākt pilnīgi dažādas rases. Tā radās apstākļi apmetņu radīšanai, kurās dažādi Zemes iedzīvotāji varēja sazināties cits ar citu un attīstīties kopā.

Pakāpeniski uz tādām vietām sāka nākt arvien vairāk pasaku pasaules iedzīvotāju, gatavu dalīties savā pieredzē ar citiem. Apmetnes pamazām auga, un magi redzēja savu buramvārdu sekmes. Taču drīz viņi pamanīja, ka ar enerģētisku apstākļu radīšanu mijiedarbībai nepietiek. Dažādu rasu pārstāvji pilnīgi nekontaktējās cits ar citu un pat vairījās. Proti, katrai rasei bija savs dzīvesveids, valoda un tradīcijas, kuras pilnīgi neiekļāvās citu apmetnes iemītnieku priekšstatos. Dažādu rasu pārstāvji raudzījās cits uz citu tā, kā droši vien jūs tagad paraudzīsieties uz citplanētieti, kurš pēkšņi parādījies jūsu priekšā. Neraugoties uz visu ziņkārību, ar kādu viņi vēroja cits citu, viņiem savā starpā nebija nekā kopīga un viņi neuzdrošinājās sākt mijiedarbību. Tādās apmetnēs dažādas rases pat apmetās dažādās vietās, dažādās ielās un kvartālos, kuros uzturēja veco, viņiem pierasto sadzīvi.

Tad magi saprata, ka ar darbošanos smalkajā plānā nepietiek. Viņiem vajadzēja sākt tiešu saziņu ar katras rases pārstāvjiem, lai palīdzētu viņiem mijiedarbībā. Atrodoties smalko enerģiju līmenī, viņi lieliski varēja nolasīt citu pasaku pasaules būtņu noskaņojumu un pat domas un sāka pētīt katras rases sadzīvi un intereses.

Tā viņi sāka iepazīties ar citām rasēm vēl pirms tam, kad tās uzzināja par viņu eksistenci. Drīz uz savu novērojumu pamata burvji sāka saprast, kas var apvienot katru no tām ar citām, un viņi sāka dibināt saikni ar atsevišķiem rasu pārstāvjiem, nododot vajadzīgo informāciju.

Sākumā viņi ar citām rasēm sazinājās telepātiski, taču tajā bija daudz grūtību. Pasaku pasaules iedzīvotāji, kas mitinājās izpaustajā pasaulē, neuzticējās informācijai, nekādi nepastiprinātai materiāli. Un, neraugoties uz to viedumu, kuru viņi juta magu vārdos, nesteidzās rīkoties. Tāpēc magi saprata, ka viņiem vajag sākt materiāli izpausties citu dzīvēs.

Tad viņi sāka radīt nevainīgus “brīnumus”, lai apstiprinātu savu klātbūtni. Piemēram, tādās pilsētās viņi radīja neparastas krāsainas atmosfēras parādības, līdzīgas daudzām varavīksnēm pie debesīm, vai izkrāsoja mākoņus dažādās krāsās, vai arī piešķīra akmeņiem un kokiem apbrīnojamas aprises, bet pēc tam atgrieza tiem iepriekšējo izskatu. Viņi arī sāka attīstībā atbalstīt visas pasaku pasaules būtnes, kas dzīvoja kopīgās apmetnēs, kuras tajā sajuta milzīgu vērtību.

Piemēram, elfiem, kam patika kontaktēties ar dabu, viņi audzēja apbrīnojami skaistus un lielus ziedus. Vai arī radīja viņiem jaunas zāles ar neparastām īpašībām, viņi iemācīja elfiem gatavot no tām maģiskus un ārstnieciskus uzlējumus, kuri vēlāk palīdzēja attīstībā visiem apmetņu iedzīvotājiem.

Bet rūķus magi pārsteidza ar to, ka pārvērta vienu vielu citā, piemēram, varu zeltā vai ogli – dimantā. Un rūķi, kas vairāk par visu pasaulē dievināja skaistus dārgus akmeņus, bija sajūsmināti. Magi arī iemācīja viņiem radīt no dārgakmeņiem amuletus, kas paātrina vēlmju realizāciju, un ievietot informāciju kristālos. Tādējādi tika radīti pirmie informācijas nesēji, nesalīdzināmi ietilpīgāki nekā jebkura mūsdienu datora atmiņa.

Bet orkiem viņi varēja dot īpašu fizisko spēku, pastiprinot dabas enerģiju plūsmu viņu ķermenī. Un tie orki, kurus atbalstīja magi, brīnījās par savām kolosālajām sekmēm treniņos un sacensībās.

Ūdensvīriem un fejām burvji pacēla noskaņojumu ar to, ka izkrāsoja viņu ūdens un gaisa pasaules apbrīnojamās krāsās. Magi arī enerģētiski uzturēja šo būtņu stāvokli, kam pateicoties, viņas pilnveidoja savas dvēseliskās īpašības. Viņas it kā mirdzēja sajūsmā un priekā, un viņām parādījās patiesa vēlme dalīties savās gaišajās jūtās ar citiem. Burvji arī sāka šīm rasēm mācīt buramvārdu meistarību, un šīs rases vienas no pirmajām sāka iegūt maģijas spējas.

Burvji sāka palīdzēt arī cilvēkiem, ar buramvārdiem pastiprinot viņu tehniskās ierīces, kuras, pateicoties tam, ieguva īpašu efektivitāti un pārsteidza visus pārējos pasaku pasaules iedzīvotājus ar savām iespējām. Piemēram, cilvēki ar magu atbalstu radīja ļoti spēcīgus gaismas vai siltuma ģeneratorus, kas kļuva par pirmajām enerģijas stacijām šajās apmetnēs. Pateicoties tām zināšanām, kuras viņiem sniedza magi, viņi iemācījās arī būvēt jebkuras formas un izmēru mājas, kuras varēja viegli mainīt savas aprises. Tādas ēkas pat varēja pacelties gaisā un pārvietoties, graujot visus mūsdienu priekšstatus par gravitāciju.

Tādējādi magi sāka attīstībā atbalstīt visas pasaku pasaules būtnes, kuras dzīvoja kopīgās apmetnēs. Pateicoties tam, attīstība tādās vietās daudzkārt paātrinājās un katras rases pārstāvji sasniedza apbrīnojamu meistarību savā jomā. Katras rases neparastās sekmes iededza īpašu interesi no citu puses, un tādā veidā magi pastiprināja pasaku pasaules iedzīvotāju vēlmi kontaktēties un mainīties ar pieredzi. Dzīve tādās apmetnēs tagad noritēja ļoti priecīgi un dzīvi, jo katru dienu taču gadījās kaut kas neparasts, patīkami pārsteidzot visus. Katrai rasei tagad bija, ar ko padalīties ar pārējām, un saziņa sāka nokārtoties pati par sevi. Grūtība bija tikai tā, ka nebija kopīgas valodas un tradīciju, kuras varētu apvienošanos paātrināt.

***

Uz to laiku katra rase jau bija ieguvusi lielu uzticību pret burvjiem un labprāt uzturēja kontaktu ar viņiem. Turklāt magi toreiz bija vienīgās būtnes uz Zemes, kuras sīki jo sīki pazina katras rases īpašības. Tāpēc tieši viņi varēja uzturēt harmoniskas attiecības starp rasēm. Taču šim nolūkam viņiem pašiem vajadzēja nodibināt ciešāku kontaktu ar fizisko pasauli un radīt kaut ko līdzīgu materiāliem ķermeņiem saziņai ar citām pasaku pasaules būtnēm.

Ar tādu ideju magi griezās pie Zemes Dieviem, un tie nodeva viņiem vajadzīgās zināšanas, kā arī atvēra viņiem īpaša spēka dabas enerģijas plūsmu. Pateicoties tai, magi varēja materializēt savu enerģiju un izpaust to jebkurā viņiem vēlamā kvalitātē. Ļoti drīz viņi iemācījās to darīt momentāni, iegūstot jebkuru izskatu, un nepieciešamības gadījumā – momentāni izgaist telpā un atkal aiziet uz smalko plānu. Tie smalkie ķermeņi, kurus magi sev būvēja, bija drīzāk enerģētiski nekā materiāli un tieši tāpēc varēja mainīties tik ātri. Tomēr ar tādām iespējām bija vairāk nekā pietiekoši saziņai ar citiem pasaku pasaules pārstāvjiem.

Iegūstot jaunās spējas, burvji sāka iemiesoties dažādu rasu pārstāvju veidā un kontaktēties ar viņiem, sarunājoties viņu dzimtajā valodā. Viņi kļuva pirmie skolotāji šīm rasēm un spēja tām nodot daudz zināšanu, vērtīgu to attīstībai tajā laikā. Burvji sāka arī mācīt tām buramvārdu mākslu, un viņiem parādījās pirmie mācekļi.

Taču pats vērtīgākais magiem bija tas, ka caur viņu darbībām katrā apmetnē tika radīta vecajo padome, kas apvienoja pašus viedākos un cienījamākos katras rases pārstāvjus. Tādos pasaku pasaules būtņu apvienojumos ietilpa arī paši magi, kuri ar pārējiem dalījās visās zināšanās, sakrātās saziņas laikā ar dažādām rasēm. Tādās padomēs sāka tikt apspriestas attīstības vispārīgās iespējas un rasties kopīga valoda. Katrā apmetnē šī jaunā valoda radās savā, neatkārtojamā veidā un tāpēc atšķīrās no valodām citās vietās. Tā sastāvēja no katras rases iemīļotiem vārdiem, kuri bija saistīti ar viņu dzīvi šajā vietā. Piemēram, apkārt apmetnei izplatīto augu un dzīvnieku nosaukumi nāca no elfiem. No rūķiem nāca akmeņu un apkārtējo kalnu nosaukumi, kā arī dažādu ķīmisku vielu nosaukumi. No orkiem tika gūti saimniecībā izmantoto sadzīves priekšmetu nosaukumi, bet no cilvēkiem – visu tehnisko ierīču un materiālu nosaukumi. Pakāpeniski vecajie sāka šo valodu mācīt savu rasu pārstāvjiem.

Vecajo padome arī organizēja svētkus un kopīgus pasākumus visai pilsētai, kuros pasaku pasaules iedzīvotāji varēja kontaktēties un mācīties cits no cita. Šie pasākumi ļoti ātri kļuva par priecīgiem un iemīļotiem notikumiem tādu apmetņu iedzīvotājiem, tajos tika organizētas radošas uzstāšanās un sacensības. Bet tie, kas gribēja dalīties savā pieredzē un zināšanās ar citiem, rīkoja savas meistarklases. Uz tā rēķina pasaku pasaules iedzīvotāju meistarība kļuva arvien daudzšķautņaināka, katrs no viņiem attīstīja arvien jaunas spējas un īpašības.

Paši vecajie, cieši kontaktējot ar magiem, bija vieni no pirmajiem Zemes rasu pārstāvjiem, kuri pilnībā apguva maģijas spējas. Pateicoties tam, katras pilsētas vecajo padome bija uzticams atspaids un atbalsts savai apmetnei; padomes locekļi kopīgiem pūliņiem varēja radīt spēcīgus buramvārdus, kas atrisināja jebkurus konfliktus un problēmas. Tā vecajo padomes kļuva par pirmajiem pārvaldes orgāniem uz Zemes, kuri eksistēja līdz pašām pasaku laikmeta beigām.

Pakāpeniski katrā apmetnē parādījās sava maģijas zināšanu skola. Skolotāji tajās bija tie pirmie magi, kuri pēc izcelsmes bija no Sīriusa. Uz tām varēja atnākt jebkurš interesents, ar jebkuru sagatavotības līmeni. Pati galvenā iemaņa, kuru vajadzēja iegūt nākamajiem magiem, bija kontakta nodibināšana ar smalko plānu. Tieši tas ļāva redzēt savstarpējās saiknes visam fiziskajā pasaulē notiekošajam un radīt buramvārdus.

Un, ja sīriāņiem kontakts ar smalko plānu bija no paša sākuma, tad citām rasēm vajadzēja to mācīties. Katrai rasei bija dažāds līmenis kontaktā ar smalkajām enerģijām, un tas bija atkarīgs no tā, kādās frekvencēs viņi bija pieraduši dzīvot pasaku pasaulē. Piemēram, drakoni, kuri arī nāk no Sīriusa, ļoti viegli attīstīja maģijas spējas, jo taču eksistēja pašu smalkāko dabas vibrāciju līmenī. Pārējām rasēm, arī saistītām ar dabas enerģijām, bija pieeja smalkajam plānam, taču to vajadzēja attīstīt gadiem, bet dažreiz – desmitgadēm.

Vissarežģītāk bija cilvēkiem un orkiem, kuri visstiprāk bija saistīti tieši ar materiālo pasauli. Toties cilvēki un orki no orioniešiem bija mantojuši apbrīnojamu mērķtiecību, kura viņiem palīdzēja meistarības iegūšanā. Turklāt orionieši ģenētiski savām rasēm bija nodevuši īpašas spējas, saistītas ar nodoma realizāciju. Pakāpeniski viņu rases aktivizēja šos gēnus, kuri viņas atbalstīja maģijas spēju realizācijā. Tāpēc, neraugoties uz to, ka cilvēki un orki apmācībai tērēja vairāk laika nekā pārējās rases, bieži viņi kļuva par ļoti spējīgiem un talantīgiem magiem.

Cilvēki pauda īpašu interesi par maģijas zināšanām, un tas bija saistīts ar viņu zinātkāri un velkmi uz zinātnisku izziņu. Maģijas spējas viņiem atklāja ļoti dziļu tās realitātes izpratni, kurā viņi atradās. Pateicoties tam, cilvēki toreiz izdarīja daudz apbrīnojamu zinātnisku atklājumu, uz kuru pamata notika īsts izrāviens viņu tehnoloģijās. Tas viss uzturēja strauju ekonomikas attīstību apmetnēs, kuras pakāpeniski pārvērtās par veselām pilsētām.

Magi-sīriāņi mācīja saviem mācekļiem ne tikai buramvārdu mākslu, bet nodeva viņiem arī visas zināšanas, kuras viņi paši bija sakrājuši saziņas laikā ar pasaku pasaules iedzīvotājiem. Nākamie burvji mācījās pirmām kārtām būt par atbalstu citu rasu attīstībā, palīdzot tām ar buramvārdiem, kā reiz to darīja magi-sīriāņi. Katrs burvis uzņēmās atbildību ne tikai par savas rases attīstību, bet arī par viņas pieredzes apvienošanu ar visiem pasaku pasaules iedzīvotājiem. Tāpēc katras mags kļuva par tiešu savas rases zināšanu un pieredzes glabātāju. Katras apmetnes magi arī kļuva par vecajo galveno atbalstu un palīdzēja viņiem apmetnes pārvaldīšanā. Šie paši magi bieži nākotnē paši kļuva vecajie, pārņemot pieredzi no saviem viedajiem skolotājiem.

Magi-sīriāņi kļuva arī par pirmo tempļu dibinātājiem pasaku pasaules apmetnēs, kuros to iedzīvotāji guva saikni ar Zemes Dieviem. Tādējādi Dievi tagad varēja nodot zināšanas ne tikai caur pirmajiem magiem, kuriem kontakts ar smalko plānu bija no paša sākuma, bet arī tiešā veidā visām pasaku pasaules būtnēm. Tādu tempļu būvniecībā burvji piedalījās tiešā veidā un ar saviem buramvārdiem radīja tajos īpašu telpu, spējīgu tūkstošiem reižu pastiprināt no Zemes Dieviem ienākošās enerģijas. Pateicoties tam, Dievi varēja ne tikai sazināties ar materiālajā pasaulē dzīvojošajiem, bet arī enerģētiski aktivizēt viņu spējas, paātrinot viņu attīstību.

***

3. nodaļa. Cilvēku ēras sākums

Tādējādi magi visu pasaku pasaules laiku bija tiešs visu rasu atbalsts viņu attīstībā. Viņi atbalstīja arī visus tos, kas atradās tā laika apmetņu un pilsētu pārvaldē. Un, kad pilsētās radās nepieciešamība radīt pārvaldes sistēmu, magi bija vieni no tiem, kas to radīja. Tā laika vecajo padomes bija neaizstājams pārvaldes orgāns, taču darbojās atsevišķu pilsētu līmenī. Tajā pašā laikā pasaku pasaules civilizācija jau bija sasniegusi tādu līmeni, ka pilsētas sāka aktīvi mijiedarboties savā starpā, un sakarā ar to sāka rasties apvienotas, lielākas padomes.

Tādās kopējās padomēs vislielākās spējas pārvaldē sāka izpaust magi un cilvēku rases vecajie. Cēlonis tam bija tāds, ka uz Oriona, no kura nāca vairums cilvēku, tajā laikā jau sen bija radīta pārvaldes sistēma. Nepieciešamās zināšanas par pārvaldes sistēmu bija nodotas cilvēkiem caur viņu gēniem, un tie vienkārši aktivizējās vajadzīgajā laikā.

Orioniešu sistēma ietvēra sevī daudz plusu, jo palīdzēja pilnveidot pasaku pasaules civilizācijas ekonomiku un tehnoloģijas. Tāda sistēma daudzējādā ziņā ir līdzīga tai, kura pašlaik darbojas uz Zemes. Un magi, kas pārstāvēja cilvēku rasi, protams, bija ieinteresēti tādā attīstības ceļā. No otras puses, citi magi, kas pārstāvēja citu rasu intereses, redzēja orioniešu sistēmas ierobežojumus. Jo tā taču lielākā mērā atbalstīja attīstības virzienu, kas interesēja cilvēkus, un nevarēja harmoniski apvienot visas rases kopā. Bija nepieciešams radīt jaunu sistēmu, kura ņem vērā katras rases intereses.

Tomēr orioniešu sistēma ļoti ātri izplatījās. Pirmām kārtām tāpēc, ka tā viegli risināja ekonomikas jautājumus mijiedarbībā starp pilsētām, kuri tajā laikā prasīja risinājumus. Tas bija saistīts arī ar nemanāmu ietekmi no pašas Oriona Federācijas, kura tajā laikā bija ieinteresēta savas varas izplatīšanā uz Zemes. Oriona Centrālais štābs spēja nodibināt kontaktu ar dažiem magiem-cilvēkiem, kuri ģenētiski, zemapziņas līmenī, izrādījās pakļauti tā ietekmei. Tādējādi Centrālais štābs guva iespēju darboties caur viņiem, strauji nodibinot savu kārtību pārvaldē pašā augstākajā līmenī.

Rezultātā pārvalde uz Zemes tagad sastāvēja no diviem līmeņiem, pilnīgi dažādiem pēc savas dabas. Atsevišķu pilsētu un apmetņu pārvalde tika realizēta caur padomēm, kuras varēja harmoniski atbalstīt visu rasu attīstību. Visi jautājumi tādās padomēs tika risināti līmenī, ko noteica attiecības starp rasēm, kas bija formējušās tūkstošgadēm. Viss bija būvēts uz vecajo un magu viedumu; viņus atbalstīja Zemes Dievi. Bet ekonomikas jautājumi tikai risināti augstākā līmenī, apvienotajās padomēs, kurās darbojās skaidras shēmas un noteikumi, magu-cilvēku noteikti. Un toreiz tas bija attaisnojami.

Kādu laiku abi pārvaldes līmeņi eksistēja paralēli, netraucējot viens otram. Taču pakāpeniski Oriona sistēmas ietekme sāka pastiprināties lielajās pilsētās, kuras sāka saņemt vislielāko atbalstu no apvienotajām padomēm. Rezultātā šīs pilsētas sāka ekonomiski un tehnoloģiski attīstīties visātrāk un kļuva par īstām tā laika metropolēm. Un, neraugoties uz to, ka vecajo padomes tādās pilsētās redzēja tamlīdzīgas attīstības bīstamību, tās bija bezspēcīgas globālākas sistēmas priekšā, kura darbojās augstākā līmenī.

Pakāpeniski tādās pilsētās cilvēki saka gūt arvien lielākas iespējas attīstībai, bet citas rases sāka just ierobežojumus, un pakāpeniski viņas pārcēlās uz mazākām apmetnēm, kurās nebija jūtams orioniešu sistēmas spiediens. Ar laiku tas noveda pie pasaku pasaules civilizācijas noslāņošanās divās – ekonomiski un tehnoloģiski attīstītajā cilvēku civilizācijā, kura dzīvoja lielās pilsētās, un pašā pasaku pasaules civilizācijā, sastāvošā no mazām apmetnēm.

Zināmu laiku divas civilizācijas attīstās paralēli un pat uzturēja attiecības, taču pakāpeniski viņu intereses sadalījās. Oriona civilizācija, kurai toreiz bija ietekme uz cilvēku rasi, bija ieinteresēta turpināt sagrābt pārvaldi uz Zemes. Tāpēc viņa spēja organizēt cilvēku militāru uzbrukumu nelielām pilsētām, kas atradās vecajo padomes pārvaldē. Tā bija spēja sagrābšana, rūpīgi sagatavota un izplānota, pret kuru mazo pilsētu iedzīvotājiem aizsardzības nebija. Tagad visa tā laika pasaku pasaules civilizācija bija apdraudēta.

Un tad Vienotā Magu Padome, kura sastāvēja no pirmajiem uz Zemes eksistējošajiem magiem, nolēma saglabāt pasaku pasaules civilizāciju no pilnīgas izzušanas. Saņēmuši atļauju no Zemes Dieviem, ar kopīgu buramvārdu palīdzību viņi atkal sāka mainīt dabas enerģiju plūsmas uz Zemes. Un, ja agrāk viņu procesi visus Zemes iedzīvotājus savienoja kopā, tad tagad viņi bija spiesti uz virsmas radīt divas atsevišķas enerģētiskas telpas. Viena no šīm telpām ietvēra sevī visas apmetnes, kurās joprojām kopā eksistēja pasaku pasaules rases, otra – visas pašas lielākās cilvēku apdzīvotās pilsētas.

Šīs divas telpas jau tāpat eksistēja, jo to pārstāvji taču dzīvoja atsevišķi cits no cita. Turklāt tās eksistēja dažādās frekvencēs – vibrācijas lielajās pilsētās visu laiku pazeminājās dēļ balstīšanās uz attīstības materiālo aspektu, bet nelielajās apmetnēs šīs vibrācijas tika uzturētas augstas uz visu rasu kopīgas attīstības rēķina. Magiem vajadzēja tikai pastiprināt šo atšķirību, un uz dabas plūsmu pārdalīšanas rēķina viņi vēl augstāk pacēla nelielo apmetņu vibrācijas un pazemināja vibrācijas lielajās pilsētās. Rezultātā divu pasauļu frekvences atdalījās tādā mērā, ka to iedzīvotāji vairs nevarēja kontaktēties cits ar citu. Uz tā rēķina mazajām apmetnēm draudošās briesmas bija novērstas, un militārā ofensīva tika apturēta.

Divas jaunās – pasaku un cilvēku – pasaules turpināja kopā eksistēt uz Zemes virsmas, bet paralēlās telpās. Taču uz to atšķirtības rēķina enerģiju mijiedarbība uz planētas virsmas bija traucēta, un vibrācijas sāka strauji pazemināties. Drīz tādi enerģētiskie apstākļi izrādījās nelabvēlīgi pasaku pasaules eksistēšanai uz virsmas. Tāpēc magi ar saviem turpmākajiem buramvārdiem visu pasaku pasauli pārcēla uz vēl augstākām vibrācijām, kas atbilda ceturtajam apziņas līmenim, nesaistītam ar materiālo realitāti. Rezultātā visa pasaku pasaule aizgāja Zemes dziļumā, kur līdz šim laikam saglabājas augstas vibrācijas, un turpināja eksistēt smalkajā plānā.

Pazeminoties vibrācijām uz Zemes virsmas, visa cilvēku civilizācija izjuta nopietnas izmaiņas. Cilvēki tagad eksistēja materiālajā līmenī, tajā realitātē, kurā jūs atrodaties arī pašlaik, un visas tehnoloģijas, kuras līdz tam bija būvētas uz smalkajām enerģijām, vairs nedarbojās. Lielās pilsētas, kuru ekonomikas attīstība bija būvēta uz šīm tehnoloģijām, zaudēja savu nozīmīgumu, un kopā ar to tā sistēma, kas pārvaldīja cilvēkus, arī kļuva jau neaktuāla. Cilvēki atkal pārcēlās pie dabas un sāka nodarboties ar zemkopību, medībām un arodiem. Tā apmēram pirms miljons gadiem sākās cilvēku laikmets.

Tām maģijas spējām, kuras piemita daudziem cilvēkiem pasaku pasaules laikmetā, turpmākajos laikos vairs nebija tā spēka, jo viņu kontakts ar smalko plānu taču bija būtiski vājinājies. Tomēr visas maģijas zināšanas, cilvēku iegūtas pasaku pasaules laikā, saglabājās viņu zemapziņā. Šīs spējas jau bija ierakstītas cilvēku gēnos un tātad nebija zaudētas neatgriežami. Tāpēc nākamajos iemiesojumos daudzi cilvēki, iegūstot kontaktu ar smalkajām enerģijām, izpauda savas maģijas spējas. Tā jau cilvēku laikā parādījās burvji, šamaņi un pesteļi. Neraugoties uz to, ka viņu buramvārdi vairs nerealizējās momentāni kā pasaku pasaules laikā, viņi varēja būtiski paātrināt savu nodomu realizāciju. Ar to viņi palīdzēja gan sev, gan daudziem citiem cilvēkiem.

***

4. nodaļa. Maģija mūsu dzīvē

Gribu piebilst, ka maģijas spējas piemīt praktiski katram cilvēkam uz Zemes, jo tam vajadzīgie gēni taču ir katram no jums. Vēl vairāk, daudzi cilvēki šīs iespējas pielieto ļoti bieži, taču neapzināti. Piemēram, tad, kad jūs radāt jaunu nodomu, jūs iedarbināt izmaiņas smalkajā plānā. Un ar sekojošu sava mērķa realizāciju jūs sasaistāt smalko plānu ar fizisko, un jau radītās izmaiņas sāk izpausties matērijā. Katrs cilvēks izmanto savus paņēmienus un iestrādes vēlamā realizācijas paātrināšanai, un tie visi ir maģijas paņēmienu paveidi. Pēdējā laikā pat ir radītas veselas zināšanu sfēras, veltītas mērķa sasniegšanas mākslai. Dažādās metodikās un iestrādēs cilvēki bieži neapzināti iemieso tās zināšanas, kuras viņi izmantoja pasaku pasaules laikā.

Pašlaik uz planētas virsmas atkal sākas vibrāciju paaugstināšanās, un arvien vairāk cilvēku iegūst kontaktu ar smalko plānu. Rezultātā tās maģijas spējas, kuras daudziem no jums izpaudās intuitīvi un neredzami, tagad var atklāties apzinātā līmenī. Arī uz planētas enerģētisko izmaiņu rēķina pasaku un cilvēku pasaules vibrācijas atkal sāk tuvināties, un daudzi magi, kas dzīvo pasaku pasaules slānī, tagad atkal var atbalstīt cilvēkus maģijas spēju pilnveidošanā. Protams, tāds kontakts notika arī agrāk, un atsevišķi cilvēki visas cilvēces vēstures laikā neapzināti varēja sazināties ar burvjiem un gūt no viņiem zināšanas. Taču tagad uz tā rēķina, ka pastiprinās saikne starp pasaulēm, tāda iespēja atklājas daudziem cilvēkiem uz planētas!

Tagad es gribu dot vārdu pašiem burvjiem, kuri pieder Vienotajam Magu Lokam un grib atjaunot atklātu kontaktu starp magiem un cilvēkiem.

***

Sveicam jūs, mēs esam pasaku pasaules slāņa magi. Starp mums – gan pirmie magi, kas reiz nodeva zināšanas citām rasēm, gan viņu daudzie sekotāji. Mēs zinām, ka ļoti daudzi no jums pasaku pasaules laikā arī piederējāt mūsu magu lokam. Mēs cienām jūs par tām spējām, kuras jūs toreiz attīstījāt, par to atbalstu, kuru jūs sniedzāt visas pasaku pasaules civilizācijas attīstībā. Protams, kamēr jūs eksistējāt materiālajā pasaulē, šīs atmiņas tika zaudētas, taču maģijas spējas palika. Daudzi no jums tās pauda dažādās cilvēku dzīvēs, tās eksistē arī tagad jūsu gēnos. Un tā interese par smalko plānu, kuru jūs jūtat tagad, arī ir sākums jūsu spēju izpausmei šajā dzīvē. Jo tajā tālajā pasaku pasaules laikā cilvēki taču arī savu ceļu sāka ar vienkāršu interesi un zinātkāri un pakāpeniski atrada arvien jaunas iespējas kontaktam ar smalkajām enerģijām. Un pēc tam samērā ar smalkā plāna iepazīšanu mācījās mijiedarboties ar tām un ieviest izmaiņas šajā līmenī.

Protams, tas bija iespējams uz tā atbalsta rēķina, kuru magi sniedza cilvēkiem. Un, mums par lielu prieku, jaunajā laikā mēs atkal iegūstam kontaktu ar cilvēkiem un arī varam atbalstīt jūs ar vajadzīgajām zināšanām. Turklāt tās maģijas iemaņas, kuras pagātnē jums nācās pilnveidot visas dzīves laikā, jau ir ierakstītas gēnos vairumam no jums. Tāpēc jums vajag tikai atcerēties tās spējas, kuras jūs iestrādājāt pagātnē.

Atkal iegūstot maģijas īpašības, jūs vairs neesat mācekļi, bet magi, vieni no mums, kuriem vajag vienkārši atjaunot savu uz zemapziņu aizgājušo atmiņu. Tāpēc jūsu maģijas iespēju atjaunošanas ceļš var izrādīties daudz vieglāks nekā tas, kuru jūs veicāt sākumā. Un, ja pasaku pasaules laikā cilvēki tam tērēja pat ne vienu, bet vairākas dzīves, tad tagad to iespējams izdarīt ievērojami ātrāk. Šis laiks katram ir savs un atkarīgs no tā, cik ātri katrs cilvēks spēs atcerēties savu maģijas pieredzi, iegūtu pagājušajās dzīvēs un pašlaik saglabātu viņa gēnos. Tas ir atkarīgs arī no enerģētisko izmaiņu ātruma planētas laukā. Pateicoties augstām vibrācijām, ar kurām atkal piepildās Zemes lauks, jūsu gēni aktivizēsies un spējas modīsies. Bet mēs ar prieku palīdzēsim jums atcerēties visas zināšanas, kas nepieciešamas buramvārdu radīšanai.

Mūsu saziņa ar jums pagaidām var notikt tikai smalkajā plānā caur čenelingu, bet ar to pilnīgi pietiek, lai sāktu jūs atbalstīt. Mēs zinām, ka laika gaitā mūsu pasaules turpina savienoties, un tāpēc mēs paši, burvji, arvien ciešāk kontaktēsimies ar materiālo realitāti. Kādā momentā mēs varēsim iemiesoties jūsu pasaulē smalkos enerģētiskos ķermeņos, līdzīgos tiem, kādos mēs reiz parādījāmies pasaku pasaules iedzīvotāju priekšā. Un, iespējams, pateicoties mūsu spējām, mēs izrādīsimies vienas no pirmajām pasaku pasaules būtnēm, kuras gūs iespēju izpausties jūsu realitātē. Jo visas burvju kvalitātes būtība ir savienot smalko plānu, kurā mēs pašlaik atrodamies, ar fizisko realitāti, kurā eksistējat jūs.

Kādas tad iespējas mūsdienu cilvēkiem var atklāt maģijas spējas?

Protams, ka tas ir vairākkārtējs mērķu un vēlmju realizācijas paātrinājums. Un tas neapšaubāmi var interesēt katru no jums. Taču vēl bez tā maģijas spējas atklāj smalkā plāna īpatnību dziļu izpratni, kas var palīdzēt visās dzīves sfērās. Jo taču, pateicoties tam, sāksies pilnīgi jauns laikmets zinātnē, kad zinātniskie atklājumi saistīs smalko plānu un fizisko. Smalkā plāna izpratne atklās jaunas iespējas mākslā, un jauni radoši veidojumi sāks vienkārši un dabiski paust to, ko cilvēki jūt un redz smalkajā plānā. Smalkā plāna uztvere un iespēja ar to mijiedarboties var padarīt daudz apzinošāku visu cilvēka dzīvi. Tāpēc pat grūti teikt, kur nevarētu tikt pielietotas maģijas zināšanas!

Apgūstot maģijas zināšanas, mēs lūdzam jums atcerēties tikai vienu – jebkuras izmaiņas smalkajā plānā atspoguļojas fiziskajā. Tāpēc kopā ar šīm iespējām jūs iegūstat arī noteiktu atbildību. Tās būtība ir tāda, ka, radot jaunus nodomus, jums vajag turēt prātā apkārtējos cilvēkus un apstākļus, kādi valda apkārtnē. Un, ja jūs ņemat vērā visas savstarpējās saiknes, kas apvieno jūs un citus cilvēkus, tad jūs varēsiet savu nodomu realizēt harmoniski attiecībā pret apkārtējiem. Vēl vairāk, ar savām darbībām palīdzot citiem cilvēkiem un visai apkārtējai pasaulei, jūs radāt spēcīgu rezonansi, kura pastiprina un paātrina jūsu nodomu realizāciju. Un to ir ļoti noderīgi ņemt vērā, kā, radot buramvārdus, tā arī turpmākajos soļos uz mērķi.

Māksla radīt tādu rezonansi starp sevi un apkārtējo pasauli bija viena no galvenajām prasmēm, kuras piemita burvjiem pasaku pasaules laikā. Tieši tāpēc savu dzīvi viņi veltīja ne tikai savas meistarības pilnveidošanai, bet arī visu citu pasaku pasaules būtņu atbalstam. Šo paņēmienu pagātnē izmantoja arī daži cilvēki, kuriem piemita maģijas spējas. Viņus sauca par “baltajiem” magiem, jo savu spēku viņi iemantoja uz citu cilvēku atbalstīšanas rēķina. Tās rezonanses, kuru viņi prasmīgi izmantoja, spēks vislabākajā veidā dibināja visas savstarpējās saiknes smalkajā plānā un aizsargāja viņu buramvārdus no kropļojumiem. Tālāk visu viņu darbību būtība bija, lai pastiprinātu šo rezonansi un tādā veidā īstenotu vēlamo.

Šis paņēmiens bija īpaši aktuāls pasaku pasaules laikā, kad uz Zemes vibrāciju frekvence bija ievērojami augstāka nekā cilvēku laikmetā. Tāpēc arī rezonanses spēks starp visām būtnēm toreiz bija ievērojami lielāks. Cilvēku laikā šī rezonanse tika vājināta, un tāpēc balto magu spēks bija diezgan ierobežots. No otras puses, pēdējos dažos gados uz vibrāciju paaugstināšanās rēķina uz Zemes pastiprinās arī rezonanse starp jums un citiem cilvēkiem. Tāpēc jebkura darbība, kuru jūs veicat kā sevis dēļ, tā arī apkārtējo labumam, gūst arvien lielāku enerģētisku atbalstu. Tajā pašā laikā “balto” magu ceļš ar laiku kļūs arvien reālāks.

Cilvēku laikā dēļ vibrāciju zemā līmeņa uz Zemes daudzi cilvēki, kas attīstīja maģijas spējas, izvēlējās citus savu nodomu pastiprināšanas ceļus, saistītus ar personīgā spēka uzkrāšanu. Viņiem nācās, gluži otrādi, ierobežot kontaktu ar apkārtni un celt savas vibrācijas uz savu paņēmienu rēķina. Tādi magi kļuva neatkarīgāki savu nodomu realizācijā, jo viņiem nevajadzēja savā enerģijā dalīties ar apkārtni rezonanses radīšanai. Taču turklāt katru savu darbību smalkajā plānā viņi veica ļoti uzmanīgi un piesardzīgi un sekoja tam, lai darbotos visharmoniskāk. Jo katra nepārdomāta izmaiņa taču varēja negatīvi ietekmēt apkārtni un pazemināt kopīgās vibrācijas, kā arī atbalss veidā ietekmēt viņus pašus, samazinot viņu pašu spēku. Tāpēc tāds ceļš bija saistīts ar ievērojamu risku, un sekmes tajā varēja sasniegt tikai tie, kam piemita visaptveroša smalkā plāna izpratne un jušana.

Toties tādi magi, kas darbojās cilvēku laikā, sasniedza satriecošu meistarību un dziļu viedumu visā, kas notika fiziskajā pasaulē. Daudzus tādus magus cilvēku laikā sāka saukt par “tumšajiem” vai “melnajiem” sakarā ar to, ka visu savu attīstību tādi meistari veltīja personīgajam ceļam un savu personīgo mērķu sasniegšanai. Diemžēl ar laiku šis jēdziens cilvēku uztverē tika izkropļots, kas bija saistīts ar apkārtējo bailēm tā spēka priekšā, kāds piemita šiem magiem. Protams, tādi magi varēja savas spējas izmantot pret citiem, piemēram, aizsardzībai, bet tas atstāja nospiedumu uz viņu pašu spēka, un tāpēc viņi centās to nepielietot tādā veidā. Diemžēl jebkura maga ceļš cilvēku laikā it nemaz nebija vienkāršs, un tamlīdzīgi momenti gadījās gandrīz katram.

Tā nepieciešamība dalīt “melnajos” un “baltajos” magos, kas eksistēja cilvēku laikā, bija saistīta ar vibrāciju zemo frekvenci Zemes laukā. Rezultātā tiem, kas gribēja pilnveidoties maģijas spējās, bija nepieciešams izvēlēties vienu no diviem instrumentiem – vai nu darboties uz rezonanses ar apkārtējo pasauli rēķina, vai arī krāt personīgo spēku un uz tā rēķina paaugstināt savas vibrācijas. Tajā pašā laikā pasaku pasaules laikā nebija tāda dalījuma, un katrs mags viegli varēja savienot abus šos virzienus. Arī mūsdienu laikā uz tā rēķina, ka notiek enerģētiskas izmaiņas uz planētas, atkal paveras iespēja neizvēlēties vienu no diviem ceļiem, bet savienot tos kopā, atbalstot ar saviem nodomiem kā sevi, tā arī citus cilvēkus. Tāpēc dalījums “melnajā” un “baltajā” maģijā pašlaik vairs nav gluži aktuāls.

Nākamajos rakstos mēs priecāsimies pastāstīt vēl daudz par ceļiem un metodēm, kādas izvēlējās magi dažādos laikos savu nodomu pastiprināšanai. Un, protams, ka priecāsimies atbalstīt katru no jums jūsu maģijas spēju pilnveidošanā.

Ar cieņu pret jums,

Vienotais Magu Loks

 

Pievienots 30.01.2015

http://www.together-info.ru/ru/info-portal/statji/o-magah-i-volshebnikah-sushestvuyushih-na-zemle/

Tulkoja Jānis Oppe