О сказочном мире, существующем на Земле
Par pasaku pasauli, kura eksistē uz Zemes
Šajā rakstā burvis Gendalfs stāsta par pasaku pasauli, kura eksistē uz mūsu planētas un ir dzimtās mājas katram no mums!
Sveicu jūs, es esmu Gendalfs.
Droši vien manu vārdu daudzi zina no Tolkīna (John Ronald Reuel Tolkien) romāniem. Šis pasakas burvja personāžs kaut kur ir līdzīgs man. Un viss, par ko ir sarakstīts šī lieliskā rakstnieka grāmatās, arī ir eksistējis. Tolkīns piesaistīja cilvēku interesi noslēpumainajai pasaku realitātei, viņiem radās vēlēšanās fantazēt, savā iztēlē dzīvot tajā pasaulē, kuru apdzīvo elfi, hobiti, rūķi, burvji, orki...
Iespējams, notikumi, kas aprakstīti šajos romānos, patiesībā izvērsās ne gluži tā. Bet tas arī nav svarīgi, jo romāna mērķis bija uzkurināt interesi, pastiprināt cilvēku saikni ar šo seno pasauli. Un es gribu izteikt milzīgu pateicību šim gaišajam cilvēkam par viņa darbu, par viņa drosmi, par mīlestību pret savām atmiņām, kuras atdzīvojās viņa apziņā par tiem laikiem. Viņš neapšaubāmi ir sazinājies gan ar mani, gan ar daudziem citiem šīs pasaku pasaules pārstāvjiem, tieši tāpēc viņš spēja savus romānus piepildīt ar tādām interesantām detaļām. Bet es, sākot savu stāstu, gribu parādīt jaunas šķautnes tam, kas jums jau ir zināms. Mans uzdevums – pastāstīt, uz ko bija vērstas tādu lielisku cilvēku kā Tolkīns un daudzu citu pūles. Kādēļ vajadzēja cilvēcē modināt interesi par neparasto pasaku pasauli?
No vienas puses, viss, par ko viņš uzrakstīja, ir vienkārši pasaka, skaista un jauka. Bet kāpēc gan viņa romāni kļuva tik populāri, kāpēc filmas, radītas pēc viņa darbiem, savāca tik daudz skatītāju visā pasaulē? Tāpēc ka katra cilvēka zemapziņa glabā atmiņu par tiem laikiem. To laiku un neparasto iespēju enerģija, kura piemita katram no jums, dzīvo jūsu iekšienē un meklē jebkuru iespēju, lai izpaustos. Kas gan tā ir par pasaku pasauli, par kuru stāstīja rakstnieks, un kā tā ir saistīta ar visiem cilvēkiem?
************
Reiz sen uz Zemes eksistēja pasaule, kuru apdzīvoja neparastas būtnes. Tas bija pirms miljoniem gadu. Tā eksistēja paralēli tai dzīvei, kuru pēta jūsu biologi. Dzīve uz mūsu planētas vienmēr attīstījās pa daudziem paralēliem atzariem. Piemēram, viens no atzariem bija dinozauri, kuri pārstāvēja veselu atsevišķu civilizāciju. Taču vienlaikus ar viņiem uz Zemes eksistēja arī cita civilizācija, kuru var nosaukt par “pasaku” civilizāciju. Tā eksistēja īpašā paralēlā pasaulē un nešķērsojās ar to realitāti, kurā jūs pašlaik dzīvojat. Tāpēc šie evolūcijas atzari attīstījās paralēli un praktiski nebija viens ar otru saistīti.
Interesanti, ka toreiz, pirms miljoniem gadu, jūs paši dzīvojāt ne šajā pasaulē, bet tieši tajā, “pasaku” pasaulē, un eksistējāt augstākās frekvencēs. Un, ja pasaule, kurā jūs eksistējat pašlaik, – tā ir trīsdimensiju realitāte, kurā jūsu uztvere ir noskaņota matērijas uztveršanai, tad tajā laikā jūs visu apkārt notiekošo jutāt enerģiju līmenī. Un tādu apziņas formu sauc par četrdimensionālu, kad realitātes iespējas paplašinās uz smalkā plāna uztveres rēķina. Tā pasaku pasaule it kā sastāv no smalkām enerģijām, tāpēc tur ir iespējams tas, kas neeksistē ierastajā fiziskajā realitātē. Tajā pasaulē iespējams izpaust neparastas īpašības un maģiskas spējas, kas piemīt tās pārstāvjiem. Šī pasaule arī tagad eksistē paralēli trīsdimensiju realitātei, un daudzi no jums sazinās ar to smalkajā plānā. Tā parādījās seno tautu leģendas un mīti, tā dzimst arī daudzi mūsdienu romāni fantāzijas stilā.
Tā pasaku pasaule eksistēja un eksistē to enerģiju līmenī, ar kurām daudzi no jums sazinās ar saviem Skolotājiem un audzinātājiem. Tas ir, visas smalko saikņu formas, kuras jūs saucat par ekstrasensorajām spējām, tur ir pati parastākā saziņas forma. Iespējams, jūs jau zināt, ka uz Zemes eksistē daudz dabas garu, kas saistīti ar dažādām stihijām un ar visu dabu, viņi visi šajā pasaku pasaulē ir izpausti dvēseles līmenī. Un, ja fiziskajā realitātē var tikai nojaust, ka visam piemīt apziņa, tad tur tā ir nepastarpināta pieredze.
Tur ir gan koki, gan upes, gan kalni. Taču tajā visā ir izpausta apziņa, kuru jūs esat pieraduši redzēt tikai cilvēkiem. Piemēram, katram kalnam ir savs raksturs, viņš var runāt ar jums, un pirms jūs sāksiet tajā kāpt, jums vajag palūgt viņam atļauju. Bet mežs ir milzīgs vienots organisms, kur katrs koks ir saistīts ar katru, un tajā pašā laikā viņam ir sava individualitāte. Tādi koki var kustēties un pārvietoties, paši lemj, kuru sevis daļu nolikt pret sauli šodien un kur viņiem vajag laist saknes. Koki tajā pasaulē – tie ir veselas civilizācijas, sauktas par druīdiem, pārstāvji.
Tieši tāpat gan ūdens, gan gaiss, gan zeme – tā nav viela, tā ir apziņa, kurai ir dvēsele. Šīs stihijas apdzīvo daudz garīgu būtņu, kas vada dabas enerģijas plūsmas. Jebkura vēja pūsma, ūdens tecēšana – tā ir viņu dzīves izpausme. Visa zeme atbalso katru jūsu soli un atbalsta jūs. Tāpēc katrs tās pasaules iedzīvotājs ir ļoti cieši saistīts ar apkārtējo dabu, un viņam nevar būt citādāk. Jo viss ar viņu sazinās, prasa uzmanību un atbalsta viņu.
Gribu teikt, ka tā daba, kurā jūs pašlaik dzīvojat, ir tā pati. Vienkārši jūs viņu uztverat citādi, ne tik asi un skaidri redzat tajā eksistējošās smalkās dzīvības apziņas pazīmes. Jūs it kā izpaužat viņas otru šķautni, saistītu ar matēriju, un tam ir savi cēloņi. Jo visa attīstība, kura jums notiek pēdējā miljona gadu laikā, ir būvēta uz fiziskās pasaules izzināšanu. Taču cilvēces attīstības jaunais laikmets, kurš tikko sākas, ir saistīts ar smalkāku eksistences pamatu izzināšanu, un tāpēc es jums vēstu par šo pasaku realitāti, eksistējošu paralēli jūsējai.
Gribu jums arī paziņot, ka praktiski visi dievi, pazīstami jums no daudzu tautu mītiem un leģendām, arī pašlaik eksistē uz Zemes. Viņi reiz ļoti sen radīja mūsu planētas attīstības plānu, bija jūsu skolotāji un audzinātāji, viņi arī pašlaik atrodas blakus, taču savā pasaulē. Abas pasaules, Dievu pasaule un pasaku būtņu pasaule, eksistē dažādās vibrācijās, taču saskaras enerģiju līmenī. Tāpēc Zemes Dievi no savas realitātes var palīdzēt un atbalstīt pasaku pasaules iedzīvotājus.
Ļoti sen, kad jūs paši dzīvojāt pasaku realitātē, arī jūs sazinājāties ar saviem Dieviem un uzturējāt ar viņiem ciešu saikni. Šī saikne izpaužas ļoti skaidri, pat sajūtami. Pasaku līmenī Dievi ir sajūtami spēcīgas, intensīvas enerģijas veidā, kurai ir noteikta kvalitāte. Katram Dievam ir savi uzdevumi, sava personīga vēlēšanās palīdzēt pasaku iedzīvotājiem, un viņa enerģija tiek vērsta tieši uz tām izmaiņām, kuras viņš grib iemiesot. Ja viņam vajag nokļūt tuvāk, sajūtamāk pasaku realitātē, tad viņš var pat iemiesoties miesiski, iegūstot kādu tēlu un raksturu. Taču viņa ķermenis ir tieši enerģētisks, viņa radīts kāda uzdevuma risināšanai.
Pasaku pasaule izceļas ar milzīgu pārstāvju daudzveidību, kuri to apdzīvo, un tajā pašā laikā – viņi visi ir vienas dzīvības formas, viena evolūcijas atzara pārstāvji. Tāpēc, neraugoties uz visām atšķirībām, viņi nevar eksistēt cits bez cita. Viņi visi ir vienota civilizācija, kuru mēs tā arī dēvēsim – Pasaku civilizācija, bet pasaku būtņu paveidus sauksim par Zemes rasēm. Starp tām ir arī cilvēku rase, kuras pārstāvji līdz šim laikam dzīvo pasaku pasaulē un ir ļoti līdzīgi jums. Kas tad apdzīvo to pasaku pasauli? Tie praktiski ir visi pasaku, mītu un leģendu personāži, Tolkīna un citu šīs tēmas grāmatu varoņi. Tie ir elfi, rūķi, orki, burvji, kentauri, fejas, ūdensvīri, troļļi, milži, drakoni, akmens būtnes un daudzi citi. Kā arī uguns, ūdens, gaisa, zemes gari. Uzskaitīt viņus var ļoti ilgi. Praktiski katrā Zemes stūrītī eksistē sava īpaša rase, kurai ir savas unikālas īpatnības. Kā gan radās tāda apbrīnojama daudzveidība?
Kā jūs droši vien jau zināt, mūsu galaktikā ir tūkstošiem civilizāciju, kas dzīvo tās plašumos. Katra civilizācija mīt savā atsevišķā pasaulē, savās frekvencēs, un nevar tiešā veidā sazināties ar citiem galaktikas pārstāvjiem. Kādu laiku viņas visas attīstījās nošķirti, pilnveidojoties savā unikālā virzienā. Piemēram, Centaura Alfas civilizācija izzināja pasaules-ēkas likumus un viņu pasaules dabu, Orions attīstījās tehnoloģijās un militārajā jomā, Arktūrieši radīja pilnīgu vadības sistēmu, Plejādieši izvirzījās garīgajā attīstībā, citam cita izprašanā un jušanā, Sīriāņi pilnveidojās citu civilizāciju atbalstīšanā.
Pienāca laiks, un iestājās tas moments, kad katras civilizācijas individuālā attīstība it kā bija sevi izsmēlusi. Un turpmākajam attīstības ceļam bija jābūt visu civilizāciju pieredzes apvienošanā. Visu galaktiku Skolotāji, ieraudzījuši civilizāciju gatavību apvienoties, radīja speciālu pasauli, kurā visi pārstāvji varētu sazināties un apmainīties ar pieredzi. Par šo pasauli tad arī kļuva Zeme, bet pasaku realitāte – tā tad arī ir tā telpa, radīta visas galaktikas pieredzes apvienošanai. Pasaku pasaules iemītnieki – tie ir galaktikas civilizāciju pārstāvji, iemiesojušies uz Zemes, tieši tāpēc viņi ir tik daudzveidīgi, taču viņus visus apvieno vienots mērķis – apjēgt un izzināt citam cita īpašības. Viņu interese un zinātkāre attiecībā citam pret citu tad arī ir visaugstākā vērtība, kas viņus saista. Tieši tāpēc uz Zemes daudz galaktikas pārstāvju ir apvienoti vienā kopīgā Zemes civilizācijā!
Tādējādi katra Zemes rase – tie ir pārstāvji no vienas no galaktikas civilizācijām, kura deva impulsu šīs rases radīšanai. Piemēram, Plejādieši radīja ūdensvīru un feju rasi, viņi piedalījās arī cilvēku rases radīšanā. Orionieši ir galaktiskie senči orkiem, daudziem burvjiem un cilvēkiem. Centaura Alfas pārstāvji ir ciltstēvi elfiem un rūķiem, kā arī daudzajiem gariem, kas mīt ūdens stihijās. Sīriāņi iemiesojās kā drakoni, burvji un akmens būtnes, arī kā Zemes gari, kuri mīt viņas dziļumā. Arktūrieši uz Zemi atnāca nedaudz vēlāk nekā visi pārējie un iemiesojās burvju rasē. Un tas viss ir tikai daļa no kopējās ainas, jo galaktikā ir daudz citu civilizāciju un, atbilstoši, uz Zemes – simtiem citu rasu.
Galaktikas dažādo pasauļu pārstāvji, nonākuši uz Zemes, sāka attīstīties pilnīgi citādos apstākļos, viņiem nepierastos. Jo uz Zemes ir īpašas enerģijas, kas rada iespēju saziņai un pieredzes apvienošanai. Tāpēc katra civilizācija sāka attīstīties ar tiešu Zemes Dievu atbalstu, kuri enerģētiski adaptēja planētas jaunos iedzīvotājus tās apstākļiem.
Pakāpeniski daudzie dažādu galaktikas civilizāciju pārstāvji no “viesiem” pārvērtās īstos saimniekos, kuri jūtas kā mājās. Viņu ķermenis un apziņa pārdzīvoja transformāciju, lai viņi varētu harmoniski eksistēt Zemes enerģijās un auglīgi sazināties cits ar citu. Tajā pašā laikā viņi savos gēnos saglabāja tās unikālās īpatnības, kuras viņus atšķir no citiem galaktikas civilizāciju pārstāvjiem.
Visas viņu pūles ilgu laiku bija vērstas uz to, lai vislabākajā veidā izpaustu savas iespējas uz Zemes, lai viņu īpašības, nākušas no citām galaktikas pasaulēm, varētu kļūt par zemes pieredzi, saprotamu visiem. Tieši tā, pilnveidojoties savā meistarībā, pasaku pasaules iedzīvotāji radīja apstākļus, lai ar savām spējām un zināšanām mainītos ar citiem.
Piemēram, ūdensvīri pārņēma no Plejādiešiem savu sirsnību, prasmi jutīgi saprast un atbalstīt citus. Fejas pilnveidoja maģiskās spējas, prata priecāties un izbaudīt katru momentu un pauda to savā mākslā. Rūķi – tie ir nenogurdināmi pētnieki, kas apzinās Zemes dzīles un viņas bagātības. Elfi – jutīgas un smalkas radības, kas dzīvoja dabas ritmā, iemiesoja savu mīlestību pret to savā jaunradē. Orki – amatniecības un zemkopības pamatlicēji, kam patika strādāt uz Zemes un rūpēties par viņu, bet viņi arī ar savu milzīgo izturību un fizisko spēku bija meistari kara mākslās. Drakoni – tie ir zināšanu un vieduma glabātāji, nedalāmi saistīti ar dabu un tās stihijām. Var teikt, ka viņi bija skolotāji citām rasēm un atklāja viņām Dabas dziļos noslēpumus un īpatnības. Burvjus vienmēr interesēja smalkā plāna izzināšana, un pasaku pasaulē, pateicoties smalko likumsakarību izpratnei, viņi spēja paust maģiskas spējas, momentāni iemiesojošas viņu nodomus realitātē. Cilvēki – tā ir neparasta rase, saistīta uzreiz ar vairākām civilizācijām. Starp viņiem bija Plejādiešu pēcteči, kuri savas dzīves jēgu saskatīja garīgo pamatu izzināšanā un saziņā ar saviem galaktiskajiem Skolotājiem. Bet citi cilvēki, saistīti ar Orioniešiem, bija ļoti praktiski, interesējās par zinātni, tehnoloģijām un varēja iemiesot ļoti daudzas iespējas, viņu galaktisko senču nodotas.
Sākumā katra rase attīstījās atšķirti no citām, viņām bija savas tradīcijas un dzīves kārtība. Tas arī bija nepieciešams, jo tā katras rases pārstāvji varēja noslīpēt savas spējas, attīstoties savā unikālā virzienā. Pienāca laiks, kad katra rase sasniedza savu meistarību un tagad bija gatava kontaktēties ar citām un mijiedarboties.
Zemes Dievi, to ieraudzījuši, radīja enerģētisku impulsu, izplatot uz Zemes enerģijas, labvēlīgas, lai apvienotos un apmainītos ar pieredzi. Visu rasu pārstāvji sāka satikties un izveidoja kopīgas apmetnes. Tādās apmetnēs dzīve plauka un ritēja ļoti aktīvi, jo šeit pastāvīgi notika kaut kas jauns un interesants. Katrs varēja izdarīt kaut ko ļoti vērtīgu visiem pārējiem. Rūķi ar labpatiku dalījās ar citiem savos dārgakmeņos un citās zemes bagātībās. Elfi mācīja citus dziedāt, zīmēt, rīkoja radošus vakarus un koncertus. Burvji bija viedie, pie kuriem visi nāca pēc vērtīgiem padomiem. Drakoni citiem atklāja noslēpumus par pasaules un apkārtējās dabas iekārtojumu. Orki ar labpatiku strādāja ar zemi un dalījās ar citiem savā ražā. Cilvēki redzēja savu lomu, iekārtojot dzīvi citiem, palīdzot visiem ar saviem izgudrojumiem. Viņi būvēja mājas, izdomāja palīgierīces, kas dzīvi visiem pārējiem padarīja ērtāku.
Tas bija liela prieka un apmierinājuma laiks visiem, interesants pieredzes avots katram. Visiem bija arī saikne ar Zemes Dieviem, kuri tieši arī palīdzēja katrai būtnei atrast un realizēt savu uzdevumu. Turklāt dzīvei šajā pasaulē nebija fizisku ierobežojumu, un tā varēja ilgt simtiem tūkstošiem gadu. Viss bija atkarīgs no intereses par tiem uzdevumiem, kādi bija konkrētajai būtnei. Un, kamēr viņai bija interesanti attīstīties savā unikālajā virzienā, pilnveidojot savu meistarību un daloties tajā ar apkārtējiem, tikmēr turpinājās arī viņas dzīve. Tikko kā viņa izlēma, ka jau ir īstenojusi visu, viņa gāja prom, bet tikai tādēļ, lai pamēģinātu sevi citā lomā. Un tad visa viņas enerģija, kuru viņa bija radījusi vienā iemiesojumā, pārgāja jaunā kvalitātē, un viņa iemiesojās kā citas rases pārstāvis. Taču ļoti daudzi, redzot savu vērtību tieši tur, kur viņi ir, līdz šim laikam eksistē savā pirmajā iemiesojumā un pilnveido savas sākotnējās iespējas, ar kurām viņi reiz ļoti sen atnāca uz Zemi no citām pasaulēm. Un tādu būtņu dzīve ilgst jau miljoniem gadu!
Cieši mijiedarbojoties savā starpā, pasaku pasaules iedzīvotāji varēja ne tikai palīdzēt cits citam iemiesot savus nodomus, viņi arī mācījās cits no cita, iegūstot kopīgu pieredzi. Tāpēc zināšanas, kurās viena rase dalījās ar visām citām, tika nodotas arī smalkajā, ģenētiskajā līmenī. To veicināja enerģijas, kas nāca no Zemes Dieviem, kuri sniedza iespēju ierakstīt šo pieredzi gēnu līmenī. Turklāt daudzu rasu pārstāvji varēja sajaukties savā starpā un radīja kopīgas ģimenes. Viņu pēcteči glabāja sevī daudzu rasu gēnus un varēja izpaust unikālas spējas, kas bija zināma savu senču iespēju sintēze, kokteilis.
Kas tad notika tālāk? Pasaku pasaule sadūrās ar nepieciešamību radīt vispārēju vadības sistēmu, jo tās iedzīvotāju skaits bija pieaudzis ļoti stipri un vajadzēja pāriet uz jaunu vispārējās organizētības līmeni. Tāda pieredze uz Zemes vēl neeksistēja, un, lai atrisinātu šo jautājumu, Zemes Dievi vērsās pie galaktiskajiem Skolotājiem. Tie katras rases pārstāvjiem nodeva vajadzīgās zināšanas, nepieciešamas kopīgas vadības sistēmas radīšanai, taču šīs zināšanas bija tik dažādas un Zemei nepieņemamas, ka bija nepieciešams laiks to iemiesošanai.
Kādu laiku visas rases atkal attīstījās nošķirti. Ļoti daudzi turpināja eksistēt šajā pasaku pasaulē, vienotajā telpā visām Zemes pasaulēm. Viņi ir it kā šīs satikšanās vietas, visas planētas iespēju apvienošanas portāla, glabātāji. Bet vairums cilvēku, pazeminot savas vibrācijas, izgāja no rasu apvienības, radot savu vadības sistēmu un savu atsevišķu telpu. Tā tad arī ir tā realitāte, kuru jūs izjūtat pašlaik un pie kuras jau esat pieraduši.
Kā jūs zināt, pēdējā laikā uz Zemes notiek lielas izmaiņas. Paaugstinās smalkās vibrācijas, kuras atkal visas Zemes pasaules ved uz apvienošanos. Gan jūsu pasaule, gan jūsu apziņa pašlaik pakāpeniski gatavojas tam, lai atkal sazinātos un apmainītos pieredzē ar citu rasu pārstāvjiem. Sākas tas laikmets, kad visi Zemes iedzīvotāji atkal varēs apvienoties un dzīvot kopā, tajā pasaku pasaulē, par kuru bija runa šajā rakstā. Taču tagad apvienošanās notiks jaunā kvalitātē, un tajā cilvēki nesīs pilnīgi jaunu lomu un atbildību. Daudzējādā ziņā tieši jūs ieguvāt to pieredzi, kura ļaus visām Zemes rasēm apvienoties.
Tā tuvināšanās, par kuru ir runa, notiks pakāpeniski. Jo, lai atjaunotos mūsu kopīgā saikne, vibrācijām uz Zemes un īpaši jūsu pasaulē ir jāpaaugstinās ļoti spēcīgi, lai radītu iespēju katram atkal sazināties smalko enerģiju līmenī. Turklāt katrs atcerēsies pagātnes pieredzi, kuru mēs jau izgājām kopā. Tās ir tās zināšanas, kuras glabājas gēnos un satur apbrīnojamas spējas un kuras ieguvāt jūs un citi pasaku pasaules pārstāvji savas meistarības pilnveidošanas gaitā. Jo katrs no jums ir meistars, kurš glabā lielu viedumu un zināšanas, gatavs dalīties tajās ar pārējiem.
Kā tad atminēties savas spējas? Tam mēs ar jums kā Zemes dažādu rasu pārstāvji varam atjaunot saziņu cits ar citu smalkajā plānā. Ticiet, ka ar to arī pietiks, lai pamodinātu pagātnes pieredzi un paceltu savas vibrācijas uz saziņas rēķina. Katrs var jau tagad atminēties to uzdevumu, kura dēļ reiz sen atnāca uz Zemi, un sākt atkal pilnveidoties tajā, jūtot atbalstu, kurš nāk no visiem Zemes pārstāvjiem!
Ar šo vēstījumu es un citi Zemes rasu pārstāvji atjaunojam saziņas procesu. Nākamajos rakstos dažādu rasu pārstāvji sāks par sevi stāstīt, lai palīdzētu jums atcerēties to pagātni, kura mūs visus apvieno. Un lai tas aktivizē mūsu nenovērtējamo pieredzi, palīdz mums visiem īstenot to uzdevumu, kura dēļ tad nu mēs atnācām uz Zemi!
Iedvesmots no iespējas atkal sazināties ar jums un atbalstīt cilvēci,
cienu un mīlu katru jo jums,
Gendalfs
Pievienots 24.10.2014
http://www.together-info.ru/ru/info-portal/statji/o-skazochnom-mire-sushestvuyushem-na-zemle/
Tulkoja Jānis Oppe