Наталья Голубкина В сознании ребенка происходит больше, чем мы знаем

Natālija Golubkina - Bērna apziņā notiek kas vairāk, nekā mēs zinām

19 10 14 01

19 10 14 02

Sorena Dreiera (Soren Dreier):

“Nesen pie manis griezās pāris, kuram tikko bija piedzimis trešais bērns. Mazulis bija agonijā, un viņi nevarēja atrast iemeslu. Šķiet, ka trīs mēnešus vecais bērns nevarēja atpūsties. Vai tas bija piens? Vai tās bija sāpes? Kas tas bija?

Pēc manas pieredzes (man ir grāds bērnu psiholoģijā, un es strādāju kā alternatīvā dziedniece), dažiem mazuļiem ir grūti pielāgoties vai nu pēc pašām dzemdībām vai, atrodoties savā ķermenī. Regresijas terapijā daži cilvēki var atcerēties savu dzimšanu. Sīkāku informāciju apstiprina viņu vecāki.

Tas ir fenomens, kas ir labi zināms gan psihoterapeitu, gan mistiķu vidū. Tātad zīdaiņa apziņā acīmredzami notiek kas vairāk, nekā mēs apzināmies.

Daudzi vecāki spēlē mūziku saviem mazuļiem, kamēr viņi vēl ir dzemdē. Kamēr mūzika ir draudzīga un simetriska, manuprāt, tā ir ļoti laba ideja un to pašu mūziku var izmantot pēc piedzimšanas, lai iemidzinātu mazuli vai nomierinātu satrauktu mazuli.

Grūtākais mazuļiem ir tas, ka viņiem, protams, nav mutvārdu valodas, tāpēc viņi nevar pateikt, kas ir nepareizi. Arī ķermeņa valodu un sejas izteiksmes var būt grūti atšifrēt, jo pirmajos mēnešos ir divas izteiksmes, ko “nolasīt”: tīksme vai sāpes.

Bet šeit ir metode, kas palīdz: runājiet ar mazuli, kad viņš guļ.

 

“Tā ir līdzīga metodēm, ko izmanto Arktikas un Dienvidamerikas pamatiedzīvotāji.”

 

Ar šo metodi es saskāros 20. gs. 90. gadu sākumā un vēlāk uzzināju, ka tā ir līdzīga metodēm, ko izmanto Arktikas un Dienvidamerikas pamatiedzīvotāji.

Parīzē psihiatre Kerolaina Eliačefa (Caroline Eliacheff) strādāja palātā, kur ieveda pamestus mazuļus no Parīzes ielām – mazuļus, kas tika atrasti atkritumu tvertnēs, parkos un metro.

 

“Psihiatre Kerolaina Eliačefa strādāja palātā, kur ieveda pamestus mazuļus no Parīzes ielām – mazuļus, kas tika atrasti atkritumu tvertnēs, parkos un metro.”

 

Eliačefa un viņas komanda bija izstrādājuši metodi, kā dziedināt šos mazuļus, kuri, jāsaka, bija fiziski un psiholoģiski ļoti sliktā situācijā.

Viņi čukstēja guļošam mazulim apmēram tā: “Es redzu, ka tev sāp. Man par to ir ļoti, ļoti žēl. Man tev jāsaka, ka tevi mīlu es un tava māte. Tu tiki pamests ne tāpēc, ka tava māte tevi nemīlēja. Viņa nevarēja par tevi parūpēties un pameta tevi, lai tu varētu atnākt šeit. Tu atrodies vietā, kur tevi mīl.”

Tie nav precīzi Eliačefas vārdi, taču, balstoties uz šīs ārstēšanas ideju, tie ir vārdi, kurus es būtu teikusi līdzīgā situācijā. Šo metodi var izmantot, lai ārstētu dažādas problēmas, neatkarīgi no tā, vai tā ir satraucoša dzemdību pieredze vai fiziskas problēmas, piemēram, kolikas un ķermeņa sāpes.

Es domāju, ka reinkarnācijai ir nozīme mazuļa spējā izprast šīs sarežģītās idejas, kas viņam tiek paziņotas, pat ja medicīnas statistikas un pētījumu pasaulē tas viss var šķist "mazliet dīvaini" un mistiski. Mazuļa prāts ir dzīvojis agrāk un zina vairāk, nekā viņš varētu savā ierobežotajā laikā pašreizējā ķermenī.

 

Kā “vienoties ar bērnu”

19 10 14 03

Tomēr es nedomāju, ka reinkarnācija ir vienīgais izskaidrojums tam. Es sliecos bez aplinkiem teikt, ka mazuļi vienkārši saprot.

No bērnu psiholoģijas mēs zinām, ka mazuļi prot lasīt sejas izteiksmes, noskaņojumu un ķermeņa valodu. Kas ir mazulis, ja ne beznosacījuma apziņa un līdz ar to neierobežota savā uztverē?

 

“Kas ir mazulis, ja ne beznosacījuma apziņa un līdz ar to neierobežota savā uztverē?”

 

Es uzskatu, ka viņiem ir palikušas atmiņas no kosmosa, un savā ziņā viņu apziņas lielākā daļa joprojām ir stipri sinhronizēta ar debesu valstību, no kuras viņi nāk.

Es nesen sastapos ar māti, kura piecu mēnešu laikā nebija gulējusi pat ne stundu nepārtraukta miega.

Es mācīju viņu runāt ar bērnu: “Lai par tevi rūpētos un rotaļātos ar tevi, man ļoti vajadzīgs miegs. Es ļoti priecātos, ja tu man tajā palīdzētu. Tu tagad esi šeit kopā ar mums, un mēs tevi mīlam, un tev nav no kā baidīties. Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai tevi aizsargātu.”

Pēc trim dienām mazulis nomierinājās un stundām nepārtraukti gulēja. Tāpat kā vecāki.

Sarunai jābūt mierīgai. Sarunai jānotiek bez emocionāliem uzliesmojumiem. Sarunai ir jākoncentrējas uz to, kas ir “nepareizs”, un bieži vien tas, kas ir nepareizs, ir mistiskā līmenī, jo ienākšana miesā tiek uztverta kā nepatīkama un ļoti tālu no eksistences debesu garu pasaulē.

Ja mazulis tiek barots ar krūti, tas bieži vien ir mātes slogs, un tas viņu nogurdinās. Tēvam, kurš patiešām vēlas palīdzēt, ir ļoti maz instrumentu, ar kuriem operēt, neatkarīgi no tā, cik viņš ir iesaistīts. Tas var radīt berzi starp vecākiem, un mazulis uztvers šīs “sliktās noskaņas”. Viņi nav slikti vecāki – tā ir cilvēciska uzvedība neatkarīgi no tā, cik apzinīgi ir vecāki.

19 10 14 04

Sakiet mazulim: “Mums ir ļoti žēl, ka šķiet, ka esam viens otram kaitinoši. Tas ir tāpēc, ka mēs kārtīgi neizguļamies. Mēs tevi mīlam un pasargāsim tevi."

Un, kā jau tika minēts iepriekš minētajā piemērā, nevainojiet nevienu! Nesakiet: "Es esmu tik nogurusi, un tavs tētis nemaz nepalīdz." Jūs nerunājat ar terapeitu vai draudzeni. Dziediniet ar vārdiem un atmetiet vainīgā meklēšanas spēli. Pretējā gadījumā šajā piemērā jūs ieprogrammējat mazulim nepatiku pret savu tēti.

Jūs varat izmantot arī rokas. Ļoti maigi uzlieciet labo roku uz mazuļa vēdera vai maigi glāstiet to, kamēr runājat. Parunājiet ar mazuli pāris reizes dienā.

Lai jūsu sirdī ir miers, kad jūs to darāt. Saglabājiet mierīgu balsi un dariet to tikai tad, kad jūtaties mierīga. Pretējā gadījumā jūs tikai izstarosiet vēl lielāku neapmierinātību un riskēsiet situāciju pasliktināt.

Es to esmu praktizējusi gadiem ilgi, ārstējot mazuļus, un tas ir ļoti efektīvi. Esmu strādājusi ar vecākiem un ierosinājusi to, un rezultāti runā paši par sevi. Metode ir ļoti droša.

 

“Šo metodi var izmantot arī bērniem, kas sāk staigāt. Kad viņi sāk apmeklēt dārziņu, viņi bieži baidās tikt pamesti.”

 

Šo metodi var izmantot arī bērniem, kas sāk staigāt. Kad viņi sāk apmeklēt dārziņu, viņi bieži baidās tikt pamesti. Izskaidrojiet viņiem to sākumā un pirmajās nedēļās, līdz bērns ir iepazinies ar situāciju.

Runājiet ar mazuļiem, pat ja jums šķiet, ka tas ir muļķīgi.”

 

Pārpublicēts ar SorenDreier.com atļauju.

Tulkojums krievu valodā no avota https://www.theepochtimes.com/theres-more-going-on-in-a-babys-consciousness-than-we-are-aware-of_1962403.html

 

Drapkins B.Z. (Драпкин Б.З) “Ārstēšana ar mātes mīlestību (Лечение материнской любовью)

19 10 14 05

Krievijā psihoterapijas profesors Boriss Zinovjevičs Drapkins (Борис Зиновьевич Драпкин) jau daudzus gadus ārstē bērnus no fiziskām un psiho-emocionālām slimībām. Tieši viņš radīja unikālu metodi, kuras pamatā ir tēvijas psihoterapijas un pedagoģijas tradīcijas, kā arī tautas medicīnas pieredze.

Metode balstās uz māmiņas un mazuļa dziļu psiho-emocionālo kopību, izmantojot mātes mīlestības resursus un milzīgās iespējas, kas rodas, vecākiem kontaktējot ar bērnu.

“Mēs visi savā vairumā mīlam savus bērnus,” saka Boriss Zinovjevičs. “Bet, lai cik skumji nebūtu, darām to ne gluži tā, kā vajag bērnam. Centieties iztēloties, ka jūsu mazulim iekšienē ir zināms rezervuārs, kuram principā vienmēr ir jābūt piesātinātam ar mātes mīlestību. Un, ja šīs mīlestības sāk trūkt, ja rezervuārs žūst ārā, mazulis slimo – ar ķermeni it kā kliedz par savām problēmām.”

 

Ir daži ne pārāk sarežģīti paņēmieni kā papildināt šo rezervuāru.
Pēc iespējas biežāk raudzīties bērna acīs, ar mīlestību un maigumu, neskatoties ne uz kādām viņa kaprīzēm.
Biežāk glāstīt viņu, apskaut, sist plaukstas, ņemties ar viņu, cīnīties – bet, ievērojot mēru. Principā jebkurš uzmanīgs vecāks ieraudzīs, kad mazulim jau pietiek tāda veida fizisku kontaktu.

Bet ir vēl viens ceļš, viens no pašiem efektīvākajiem – analizēt saziņas verbālo, sarunas paņēmienu.
Mātes balss – tās ir lieliskas un mazulim tik nepieciešamas zāles!

“Mēs tiecamies uz to, lai māmiņas balss kļūtu par mazuļa iekšējo balsi,” uzsver Drapkins. “Māmiņa sniedz bērnam noteiktus pozitīvus uzstādījumus, un tie iedarbojas uz visu mazuļa organismu, nostiprinoties apzinātā līmenī un ietekmējot visus mazulīša orgānus.”

19 10 14 06

No personiskās pieredzes varu teikt, ka ar šo metodi lieliski izdodas nokoriģēt dažādus momentus bērna uzvedībā, stāvoklī, reakcijās. B.Z. Drapkina grāmatā “Ārstēšana ar mātes mīlestību (Лечение материнской любовью)” ir sīkāk aprakstīs, kā sastādīt individuālu programmu tieši savam mazulim (vai pat jau nemaz ne mazulim) un kā to izmantot. To var izdarīt jebkura māmiņa!

 

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 14.10.2019.

https://ru.reincarnatiology.com/soznanie-rebenka/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe