Natālija Golubkina - Kā mums palīdz augstākie spēki

Наталья Голубкина – Как нам помогают высшие силы

Natālija Golubkina - Kā mums palīdz augstākie spēki

18 03 19 01

Tā ir otrā publikācija no cikla “Augstākie spēki”:

1. daļa – Kas tie tādi – mūsu garīgie pavadoņi[1]
2. daļa – [Jūs esat šeit] Kā mums palīdz augstākie spēki

Reinkarnacionikas Institūta 1. kursā ne tik sen parādījās jauna tēma – pētījums “Kā mums palīdz augstākie spēki”.

Mēs nodarbībās skatāmies, kas mūs pavada dzīvē, kas sargā un glābj, atbalsta grūtos laikos.

Droši vien katrs var atcerēties gadījumu no savas dzīves, kad par brīnumu izglābās vai notika tas, kas nepakļaujas izskaidrojumam.

Ir daudz filmu par to, kā eņģeļi mums palīdz.[2]

Ko var uzzināt

18 03 19 02

Ko mēs aplūkojam šīs tēmas ietvaros:

Kā jums palīdz sargeņģeļi.

Kad jūs jūtaties vientuļi un pamesti grūtā situācijā, vai tas tā ir patiesībā?

Kā jūsu glabātāji redz jūs, ko par jums domā, kad var palīdzēt un kad neiejaucas – tā ir iespēja ieskatīties “eņģeļu virtuvē”!

Kad jūs skaitāt lūgšanas ikonām, svētajiem, pieskaraties svētajiem pīšļiem, kurš dzird jūs, kurš atbild jums, kā tas notiek?

Kad jūs esat spēka vietās, kas tās padara tādas, kāds Gars tur ir klāt, kā viņš attiecas pret cilvēkiem, kā ar viņu mijiedarboties, kādu ietekmi viņš rada?

Un var arī paskatīties, kādas smalkās būtnes ielenc jūs mājās, ierastajā telpā, katru dienu (mājas gariņi un gari) un kā ar viņām var mijiedarboties?

Teikšu godīgi, man bija ļoti grūti izvēlēties stāstus rakstam, tāpēc ka to ir milzīgi daudz un viens interesantāks par otru. Visos gribas dalīties!

Visbiežāk sajūsmināti praktiķi raksta, ka viņi vienmēr ir zinājuši un jutuši, ka viņiem palīdz, atbalsta un ved pa dzīvi. Taču izrādījās ļoti negaidīti un brīnumaini savām acīm ieraudzīt, kā izskatās viņu Audzinātāji un palīgi, kā tieši viņi darbojas konkrētās dzīves situācijās.

Un, lūk, ko stāsta studenti, kuri strādāja pie šīs tēmas.

Dzīvības glābšana

18 03 19 03

Vjačeslavs P.

“Aplūkojām gadījumu, kad mani bezmaz nenotrieca automašīna. Parādīja, kā sargeņģelis izglāba man dzīvību, ieejot manā ķermenī un apturot mani mirklī, pirms man uzbrauca mašīna. Es to ķermenī izjutu ļoti skaidri!”

Marina N.

“Ieraudzīju avāriju, kad uz mašīnu, kurā es braucu ar vīru un kaķi, nesās milzīga fūre, aizšķērsojot ar sevi visu ceļu, un, tīras nejaušības dēļ, apstājās 10 cm no mūsu mašīnas. Toreiz es domāju, ka tie ir mani un kaķa eņģeļi, kas palīdzēja izvairīties no šīs avārijas.

Šeit es ieraudzīju, ka man bija pielikts audzinātājs-praktikants, kuram bija visu laiku jāiet man pa priekšu un jāiemin ceļš. Viņam mans galvenais audzinātājs bija apsolījis, ka ar mani vienmēr būs vienkārši. Un te pēkšņi viņš nenosargāja šo situāciju.

Paskatījos no savas dvēseles līmeņa, ka es smejos un jautrā formā uzrādu pretenziju, ka viņš tik tikko visu nesabojāja. Redzu viņa sašķobīto seju manas mašīnas pārsega priekšā, plaši izplestās acis un muti. Izrādās, ka atlikušie 10 cm – tas ir mana audzinātāja-praktikanta ķermenis. Bet mana dvēsele uz visu skatās no augšas ar galveno audzinātāju un līksmojas.”

Marina G.

“Paskatījos sarežģītu dzīves situāciju, kur bija izvēle: dzīvot vai beigt iemiesojumu. Un tajā izvēles brīdī es sajutu Augstāko spēku atbalstu, kurš izpaudās tā, ka atnāca apzināšanās, kāpēc ir jāizvēlas dzīve.

Uzreiz atnāca nomierinājums un aprimums, un pēc tam arī izpratne, ko darīt tālāk un kā pret to visu izturēties. Un vajag tikai palūgt palīdzību, tā noteikti atnāks vienā vai otrā formā.”

Šeit jūs varat izlasīt par to, kā garīgajā pasaulē attiecas pret pašnāvību.[3]

Īpatnības saziņā ar augstākajiem spēkiem

18 03 19 04

Dažreiz studenti ieguva negaidītu izpratni par to, kā darbojas viņu aizbildņi.

Jeļena S.

“Kad palīdz Augstākie Spēki, vienmēr jūtu viņu klātbūtni, taču mēdz būt momenti, kad es lūdzu palīdzību, bet palīdzība nenāk. Iegremdējumā ieraudzīju, kā mani vēro un neapmierina manu lūgumu, tāpēc ka tas, ko lūdzu, nenāks man par labu! Taču sapratu, kādu jaudu man sūta Augstākie Spēki, lai es tiktu galā ar pārbaudījumiem pati un apzinātos, ka viss, kas notiek, tiek darīts vislabākajam!”

Olga S.

“Tā ir mana iemīļotā tēma! Starp citu, es uzzināju, ka viņu palīdzība var būt ne gluži maiga un sākumā izskatīties pēc “iegāšanas”. Un tikai pēc tam, kad tu esi visu situāciju izjaukusi pa rezerves daļām un salikusi visu puzli no jauna, zinot katras detaļas jēgu, tu redzi brīnišķīgu ainu. Audzinātāji bija lieliski! Un man viņu spēle patika!”

Nellija H.

“Ieraudzīju situāciju, kura gāja kā galvenā manā dzīvē. Sapratu, kā man palīdzēja ar uzvednēm, maigi sargāja un pastāvīgi veda Augstākie spēki, Ercenģeļi, Eņģeļi. Ticēja man, maniem spēkiem, zināja, ka tikšu galā, taču gaidīja no manis lēmumu. Un, kad es izteicu savu gribu, mani “uz spārniem” iznesa jaunā laimīgā dzīvē. Skaidri apzinājos, ka palīdzība bija un ir tagad, vienmēr un visā.”

Tatjana N.

“Izstrādājot šo tēmu, izdzirdēju apbrīnojamu frāzi: “Mēs kalpojam tev, un mums nevajag lūgt palīdzību, vienkārši informē par tās nepieciešamību.” Bet mēs esam tā pieraduši dzirdēt, ka vajag ilgi un neatlaidīgi lūgt, lai mēģinātu dabūt kaut kādu palīdzību no viņiem. Lieliski, kad tiek lauzti galvā iedzīti stereotipi.”

Ludmila B.

“Man par atklājumu kļuva tas, ka uz situāciju var skatīties no Audzinātāja lauka, sajust viņa attieksmi pret notiekošo. Es atrodos iespaidā no nodarbības, “sagremojot” iegūto informāciju.”

Olga M.

Galvenais izrāviens apziņā notika, pieņemot sargeņģeļu pašu nemistiskāko eksistenci. Līdz tam es uz tamlīdzīgas tēmas apspriežošiem cilvēkiem skatījos kā uz ne gluži normāliem, esmu grēcīga. Tagad saprotu, ka tas ir nosaukums, kas ir mistisks, nevis būtības. Nākamais izrāviens, redzams, būs izpratne, ka arī nosaukums nav nemaz tik mistisks.”

Grāmatās par eņģeļiem[4] jūs varat uzzināt par viņu pasauli un iemācīties ar viņiem mijiedarboties.

Kā var sajust viņu klātbūtni

18 03 19 05

Bieži ir jautājumi: “Kā var sajust, ka viņi ir blakus, kā viņus izdzirdēt? Kā iemācīties saprast viņu vēstījumus?” Un uz tiem atrodas atbildes.

Margarita K.

“Aplūkoju lēmuma pieņemšanas momentu, vai mācīties Reinkarnacionikas Institūtā. Ieraudzīju situāciju no malas. Tajā brīdī Audzinātājs atradās blakus, un es sajutu paātrinātus sirdspukstus, kā siltuma vilnis, pārejošs karstumā, piepildīja manu ķermeni. Radās uzbudinājums, prieks un gaidas, ka būs kaut kas jauns, brīnišķīgs. Tas bija lieliski!

Agrāk vienkārši saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem no Audzinātājiem un nepievērsu uzmanību ķermeniskajām sajūtām. Sēžot nodarbībās, atkal izjutu karstumu, prieku un vēlēšanos mācīties. Tagad man ir skaidrs, ka šīs sajūtas dzīvē atkārtosies, ja izdaru pareizu izvēli.

Un arī paspēju Dvēseļu Pasaulē ieraudzīt, ka biju ieplānojusi šīs mācības. Pateicos Augstākajiem Spēkiem!”

Gaļina

“Nodarbības laikā klienta lomā ieraudzīju, sajutu mani sargājoša eņģeļa tēlu. Sākumā sajutu siltumu sirds rajonā, pēc tam enerģiju no augšas virs pieres nedaudz augstāk un priekšā, pēc tam lielus spārnus manā augumā gar manām rokām no augšas, it kā norobežojošus un apsargājošus mani.

Eņģeļa jūtas pret mani – maigums, līdzjūtība un gādība. Viņš vienmēr ir ar mani, kad man ir grūti, dod uzvedni ar prieka sajūtas uzliesmojumiem-dzirkstelītēm.”

Vera Č.

“Audzinātāji man ir trīs. Viņi ieņem dažādu “stāvokli” Dvēseļu Pasaulē, un viņiem ir dažāda darba specifika. Pašu pirmo es ieraudzīju Audzinātāju-sievieti. Viņa ir kā mamma uz zemes, tāda pati labestīga un mīloša. Otrais Audzinātājs, viņš patiešām ir audzinātājs.

Ar viņu mēs visu apspriežam, viņš man dod padomus, rāda un stāsta iemiesojumu kartes. Es redzu viņus kā figūras bez rokām un kājām, garā balti pelēkā mirdzošā paltrakā, uz galvas viņiem nekā nav.

Un ir vēl trešais Audzinātājs – eksaminators. Viņš pēc hierarhijas ir augstāks par diviem iepriekšējiem. Uz galvas viņam ir kaut kas līdzīgs diadēmai, un viņa apģērbs ir mirdzošs spilgti baltā gaismā. Viņš it kā pieņem no manis eksāmenu un pārbauda, vai es esmu gatava svarīgākai misijai kā dvēsele savos nākamajos iemiesojumos.

Pagaidām viņu moka šaubas, viņš par mani nav pārliecināts. Sieviete-Audzinātāja saka, ka es tikšu galā un man viss izdosies. Otrais Audzinātājs nav pārliecināts par mani par 100%, bet arī uzskata, ka es spēšu un man ir jādod iespēja. Interesanti, ko viņi man tur ir izdomājuši?

Manā zemes iemiesojumā audzinātāju palīdzību es vienmēr esmu jutusi kā balsi-domu manā galvā. Agrāk domāju, ka tā pati kaut kādā veidā rodas galvā, taču nodarbībā ieraudzīju, ka tas nav tā. Audzinātāji sūta pie manis Eņģeli-“ziņnesi”, viņš ir ievērojami mazāks par Sargeņģeli, un spalvas viņam ir pelēkas, nevis baltas.

Un, lūk, tieši viņš arī čukst man domas labajā ausī. Tiesa, es dažreiz atgaiņājos (patiesi tagad ir saprotama šī frāze) un daru visu pa savai modei. Lūk, tā man darbojas kanāls “ES ZINU”.”

Palīdzība dzīves situācijās

18 03 19 06

Nu un, protams, visvairāk stāstu ir par to, kā viņiem ir palīdzējuši, izlīdzējuši, glābuši pašās dažādākajās situācijās.

Jeļena K.

“Dzīvē ir bijis daudz situāciju, no kurām nebūtu izdevies iziet bez kāda palīdzības “no augšas”. Es to vienmēr esmu jutusi, taču nekad ar šiem Spēkiem nebiju kontaktējusies.

Nodarbībā izdevās paskatīties, kurš man palīdz vadīt manas ciguna nodarbības, kad rodas sarežģītas situācijas un kādam no dalībniekiem vajadzīga palīdzība. Es sajutu, kā tajā brīdī manā ienāk gaismas stabs un es kļūstu daudz lielāka un spēcīgāka.

Es kļūstu ļoti mierīga, pārliecināta un precīzi zinu, kas man jāsaka un jāizdara. Un es sapratu, ka tajā brīdī manī ielīst mana Augstākā Es enerģija un, iespējams, atklājas zināšanas un pieredze, kas iegūtas iepriekšējos iemiesojumos. Mēdz gadīties, ka kāds uzdod jautājumu, un atbilde burtiski iet caur mani, un es kopā ar jautātāju klausos to.

Vēl apskatē parādījās smejoša ķīniešu vecīša tēls, viņš vienkārši vēro manas nodarbības. Atnāca izpratne, ka ir vēl Audzinātāji, bet parunāties ar viņiem pagaidām nav izdevies.”

Marina N.

“Ar manu pašreizējo vīru iepazīstināja mans augstākais Es un praktizējošs audzinātājs. Pirms tam tika veikts milzīgs darbs, lai atrastu man piemērotu vīrieti un radītu situāciju, lai mēs satiktos. Bija nopietns līgums ar mana vīra dzimtu.

Izdevās pieskarties sava augstākā Es un apmācošā audzinātāja laukam, izjust no viņiem nākošo mīlestību, gādību un uzmanību.”

Larisa M.

“Tēma “Kā palīdz Augstākie spēki” palīdzēja saprast vēl vienu situāciju manā dzīvē. Mana vecākā meita bieži stāstīja – kad viņa bijusi maza, tad redzējusi, ka mūsu dzīvoklī staigā kāds onkulītis, un viņa baidījusies gulēt. Es viņu toreiz nesapratu.

Un, kad parādījās tāda tēma, es uzreiz atcerējos šo situāciju. Izrādījās, ka dzīvoklī bija ne tikai mans audzinātājs, bet vēl viens eņģelis, kurš apsargāja mūsu māju (kā saka, mājas gariņš). Šis mājas gariņš arī līdz šim laikam ir dzīvoklī, tagad arī mazbērni viņu redz.

Jā, augstākie spēki man vienmēr ir palīdzējuši, un es vienmēr esmu jutusi viņu atbalstu.”

Palīdzība Ceļa un apmācības izvēlē

18 03 19 07

Natālija T.

“Es redzu, ka iestājeksāmenu laikā viņi palīdzēja man iestāties institūtā. Pirmos divus eksāmenus es noliku viegli, bet, lūk, bioloģiju ne visai, neko nesapratu šajos jautājumos un uzdevumos.

Eksāmena laikā, kad pasniedzējam bija jāieliek man “2”, viņš piecēlās, atgāja pie loga un, kad apsēdās, sāka runāt, ka esmu labi nolikusi eksāmenu, bet, tā kā man nav atrisināts uzdevums, tad viņš var man ielikt tikai “3”, bet man ar to pietiks, lai iestātos institūtā.

Es tajā brīdī biju ļoti pārsteigta, kā es vispār varēju iestāties institūtā ar tādu lielu konkursu. Un, kad es pārskatīju šo situāciju, tad ieraudzīju, kā man palīdz mani audzinātāji iestāties augstskolā.

Šajā bioloģijā viens vadīja manu roku, otrs bija manī, un es runāju tā, it kā visu zinu, bet trešais teica priekšā pasniedzējam, ko viņam vajag teikt.

Institūtā es iestājos un pirmos 2 gadus mācījos ļoti viegli. 3. kursā kļuva smagāk. Pēc 3. kursa es praksi izgāju mājās ģimenes apstākļu dēļ, noliku un aizbraucu atpūsties. Kāds gan bija mans pārsteigums – kad es 1. septembrī atnācu uz institūtu, manis studentu sarakstos nebija.

Dekanātā es uzzināju, ka pēc mana iesnieguma (kuru es nebiju rakstījusi) esmu pārcelta uz citu institūtu uz bioloģijas fakultāti. Un, ka es skaitos citas augstskolas studente, jo no turienes bijis pieprasījums pēc manis, un esmu automātiski pārcelta, jo taču bija “saņemta mana piekrišana”. Es tam pretojos un palūdzos atpakaļ.

Šī notikuma atpakošana notika 1 nedēļu pēc mūsu nodarbības, kad es skaidri apzinājos, ka tā bija audzinātāju palīdzība, ka tie bija viņi, kas uzrakstīja šo iesniegumu, pēc kura mani pārcēla uz citu augstskolu.

Bet, kad atteicos no viņu palīdzības un atgriezos atpakaļ, man pārstāja palīdzēt. Un man kļuva ļoti grūti mācīties, es neko nevarēju iegaumēt. Atmiņas nebija vispār.

Kad es pabeidzu institūtu un sāku strādāt, man parādījās klepus. Es nonācu pie garīgām praksēm. Tagad saprotu, ka, kaut arī nepaklausīju viņiem toreiz, viņi vienalga aizveda mani no darba aptiekā, bet ar citādu paņēmienu, asāku. Tagad atlicis tikai klausīties, dzirdēt un darīt, ko viņi saka.”

Olga B.

“Aplūkoju situāciju, kurā manā dzīvē ienāca informācija par reinkarnacionikas institūtu. Paralēli daudzu dienu stiprajām sāpēm ķermenī es pamanīju savu vilkmi pie klēpjdatora, man neraksturīgu. Esmu internetā, tikai kad strādāju ar cilvēkiem no citām pilsētām.

Kādu rītu es tik tikko aizvilkos līdz galdam, pilnīgā miglā un “neapziņā” atvēru klēpjdatoru, pakustināju peli un atvēru vietni “Ceļš pie sevis”. Man uzreiz kļuva vieglāk, es piezvanīju Natai un palūdzu konsultāciju.

Mēs ar viņu sakontaktējāmies, un viņa veica man divu stundu sesiju ar iegremdēšanos manas bērnības notikumos un kādā no iepriekšējām dzīvēm. Ar to sākas mana iepazīšanās ar reinkarnacioniku.

Iegremdēšanās laikā, izejot no ķermeņa, es novēroju galdu un mani, sēdošu, un apkārt galdam ir pieci miglaini, augsti, augšupejoši stabi. Pirmais, galvenais, – tas ietilpina mani un turpinās uz augšu virs manis. Tas ir mans Augstākais Es. Tā esmu es, bet ne cilvēks.

Pa labi no manis – tas, kurš sniedz informāciju, vajadzīgu man lēmumu pieņemšanai vai jaunu zināšanu iegūšanai. Lai es būtu jebkur: veikalā, strādājot, skatoties televizoru vai mokoties ar jautājumiem, – viņš atbild par to, lai es saņemtu palīdzību – grāmatas, raidījumus vai domas.

Tas ir viņš, kurš it kā lappuses grāmatā manā priekšā pāršķīra, meklējot vietni klēpjdatorā. Pa kreisi – tas, kurš stimulē mani uz darbībām, darbošanos, kustību. Taču, vai viņš ir jauns vai nepieredzējis, nesaprotu.

Es pašlaik atrodos viņu līmenī, no augstuma skatos uz sevi lejā un saprotu, ka mēs – komanda, ar kopīgiem mērķiem, mums ir zināmi mūsu uzdevumi, un mēs tos izveicam caur mani fiziskajā ķermenī. Katrs atbild par savu darba daļu. Mēs esam dažādi, un mēs – viens.

Tagad es esmu ķermenī un jūtu savu lielo, blīvo turpinājumu uz augšu. Tā ir lieliska sajūta, ka es ķermenī – ne visa es! Ka es neesmu vientuļa un nekad neesmu bijusi viena. (Tagad rakstu šīs rindas un dzirdu klikšķus no labās puses un knibināšanu aiz auss no kreisās…)”

Viņi ir atbildīgi par cilvēku dzīvību

18 03 19 08

Alla L.

“Paskatījos situāciju, kad es smagi slimoju. Pacēlusies virs situācijas, redzu melnmataina un melnbārdaina vīrieša profilu (vēlāk atnāca informācija, ka tas bija Iļja Pravietis).

Viņš vēzē rokas manā virzienā, mēģinot nosūtīt enerģiju (man ir grūti pieņemt palīdzību nepastarpināti, jo es pagaidām neatpazīstu Audzinātāju). No viņa lauka uz dažādām pusēm iet vibrācijas.

Es paceļu acis uz debesīm, meklēju palīdzību. Iepretim gultai stāv Jēzus un arī taisa roku vēzienus, veido enerģijas lauku, kurš ar gaismu ir vērsts uz manu pusi. Zeltaina enerģija pārklāj mani pāri galvai. Ķermenī drebuļi, siltums. Enerģija viļņveidīgi iet cauri visam ķermenim, kurš to iegaumē.

Vēlāk, pēc gadiem 30, klausoties Svetlanas Kopilovas (Светлана Копылова) dziesmu “Pēdas smiltīs (Следы на песке)” (pēc tādas pašas līdzības nosaukuma), es raudāju, atceroties un jūtot, ka tas tad arī bija brīdis, kad Dievs nesa mani uz rokām, bija patiešām ļoti smagi. Pēc tam pienāca moments, kad es nolēmu, ka pietiek gulēt, ir jādarbojas.

Audzinātāju palīdzība ir jūtama kā pāreja no sevis žēlošanas un asaraina noskaņojuma pie izlēmīgām darbībām, kur bez viņu palīdzības un enerģijas manāmi nevarēja iztikt.”

Taču dažreiz tomēr dvēsele pamanās “iegāzt savu uzdevumu. Par to ir stāsti te[5].

Jūlija

“Aplūkoju situāciju ar grāmatas rakstīšanu par Dvēseli. Ļoti skaidri ieraudzīju, ka tā tiek apgādāta ar enerģiju no augšas, no audzinātājiem, un tālāk, no Dieva.

Atklājums man bija tas, ka viens no audzinātājiem personīgi bija atbildīgs par šo grāmatu, lai tā parādītos uz Zemes, un viņa spriedze bija vienlīdzīga ļoti spēcīgai cilvēciskai spriedzei!

Es sākumā domāju, ka audzinātāji diezgan vēsi attiecas pret notiekošo uz Zemes. Bet izrādās, ka viņi “ar galvām atbild” Augstāko Spēku priekšā par to, lai dažas lietas izdotos pie mums šeit, uz Zemes! Paldies par šo saprašanu!”

Ludmila V.

“Augstāko spēku palīdzība. Es to pastāvīgi redzu un jūtu, par to viņiem īpaša pateicība un zema paklanīšanās!!! Brīnumi manā dzīvē notiek un notiek! Un agrāk es itin bieži gāju garām uzvednēm un priekšlikumiem no viņiem (nezināšanas un neticības dēļ).

Nodarbībā man tika parādītas divas situācijas, kad es nenoticēju, nenoreaģēju, kā vajag, un pēc tam nožēloju.

Bet pats interesantākais bija ieskatīties viņu pasaulē un viņu darbā un ieraudzīt, ka palīdzēt kādam cilvēkam, pat vienā kaut kādā situācijā atnāk gan piecas, gan desmit, gan pat vairāk augstāko būtņu, ka tur tiek veikts kolosāls darbs, turklāt nekavējoši, kā ātrās reaģēšanas vienībā.

Kad es sajutu viņu milzīgo mīlestību un gādību, es nevarēju noturēt asaras. Tas ir tik kruti!!! Just viņu neviltoto mīlestību un palīdzību! Itin bieži es esmu nesaprātīgs un ietiepīgs bērns, ar kuru auklējas augstākie spēki. Pateicoties šai tēmai un nodarbībai, esmu sākusi vairāk redzēt zīmes un uzticēties tām. Pateicos!”

Draugi, dalieties jūsu stāstos par mijiedarbību ar Augstākajiem Spēkiem!