Наталья Голубкина Кто такие невидимки, или Все ли могут вспомнить прошлые жизни

Natālija Golubkina - Kas tie tādi neredzamie, jeb Vai visi var atminēties iepriekšējās dzīves

16 10 25 03

Kā Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa kapteine es periodiski sastopos ar studentiem, kuri saka: es neko neredzu, nekādas iepriekšējās dzīves, man neizdodas!

Daudzi studenti, atnākot uz mācībām, arī stāsta, ka ilgi nav varējuši izlemt iestāties 1. kursā tikai tāpēc, ka baidījušies, ka viņiem nekas neizdosies un viņi neko neieraudzīs.

Cik sarežģīti ir skatīties iepriekšējās dzīves? Kāds ir mūsu dvēseles atmiņas darbības mehānisms? Tiksim skaidrībā ar šo jautājumu!

Saturs

 

Atmiņas informācijas uztveršanas un reproducēšanas kanāli

16 10 25 04

Cilvēkam, kā sarežģītai sistēmai, ir ķermeniskā atmiņa un dvēseles atmiņa. Turklāt ķermeniskā atmiņa ietver sevī gēnus, kuros ierakstīta visas dzimtas atmiņa, un ir pašreizējā ķermeņa atmiņa par to pieredzi, kuru viņš ieguvis tagadējā dzīvē.

Taču šodien mūs interesē cita – mūsu nemirstīgās komponentes – dvēseles – atmiņa.

Mūsu dvēsele ietver sevī visu viņas nodzīvoto iemiesojumu atmiņu. Taču, dzimstot no jauna, viņa visbiežāk aizmirst to uz dzīves periodu. Kaut gan eksistē daudz aprakstītu gadījumu, kad mazi bērni atceras, kas viņi bija līdz savai piedzimšanai.

Tagad, pēdējās pāris desmitgadēs, arvien vairāk un vairāk cilvēku var viegli atminēties savas iepriekšējās dzīves. Kāpēc tā notiek un kādēļ – tā ir atsevišķa tēma. Bet mēs aplūkosim pašu mehānismu.

Domāju, jūs zināt, ka ir dažādi informācijas uztveršanas un iegaumēšanas kanāli: vizuālais, audiālais (dzirdes), kinestētiskais (taustes sajūtas, kas ietver garšu, sajūtas, ožu).

No praktiskā darba pieredzes ar atmiņām varu piebilst, ka studenti ļoti bieži izmanto tādus kanālus kā “es zinu” un enerģiju, to raksturlielumu, īpatnību un kustības jušanu.

Ar pirmajiem trijiem, es domāju, viss ir skaidrs. Šie pamata kanāli ir sīki aprakstīti klasiskajā psiholoģijā, un cilvēki tos plaši izmanto.

“Man darbojas kanāls, es jūtu, es sajūtu. Tieši pa šo kanālu nāk pati spēcīgākā informācija, un pēc tam jau tieši šajā stāvoklī var skatīties attēlus. Bet, ja bez sajūtām, tad spēcīgi prāts ieslēdzas.

Vienmēr esmu apskaudusi tos, kas aplūko uz kleitas krelles, ziediņus, golfiņu. Es to neredzu.

Toties varu izjust stāvokli jebkuram personāžam pat no “matrjoškas” (viens no Māra Drešmaņa sagatavošanas kursa vingrinājumiem).”

Marija (pārlūkoti apmēram 40 iemiesojumi)

Bet, kas attiecas uz enerģiju jušanu, tad ja agrāk to prata darīt tikai reti dziednieki un ekstrasensi, tad mūsu laikā arvien lielākam pašu parastāko cilvēku skaitam piemīt šī spēja. Un to var ietrenēt, regulāri veicot nemaz ne sarežģītus vingrinājumus.

Tieši tāpēc pašlaik tik populāri ir dažādi strāvojumi: Reiki, kosmoenerģētika, bioenerģētika un daudzas citas.

16 10 25 05

Kanāls “es zinu” – tas ir ātrgaitas un sarežģītas uzbūves informācijas iegūšanas kanāls. Tas ietver sevī visu iepriekš minēto un veido noteiktu rezultātu, visas caur citiem kanāliem saņemtās informācijas summu.

Tas notiek tā: cilvēks domās uzdod jautājumu, un tūlīt pat viņam galvā parādās precīza atbilde, precīza zināšana, ka tas ir tieši tā un ne citādi.

Ja tiek izmantoti citi kanāli, tad vajag doties uz attiecīgo vietu, kaut ko ieraudzīt, izdzirdēt, sajust un apkopot rezultātu, kurš tad arī būs atbilde uz uzdoto jautājumu.

Ja teicami darbojas kanāls “es zinu”, tas viss notiek momentāni un cilvēka apziņai nemanāmi.

Un iznāk, ka cilvēkam ir momentāns tiešs sakaru kanāls ar savu dvēseli, savu Augstāko Es.

 

“Man pamatā ir kanāls “es zinu”. Attēlus arī dažreiz redzu, un sajūtas mēdz būt, bet vairāk “es to vienmēr esmu zinājusi” līmenī vai vienkārši izpratne, ka tieši tā, nevis citādi.

Pat, kad, piemēram, jautā: “Ko tev tur saka?”, arī ienāk informācija it kā domas teleportācijas ceļā, kā starojumi.

Bieži redzu vienkārši krāsas vai enerģētiski saprotu, kas notiek.

Dažreiz sajūtas nav manā fiziskajā ķermenī, bet tajā... ne ķermenī, bet sabiezējumā jeb kontūrā, kurš arī ir es, bet TUR.”

Anželika (pārlūkoti vairāk nekā 60 iemiesojumi)

“Es attēlus neredzu, bet skaidri zinu, ka tas ir tā. Jutīgums ir ķermenisks, un sajūtas – reizēm biedē. Un pat podziņas kleitai – es tās pazīstu. Un situācijas – jūtu, ka tas tā bija.”

Svetlana V. (pārlūkoti apmēram 50 iemiesojumi)

 

Kas tie tādi "neredzamie"

16 10 25 06

Tātad jūs varat tagad redzēt, ka, lai uzzinātu, kas jūs bijāt savās iepriekšējās dzīvēs, kas tur notika, kā tas tagad atspoguļojas jūsu personībā un pašreizējās dzīves notikumos, nemaz nav obligāti skatīties tās kā filmas ar skaistiem vizuāliem efektiem.

Apmēram 40% vizuālais kanāls ir galvenais. Vēl 40% – spilgtas kinestētikas. Taču katram dažādi kanāli darbojas dažādā attiecībā. Un dažādos momentos tie dažādi ieslēdzas.

Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem: stāvokļa uz šo brīdi, no pašām atmiņām, kas tajās iespiedies īpaši spēcīgi: smarža, krāsa, emocijas, sajūtas?

“Es redzu kā kino, ieslēgti visi kanāli, bet bija pieredze – vienkārši viss ir tumšs, un nāk informācija pēc sajūtām kaut kur no aizmugures. Pilna laba informācija.”

Tatjana B.

Proti, vispierastāk praksē ir izmantot frāzi “skatīties un pārskatīt savas iepriekšējās dzīves”. Un tieši tā bieži ir piedauzības akmens tiem, kam vizuālais kanāls nav vadošais.

Un tad tādi studenti saka: “Es neko neredzu!” Tieši tādus mēs Reinkarnacionikas Institūtā pa jokam saucam par “neredzamajiem”.

 

Kā mēs redzam tēlus

16 10 25 07

Dmitrijs nodarbībā rauca pieri un pukojās par to, ka neizdodas redzēt spilgtus attēlus. Es sāku izjautāt, kā viņš to stādās priekšā?

– Nu, kā kinoekrānā, spilgtas un skaidras.

– Un ja es palūgšu tev kaut ko iztēloties, stādīties priekšā? Vai arī, kad tu redzi sapni, tad kur un kā tu to redzi?

– Tas taču ir galvā, rajonā tieši aiz acīm!

– Lūk, tā arī mūsu atmiņas tēlus mēs redzam tieši uz sava iekšējā ekrāna, savā iekšienē.

– Āaaa! Nu tādi man ir! Tikai es tiem nepievērsu uzmanību, tāpēc ka domāju, ka ir jābūt citādāk!

Kad jūs dzirdat vai lasāt par kādu procesu, tad jums dzimst priekšstats, kā tam ir jānotiek.

Un, ja šis priekšstats nav sakritis ar realitāti, tad jums rodas sajūta, ka jūs esat piemānīti! Apsolīja un neiedeva!

Bet patiesībā viss ir, un viss izdodas, vienkārši vajag atlaist savas gaidas un priekšstatus, kā ir jābūt, un, pilnīgi atslābinoties, uzticēties procesam.

Taču arī vizuālais kanāls darbojas ne visiem vienādi.

Ja jūs pamēģināsiet izpildīt vienkāršos, bet ļoti efektīvos vingrinājumus no Māra Drešmaņa sagatavošanas kursa, tad pārliecināsieties, ka viens attēlu redz plakanu, otrs melnbaltu, bet kāds telpisku un daudzkrāsainu.

Labais jaunums ir tāds, ka šo spēju ir viegli ietrenēt ar vienkāršu un regulāru praksi, ar ko mēs arī nodarbojamies mācību 1. kursā.

 

Svarīgi ir atslābināties

16 10 25 08

Starp citu, par atslābināšanos! Arī tas ir svarīgs faktors, strādājot ar atmiņām. Neiedziļināšos fizioloģiskās detaļās.

Teikšu tikai, ka starp atmiņu un muskuļiem eksistē tieša saikne. Un, jo saspringtāki jūs esat, jo grūtāk jums atminēties.

Jums mēdz būt momenti, kad vajag atcerēties kādu vārdu vai nosaukumu? Tas grozās burtiski tūlīt, tūlīt, uz mēles galiņa, bet noķert to neizdodas!

Pamēģiniet tādā situācijā maksimāli atslābināt visus muskuļus, un jūs ieraudzīsiet, ka vajadzīgais vārds uzreiz uzpeldēs atmiņā!

Tieši tāpēc visus darba seansus ar atmiņām mēs sākam ar vieglu atslābināšanos. Taču nav vērts mesties galējībā un veselas piecas-desmit minūtes veltīt tam, lai ar uzmanību pārstaigātu katru jūsu ķermeņa muskuli.

Tas, iespējams, palīdzēs pašiem “grūtākajiem” klientiem, kuriem ir sarežģīti iegremdēt sevi un apturēt savu domu trako skrējienu, un vēl pašā mācību procesa sākumā.

Mūsu uzdevums ir, lai tikai vieglītēm pavērotu savu elpošanu un vērstu savu uzmanību uz savu iekšieni.

Burtiski 4-6 ieelpas un izelpas, un jūs ar nodomu nonākat tur, kur vēlēsieties! Tas ir tieši tas, uz ko vērts tiekties.

Jo mūsu uzdevums taču ir padarīt atminēšanās procesu maksimāli vieglu un ērtu izmantošanai ikdienībā. Kad vajag garāmejot atrisināt svarīgu jautājumu, jums nebūs laika ilgi atslābināties.

 

Tas, ko es redzu, ir mana fantāzija! Tā nav patiesība!

16 10 25 09

Tātad jūs varat redzēt savas iepriekšējās dzīves kinofilmas veidā. Vai arī tās var būt bildītes-tēli.

Jūs varat just to personāžu emocijas un sajūtas, kuri esat pagātnes dzīvē, un pat zināt, par ko viņi domā vienā vai otrā momentā.

Jūs varat just arī dažādas enerģijas sajūtu veidā, atšķirt tās pēc krāsas, garšas un faktūras.

Bet te jums uzglūn vēl vienas lamatas: “Kā noticēt, ka tas, ko es redzu un jūtu, – tās ir manas atmiņas?!

Un ja nu pēkšņi es to izdomāju? Un ja nu pēkšņi tie ir tēli no izlasītām grāmatām, redzētām filmām?”

Mācību sākumā tiem studentiem, kuriem ne uzreiz viegli padodas apskate, mēs iesakām “iztēloties”, kā tas varētu būt.

Un tad tiek noņemta svarīguma barjera un saspringums, cilvēkam ir vieglāk ielaist to informāciju, kura nāk viņa apziņā. Un viņš jau labi un detalizēti apraksta notikumus, personāžu un visas sajūtas.

Bet pat tad, kad tas izdodas, ir tādi, kas spītīgi paziņo: “Nē, tā nav taisnība! Tās ir manas fantāzijas!”

“Es nejūtu, ka es iegrimstu savā iekšienē (attēlam ir “jāuzpeld” no iekšienes), es neredzu un nejūtu, man ir sajūta, ka es fantazēju, izdomāju.

Sākot ar bāzes kursu un turpinot pirmajā, iegremdējoties nodarbību laikā, es teicu, ko es stādos priekšā, nevis redzu, nezinu, jūtu vai ne, bet kapteiņi mani centās pārliecināt, ka viss ir labi, viss man izdosies, vajag uzticēties sev.”

Svetlana K.

Paspriedīsim loģiski.

No skolas fizikas kursa jūs varat atcerēties, ka mūsu visumā ir likums, saskaņā ar kuru procesi dabā notiek tā, lai rezultāta sasniegšanai būtu patērēts pēc iespējas mazāk enerģijas un resursu.

Atbilstoši, kad mēs uzdodam uzdevumu mūsu apziņai: atminēties tādu un tādu momentu – ko ir izdarīt vieglāk un “ekonomiskāk” – dabūt no atmiņas dzīlēm to, kas tur jau ir, vai radīt kaut ko pilnīgi jaunu?

Kas ir vienkāršāk: izdomāt jaunu dzejolīti vai atcerēties to, kurš reiz tika apgūts?

Ir vienkāršs vingrinājums “Aiz loga”. Pieveriet acis un atcerieties ierasto, jums labi pazīstamo skatu caur jūsu logu.

Visu, līdz sīkumiem. Aplūkojiet vērīgi. Bet tagad ievietojiet tur rozā ziloni vai Eifeļa torni, ko vēlaties. To, kas tur nevar būt realitātē.

16 10 25 10

Un tagad ieskatieties, ar ko atšķirsies reālie priekšmeti no izdomātajiem? Cik ienestais priekšmets ir statisks? Vai arī tas mainās un pārvietojas?

Un cik ilgi jūs varat noturēt savā uzmanībā šo ainu? Visdrīzāk jūs ātri nogursiet, tāpēc ka radīšana prasa vairāk enerģijas nekā atcerēšanās.

Sniegšu personisku piemēru. Kad es mācījos 1. kursā, mēs ar grupas biedriem pētījām dzīvi Atlantīdas laikos.

Es daudz par šo tēmu biju lasījusi un skatījusies filmas un attēlus. Gan fantāzija man ir ļoti bagāta, gan tēlainais redzējums skaidrs: ar vissīkākajām detaļām varu iztēloties visu, ko vēlies.

Bet, kad es taisīju pieprasījumu “paskatīties savu dzīvi Atlantīdā”, es neredzēju galīgi neko, tumsa! Es mēģināju atkal un atkal – pa tukšo!

Un tikai, kad mazliet pārfrazēju pieprasījumu uz “savu dzīvi Atlantīdas laikos”, atnāca būtnes tēls no citas planētas; viņa zināmā mērā bija saistīta ar tiem procesiem, kuri tajā laikā notika Atlantīdā.

Un tad es priekš sevis precīzi iegaumēju – ja man tādas dzīves nav bijis, tad arī neizdomājas tā pati par sevi. Bet tam taču nekādu šķēršļu nebija!

Tādējādi iznāk, ka dažreiz cilvēki redz savas iepriekšējās dzīves un saņem viņiem vajadzīgo informāciju, bet vienu vai otru iemeslu dēļ viņi tai neuzticas.

Tas ir, neuzticas paši sev! Un tā ir nopietna barjera. Taču tā jau ir tēma atsevišķam pētījumam.

16 10 25 11

 

Ko darīt, ja jūs māc šaubas

  • Pirmām kārtām ir svarīgi iemācīties atslābināties!
  • Atlaidiet gaidas, kā ir jānāk atmiņām un informācijai. Pavisam ne obligāti tas būs tā, kā aprakstīts grāmatās vai notiek kādam no jūsu paziņām. Papētiet, kā tas notiek tieši jums! Jo katrs cilvēks taču ir unikāls!
  • Notestējiet katru uztveres kanālu atsevišķi un nosakiet, kādi ir labi attīstīti jums un kādus vajag papildu patrenēt, un ķerieties pie tā.
  • Ļaujiet sev pafantazēt sākuma etapā! Sākumā tēli var būt dīvaini, groteski vai kā multenē. Bet, ja tos vienkārši pavēro, tad tālāk sāks izvērsties reālāka notikumu aina.
  • Trenējieties atkal un atkal. No spēku un laika daudzuma, patērēta nodarbībām, tiešā veidā ir atkarīgs jūsu rezultāts!
  • Noteikti slavējiet sevi par katru jaunu, lai pat par pašu mazītiņāko sasniegumu! Tas jūs iedvesmos.

 

Dalieties savās šaubās un grūtībās komentāros!

Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 25.10.2016

https://ru.reincarnatiology.com/vse-li-mogut-vspomnit-proshlye-zhizni/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe