Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - PĀREJAS DIENASGRĀMATA. Apļi uz laukiem. 2016. g. jūnijs-jūlijs
Pārlūkojot ikdienas jaunumus vietnē http://earth-chronicles.ru/news/?page2, mēs uzdūrāmies „Apļu uz laukiem” fotogrāfijai”...
2016. g. 21. jūnijā uz lauka Anglijā, Viltšīras grāfistē, parādījās zīmējums (1. att.).
1. att. 2016. g. 21. jūnijs. Anglija, Viltšīra
Viņš mums radīja ļoti spēcīgu iespaidu, sirds sāka dauzīties tā, ka nebija iespējams no attēla atraut skatienu. Un tas turpinājās diezgan ilgi. Un arī pēc tam, vairāku dienu laikā, attēls uzpeldēja apziņā, pārveidojās, „kūkumojās” attēla dažādas daļas pēc kārtas, mainījās krāsa... Nolēmām ar to tikt skaidrībā.
Atgādinām, ka zinātniska teorija, kura izskaidrotu šo „apļu uz laukiem” fenomenu, pagaidām neeksistē. Mēs tradicionāli pie „izskaidrošanās” piesaistījām Atrusu (Augsti-garīgu Būtību) un Kretovu J.V. (pazīstamu St. Pēterburgas dziednieku) un dalāmies ar jums iegūtajā informācijā.
„Vairs nav neviena cilvēka, kurš nebūtu dzirdējis par noslēpumainajiem apļiem, kuri laiku pa laikam parādās uz laukiem pašās dažādākajās valstīs. Raksti parādās vienas nakts laikā, tie mēdz būt ar pašu dažādāko izmēru un formu.
Raksti uz laukiem ir ģeometriski pareizi, dažos ir iešifrētas dažādas sarežģītas teorēmas. Vārpas ir savērptas spirālē, kurā ir izmantotas tās pašas logaritmiskās proporcijas, kā Fibonači skaitļos vai „zelta griezuma” proporcijā. Figūras „dibenam” var būt līdz pieciem slāņiem, un kvieši katrā slānī ir savērpti virzienā, pretējā iepriekšējam. Katra vārpiņa tajos guļ akurāti blakus otrai. Apļa centrā vārpas var āķīgā veidā savīties, un bieži centrā var atrasties tikai viena taisni stāvoša vārpa vai neskarts vārpu kūlītis. Apļus var „noskenēt” ar rīksti pat nākamajā gadā, kad lauks ir no jauna uzarts. Apļu diametrs uz laukiem dažreiz sasniedz 300 m...
Pirmie nesaprotamo parādību datus un fotogrāfijas publicēja austrālieši 1966. g. Bet angļi iekaroja tiesības šos apļus saukt dzimtās valsts vārdā, tikai pateicoties savai kvēlajai mīlestībai uz visu ārkārtējo. Jo jums taču ir zināms, kā viņi dievina gan savus spokus, gan savus garus. Nu un turklāt, pateicoties savai dabiskajai punktualitātei, angļi metodiski fiksēja visādu nesaprotamu parādību uzrašanos uz saviem laukiem.
Londonā tika noorganizēts speciāls simpozijs šo apļu pētīšanai, parādījās arī zinātne, nosaukta par cereoloģiju – no Cereras, Romas auglības dievietes, vārda. Pētnieks Terenss Midens (Terence Meaden) aizsargāja savu ideju, ka apļi uz laukiem rodas nezināmu atmosfēras parādību rezultātā. Pols Fullers (Paul Fuller) uzstāja uz teoriju, ka tiem ir ārpuszemes izcelsme, Jans Mržiglods (Ian Mrzyglod) paziņoja, ka tā visa ir mākslīga mistifikācija, un sniedza ziņas, ka 1986. g. viens ietekmīgs laikraksts ir mēģinājis fermeriem samaksāt lielu naudu par apļu radīšanu uz savas zemes.
Krievu fiziķis Andrejs Oļhovatovs (Андрей Ольховатов) domā, ka apļi – tā ir zināma forma enerģijas apmaiņai starp zemes garozu un atmosfēru. Ir izvirzītas arī citas hipotēzes: gaisa virpuļi, mikro-tornado, karājošies NLO un pat... lielu ezīšu ģimeņu kāzas un riņķa dejas un skudru „nerātnības”!
Pēdējā laikā ir parādījusies kāda ļoti interesanta teorija, kura neslikti izskaidro noslēpumainos rakstus. Apļi uz laukiem ir kādu lauku (informācijas, enerģijas) vai „gudru”, „dzīvu” enerģiju darbības rezultāts.
Bet kas tie ir par laukiem, kas tās ir par enerģijām? Kāpēc viņu darbība ir aktivizējusies pašlaik un tādā izpausmē? Kā to darbība ir saistīta ar Zemes un cilvēka attīstību?
Atbildes uz šiem jautājumiem nodarbina vadošo zinātnieku galvas. Daudzi ir pamanījuši, ka apļi uz laukiem bieži parādās virs Zemes enerģētiskajām līnijām un tā sauktajām spēka vietām, piemēram, tajā pašā Anglijā, kur ir daudz kurgānu un druīdu pilskalnu.
Kas attiecas uz sakaru ar NLO, to var aplūkot tikai no kādas lidaparātu ietekmes uz apkārtējo vidi skatpunkta.
Bet kad sākās Krievijas cereoloģijas savdabīgā hronika? Pirmās liecības attiecas uz 1984. g. Tieši tad pirmos apļus pamanīja šoferis no Borisogļebskas Voroņežas apgabalā N. Laptevs. Pēc tam tie sāka parādīties katru gadu dažādās Krievijas vietās: Rjazaņas apgabalā, Tambovščinā, blakus Volgogradai. Taču visus rekordus ir pārspējis Krasnodaras novads.
Bieži naktssargi un iemīlējušies Krievijā novēro nesaprotamu mirdzumu virs laukiem, kur no rīta atrod apļus. 1988. g. tādas parādības tika atzīmētas blakus Ņekrasovskas ciemam Krasnodaras novadā, bet 1999. g. jūnijā NLO līdzīgu objektu parādīšanos naktī redzēja uzreiz vairāku viensētu iedzīvotāji. No rīta uz laukiem parādījās apļi.
Černobrovs (Чернобров) devās uz Kurčatova institūtu, mēģinot tik skaidrībā notiekošajā. Viņam piemiņai uzdāvināja interesantu kaseti ar ierakstu, ko bija veicis nejaušs aculiecinieks. Lentē Černobrovs ieraudzīja divus lodveida zibeņus, kuri lido virs lauka, bet pēc tam zem lodēm izveidojās viens liels un četri simetriski izvietoti mazi apļi.
Nezināmais mākslinieks, kurš zīmē uz laukiem, atkal izpaudās Krievijas dienvidos pagājušajā gadā, naktī no 12. uz 13. jūniju. Pārsteigtie Stavropoles iedzīvotāji ieraudzīja debesīs laižamies lejā mirdzošu objektu „piecstāvu mājas lielumā”. Vietējās policijas darbinieks teica: „NLO nāca lejā, bet no viņa divām sānu virsmām stiepās inversijas pēdas. Tāds ugunīgs verķis.” Garāmbraucošajiem automobiļiem slāpa motori, bet vadītāji juta miegainību. No rīta izrādījās, ka kviešu laukā ir uzzīmēta ļoti sarežģīta figūra: centrā bija attēlots aplis 20 m diametrā, bet apkārt tam bija izvietotas aploces, kuras ar savām malām pieskārās lielajam aplim. No tā stiepās trīs stari, arī garumā pa 20 m, kuri beidzās ar trīs apļiem, 5-7 m katrs. Divi no tiem bija savā starpā savienoti ar loku.”
„Gadījumu, kad apļu uz laukiem parādīšanās ir notikusi cilvēku acu priekšā, ir nedaudz – pavisam apmēram piecdesmit. Aculiecinieku stāsti ir visai juceklīgi, bet tas arī ir skaidrs – cilvēki ir redzētā apstulbināti. Šos stāstus vieno viens: visi apļu uz laukiem rašanās gadījumi ir notikuši vai nu lietus, vai stipra vēja, vai negaisa laikā – kas vēlreiz apstiprina dažu zinātnieku teorijas par apļu uz laukiem sakaru ar dabas parādībām. Piemēram, Anglijā ir bijis gadījumus, kad lauks negaidīti ir it kā pašķīries, atvēries gluži kā vēdeklis, un novērotāji ir pamanījuši tikai pār šo vietu pārbrāzušos vēju. Kentas grāfistē, Anglijā, cilvēki stāsta, ka negaisa brīdī gluži kā gigantiska „glāze” ir pakārusies virs kviešu lauka. „Glāze” bijusi puscaurspīdīga, un bijis pamanāms, ka tās iekšienē it kā grieztos milzīgs virpulis, kurš tad arī izveidojis apļus uz laukiem. Aculiecinieki arī apgalvo, ka apļu veidošanās process nerada briesmas, kaut arī liecinieki ziņoja par sev nepatīkamām sajūtām, piemēram, stipru zvanīšanu ausīs un galvassāpes, taču rezultātā neviens necieta.” http://earth-chronicles.ru/news/2016-06-08-92972
Ko saka Astruss šo „apļu uz laukiem” sakarā?
Viņš apgalvo, ka tās ir palikušās pēdas no mijiedarbības (enerģiju apmaiņas) ar citām dimensijām.
Un, kā redzams no aculiecinieku liecībām, šī mijiedarbība var notikt dažādos veidos.
Šajā mijiedarbību aspektā tad arī izpētīsim dažus attēlus ar „apļiem”, kuri konstatēti Anglijā, Voltšīras grāfistē pēdējā mēneša laikā (2016. g. jūnijs-jūlijs).
Mēs jau jums parādījām 1. zīmējumu un pastāstījām par tā dīvaino iedarbību uz mums. 26. jūnijā parādījās jauns zīmējums (2. att.). Tas radīja ne mazāk brīnumainu iedarbību jau uz visu mūsu grupu!
2. att. 2016. g. 26. jūnijs, Viltšīra
Izdrukājuši šo foto, mēs vērsāmies pie Kretova J.V., lai viņš atklātu šo vēstījumu „jēgu” – ja viņš redz kaut kādu mijiedarbību.
Noskaņojies uz 1. zīmējumu, viņš iesaucās: „Apbrīnojami! Tā ir IZEJA (enerģiju)”, un uzreiz 2. zīmējumā „Bet tā ir IEEJA (enerģiju)”.
Ja atgriežamies pie Astrusa izskaidrojuma, tad runa ir par enerģijas IZEJU no vienas dimensijas un IEEJU citā dimensijā.
Atcerējos savu sapni šajās dienās (16.06.09.), kur es ceļoju laikā.
„Firmas, kurā es strādāju, globāla PĀRBRAUKŠANA. Visi ir atlaisti, ir palikuši tikai direktors un sekretāre. Visi brauc prom ar lifta palīdzību, kurš apstājas ne katrā stāvā. Es PACEĻOS milzīgā liftā un saprotu, ka manam stāvam ir pabraukts garām neapstājoties... Es pieprasu tieši savu stāvu un atkal izrādos lejā. Un atkal braucu augšā, un lifts apstājās manā stāvā, un pēkšņi lifta sienā parādījās šauras durvis vienam cilvēkam un atvērās...
Es izkāpu un atkal izrādījos savā firmā, taču LAIKS jau ir cits. Tur strādā citi cilvēki (cilvēkus neredzu). Sekretāre par mani nopriecājās. Es pajautāju, vai mūsu padarītais tiek izmantots? Viņi saka, ka viņi neprot. Viņai nācies uzrakstīt instrukciju – viņa rāda mazu papīriņu. „Un pēc šīs ļoti vienkāršās shēmas visi strādā komplicētajā programmā?!” – es brīnos.
Iznāk direktors, nezin kāpēc, pilnīga sieviete, bet agrāk tas bija gara auguma skaists puisis. Viņa ierasti aicina mani uz baseinu un saunu. Es piekrītu, bet viņa tūlīt pat pārdomā un saka, ka ies viena. Mani PĀRSTEIDZA, ka baseina telpai redzu cauri, un kā viņa no iekšpuses aiztaisa durvis. Tas viss sīkās detaļās – flīžu negludumi un ne pārāk spodras ģērbtuves.”
Par 3. zīmējumu no 27. jūnija, kurš atgādina Drunvalo Melhisedeka „dzīvības ziedu”, Kretovs teica, ka „lai cik dīvaini nebūtu, tas ir telpas-laika traucējums. Bet apbrīnojami ir kas cits, ka tas ir saistīts ar apziņas elementu.”
Ir daudz tāda telpas-laika traucējuma piemēru.
Anglija, 2009. gads. 12 gadus vecā Elizabete Tveitera atgriezās no izbrauciena ar velosipēdu. Parka nomalē meitene uzdūrās neredzamam šķērslim, bija sajūta, ka viņu ir aptvērusi neredzama siena. Vairākas stundas Elizabete mēģināja izrauties no šī slazda, viņa veltīgi meklēja izeju un sauca palīgā, taču garāmejošie cilvēki viņu neievēroja un nedzirdēja palīgā saucienus. Tikai pēc 2 stundām caurspīdīgā siena izzuda, un meitene varēja atgriezties mājās. Elizabete bija nonākusi paralēlā pasaulē. Cilvēki nepārstāj sadurties ar neizskaidrojamām parādībām: ugunīgām lodēm, apļiem uz laukiem, noslēpumainiem mirdzumiem.” http://earth-chronicles.ru/news/2016-07-24-94395
Var paskatīties video:
http://earth-chronicles.ru/news/2016-07-24-94396 Laika tuneļi
http://earth-chronicles.ru/news/2016-07-24-94395 – paralēlās pasaules
3. att. 2016. g. 27. jūnijs, Viltšīra
Uz 4. zīmējumu no 29. jūnija Kretovs noreaģēja tā: „Tas ir saistīts ar karāšanos... Teiksim, lidojošais šķīvis var karāties un atstāt uz lauka tādas pēdas. Nav svarīgi, vai viņš bija virs lauka, viņš var karāties virs planētas kaut kur un atstāt tādas pēdas. Šos zīmējumus uz lauka ir saformējušas enerģijas.”
4. att. 2016. g. 29. jūnijs, Viltšīra
Bet uz 5. zīmējumu no 16. jūlija viņš noreaģēja ļoti vētraini!
„Lūk, tas ir absurds! Kad mēs sakām „telpas-laika raksturojuma portāls”, tad tas, lūk, tas arī ir!
Kaut kāds telpas-laika raksturojuma portāla sistemātiskums. Tas pat nav portāls, bet telpas-laika aspekts... Tas ir, tas varēja izlidot pirms daudziem gadiem un otrādi...”
5. att. 2016. g. 16. jūlijs, Viltšīra
Uz jautājumu: „Visi šie zīmējumi izpaudās Anglijā pagājušā mēneša laikā. Kā var interpretēt zīmējumu dinamiku kopumā? Vai var teikt, ka notiek enerģiju pārgrupēšanās no piecdimensiju telpas uz sešdimensiju?”
Kretovs: „Es taču arī par to runāju! Tiek mēģināts stabilizēt sistēmu starp laikiem, bet telpā. Tās ir tādas vissmalkākās lietas, ka par tām vienkārši nepateiksi... Var noskaņot, ko vēlies... Iznāk, ka pārbīdās vēsturisko faktoru, atmiņas sistēma, un tas ir gravitācijas process, it kā pagānu templis, vai... Tas ir diezgan interesanti! Tas ir, ja sāks redzēt... kāds tur... savus senčus vai tuviniekus, tad tas nav brīnums!”
Iznāk, ka „apļi uz laukiem” – tās ir pēdas enerģētiskai mijiedarbībai ar citām dimensijām, citām civilizācijām, kuru darbības pēdas izpaužas mūsu dimensijā. Bet tas, ko mēs redzam kā NLO armādu blakus Saulei – tā arī ir civilizāciju no citas dimensijas daļēja izpaušanās.
Visdrīzāk pēc šo apļu eksistējošā arhīva var atjaunot mijiedarbības starp dimensijām ainu, ja kādu tas interesē.
Bet kas tie ir par laukiem, kas tās ir par enerģijām? Kāpēc viņu darbība ir aktivizējusies pašlaik un tādā izpausmē? Kā viņu darbība ir saistīta ar Zemes un cilvēces attīstību?
„Krasnodaras novadā pētnieki pirmo reizi izmeklēšanai mēģināja izmantot vairāk nekā desmit dažādu ierīču. Rezultāts ir tāds: nekādu noviržu praktiski pa visu spektru – infrasarkanie, ultravioletie stari, mikroviļņi, rentgens, beta-stari – viss ir normā. Tikai uz apļu robežas pusotras reizes ir paaugstināts alfa-staru fons. Gluda teorija pagaidām neeksistē. Žēl, ka apļu uz laukiem lielākā daļa paliek nepamanīta, bet tie, kuri uzrodas, ātri izzūd – piemītās vārpas un zāle atkal iztaisnojas.” http://earth-chronicles.ru/news/2016-06-08-92972
Tradicionāli rakstu beidzam ar labu jaunumu – tiešas briesmas cilvēkam „apļi uz laukiem” nenes.
Nosūtīsim sveicienu un savu mīlestību šīm puisim, kura seja iluminatorā atstāja pēdas uz lauka Anglijā (2016. g. 19. jūlijs, Sureja)!
P.S. Starp citu, Bali salā, šī gada februārī, mēs pastāvīgi atradām, lūk, tādas gliemežnīcas-plāksnītes Indijas okeāna krastā!
Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs
Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).
Pievienots 01.08.2016, atjaunots 02.08.2016
http://sanatkumara.ru/stati-2016/krugi-na-polyach
Tulkoja Jānis Oppe