Print

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - PĀREJAS DIENASGRĀMATA. Zemes magnetosfēras krahs uz pāris stundām. 2016. g. aprīlis

„Šodien 16.04.23. no rīta 01:37:05 pēc ASV austrumu joslas laika, kurš atbilst 05:37:05 UTC, pavadoņi no NASA kosmisko laika apstākļu prognozēšanas Centra konstatēja Zemes magnetosfēras pilnīgu krahu! Tā vienkārši pazuda mazliet ilgāk nekā uz divām stundām, bet pēc tam atjaunojās normālā režīmā ap ASV austrumu laiku 3:39:51, kas atbilst 7:39:51 UTC.

Lūk, kā NASA Space Weather pavadoņi fiksēja notikumu:

Līdz sabrukšanai:

16 04 29 02

1. att. Zemes magnētiskais lauks pirms Magnetosfēras sabrukšanas

Sabrukšanas laikā:

16 04 29 03

2. att. Zemes magnētiskais lauks pēc Magnetosfēras sabrukšanas

Pievērsiet uzmanību melnajam apgabalam, tas ir viss, kas palicis pāri no Magnetopauzes. Kamēr magnetopauze kaut kādā mērā norobežo mūs no saules vēja, tā ne tuvu nav necaurejama, un enerģija, masa un impulss no saules vēja tiek pārraidīti uz Zemes magnetosfēras iekšieni.

Sekas ir tādas, ka apstākļi magnetosfēras iekšienē ir ļoti dinamiski un rada to, ko mēs saucam par „kosmiskajiem laika apstākļiem” un kuri var ietekmēt tehnoloģiskās sistēmas un cilvēka darbības.

Taču pats neparastākais, kas notika šīs magnetosfēras avārijas laikā – VISA magnētiskā enerģija no starpzvaigžņu telpas virzījās atpakaļ uz Sauli! (bultiņas attēlā zemāk rāda starpzvaigžņu magnētisko plūsmu apkārt Zemei pilnību pretstatu).

16 04 29 04

3. att. Magnētiskās enerģijas kustība Magnetosfēras sabrukuma laikā

Pēc sabrukšanas:

16 04 29 05

4. att. Magnētiskās enerģijas kustība pēc Magnetosfēras sabrukuma

Pēc mazliet ilgāk nekā divām stundām magnetosfēra atgriezās, un visa saules vēja magnētiskā enerģija atkal virzās no Saules.”

https://www.superstation95.com/index.php/world/1214 informācijas avoti: NASA (NASA.gov), Goddard Space Flight Center (GSFC), Community Coordinated Modeling Center (CMCC), Integrated Space Weather Analysis System (ISWA).

Tāda magnētiskā lauka apgriešanās (3. att.) ir iespējama, ja Saules gravitācijas spēks ir kļuvis par kārtu lielāks! It kā Saules masa pēkšņi būtu palielinājusies par kārtu. Kas varēja notikt?

Atjaunosim notikumus. Pacentīsimies atrast šo neparasto parādību aktivizētāju.

2016.04.17. „Pašlaik uz Saules var novērot caurumu vainagā (5. att.), no kura liela ātruma vējš var sasniegt mūsu planētu jau tuvākajās dienās. Saules plankumu grupa Nr. 2529 ne tikai nav samazinājusies, bet, otrādi, turpina palielināties. http://earth-chronicles.ru/news/2016-04-17-91221

16 04 29 06

5. att. Mila Zinkova no Sanfrancisko uzņēmusi satriecošu Saules rieta un saules plankumu Nr. 2529 mirāžu.

Vēl viens interesants paziņojums:

„16.04.19. gigantisks saules plankums AR2529 (milzīgas sirds veidā, 6. att.) radīja spēcīgu M6.7 klases saules uzliesmojumu.

Plankums AR2529 pietuvojās Saules rietumu malai un drīz pazuda no redzes lauka.” http://earth-chronicles.ru/news/2016-04-20-91340

16 04 29 07

6. att. „Saules vasaras raibums” sirds veidā piesaistīja daudzu novērotāju īpašu uzmanību.

Pievērsīsim uzmanību tam faktam, ka plankums pārvietojās uz mums tumšo Saules pusi. Un te vajadzētu atcerēties Jupiteru, kurš „vāc” saules uzliesmojumu enerģiju no tās puses un atstaro to kosmiskā vēja veidā tieši uz Zemi. Visdrīzāk tas arī notika – Jupiters izpildīja savu nakts darbu un pagrieza atpakaļ uz Zemi šo spēcīgo plūsmu!

Taču paliek jautājums, kas tad izraisīja tādu grandiozu magnētiskā lauka virziena maiņu uz Saules pusi (3. att.). Kas izmainīja Saules gravitācijas spēku uz šīm 2 stundām? Varbūt tas ir NLO armādas blakus Saulei darbs?

Mēs palūdzām Kretovu J.V. „paskatīties”, kas tad notika uz Zemes momentā, kad ierīces rādīja šos attēlus (att. 1-4).

„Kādā secībā „skatīties”? – viņš pajautāja.

1. att. „Ai! Mainās mūsu planētas kodols! Ai, to mēs vēl redzēsim – ūdens nāks. Cik interesanti!”

2. att. „Bet šeit vēl infrastarojums. Tas viss ir saistīts ar planētu!”

Precizēsim: Šis starojumu izmetums ir iedarbība uz ūdeni, uz kodolu. Turklāt ne uz to kodolu, ne uz nokaitēto. Tas tieši ir ne pārāk nokaitēts.

Pēc tam notika infrastarojuma izmešana (2. att.)

– uz Zemi vai no Zemes?

– No Zemes.

3. att. Bet šeit elektromagnētiskās enerģijas izmešana Saules virzienā.

4. att. Bet, lūk, šeit enerģiju satveršana, manuprāt, to veic Jupiters.”

Tātad. KAS notika uz planētas?

Vērsts kosmisks izstarojums šoreiz iedarbojās uz ūdeni Zemes kodola iekšienē. Tas izraisīja infrastarojuma (siltuma) atbildes izmetumu no planētas Zeme kodola.

Kāda varēja būt „iedarbība uz ūdeni”?

Ar ko cilvēcei draud tāds siltuma izmetums?

1. NASA zinātnieki pieņēma, ka „šai lielajai magnētiskajai žonglēšanai var būt graujošas sekas UZ Zemes. Masveida zemestrīces, vulkānu izvirdumi, nepareģojamas okeāna straumes un paisumi”. Bet, fiksējot „siltuma enerģijas sprādzienu magnetopauzes momentā”, pieņēma, ka strauji paaugstināsies ūdens temperatūra okeānos, kas izraisīs ļoti stipras vētras. (Taču pagaidām nekādi jauni un šausmīgi notikumi, paldies Dievam, nav notikuši.)

2. Par pierādījums, ka iedarbība notika uz ūdeni tieši Zemes IEKŠIENĒ, uzstājās vulkāni. Ir loģiski pieņemt, ka izveidojies tvaiks iznāks ārā caur darbībā esošiem vulkāniem, bet mazliet vēlāk parādīsies arī daudz karsta piltuvju-iegruvumu zemē.

„Naktī uz svētdienu, 24. aprīli, vulkānam Kļučevskij tika fiksēti pelnu izmetumi līdz 6 km virs jūras līmeņa.

24. aprīlī. Gvatemalā novērojama vulkāna Santa-Marija visaugstākā eksplozīvā aktivitāte pēdējo gadu laikā. Vulkāns izmet pelnus 4,5-5 km augstumā virs krātera un izverd piroklastītu straumes. Tuvu esošie ciemi ir pelnu apbērti.

25. aprīlī, Itālijā vulkāna Etna rajonā, fiksēts seismiskās aktivitātes lēciens. Vulkanologi atzīmē vibrācijas giganta nogāzēs, kā arī siltuma anomāliju parādīšanos krātera dienvidaustrumu rajonā. Kā pavēstīja Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV), siltuma anomālija pēdējās dienās ir kļuvusi intensīvāka. Pēdējie novērojumi liecina, ka Etna mostas un gatavojas jauniem spēcīgiem izvirdumiem. http://earth-chronicles.ru/news/1-0-4

3. Taču pats interesantākais ir tas, ka, iespējams, ir izmainījusies ūdens struktūra planētas iekšienē. KĀ?

„Sensacionālu atklājumu izdarījuši amerikāņu fiziķi: viņi ir konstatējuši absolūti jaunu ūdens molekulas stāvokli – netipisku nevienam no trim pazīstamajiem agregātstāvokļiem. Kā zināms, ūdenim ir trīs galveni agregātstāvokļi – šķidrs, ciets un gāzveidīgs.

Taču zem liela spiediena un šaurā telpā ūdens molekulas demonstrē vēl vienu stāvokli un turklāt dzīvo nevis pēc klasiskajiem, bet fizikas kvantu likumiem.” (Tieši tādos apstākļos atrodas ūdens Zemes iekšienē!)

„Molekulas demonstrē tunelēšanās kvantu efektu, pārvarot potenciālu barjeru. Pētījums parādīja, ka ūdens molekulas atomi „delokalizējas” telpā seššķautņu kanāla iekšienē, tas ir, tiem nav kaut kādas vienas orientācijas. Tie vienlaikus atrodas visās sešās iespējamās pozīcijās.

Vienkāršā valodā šo fenomenu var aprakstīt sekojošā veidā. Iedomāsimies ūdens molekulu seššķautņu kanālā. Molekulā ir skābekļa atoms, kurš ir izvietots gandrīz precīzi pa kanāla centru, bet ūdeņražu pāris ir vērsts pret vienu no sešām kanāla sieniņām. Pagriezties kanāla iekšienē un pāriet no vienas orientācijas citā ūdens molekula fiziski nevar – kanāls tam ir pārāk šaurs – precīzāk, tā uzskatīja agrāk.

Darba gaitā noskaidrojās, ka ūdens molekula tomēr var izmainīt orientāciju no vienas sieniņas uz citu, turklāt neieņemot kaut kādu vidēju stāvokli – tā tunelējas no pagrieziena sākuma punkta beigu punktā (pārvarot to pašu potenciālu barjeru starp diviem iespējamiem stāvokļiem). Turklāt, tā kā visi seši stāvokļi ir ekvivalenti, tad tunelēšanās notiek starp visiem stāvokļiem vienādi. To ir sarežģīti stādīties priekšā, operējot ar klasiskās fizikas jēdzieniem, taču var iztēloties, ka ūdeņraža atomu pāris molekulā H2O it kā „izsmērējas” kanāla iekšienē, veidojot kaut ko līdzīgu blīvuma barankai ap kanāla centru.

Interesanti, ka, lai ūdens molekulas pārietu tuneļa stāvoklī, nepietiek, ka tās „iedzen” jebkurā šaurā dobumā. Kā parādīja datora aprēķini, ūdens molekulas pāriešanas tuneļa stāvoklī „katalizators” ir berila kristāla struktūras svārstības.

Vēl viens interesants fakts ir tāds, ka tā sauktajam „berila ūdenim” nav dipola momenta. Kā zināms, parastos apstākļos ūdeņraža atomi ūdens molekulā ir pozitīvi lādēti un „skatās” uz vienu pusi, bet skābekļa atoms, kurš lādēts negatīvi, – uz otru. Taču minerālā ūdens molekulai vispār nav pozitīvi un negatīvi uzlādētu „polu”. http://earth-chronicles.ru/news/2016-04-27-91606

Protams, šis atklājums izraisa jaunu jautājumu lavīnu...

Starp citu, ūdens, nomainījis struktūru, iespējams, nomainīs arī krāsu?

16 04 29 08

„16.04.26. Melnā jūra pie Krimas krastiem nokrāsojusies dzeltenā krāsā.” http://earth-chronicles.ru/news/

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

Pievienots 29.04.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/dnevnik-perechoda-krach-magnitosferi-zemli-na-paru-chasov

Tulkoja Jānis Oppe