Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - PĀREJAS DIENASGRĀMATA. “TIKŠANĀS AR REPTILOĪDIEM” 2015. g. septembris un oktobris

15 12 02 01

Ne tik sen masu informācijas līdzekļi vienkārši apbēra mūs ar biedējošu informāciju par gaidāmo satikšanos ar ārpuszemes reptiloīdu rasi. Tihoplavi uzdeva šo jautājumu Astrusam, un viņš teica: “Jā, tikšanās būs, bet pavisam ne tā, kā jūs domājat...”

Šajā mēnesī kļuva skaidrs, ko ar to domāja Astruss!

Sākumā paskatīsimies, kas notika Zemes Magnētiskajā laukā (ML) pēdējā mēneša laikā...

21. septembrī Tomskas Universitāte izlika pēdējo ML attēlu, un tās iekārtas izgāja aiz skalas (tās automātiski atslēdzas tādā situācijā, lai nenodegtu) līdz pat 16. novembrim. Kas tādos brīžos notiek uz planētas, Dievs vien zina.

Tiesa, dažās dienās, piemēram, 13. oktobrī, ierīces negaidīti uz dieniņu ieslēdzās. It kā kāds speciāli ir gribējis parādīt dažus Magnētiskā lauka parametrus! (skat. 1. att.)

15 12 02 02

15 12 02 03

1. att. 2015. g. 13. oktobris. ML komponentes (attēla augšējā daļa), ML perturbāciju līmenis (apakšā)

 

ML perturbāciju līmeņa rādītājs 13. oktobrī uzlēca līdz 550 gammām! Kas ir 11 reizes augstāk nekā parasti (sk. 2. att..)

Bet magnētiskā lauka komponenšu grafiks gammās šajā dienā bija izbūvēts ideāli harmoniski – katrā virzienā ML sprieguma vektora komponentes izrādījās nedabiski precīzi vienādas (pa 1000 gammām). Kā nopelns tas ir, mēs varam tikai domāt. Iespējams, tas notika, pateicoties kosmosa kuģu armādām, kuras šajā laikā saimniekoja Saules vainagā?

http://oko-planet.su/phenomen/phenomenday/295646-poyavlenie-zagadochnyh-obektov-u-solnca-uchastilos.html

Un turpina saimniekot tieši pašlaik (Sk. Video uz 2015.11.25 http://earth-chronicles.ru/news/2015-11-26-86481)

Izziņa. Jebkurā punktā magnētiskā lauka sprieguma vektoru B var sadalīt komponentēs, kā tas parādīts 1. att. (augšējā daļa). Tiek izmantota B sadalīšana ziemeļu (X) un austrumu (Y) komponentēs. Par trešo kalpo vertikālā komponente Z, kura tiek uzskatīta kā pozitīva, ja B ir vērsts uz leju. Spriegumi Z, X, Y tiek mērīti gausos (Gs) vai gammās.

15 12 02 04

2. att. ML perturbāciju parastā ilggadīgā aina, kura nepārsniedz 20-40 gammas.

 

Šajos mēnešos ar cilvēkiem KAUT KAS NOTIKA. Cilvēku organismi neizturēja. Aizgāja pazīstamais zinātnieks un rakstnieks V.J. Tihoplavs.

“Tieši sinhroni mērot leikocītu koncentrāciju asinīs un Zemes magnētiskā lauka perturbācijas, noskaidrojās, ka tie mainās praktiski vienlaicīgi. Zemes magnētiskā lauka vertikālā komponente mainās diennakts laikā, un tas ved pie eritrocītu nogulsnēšanās asinīs ātruma mainīšanās, veidojas asinsķermenīšu agregāti (veseliem cilvēkiem mazākā mērā), tas ir, asinis kļūst biezākas. Tādas asiņu sabiezēšanas dēļ pasliktinās skābekļa apmaiņa, un pirmie, kuri reaģē uz skābekļa trūkumu – tās ir smadzenes un nervu gali.

Pētījumi dažādās pilsētas rāda, ka hemoglobīna un eritrocītu izmaiņas asinīs raksturs ir līdzīgs un ir saistīts ar globālajām ģeomagnētiskās aktivitātes izmaiņām.” Magnētiskā lauka ietekme uz cilvēku. Med. Statistika.

http://vestishki.ru/content/%D0%B2%D0%BB%D0%B8%D1%8F%D0%BD%D0%B8%D0%B5-%D0%BC%D0%B0%D0%B3%D0%BD%D0%B8%D1%82%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE-%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D1%8F-%D0%BD%D0%B0-%D1%87%D0%B5%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D0%BA%D0%B0

No Āfrikas sākās lielā tautu staigāšana. Iespējams, magnētiskā lauka lēcieni bija tam par iemeslu. (Sk. tumši zilos pīķus 3. att. grafikā. Agrāk, daudzus desmitus gadu, spēcīgi pīķi tika novēroti tikai ziemeļpolā (sarkanā līnija). Bet tagad VISAS pārējās stacijas fiksē daudz lielāku magnētiskā lauka spēku. Piemēram, Eiropa – zaļā līkne).

http://www.epochtimes.ru/prints-charlz-obyasnil-sirijskuyu-vojnu-izmeneniem-klimata-99007031/

15 12 02 05

3. att. Augstie pīķi grafikā 2. un 16. oktobrī – tie ir ML jaudas lēcieni Dienvidāfrikā. Tie turpinās arī pašlaik, novembrī. Vēl vairāk, pieaug arī to ilgums.

 

Kas vēl tika pamanīts pa šo laiku?

Valstij pārvēlās pāri vīrusu slimības vilnis. Ne visi pagaidām izrādījās pret to uzņēmīgi. Varētu šķist, ka tur nav nekā dīvaina... Dīvaini bija tikai simptomi – temperatūra zem 39 grādiem, galva absolūti svaiga. Kaut kas ķermenī notika trīs dienas, bet pēc tam viss noslēdzās ar mokošu klepu, kurš skaidri nebija saistīts ar plaušām. (Kā izrādījās – klepus bieži pavada klejojošā nerva transformāciju. Pagājušajā rakstā mēs pieminējām, ka augusta beigās notika “kontakts-mijiedarbība ar ārpuszemes civilizāciju. Un to, ka ir sākušas aktivizēties reptiļa smadzenes”.)

Šeit interesanti ir divi momenti – klejojošais nervs un vīrusi.

Vīrusi – tā ir ļoti interesanta lieta. No vīrusiem sastāv mūsu DNS “atkritumu” daļa par 90%. Nesen zinātnieki konstatēja, ka vīruss pat spēj modināt ģenialitāti utt. Šķiet, arī šim vīrusam ir savs uzdevums – vismaz viņš veicināja mūsu uzmanības pārslēgšanos. Par nepieciešamību to izdarīt – iet IEKŠIENĒ – jau sen runā visas pasaules apskaidrotie. Taču ir ļoti grūti saprast, ko viņi ar to domā.

Kā tas notika ar mums, un pie kā tas noveda...

(Ņina): “Kad man temperatūra uzlēca zem 39 grādiem, mēs nopirkām termometru un sākām novērot (bez zālēm). Izbrīnīja tas, ka turklāt galva bija absolūti svaiga, tikai ķermenī noritēja kaut kādi procesi. Bet tādas augstas temperatūras trešajā dienā es pēkšņi savā iekšienē ieraudzīju zibeņu kaskādi neona krāsā, kuri gāja klāt visiem orgāniem. Turklāt ļoti skaidrs, plats zibens bija kreisās plaušas un sirds rajonā, bet cits – aklās zarnas rajonā.”

Izrādās, es biju ieraudzījusi klejojošo nervu! Tas mani tā pārsteidza, ka es sāku pētīt...

Cilvēks – tā ir “piltuvju”, čakru, sistēma. Viņš pieņem plūsmas no augšas no Kosmosa, un no apakšas, kuras formē Zemes Magnētisko lauku. Turklāt mums ir čakras, arī piltuves, kuras uzķer savu porciju no daļiņu horizontālajām plūsmām...

15 12 02 06

4. att. Cilvēka čakru sistēma.

 

Krievu zinātnieks Šipovs G.I. apgalvo, ka “Starp smadzeņu garozu un fizisko vakuumu notiek apmaiņa ar neizkropļotu informāciju – tās pārvadīšana no smadzeņu struktūrām uz fiziskā vakuuma līmeni un atpakaļ – no fiziskā vakuuma spinu struktūrām (torsionu laukiem) pie uzbudināto neironu mozaīkas radīšanas... No cilvēka spējas apstrādāt informāciju aug spēja pretoties slimībām.”

Pēdējā apgalvojuma iedvesmoti, piedāvājam jums “apstrādāt” kādu informāciju, kura tiešā veidā skar jūsu veselību.

Atgriežamies pie klejojošā nerva. Klejojošais nervs (vaguss) (Sk. 5. att.) savieno reptiļu smadzeņu divas daļas – pašas reptiļu smadzenes un kuņģa smadzenes.

15 12 02 07

5. att. X-pāris. Klejojošais nervs (vaguss).

 

“Par savu izcelsmi šīm apbrīnojamajām smadzenēm ir jāpateicas tam, ka vissenākajiem cauruļveidīgajiem senčiem bija tas, ko sauc par “reptiļu smadzenēm” – primitīvu nervu sistēmu.

Embrijiem nervu sistēmas formēšanās agrīnajā stadijā sākotnējais šūnu sabiezējums sākumā sadalās. Pēc tam viena daļa pārveidojas centrālajā nervu sistēmā, bet otra – klejo pa ķermeni, kamēr neizrādās kuņģa-zarnu traktā. Šeit viņa pārvēršas autonomā nervu sistēmā, un tikai vēlāk abas šīs sistēmas savienojas ar vagusa (klejojošā nerva) – speciālas nervu šķiedras – palīdzību.

Tātad organisma sarežģīšanās procesā parādījās būtnes ar galvas smadzenēm, bet atlikusī reliktā sistēma pārveidojās centrā, kurš vada iekšējo orgānu darbību.

Ir jāatzīmē, ka šī autonomā sistēma izceļas ar ārkārtīgu sarežģītību un sakaru attīstītību, un viņai piemīt tie ķīmiskie savienojumi, kuri ir tik raksturīgi galvas smadzenēm.

Tās nav muguras vai kaulu smadzenes, šis veidojums, kurš ir cilvēkam kuņģa-zarnu traktā, tik ļoti atgādina īstas smadzenes, ka to pelnīti var saukt par “otrajām smadzenēm”.

Daži neirogastroenterologi nešaubās, ka šīs smadzenes ir iesaistītas cilvēka intelektuālajā darbībā.

Tika noskaidrots, ka barības vadu, kuņģi, zarnu traktu izklājošo audu krokās ir komplekss no nervu šūnām, kuras apmainās ar signāliem ar speciālu vielu – neirotransmiteru – palīdzību.

Tas šim kompleksam ļauj strādāt neatkarīgi no galvas smadzenēm. (Piemēram, viņš nodrošina kustības funkciju. Karā bija gadījumi, kad kareivis turpināja skriet ar norautu galvu.)

Tāpat kā galvas smadzenes, viņš spēj apmācīties.

Tāpat kā galvas smadzenēm, šo “smadzeņu” barošanu nodrošina gliālās šūnas, viņām ir tādas pašas šūnas, kuras atbild par imunitāti, tāda pati aizsardzība.

Līdzību pastiprina tādi paši neirotransmiteri, piemēram, serotonīns, dopamīns, glutamāts, tādas pašas olbaltumvielas-neiropeptīdi.”

http://www.orgdosug.ru/pub.php?pid=819&cid=193

 

“Cilvēkiem ir 3 fiziskās smadzenes (cita citā, katra ar unikālām funkcijām), formējošas bāzi domāšanai, kuru mēs attīstām samērā ar pieaugšanu. (6. att.)

  • Retikulārās smadzenes (reptiļu smadzenes)
  • Emocionālās smadzenes (limbiskās smadzenes)
  • Cerebrālās smadzenes (galvas smadzeņu cerebrālā garoza)

Ir arī ceturtā sistēma, kuru var nosaukt par Integrācijas (Veseluma) Sistēmu. Tā sāk darboties, kad mēs svarīga mērķa sasniegšanai apvienojam visas trīs sistēmas ar iekšējās regulēšanas palīdzību.

15 12 02 08

6. att. Trīs smadzeņu sistēmas.

 

Retikulārās smadzenes (reptiļu smadzenes)

Pašas senākās iekšējās smadzenes – sākot ar pirmajiem abiniekiem. Tām ir vairāk nekā 100 milj. gadu. Šis mazais palielinājums uz galvas smadzeņu stumbra atrodas mugurkaula stumbra augšpusē.

Viņa galvenā funkcija – izdzīvošana. Viņš reaģē neparastā ātrumā, kad dzīvība ir briesmās vai kaut kas draud ķermenim. Viņš aizstāj apzinātas domas. (Piemēram, jūs atraujat roku no karstas plīts, vēl pirms apzināti fiksēsiet faktu, ka plīts ir karsta.)

Taču reizēm viņš jauc iedomātas briesmas ar reāliem draudiem. Tāpēc bieži stājas ceļā transformējošām izmaiņām, kamēr nepārliecināsies, ka ķermenim briesmas nedraud. Bieži gūst virsroku pār saprātu, nevajadzīgi iesaistot jūs kaujas vai atkāpšanās režīmā.”

http://library.proc0aching.com/rb/kak-funkcioniruet-mozg.html#.VlsZxtLhDIU%29

 

Atgriezīsimies pie KONTAKTA ar citu civilizāciju.

Tiek uzskatīts, ka tieši reptiļu smadzenes pilda informācijas no augstākajām un daudzdimensionālajām dimensijām raidītāja un uztvērēja funkcijas un tieši caur viņām izpaužas tas, ko mēs saucam par zemapziņu.

Emocionālās smadzenes (zīdītāju smadzenes) – limbiskā sistēma zīdītājiem dāvā jūtu dzīvi.

Savu attīstību sāka ap dinozauru laikmeta beigām, pirms 50 milj. gadu. Viņas aptver galvas smadzeņu stumbra virsotni kā mazs cimds.

Viņu struktūra un uzdevums padara augstākos dzīvniekus, piemēram, kaķus, suņus un ziloņus, par mūsu evolucionārajiem brāļiem. Viņu smadzenes ir identiskas mūsējām par 98%.

Retikulārās un limbiskās smadzenes strādā kopā ilgu laiku un ir attīstījušās par netraucēti strādājošu sasaisti.

Kopā viņas nodrošina aktīvu atmiņu un reālu uztveri. Tas nozīmē, ka jūsu emocionālās smadzenes pārnes pagātnes mācības uz tagadnes momentu, momentu “tagad”, un nedomā par nākotni vai tālejošām sekām. Citiem vārdiem, viņas vienoti sasaista visas atmiņas, un pakalpīgi “pielej eļļu ugunī”, uzvirmojot mūsu emocijām.

Vēl vairāk, viņas īpaši rūpējas, lai viss paliktu, kā ir. Un, kad jūs jūtat pretošanos izmaiņām, tas nozīmē, ka emocionālās smadzenes vada jūsu saprātu.

Un vēl – viņas operē ar jēdzieniem “jā vai nē”, “labi vai slikti” bez jebkādiem pustoņiem vai nokrāsām.

 

Izrādās, mēs sākotnēji esam bijuši nolemti dualitātei!

“Zinātnieki ir atklājuši, ka reptiļu smadzeņu “nosacījuma” refleksi pārveidojas neiroķīmiskos un hormonālos procesos. Hipotalāms regulē neiropeptīdus, kuriem piemīt duālisms, kuri reizēm uzvedas kā hormoni (ķīmiskas vielas, kuras izraisa izmaiņas organisma funkcionēšanā), dažreiz kā neiroraidītāji (ķīmiskas vielas, kuras izraisa galvas smadzeņu funkcionēšanas izmaiņas). Ja viņi uzvedas kā neiroraidītāji galvas smadzenēs, tad nodrošina jaunu celiņu atvēršanos, kas nodrošina informācijas daudzuma (pašās ikdienišķākajās lietās), apstrādājama laika vienībā, palielināšanos. Kas ved pie atklāsmes, pasaules “jauna redzējuma”.

Kad neiropeptīdi (emociju molekulas) pamet smadzenes un sāk darboties kā hormoni, viņi mijiedarbojas ar visām sistēmām, ieskaitot imūnsistēmu. Neiropeptīdu paaugstināta aktivitāte izraisa spējas pretoties slimībām paaugstināšanos, iekšēju labas pašsajūtas sajūtu, cerības un prieka uzvirmojumu slimniekam.” Šipovs G.I.

 

Šī smadzeņu daļa jau ir sociāla. Emocionālās smadzenes augstāko prioritāti atdod grupas, ģimenes, cilts izdzīvošanas problēmai. Ir svarīgi saprast, ka, pirms cilvēkā notiks transformējošas izmaiņas, emocionālajām smadzenēm ir jābūt pārliecinātām, ka visa grupa ir drošībā.

Bet! Viņu sakaru sistēma ar asociatīvajām atmiņām bieži stājas ceļā jebkurām izmaiņām!

 

Iespējams, tāpēc, tikai pirms 2.5 milj. gadu, parādījās vēl viena sistēma – Cerebrālās smadzenes.

Šīs smadzenes ir tūkstoš reižu elastīgākas nekā “ieradumiem uzticīgās” emocionālās smadzenes. Viņas spēj vizualizēt tēlus, plānot nākotni, salīdzināt un izbrāķēt idejas – un to visu milzīgā ātrumā.

Cerebrālās smadzenes notikumu attēlojumu formē tā, it kā tas notiktu ar kādu citu, gluži kā mēs skatāmies kino, tad emocionālā komponente ievērojami pazeminās, un mēs brīvi izgudrojam dažādas pieejas problēmas risinājumam. Mēs esam režisori savā šovā!

Piedevām, cerebrālās smadzenes ir arī “kooperatīvas”, vizualizējot lēmumu pieņemšanas stratēģiskās metodes uzreiz pašu svarīgāko problēmu galvenajai grupai. Tie, kuri spēj optimāli izmantot cerebrālās smadzenes ar viņu bagātajām vizualizācijas iespējām, gan ilgāk izdzīvos, gan gūs sekmes.

(Pašreizējā laikā mēs tādas kooperācijas piemēru redzam jau valstu līmenī – apvienojot pūliņus pret terorismu.)

 

Bet! Pats lielākais spēks piemīt tiem, kas mērķa sasniegšanai apzināti apvieno visas trīs sistēmas ar iekšējās regulēšanas palīdzību. Tas tad arī ir VESELUMS.

Atgriezīsimies pie KONTAKTA ar citu civilizāciju.

Daži zinātnieki apgalvo, ka “tieši reptiļu smadzenes pilda informācijas no augstākajām un daudzdimensionālajām dimensijām raidītāja un uztvērēja funkcijas un tieši caur viņām izpaužas tas, ko mēs saucam par zemapziņu”.

Mums liekas, ka šeit runa ir par ZEMapziņu, kurai ir lielāks SPĒKS nekā apziņai cilvēku vairākumam, ja ne visiem. (Speciāla statistika, 2015. g., apgalvo, ka 99% procenti cilvēku izmanto tikai smadzeņu reptiļu un limbisko daļu.) Reptiļu smadzenes rūpējas par izdzīvošanu. Taču neviens nepievērš uzmanību tam faktam, ka izdzīvošana vienmēr norit kaut kādā apkārtējā vidē...

Kāpēc pašlaik MOSTAS REPTIĻU smadzenes? Nu tāpēc, ka mēs PĀREJAM uz CITU kosmiskās telpas daļu kopā ar Saules sistēmu, uz citu vidi. Tā kā visi kosmiskie procesi ir cikliski, tad var pieņemt, ka mēs ne pirmoreiz izrādāmies tādā situācijā... Bet reptiļu smadzenēs ir ierakstīta ZINĀŠANA izdzīvošanai TUR. Lūk, viņas tagad arī mostas. Un automātiski MODINA limbisko daļu, kurā ierakstītas TO dzīvju jūtas un emocijas, TAJĀ APKĀRTĒJĀ VIDĒ. (Nu, protams, emocijas, iegūtas 2.5 milj. gadu laikā, arī.)

Bet Garoza – tā ir ļoti jauna virsbūve virs visas šīs senās konstrukcijas. Viņa ļauj radīt kaut ko JAUNU. Cilvēcei tādai jaunradei bija dots 2.5 milj. gadu... Nav svarīgi, ka mēs no jauna radījām “velosipēdus”, jo katrai videi ir AIZSEGS no iestrādēm citās vidēs! Mēs MĀCĪJĀMIES RADĪT PATSTĀVĪGI. Mēs mācījāmies pārvaldīt savas emocijas...

Lai izdzīvotu ķermenī (bet tas ir mūsu galvenais uzdevums) – ir JĀIESLĒDZAS CITAM refleksu spektram, citiem reflektoriem sakariem. Visdrīzāk tas mūsos ir, un jaunie dzīves apstākļi to pašlaik aktivizē. Un mēs pēkšņi kļūsim telepāti, staigāsim pa ūdeni, levitēsim? Nezinu...

Šķiet, pašlaik cilvēce (un katrs atsevišķi) liek eksāmenu par šiem 2.5 milj. gadu. Aizsargā tiesības uz izdzīvošanu VISAI cilvēcei citās, spēcīgākās kosmiskās plūsmās, ar citādu smadzeņu struktūru. Ar tiesībām RADĪT nevis iznīcinot, bet veidojot.

 

Nevaru sagaidīt mūs apsveikt! TIKŠANĀS AR “REPTILOĪDIEM” IR NOTIKUSI!

Viss notika pavisam ne tā, kā mēs domājām. Kāds gatavojās karam ar viņiem, kāds sapņoja “paspiest roku”, bet reptiļu smadzenes klusi ieslēdzās – aktivizējās viņu apakšējā daļa – kuņģa smadzenes un klejojošais nervs. Viņas tad arī ķērās pie mūsu iekšu “pārlūkošanas”, paralēli pieslēdzot limbisko smadzeņu atbilstošās daļas (paplašinot jaunā pieņemšanas lauku, turpinot likt atzīmi pēc dualitātes likuma. Tā nu viņas ir ierīkotas). Aizsteidzoties priekšā, teiksim, ka, kad transformācija ķermenī un jaunā daudzums pārsniegs zināmu robežu – mūsos iestāsies mierīgums, kuru mēs sākumā uzskatīsim par vienaldzību...

Kā mēs varam sajust šo ļoti spēcīgo visa organisma PĀRKĀRTOŠANOS? Dažādi. Tā kā tas attiecas uz VISU iekšējo orgānu vispārēju pārskaņošanos, bet viņi katram mums ir dažādā stāvoklī, tad var izvirzīties un sākt skanēt vājās vietas.

Mēs sajutām, ka ir sabojājusies visa kuņģa-zarnu trakta darbība, it kā viss būtu nonācis haosā... (no mīnusa uz plusu – no aizcietējuma uz caureju...) Piemēram, mums, svaigēdājiem, pēkšņi strauji paaugstinājās kuņģa skābums. It kā būtu notikusi kuņģa atjaunošanās pati par sevi...

Tā kā klejojošais nervs nes kustības šķiedras rīkles šķērssvītrotajai muskulatūrai, mīkstajām aukslējām un palatālajam aizkaram, uzgāmuram, kuri atbild par rīšanas aktu un cilvēka runu – balss kļūst sēcoša vai pazūd, rīšanas reflekss var būt pazudis (cilvēks var aizrīties ar pirmo ūdens malku). Papildus tam, uz laiku var būt novērojama tahikardija un aritmija. Tiek skarts klepošanas reflekss.

Klepu izraisa ne tikai plaušas, bet bieži arī citi orgāni, piemēram, liesa, kas mums arī bija novērojams.

Gremošanas trakta dziedzeru aparāta fermentatīvās darbības nomākšana, kalcija absorbēšanas samazināšanās, kuņģa-zarnu trakta perilstatikas pastiprināšanās – viss kopā izskatās kā organisma pilnīga izbalansēšanās!

Bet riska grupā šajā laikā nonāk guļošie slimnieki. Rīšanas refleksa vājināšanās ved pie siekalu, bet reizēm arī barības sakrāšanās slimnieka mutes dobumā, klepošanas refleksa pavājināšanās, šķidrumam un cietas barības gabaliņiem nonākot balsenē. Tas viss rada apstākļus, lai slimniekam attīstītos aspirācijas pneimonija.

To visu mēs uzskaitījām, nevis lai nobiedētu, bet lai jūs varētu orientēties nākamajos tāda vīrusa viļņos, kuri neapšaubāmi vēl būs.

Nu, un rakstu beigsim ar labu jaunumu.

Vēl augustā, noskaņojies uz “gludajām strēmelītēm” (7. att.), kuras sāka parādīties grafikā, Krievijas platumā (Lietuvas stacija), J.V. Kretovs teica: “Sāk atklāties Senās Zināšanas. Nevis konkrēti kaut kāda viena mācība, bet visu mācību summa.”

15 12 02 09

7. att. Tādas gludas līnijas pirmoreiz fiksēja 2015. g. 18. martā stacija, kura atrodas Lietuvā (Krievijas platums), un tagad tiek fiksētas ar apskaužamu atkārtotību.

 

Tātad, ja atļausiet, atgriezīsimies pie sevis... Mūsu uzmanība negaidot pārslēdzās uz cilvēka meridiānu sistēmu. UZ IEKŠU.

Ja godīgi, mēs vairākas reizes savā dzīvē veltīgi bijām mēģinājuši tikt skaidrībā ar meridiānu sistēmu... Iespējams, tagad “senā zināšana” ir vienkārši pamodusies mūsu iekšienē? Tāpēc, ka mēs pāris nedēļās tikām skaidrībā ar šo labirintu, un uzreiz viens uz otra sekmīgi izmēģinājām jaunās zināšanas. Kas ļāva pilnīgi savest kārtībā to haosu, kurš pēkšņi bija izveidojies organismā.

Tagad jau ir SAPROTAMS, ka mūsu uzmanībai ir jābūt pievērstai izmaiņām enerģētiskajā ķermenī. Ķermeņa enerģētisko kanālu (meridiānu) caurlaides spējai ir jābūt PIETIEKOŠAI, lai pieņemtu jaunos SPĒCĪGOS enerģētiskās informācijas viļņus! Citādi neizdzīvot.

Interesanti, ka tajā brīdī, kad es sajutu, ka kanālu sistēma ir nogūlusies man galvā, es pēkšņi sajutu kādu aiz savas muguras. Tas bija aizgājušais (man ir precīza tādas klātbūtnes zīme). Sāku uz viņu noskaņoties un skaidri ieraudzīju ainu – VISIEM cilvēkiem uz Zemes ir absolūti tīri kanāli, visi mirdz, visi ir absolūti veseli!

Šī informācija mani iedzina stuporā. Es jautāju, ar ko tad nodarbojas cilvēki? Jo parasti viņi tērē milzums laika, ārstējot sevi un tuviniekus. Un ar ko nodarbosies ārsti un dziednieki? Un ar ko nodarbotos jūs?

Varbūt ir vērts tieši šodien par to padomāt...

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 02.12.2015

http://www.sanatkumara.ru/stati-2015/dnevnik-perechoda-vstrecha-s-reptiloidami

Tulkoja Jānis Oppe