Нина Терехова и Сергей Бублик – На Земле был симпозиум инопланетян. 18 мая он закончился

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Uz Zemes bijis citplanētiešu simpozijs. 18. maijā tas beidzies

 

(Atskaite par Projektu, 2020. g. aprīlis-maijs)

Atgādinām, ka mūsu pastāvīgā grupa jau daudzus gadus piedalās Projektā. Tas ir pētījums, vērošana, kā notiek tā sauktais Pārejas process uz mūsu planētas. Šajā procesā piedalās arī citas civilizācijas. Mums manāmi palīdz. (Var vietnē paskatīties “Atskaites par Projektu”.) Tā vai citādi, viņi stādījās mums priekšā. Tā turpinājās līdz 2018. g. jūnijam, kamēr mūs nenodeva “Citiem”. Kā parādīja laiks, “CITI” – tās ir daudzas citas civilizācijas, kuras uz mūsu planētas ieradās 2018. gadā! (Sīkāk [1].)

Vai ne viņas tagad 2020. g. 18. maijā tūkstošos NLO atstāja mūsu planētu?

20 05 28 01

1. att.

Tātad.

2020. g. aprīļa vidū Jurijs Vasiļjevičs (Юрий Васильевич Кретов) deva kārtējo RITUĀLU Projektam. Attēlu, lai koncentrētos. “Divas pussfēras pa labi un pa kreisi ieliektu spoguļu veidā zināmā attālumā viena no otras. Vidū, starp tām – kā savērpta stieple, līdzīga DNS. Tas viss ir blīvs. Balts.”

Aplūkojot attēlu, mēs atcerējāmies, ka 2014. gadā mums bija pacients, jauns vīrietis. Sauksim viņu nosacīti par Borisu. Viņam bija konstatēta Behtereva Slimība. Taču slimības cēloni ārsti norādīt nevarēja…

“Ārsti atzīst, ka šobrīd Behtereva Slimības attīstīšanās cēlonis nav zināms.

Galvas smadzeņu galvenā neirona vai neironu ceļu bojājumu gadījumā rodas patoloģiski refleksi. Tie izpaužas kā jaunas saiknes starp ārējiem kairinātājiem un organisma atbildes reakciju uz tiem, kuras nevar saukt par normu. Tas nozīmē, ka cilvēka ķermenis neadekvāti reaģē uz fizisku kontaktu salīdzinājumā ar normālu cilvēku bez patoloģijām. Tādi refleksi liecina, ka cilvēkam ir kādas psihiskas vai neiroloģiskas slimības.

Zinātnieki izšķir 3 cēloņus:

1. Iedzimta predisponācija un specifiskas ģenētiskas īpatnības. Gēna HLA-B27 nesēji.

2. Taču viens no gēna HLA-B27 nesējiem saslimst, bet citi nē. Slimību iedarbina vīrusu infekcijas, saaukstēšanās, dažādas traumas un slēptas infekcijas. (Jautājums. Vai ne tādēļ tika aktivizēts koronavīsuss, lai izprovocētu Behtereva Slimības sākuma stadiju un piekoriģētu organismu, ja viņam vēl piemīt elastība?)

3. Nesen zinātniekiem kļuvis skaidrs, ka Behtereva Slimība daudzējādā ziņā ir psihosomatiska slimība, ko izprovocējusi pacienta nervu sistēma un psihe, kā arī ieildzis un spēcīgs stress. Slimību izraisa vai nu pastāvīgi aizturētas dusmas, vai arī psiholoģiskas elastības trūkums summā ar vilšanos ģimenes attiecībās, darbā vai dzīvē. Kad cilvēks asi izjūt nespēju izmainīt situāciju, viņā uzzied žēlums pret sevi un pastāvīgi apspiežamas dusmas uz dzīves apstākļiem.

Mēs toreiz palūdzām Jurijam Vasiļjevičam veikt Borisa problēmas diagnostiku.

Kretovs: “Jebkuram organismam ir divi ieliekti spoguļi. To centriem ir jāatrodas zināmā attālumā vienam no otra (no 4 cm līdz 60). Un jābūt centrētiem vienam attiecībā pret otru.

Borisa organisms uzskata, ka viņa labā puse bīdās pa labi.”

Ir traucēts centrējums! Jurijs Vasiļjevičs deva “rituālu” sistēmas harmonizēšanai…

Ārstēšanās sākums – 23.06.2014. Sākumā pazuda sāpes krustos (pārgāja uz kakla, galvas un mugurkaula krūšu daļas rajonu). Sāka stāvēt daudz taisnāk – pamanīja apkārtējie. Sāka veikt ilgus braucienus mašīnā, pat ārpus pilsētas.

Bet pēc gada (09.07.2015.) visi refleksi atjaunojās, un mēs burtiski lēkājām no prieka!

 

Atgriezīsimies pie projekta.

Kad mēs sākām koncentrēties uz rituāla shēmu, katram no mums, negaidīti, uz līdzenas vietas, pēkšņi parādījās Behtereva Slimības agrīnie simptomi:

Ņina. Krusti sāka sāpēt uz līdzenas vietas. Sāpes dīvainas, sajūtamas guļus, īpaši uz rīta pusi. Miegs pārbīdījies par 2 stundām.

Sergejs. Miegs pazudis. Krustus pēkšņi esmu sācis just.

Oļa, Darīna, Ira. Sāpes pēdā, ceļgalos.

Taņa S. Mugura sāp, krusti, roka sāp, kura pēc lūzuma, sākusi tirpt āda gurnos.

Taņa T. Nepatīkamas sajūtas bija Ahileja cīpslā, sāpēja zem ceļgaliem.

Gaļa. Problēma ar krustiem jau kopš aprīļa. Negaidīti sāku just smagumu un sāpes plecos. Kaklā arī. Ar ceļgaliem nesen sāka rasties problēmas. Pats interesantākais – sāpju sajūtas rodas, kad apguļos, īpaši kreisajā kājā.

Ļuda. Sāpes labajā plecā un ceļgalos kļuvušas mazākas. Bet kaklā izjūtu diskomfortu.

Nataša (ne Krievijā). Neko nesajutu.

 

(Ārstu viedoklis: Behtereva Slimība apmēram 10% gadījumu sākas ar kakla vai krustu radikulītu – slimais jūt tā saukto dūrēju no kakla uz roku vai no krustiem uz vienu/abām kājām. Kaut gan ankilozējošais spondilīts sākas pakāpeniski. Sākumā simptomātika ļoti atgādina parastās osteohondrozes pazīmes. Pacientu satrauc mērenas sāpes krustos, kas pastiprinās pēc atpūtas vai miera, kā arī laikapstākļu svārstību gadījumā. Toties pēc sildīšanas un pat mēreniem fiziskiem vingrinājumiem diskomforta pazīmes mugurā būtiski samazinās.)

 

Jūs teiksiet, ka tamlīdzīgas sāpes mēdz būt katram, taču mūsu gadījumā tās bija kaut kādas dīvainas, it kā fantomas, un radās uz līdzenas vietas – bez iemesla. Radās un pazuda pēc pāris nedēļām.

 

Sākām to pārdomāt…

Toreiz, 2014. g. ar Borisu, mēs atjaunojām viņa reflektorās saiknes.

Galvas smadzeņu galvenā neirona vai neironu ceļu bojājumu gadījumā rodas patoloģiski refleksi. Tie izpaužas kā jaunas saiknes starp ārējiem kairinātājiem un organisma atbildes reakciju uz tiem, kuras nevar saukt par normu. Tas nozīmē, ka cilvēka ķermenis neadekvāti reaģē uz fizisku kontaktu salīdzinājumā ar normālu cilvēku bez patoloģijām. Tādi refleksi liecina, ka cilvēkam ir kādas psihiskas vai neiroloģiskas slimības. (Konkrēti par Behtereva Slimību.)

Atkārtosimies, ka rituāla shēma Projektam pilnīgi sakrita ar cilvēka organisma uzbūves shēmu.

 

No sarunas ar Kretovu 26.05.2020.

- Iznāk, ka šī mēneša laikā mums, cilvēkiem, koriģēja reflektorās saiknes? Atjaunoja līdz sākotnējām, Radītāja iecerētajām, vai arī veica nepieciešamo korekciju turpmākajai dzīvei jaunajos apstākļos?

Kretovs: “Korekcija.”

Vai gadījumā ne tādēļ tika aktivizēts koronavīruss, kuram ir informatīva un psihiska iedarbība uz cilvēku, lai aktivizētu iespējamās problemātiskās vietas un novāktu disharmoniju, ja organismam vēl piemīt elastība?

 

KAS tika pamanīts pēdējā mēneša laikā?

Ļoti precīzi “konstrukciju” un tās iekšējo būtību ieraudzīja Nataša: “Uzreiz parādījās kāda dīvaina konstrukcija… Redzama diezgan tieva, it kā no ādas, aukla, kura apjozusi abas pussfēras un notur tās, lai neaizklīstu. Sasieta kādā speciālā mākslīgā mezglā, kā meistarīgs aizjūgs. Bet starp pussfērām, iekšējā telpā, ir kaut kas līdzīgs lodveida buķetei no sarkanām un baltām rozēm, kura neļauj pussfērām savienoties. Pussfēras izskatās pienainas, spīduma gandrīz nav, tikai niecīgs. Un divi faktori – viens atvienojošs un otrs savienojošs. Un ne šurp, ne turp… Kaut kāda viegla spriedze jūtama…”

 

No atskaišu dienasgrāmatas:

27.04.2020.

Ņina. Iztēlojos attēlu, tas uzreiz sāka balti mirdzēt un kļuva telpisks. Ļoti cieši sajutu galvaskausa iekšienē abas smadzeņu puslodes. Kāds tās paņēma rokās un sāka griezt galvaskausa iekšienē pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Pagriezt izdevās tikai mazlietiņ, par pāris grādiem, turklāt galva un galvaskauss no vietas neizkustējās. Tiku totāli iegremdēta iekš kaut kā…

Oļa. Divas pussfēras parādījās kā tora daļas ar samākslotu serdeni. Tāpēc droši vien arī sāka vibrēt sirds centrs.

Ira. Noskaņojos… Asociācija ar spuldzīti, kura pārgriezta uz pusēm, bet vidū gaismas avots, un pēc tam arī uguns, spoža, karsta, plešas platumā un draudoša. Bet sfēra kā aizsardzība pret šo uguni. Skatījos uz to, skatījos, viss pazuda, palika kaut kas gaiši-zaļš, ļoti mierīgs redzeslauks.

Ļuda. Vidus bija līdzīgs savītiem zariem. Taču no labās puses bija skaidri jūtams siltums, bet no kreisās it kā saltums. Pēc tam skaidra kustēšanās galvā un spiediens ausī.

Darīna. Pussfēras sākumā līdzīgas šaurām ziedlapiņām, pēc tam tās kļūst platākas… Pēc struktūras nav gludas, it kā sastāv no sīkām lodītēm. Nonāku šo sfēru iekšienē. Pārņem pilnīgs Mierīgums…

28.04.2020.

Sergejs. Uzlika galvā ciešu cepurīti. Spieda uz galvaskausu.

Oļa. Serdenis pēkšņi parādījās kā piramīdiņa no akmeņiem, taču tomēr palika kā stieple. Sākumā visa šī konstrukcija parādījās visās projekcijās, pareizāk, kā 5d attēls. Mainījās krāsa apkārējā telpā, taču konstrukcija palika balti zeltaina. Galvā notika procesi paura un pakauša rajonā. Atkal smalki vibrēja sirds centrs. Svētlaimīgs stāvoklis!!

Ira. Noskaņošanās procesā izspiedās sviedri, muguras pusē, jau ne pirmo reizi. Baltas pussfēras pārvēršas rokās, kuras apkampj un aizsargā zemeslodi.

Nataša. Pussfēras saplūda, taču ne taisnā līnijā, bet leņķī, un līnija ir lauzta vienā vietā. Iznāca slēdzene, kā liekot kopā puzles. Sfēra pagriezās. Iznāca siera ritulis, kā “Baby Bel” (tors).

04.05.2020.

Ņina. Pussfēras uzreiz iemirdzējās baltā mutuļojošā matētā gaismā. Pēc tam krāsa kļuva salātzaļa, taču viss kustējās un virzījās pie manis kā spēcīga siena. Ber es – pilnīgā mierā.

Sergejs. Pussfēras no iekšpuses sāka mirdzēt baltā gaismā. Izauga man apkārt kā siena.

Oļa. Uzreiz paplašināšanās galvas iekšienē, pēc tam krūtīs. Sajutu momentāna lidojuma, pārvietojuma stāvokli, kāds mēdz būt, “krītot” miegā.

Nataša. Pussfēras tiecas savienoties sfērā, absorbējot un, iespējams, izšķīdinot to, kas starp tām atrodas… Pēc tam sākas mirdzēšana, mikrouzliesmojumi balti gaišzilā neona krāsā, dzirksteļošana.

Taņa S. Pussfēras pieplakšķinājās viena pie otras un kļuva par gaišzilu sfēru, puscaurspīdīgu, un tā sāka griezties pulksteņa rādītāja virzienā ap savu asi un vienlaikus pa lielu apli plaknē, taisīja palēcienus pa sinusoīdu, pa apli, haotiski. Rokas un kājas kļuva smagas, sāka skriet skudriņas, spiediens uz galvas virsu, velk uz miegu, un es aizsnaudos uz minūtēm 10.

Taņa T. Kā tikko noskaņojos, sajutu monumentalitāti pozā, kā sastingusi figūra. Rakstu, un tāda sajūta atkal sākas.

05.05.2020.

Sergejs. Baltā neona gaisma no pusapļiem beigās nomainījās uz salātzaļu fonu. Saspieda krūtis pa joslu būtiski, kļuva grūti elpot, visu laiku mēģināju iztaisnot krūtis…

Oļa. Baltās pussfēras pakāpeniski pārvērtās varavīkšņainās, pēc tam mirdzošās. Sākumā miers, pēc tam pacelšanās (atkal sirds centrā). Stāvokli nevar izteikt vārdos!

Taņa S. Sfēra lēkāja kā bumba, vienkārši draiskuļojās, joprojām tāda pati balti gaišzila, puscaurspīdīga, iekšā sudrabaini pavedieni, es vienkārši jūtu, ka tā ir mana sfēra, viņa ir manis daļa, un viņa ielidoja manī saules pinuma rajonā, piepildīja ar varavīkšņainu gaismu un enerģiju, LIELISKI! Kaifoju un izstaroju!

Darīna. Noskaņošanās laikā viss tika pieliets ar nesaprotamu raibu gaismu, kura man parādās ne pirmo reizi, taču līdz šim nevaru aprakstīt, tāpēc ka visas zemes plāna krāsas – tas nav tas…

11.05.2020.

Darīna. Noskaņošanās laikā zaļa gaisma: dažādu nokrāsu horizontālas slejas… Esmu pussfēru iekšienē. Ir ļoti mierīgi… Pussfēras vibrē, un ir dzirdama mūzika (SKAŅA!). Augšdaļa pēkšņi sāk augt un izliekties kā rožu ziedlapiņas. Izveidojas skaists zieds, no kura centra spēcīga gaisma traucas augšup. Gaisma sāk iekrāsoties dažādās krāsās. Ļoti atgādina spēcīgu salūtu.

Ira. Bālgans gaišs fons, ķermenī ir mierīgi, tikai kakls aizmugurē saspringst – tas saistīts ar stāju. Ne pussfēras, ne plaukstas neparādās. Un, kaut gan skatos jaunumus, lasu daudz visu ko internetā, vīruss mani nesatrauc, tikai žēl, ka atvaļinājums aprīlī nojuka.

12.05.2020.

Taņa S. Pussfēras atkal kolapsējās un sāka ap mani no apakšas uz augšu pulksteņa rādītāja virzienā rakstus vīt. No malas es šajās spirālēs esmu kā DNS pavediens…

Nataša. Sfēras ir ļoti pienainas. Nez kāpēc nemirdz, un starp tām kaut kas melns rēgojas. Tuvojamies un aplūkojam, ai, tas taču ir zars vai celms neliels. Un pēkšņi tas sāka izlaist pumpurus un izplauka… Pussfēras kociņu absorbēja un savienojās, bet iekšienē sākās dzīvība – plūst enerģija, savērpjas virpuļi, un tagad no sfēras nāk mirdzums.

Darīna. Noskaņošanās laikā – neliels smagums trešās acs rajonā. Pēkšņi parādās tumši zaļa lode un… mierīgums… Pussfēras – ābeles ziedlapiņas: rozā ar baltu, šķiet zīdainas un ļoti maigas. Šodien tās sakļāvās pumpurā, taču vienalga augšup iet gaismas stars: ļoti spēcīgs, mērķtiecīgs, gaiši zaļā neona krāsā. Dzirdu: “Zemes gaisma apgaismo Kosmosu…” – “Kāpēc?” – ”Tāpēc ka Zeme sūta Mīlestību!..” Kļūst svētlaimīgi labi.

2020. g. 13. maijā. Ņina. Pamodos ar dīvainu sajūtu, ka MĒS VISI ESAM IZVESEĻOJUŠIES (?!) Kas tie ir – visi? VISI CILVĒKI uz planētas Zeme? Nezinu, ber zinu precīzi, ka tagad viss būs “citādi”.

 

Tātad kopumā cilvēkiem tika atjaunoti refleksi caur galvas smadzeņu galveno neironu un neironu ceļiem!

Šī mēneša laikā mēs katram no mums ieraudzījām neironu ceļu traucējumu simptomus, kuri pacēlās un aizgāja. (Iespējams, arī ar jums notika vai pašlaik notiek kas līdzīgs…)

 

Bet 2020. gada 18. maijā tūkstošiem NLO vienlaikus pacēlās un atstāja planētu Zeme. Tas ir fiksēts tiešajā ēterā no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) https://earth-chronicles.ru/news/2020-05-21-140524

 

No sarunas ar Kretovu:

- Varbūt tūkstošiem NLO, kuri 18. maijā pacēlās no Zemes, nodarbojās tieši ar to – koriģēja cilvēci? Un pacēlās tik steidzīgi, ka beidzās planētu Parāde un vajadzēja laikus aiziet?

Kretovs: “Tas ne gluži ir tā. Tuvu tam, taču ne gluži tā. Lai cik tas nebūtu acīmredzams, taču tas nav acīmredzams.

 

- Ir izteikts minējums, ka NLO savāca planētas biomateriālu un visi aizgāja…

Kretovs: Visi?! Lūk, ne visi. Uz Zemes bija ciplanētiešu simpozijs.

- Jūs nejokojat?

Kretovs: Nē. Un kas mēs tādi esam, lai pieļautu, iztēlotos, prātotu… Kas mēs tādi esam? Nekas. Uz planētas. Mūs nekā nesauc. Visus. VIŅI parakstīja līgumu attiecībā pret mums… Tie esam tikai mēs, kas visu laiku vaicā, – Kas tas tāds ir Ļeņins? Kas tas tāds ir šis, kas tas tāds ir tas… Uz katra soļa. Un kas mēs tādi esam?”

 

Turpināsim. No atskaišu dienasgrāmatas:

18.05.2000. (diena, kad tūkstošiem NLO atstāja mūsu planētu…)

Ņina. Labajā puslodē, sadurā ar kreiso, gandrīz pa centru ieurbās kaut kāda tāda tapa, ļoti sāpīgi. Uz otru nevarēju sakoncentrēties. Pēc tam sāpes atlaidās, es ieraudzīju pienaini baltu ekrānu, kurš sāka mainīt krāsu līdz rozā. Nāca frāze – “notiekošā sirreālisms”…

Sergejs. Bija figūra uz tumša fona. Uzlika roku uz galvas un piespieda. Labo ausi stipri aizlika. Starp citu, kad mēs sākām koncentrēties uz šo tēlu, es naktīs pārstāju gulēt. Aizmiegu tikai 5 no rīta.

Oļa. Pussfēras ir man apkārt, bet konstrukcija, kuru es nekādi nevaru iegaumēt, izrādījās manā iekšienē. Tas ir mans serdenis, tāds palīks, taču saglabā balansu par spīti visam. No tā radiāli izplūst viļņi rozā un zeltītā krāsā. Sagribējās iegremdēties pāri galvai, lai tajā nepaliktu neviena doma… Izdevās! Šūniņas sāka vibrēt.

Taņa S. Sfēra sāka lēkāt ap mani pa sinusoīdu kā bumba un saauda kononu no metāliskas stieples. Kļuva grūti elpot, palika nelabi. Es ar roku pārgriezu šos pavedienus, sfēra izmainīja savu kustību, kļuva paklausīga un atkal sāka vērpt DNS PAVEDIENU NO APAKŠAS UZ AUGŠU, apkārt man, sagribējās atgulties, galva smaga.

Ira. Ierobežojošās pussfēras nekādi nemirdzēja, taču vidū – te spoža gaisma uzzibsnīja, te biezs violets ceriņkrāsas plankums, te it kā ugunīga mēle. No sajūtām – bagātīgi sviedri, visa seja, kakls no priekšas un kakls aizmugurē, un pleci. Pierasti, tikai nedaudz.

Nataša. Pussfēras samazinās, kūst, it kā izšķīst, bet stieple aug līdz gigantiskiem izmēriem, pārvēršas drakonā, kurš sāk vērpties spirālē – iznāk virpulis. Un saka: “ES ESMU LAIKS… Pāreja uz sfēriskumu.” Un kur ir “rauša” pusītes?... Tās ir pārgājušas uz citu līmeni, uz citu telpu…

Taņa T. Noskaņojos ātri, acu priekšā sāka peldēt riņķi. Sfēru nebija, toties stieple bija lielāka par izstiepto. Ķermenī patīkams siltums. Pēdās kādu laiku jutu karstumu, taču pirksti ledaini.

Ļuda. Šodien baltā stieple bija ļoti konkrēta, blīva, bet pussfēras gandrīz caurspīdīgas.

Taņa T. Šodien meditācijā bija klusi un mierīgi, pussfēras ne visai gribēja ko rādīt un likt just, it kā būtu jau izdzīvojušas savu. Stieple arī. Tikai jutu to ne sapītu, bet smalku un viendabīgu, caur galvu aizejošu pusaplī uz priekšu. Kā ragus, tikai ar lielāku diametru.

Darīna. Pussfēras izveidoja pumpuru ar nedaudz uz leju izliektām lapiņām. No centra atkal nāk spēcīga saulaina plūsma un tālu kosmosā dalās daudzos stariņos, kuri aiziet uz dažādiem Visumiem. (It kā ieraudzīju kosmosa kuģus… tūkstošiem NLO.) Es vēroju no ārpuses. Serdenis nemirdz… No kurienes tādā gadījumā parādās tāda spēcīga gaisma?! Visus cieši apkampju!!!

 

Apbrīnojami, ka todien Nataša un Taņa T “ieraudzīja” nākamās koncentrācijas attēlu, ko šodien arī apstiprināja Jurijs Vasiļjevičs…

 

Tātad mums izdevās izsekot, KO un KĀ šajā mēnesī būvēja cilvēcei.

Pirmkārt, tātad kopumā cilvēkiem tika atjaunoti refleksi caur galvas smadzeņu galveno neironu un neironu ceļiem!

KĀ tas notika? Tajā skaitā arī ar koronavīrusa palīdzību.

Kopš 5. maija nāca spēcīga transformācija:

Tika harmonizēts LABAIS un KREISAIS, vīrišķais un sievišķais.

Mums iztaisnoja mugurkaulu (tas saistīts ar stāju).

IESLĒDZA iekšējo gaismu SIRDS CENTRĀ.

Ir atzīmēts iekšējais siltums, perifērijā aukstumiņš.

Spiediens ausīs (īpaši labajā).

“Konstrukcijas” uztvere ir izmainījusies. Pussfēras ir izstiepušās un ieguvušas tulpes formu ar uz ārpusi izliektām ziedlapiņām un mirdzošu centru.

Konstatēta GAISMA NE NO KURIENES, kura vēdeklī izplatās uz augšu un uz sāniem.

“Konstrukcija” iekšienē ir ne tikai iemirdzējusies, bet arī izstiepusies…

Tika izdzirdēta citas telpas SKAŅA,

izjusts tās “materiālisms”, blīvums.

 

Otrkārt, mēs esam pārgājuši jaunā telpā.

Zinātnieki saka.

“Līdz nesenam laikam tika uzskatīts, ka visvairāk no koronavīrusa infekcijas cieš plaušas. Taču daudzi ārsti un zinātnieki ir pārliecināti, ka par COVID-19 galveno mērķi kļūst īpašās asins šūnas – eritrocīti.

Pie tāda secinājuma nonākuši Masačūsetsas institūta un Hārvarda speciālisti.”

Pēc TopNews materiāliem. Publikācijas datums: 24.05.2020. http://www.topnews.ru/news_id_218017.html

Atgādināsim, ka ASINIS – tas ir telpas raksturlielums.

 

No dialoga ar Kretovu:

- Vai var šo informāciju no zinātniekiem uzskatīt par pierādījumu tam, ka mēs esam pārgājuši jaunā telpā?

Kretovs: Pēc jēgas, jā. Jā, bet mēs nevarēsim nonākt pie šī jēdzieniskā aparāta pielāgošanas. Mēs nevarēsim.

 

- Paša jēdziena? Kā tas ir? Kas tas tāds ir? Jo vīruss taču bojā eritrocītus (maina tos). Bet asinis – tas ir telpas raksturlielums.

Jo tas taču ir tiešs pierādījums tam, ka ir izmainījusies mūsu dzīves telpa un visus planētas iedzīvotājus tam gatavoja?

Kretovs: Telpa nav izmainījusies, tā ir izmainījusi parametrus. Ir tāds jēdziens – telpa – tas ir matērijas atribūts. Bet matērija – tā ir valoda, viss, ko vēlies, tajā skaitā lauki. Ir izmainījušies lauku parametri…”

(Magnētiskie lauki ietilpst šajā kategorijā. Ar tiem šajā mēnesī notika ļoti interesantas metamorfozes. Bet tā ir atsevišķa saruna…)

Tātad ir izmainījušies parametri – tātad izmainīsies arī tas, kā cilvēki uztver dzīves telpu.

Un KĀ tas notiks, Dievs vien zina.

 

Par divām materiālām pasaulēm… No atskaišu dienasgrāmatas:

19.05.2020. Ņina. Šodien tiku pārsteigta! Visa “konstrukcija” sāka smagi griezties pa labi. Un tik spēcīgi, ka iebrīkšķējās mēbeles ap mani. Un tas bija tik materiāli un skanīgi, ka es no pārsteiguma atvēru acis. Mēbeļu brīkšķa skaņa pazuda. Aizvēru acis. Acu priekšā sāka mutuļot balti salātzaļa gaisma kā milzīgs mākonis. Un arī ļoti materiāls, taustāmi biezs.

Ieraudzīju divas reālas materiālas pasaules – ar aizvērtām acīm un atvērtām. Īpaši skaņu, brīkšķi.

Taņa S. Es stāvu ar uz sāniem izstieptām rokām un uz katras ir pa pussfērai, no tām vijas pavedieni, pelēki, sudrabaini virs manas galvas augšup, virs manis kā tilts, pēc tam tie kolapsējas virs manas galvas, apvij mani ar sinusoīdām, esmu kā ažūrā glāzītē, sāku virzīties uz augšu un izplaukstu kā zieds, un peldu gaisā rāvieniem, un šie pavedieni velkas aiz manis kā astes, no malas es izskatos kā medūza, spiediens uz galvu no kreisās puses, sajūta, ka esmu no kaut kurienes izlidojusi, piedzimusi, fons – gaišas zeltaini dzeltenas slejas, atkal ir grūti turēt savu ķermeni, atgūlos.

Ir pamanīts, ka, uztverot šo jauno materiālo pasauli, rodas vēlēšanās atgulties. (Oļa. Uzreiz paplašināšanās galvas iekšienē, pēc tam krūtīs. Sajutu momentāna lidojuma, pārvietojuma stāvokli, kāds mēdz būt, “krītot” miegā.) Redzams, priekšā stāv adaptācijas periods. Sekosim.

 

Faktiski pagaidām viss. Projekts turpinās.

Ne tuvu visi NLO ir atstājuši mūsu planētu.

20 05 28 02 

20 05 28 03 

20 05 28 04 

20 05 28 05 

2. att. Neizzinātā pasaule, 2018. gada foto

Zemes cilvēces evolūcijas izmaiņu procesu KĀDS ir atzīmējis, ir parakstīti kaut kādi līgumi… Mūsu dzīve turpinās!

Pieminēto rakstu saraksts:

[1] – "Atskaite par projektu “Kontakts ar “CITU” Civilizāciju, kurai mēs tikām “nodoti””. 1. daļa. (Sākums 2018. g. 30. jūnijā.)”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1.html[1]

2020. gada 27. maijs

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 28.05.2020

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_27052020_.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1989-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-atskaite-par-projektu-kontakts-ar-citu-civilizaciju-kurai-mes-tikam-nodoti-1-dala-sakums-2018-g-30-junija (Tulk. piezīme)