Нина Терехова и Сергей Бублик – О вирусах

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Par vīrusiem

 

Vislielākais šoks zinātnei par genomu bija atklājums, ka cilvēka genoms satur vairāk vīrusu nekā “cilvēka” gēnu.

20 03 09 01

1. att. Cilvēka DNS

60. gados, genoma pētījumu rītausmā, tika izdomāts termins “atkritumu DNS”, kad kļuva skaidrs, ka kaudze mutāciju vispār neizraisa nekādas izmaiņas fenotipā, bet tas nozīmēja, ka ne visa DNS kodē olbaltumvielas. (Cilvēka genomā olbaltumvielas kodē apmēram 2% DNS.)

Izrādījās, ka cilvēka genoms par 98% sastāv no tūkstošiem vīrusu, kuri inficēja mūsu tālos senčus. Viņi tur nonāca, inficējot olšūnas vai spermu, ieliekot savu DNS mūsējā.

Vīruss (latīniski virusinde) – bezšūnu infekcijas aģents, kurš var atražoties tikai dzīvu šūnu iekšienē. Vikipēdija

Vīruss var saturēt DNS vai RNS, un ģenētiskā materiāla tips ir atkarīgs no vīrusa funkcijas un dabas. Daži ir ļoti lipīgi, citi ļauj mums dzīvot. Piemēram, gēns, kurš kodēts olbaltumvielai, kura ļauj zīdainim savienoties ar māti grūtniecības laikā, ir vīrusa gēns.

No kurienes vīrusi parādījas Genomā?

Kad vīruss aplipina šūnu, viņš savu genomu iekārto šūnas DNS. Ja tas ir patogēns vīruss, kurš izraisa asu saslimšanu, viņš sāk pilnā sparā vairoties, šūnai kļūst slikti, no vienas puses, viņai kaitē vīruss, no otras puses, viņai uzbrūk imūnsistēma, kura uz šūnas virsmas konstatējusi vīrusa daļiņas. Droši vien tāda šūna ies bojā, un viņas aplipinātās DNS kopijas pazudīs no organisma.

Taču dažreiz šūnas aplipināšana ar vīrusu notiek bez šiem efektiem vai arī šūna nez kāpēc izdzīvo.

Dažreiz mēdz būt tā, ka vīruss savu genomu iekārto nevis somatiskā šūnā, bet dzimuma līnijas šūnā. Ja tieši šī šūna piedalīsies apaugļošanās procesā un no viņas attīstīsies jauns organisms, tad visas viņa šūnas saturēs savu vīrusa genoma kopiju. Turpmāk šī kopija var tikt nodota iedzimtības ceļā. Piemēram, dzīvās dabas evolūcijas daudzo gadu laikā dažām sugām ir sakrājies ļoti daudz vīrusu virkņu genomā.

Vispār jau, ja vīruss nav ļoti lipīgs un ar vienu šķaudienu saslimušais nevar aplipināt metro pusvagonu, viņam ir izdevīgi uzvesties klusu un dzīvot ilgi pie viena saimnieka. Parasti tā arī notiek, taču inaktivizācija dažreiz mēdz būt neslikta. Piemēram, dažreiz vīrusu aktivizācija ved pie gēnu dubultošanās genomā – vīruss rada savu kopiju un paķer genomu līdzi. Gēnu dubultošana spēlē lielu lomu evolūcijā, tāpēc ka viena no iegūtajām kopijām pārstāj izjust izlases spiedienu un var brīvi mutēt, neietekmējot fenotipu.

 

Taču nevajadzētu aizmirst, ka hromosoma – tā ir divu ķēdīšu DNS molekula.

20 03 09 02

2. att. Cilvēka hromosoma

Pazīstamais citologs Brūss Liptons (Bruce Lipton) saviem studentiem tēlaini teicis tā: “Hromosomas – tās ir DNS, sapakotas olbaltumvielu piedurknē. Piedurkne “saliecas” atkarībā no apkārtējās vides apstākļiem, un tad aktivizējas tā DNS daļa, kura nepieciešama šajā konkrētajā laikā un vietā." Un piebildis, lai viņi iegaumētu: “Apkārtējā vide, stulbeņi!”

 

Tāpēc pa pēdām ģenētikai parādījās zinātne epiģenētika.

Zinātnieki par to runā, lūk, tādā valodā:

Par Gēnu aktivitātes regulācijas galveno metodi šodien tiek uzskatīta ķīmiskā modifikācija, metilēšana.

Metilēšana – atomu metilgrupu pievienošanās dažiem citozīniem – DNS veidojošajiem elementiem.

 

Pēdējā laikā parādījušās liecības, ka sarežģītu organismu gēnu sastāvā ietilpstošie bijušie vīrusi arī spēlē lomu gēnu aktivitātes regulācijā. Viņi regulē gēnu aktivitāti tur, kur DNS ķīmiskās modifikācijas kāda iemesla dēļ nav piemērotas.

 

Tātad zinātniekiem jau ir skaidrs, ka DNS “atkritumu” daļa, kura sastāv no vīrusu gabaliem, pat ļoti nav atkritumaina. Daba nav izšķērdīga. Visdrīzāk šī DNS daļa ir tieši tas mehānisms, kurš ļauj izmainīt mūsu fiziskos ķermeņus pāriešanas procesā pa dimensijām. Un apkārtējā vide tam rada apstākļus. Pašreizējā Pāreja ir tieši tas laiks, bet mēs ar jums esam liecinieki un dalībnieki cilvēka pāriešanā uz nākamo bioloģisko sugu (sesto rasi).

Piemēram, 2015. gadā Džoanna Visocka (Joanna Wysocka) un viņas kolēģi no Stenfordas Universitātes noskaidroja, ka endogēns retrovīruss (ERV) nodrošina cilvēku izdzīvošanu: viņš aizsargā trīs dienas vecus embrijus no citiem vīrusiem un regulē šūnu gēnu aktivitāti. Augli veidojošajās astoņās šūnās zinātnieki atrada ne tikai vecāku DNS, bet arī gēnu materiālu HERVK – pašu pēdējo ERV, nonākušu pie cilvēka (apmēram pirms 200 tūkstošiem gadu).
HERVK izstrādā olbaltumvielu, kura neļauj citiem vīrusiem nonākt embrijā, tas ir, vīruss aizsargā cilvēku no gripas un citām bīstamām slimībām. Vēl vairāk, Rec (HERVK papildinošā olbaltumviela) sasaista dažas šūnu RNS un regulē ribosomu darbību. Tādējādi ERV spēlē svarīgu lomu cilvēka agrīnajā attīstībā, piedaloties embrija šūnu gēnu aktivitātē. Visockas atklājums sniedza jaunu argumentu zinātniekiem, kuri ir pārliecināti, ka retrovīrusi palīdzēja cilvēkam izdalīties atsevišķā sugā, atšķirīgā no pērtiķiem.
https://earth-chronicles.ru/news/2016-04-04-90797

 

No dialoga ar Kretovu (Кретов Юрий Васильевич):

- Vai var pašreizējo dīvaino planetāro koronavīrusa epidēmiju saistīt ar izmaiņām cilvēku DNS atkritumu daļā? Dīvaini ir tas, ka vīruss praktiski vienlaikus ir konstatēts visur, izņemot Antarktīdu.

Kretovs: “Dīvainība ir, jo situācija nav viennozīmīga. Tas arī skar, bet patiesībā ne. Kā parasti, kaut kas kaut kur iziet no kontroles...

Manāmi – ne, taču kaut kas tamlīdzīgs var tikt pieļauts.

Kā precīzāk izteikties?

Visdrīzāk ir piemērota tamlīdzīga terminoloģija: kad kāds kaut ko iecer, bet rezultātā to izmanto pavisam nepiederošs. Vai var teikt, ka nepiederošais izmanto to tieši “tagad”? Nē. Tikai mērķējot uz tālu nākotni. Tas nav īstermiņa aspekts. Uz šodienu – tas tā nav. Bet uz kādu ilgtermiņa periodu – tas tā ir.”

 

Parunāsim par pašreizējā koronavīrusa dīvainībām.

Proti,

“ĶTR slimību kontroles un profilakses centrs publicējis ļoti lielu apskatu, kurā detaļās aprakstīta jaunā tipa koronavīrusa (COVID-19) infekcijas gadījumu sērija Ķīnas kontinentālajā daļā, kura notikusi periodā līdz 2020. gada 11. februārim (72 314 epizožu). Saskaņā ar šiem datiem, koronavīruss vismazāk bīstams ir bērniem. Vecuma kategorijās no 0 līdz 10 un no 10 līdz 19 gadiem atbilstoši ir pa 1% saslimšanas gadījumu.”

 

Astruss reiz teica, ka vajadzētu pievērst vērīgu uzmanību bērniem, viņu hiperaktivitātei (kas ir ļoti labi).

Astruss: “Visi dzimušie pēc 21.12.12. – ir intereses objekts zinātnei. Kopš tās dienas vajag vērot visus jaunpiedzimušos.”

No zinātniekiem:

Tika parādīts, ka vīrusu elementi manāmi aktivizējas nervu šūnās to attīstības laikā. Pašos agrīnākajos attīstības etapos olbaltumviela TRIM28 apspiež vīrusu elementu aktivitāti. Traucējumi šīs olbaltumvielas darbībā tika uzskatīti kā saistīti ar dažiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, ar pazeminātu stresa noturību.

Parastajās šūnās olbaltumviela TRIM28 vajadzīga tikai pirmajā etapā, pat ja to pēc tam izslēdz, vīrusu elementi vairs neaktivizējas.

Nervu cilmes šūnās viss notiek citādāk. Bez šīs olbaltumvielas pastāvīgas pieskatīšanas daži retrovīrusi aktivizējās paši un sāka regulēt blakus gēnu aktivitāti. Pilnīga TRIM28 izslēgšana pelēm izrādījās letāla, bet vienas gēna kopijas izslēgšana veda pie uzvedības dezorganizācijas, konkrēti – hiperaktivitātes.

 

Iznāk, ka bērniem jau ir iebūvēta imunitāte pret kaut kādiem vīrusiem, ieskaitot jauno, vai tā?

Viņiem ir cita psihe un nervu sistēma. (Tā ir atsevišķa saruna.)

“Pārējie cilvēki pastāvīgi pieskaņosies,” piebilda Astruss.

 

Šis Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojums apstiprina Kretova teikto. Šeit redzams, ka epidēmiju “kāds” ir sācis kontrolēt, vīrusa mutācijas ir neizskaidrojami paātrinātas, un, šķiet, ilgtermiņa perspektīvā tiks ieviestas izmaiņas cilvēku DNS atkritumu daļā. (Kaut kur mēs lasījām, ka tam nepieciešamas kā minimums 4 paaudzes. Pētījumi tika izdarīti ar kaķiem.)

“Zinātnieki no Ķīnas konstatējuši izmaiņas jaunā koronavīrusa uzliesmojuma sākuma klīniskajos simptomos arī tagad, raksta “Izvestija” ar norādi uz portālu Social Science Research Network (SSRN). 05.03.2020.

Pētnieki novēroja 89 pacientus Uhaņā un noskaidroja, ka tiem, kas inficējušies vēlāk, slimība izpaudās ne tik acīmredzami.

Pacienti bija sadalīti divās grupās. Pirmo veidoja tie, kas inficējās ar koronavīrusu periodā no 16. līdz 22. janvārim, bet otro – tie, kas saslima no 23. līdz 29. janvārim. Vairumam pacientu, kas inficējās agrāk, tika fiksēti tādi simptomi kā augsta temperatūra, sāpes muskuļos, vājums, krēpu izdalīšanās un pazemināts limfocītu līmenis. Otrajai grupai piederošajiem pacientiem visi šie simptomi bija izteikti vājāk vai to nebija.

Pēc zinātnieku teiktā, tas izskaidrojams ar to, ka nesen inficētajiem simptomi ir slēptāki. “Jaunais koronavīrusa tips var pakāpeniski modificēties vīrusā, kurš līdzīgs gripai,” norādīja zinātnieki.

Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka vīruss var organismā neizpausties ļoti ilgu laiku. Viņi arī piebilda, ka vīruss mutē un katra viņa forma var izpausties savādāk.

PVO nosauca par maldīgām cerības uz vīrusa izzušanu vasarā.”

Iznāk, ka ilgtermiņa perspektīvā viss ir normāli, bet pašlaik vajadzētu piesargāties.

Ļoti iedarbīgs līdzeklis pret epidēmijas izplatīšanos, kā parādīja Ķīnas pieredze, izrādījās slimnieku izolācija, karantīnas, masu pasākumu ierobežošana.

“Mīti un patiesība par koronavīrusu” https://earth-chronicles.ru/news/2020-03-06-138268

 

Vēl būtu jāpiemin BAILES. Šī emocija ir “vizītkarte” dažiem kukaiņiem un vīrusiem. Par bailēm liecina ķīmiski feromoni, kas izdalās ar sviedriem. Ir pētījumi, kuri parādīja, ka odus, kas pārnēsā dzelteno drudzi, (tāpat kā gultas blaktis) pievelk flavonoīda salkatonina (flavonoid salcatonin) smarža cilvēka asinīs. Viņi dod priekšroku asinīm no cilvēka ar dziļām bailēm, kuras “ieēdušās” miesā un asinīs. Mierīgus cilvēkus viņi neaiztiek – ne tā garša.

 

Ir zināms, ka izpratne novāc bailes. Bet apziņas līmenis neļauj zemām vibrācijām iemitināties cilvēkā.

Tāpēc mēs atlasījām informāciju par vīrusiem, par viņu iedarbību uz cilvēku. Šī tēma ir ārkārtīgi sarežģīta, vīrusu daudzveidība DNS iekšienē pagaidām ir izpētīta par 10%.

 

“Vīrusu ģenētiskā materiāla fragmenti, kas nostiprinājušies cilvēka DNS, ar laiku pārvēršas par imūnsistēmas galvenajiem elementiem; tā tieši arī cīnās ar bīstamiem mikroorganismiem, tajā skaitā ar vīrusiem.

Zinātnieki atrod pierādījumus, ka senu vīrusu infekciju relikti negaidītā veidā nes labumu veselībai un saglabājas genomā pēc dabiskās atlases principiem, izvēloties vērtīgās pazīmes.
Zinātnieki atzīmē, ka “imūno” gēnu kaimiņattiecības nav nejaušība. Vīrusi speciāli mērķēja uz imūno signālu sistēmas ekspluatāciju; šie signāli spēj atvieglot vīrusu vairošanos. Starp citu, pat mūsdienu vīrusiem (tam pašam HIV) piemīt elementi, kas mijiedarbojas ar interferoniem. Evolūcijas ironija ir tāda, ka vīrusu adaptīvie mehānismi, palīdzējuši uzvarēt imūnsistēmu, vēlāk tika pārstrādāti un iekļauti tās arsenālā.

Tālāk – vairāk. Ģenētiķi no Jūtas Universitātes eksperimentālā veidā konstatējuši endogēno retrovīrusu (ERV) un imunitātes sakaru. Izvācot ERV no daudziem genoma rajoniem, “lūst” cilvēka imūnsistēma, kura aizsargā viņu pret slimības izraisošiem mikroorganismiem.

Izrādījās, ka modificētajās šūnās, kam atņemti svešie elementi, imunitātes gēni pārstāja reaģēt uz interferoniem. Bet, kad daļa šūnu (kurām bija izvākts ERV blakus AIM2) tika inficēta ar bīstamu vīrusu, viņas nespēja atbildēt ar adekvātu imūnu reakciju.

Tādējādi seno vīrusu DNS ir kļuvusi par svarīgu elementu organisma aizsardzībā pret viņu mūsdienu “radiniekiem”.” https://earth-chronicles.ru/news/2016-04-04-90797

 

Evolūcijas miljonos gadu genomā iekārtojušās vīrusu daļas arī ir pārdzīvojušas izmaiņas, un šobrīd ir palikušas galvenokārt viņu defektīvās daļas vai ļoti īsi fragmenti. Mutācijas, sakrājušās evolūcijas gaitā endogēnos retrovīrusos, neļauj viņiem veidot jaunas infekcijas vīrusu daļas.

Saskaņā ar veiktajiem vērtējumiem tādi provīrusi cilvēka genomā parādījās pirms 10 līdz 50 milj. gadu mūsu priekšgājēju embriju šūnu inficēšanas rezultātā un kopš tā laika tiek nodoti iedzimtības ceļā tāpat kā visi citi genoma paša elementi.

Nesen (2016. g.) uz X-hromosomas zinātnieki atrada nebojātu vīrusa, kuru viņi nosauca par Xq21, genomu. Pagaidām nav skaidrs, vai viņš var atražoties, taču, spriežot pēc visa, tā esamība var ietekmēt tā nesēju.
“Atrastais vīruss izskatās tā, it kā būtu spējīgs radīt savu kopiju, kura inficēs organismu, – un, ja tas patiešām ir tā, tas būtu lieliski! Tad mēs varētu izpētīt vīrusa epidēmiju, kura izplatījās pirms daudziem gadiem,”
savā priekā dalās virusologs Džons Kofins (John Coffin). “Pētījums sniedz svarīgu informāciju, kura nepieciešama, lai izprastu cilvēku un retrovīrusu kopīgo evolūciju relatīvi nesenos laikos.” https://habr.com/ru/post/392151/

 

Saskaņā ar svaigu statistiku nospiedošā vairumā gadījumu, kad notiek inficēšanās ar koronavīrusu, – attiecīgi ir 87% cilvēku, kuru vecums atrodas diapazonā 30-79 gadi.

“Bet, ja runājam par slimības norises smagumu, tad, jo vecāks ir cilvēks, jo smagāk viņš pārcieš kaiti. Un tas ir raksturīgi jebkurām infekcijas slimībām, tajā skaitā arī gripai,” pastāstīja “Izvestija” Maskavas Fizikas un tehnikas institūta gēnu inženierijas laboratorijas vadītājs Pāvels Volčkovs (Павел Волчков). “Starpība ar COVID-19 ir tikai tāda, ka ar gripu cilvēki saduras ik gadus un viņiem ir klātesoša paliekošā imūnā atbilde uz slimību, neraugoties uz ierosinātāja ātrajām mutācijām.”

 

I. M. Sečenova vārdā nosauktās Pirmās Valsts Maskavas Medicīnas Universitātes mikrobioloģijas, virusoloģijas, imunoloģijas katedras vadītāja Vitālija Zvereva (Виталий Зверев) viedoklis:

“Diez vai Covid-19 būs sezonāls raksturs kā, piemēram, gripai. Tam jaunais vīruss, spriežot pēc esošajiem datiem, nepietiekami ātri mutē. Uz vasaras pusi pašreizējā epidēmija beigsies – un viss, mēs par koronavīrusu aizmirsīsim. Tā bija ar SARS 2003. gadā. Gadījās uzliesmojums, cilvēki cieta. Un nekas nenotika. Vakcīnas pret SARS-CoV nav līdz šim laikam, un tas nevienam netraucē. Es uzskatu, ka no sezonālās gripas nomirs daudz vairāk cilvēku šajā periodā nekā no koronavīrusa. Tāpēc ka gripas epidēmiju neviens nav atcēlis,” uzsvēra akadēmiķis.

Vēlam jums stipru veselību un ilgu mūžu!

 

2020. g. 9. marts.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 09.03.2020

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_09032020.html

Tulkoja Jānis Oppe