Нина Терехова и Сергей Бублик – Год 2020. ПРО МЕРНОСТИ. О пространстве тела человека

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - 2020. gads. PAR DIMENSIJĀM. Par cilvēka ķermeņa telpu

 

Dzīvs ķermenis – tas ir instruments, kurš ļauj pāriet no vienas dimensijas uz citu!

Gada sākuma globālie notikumi parādīja, ka mums no ārienes palīdzēja pāriet uz Jauno ekoloģisko nišu. Uz šo brīdi (2020. g. janvāris) esam pārkāpuši pāri pārejas viducim.

“Cik lielā mērā palīdzēja?” mēs pajautājām.

Mums tēlaini “parādīja”, ka jaunās mītnes trīs puses ir gatavas, bet ceturtā ir jāuzbūvē mums, zemiešiem. Un tam mums dod 3 gadus.

Skan ticami, tāpēc ka “visam gatavam” mums ir kaut kā grūti noticēt.

 

Pēc būtības mūs “pārveda” no vienas dimensijas telpas uz citas dimensijas telpu. It kā izvērsa.

Šeit VISS ir citāds. Telpai ir cits izliekums, laiks pagriežas citādi, darbojas citi fizikas likumi.

 

Rupji runājot, mūs “izvērsa vairāk uz iekšu nekā uz āru”, tuvāk Radītāja pasaulei, kur rada un valda doma. Par to citu reizi, jo tēma prasa vērīgu uzmanību.

 

Tagad par ķermeni, par ķermeņa telpu.

Ārkārtīgi grūti SAPRAST, KAS notika un KĀ, tāpēc ka maina gan mūs, gan telpu ap mums.

 

Lai cik dīvaini nebūtu, bet ārējās telpas izmaiņas seko pēc cilvēka iekšējās telpas izmaiņām. Pievērsiet uzmanību šai frāzei.

 

Mēs jau tikām skaidrībā, KĀ izvērsa planētas sfēru. Pirmais solis izpratnē ir izdarīts. (Sīkāk [1].)

 

Tagad var aizdomāties par šīs izvērstās sfēras daudzslāņainību.

KĀ to saprast, sajust?

Kas bija, kas tapa?

 

Kā bērnam var izskaidrot, kas ir dimensija?

Lai izskaidrotu jēdzienu, vajag pārvaldīt valodu, kurā tas ir aprakstīts. Bērns nepārvalda matemātikas valodu. Radīt viņam citu matemātiku ir grūtāk nekā sagaidīt, kamēr viņš iemācīsies eksistējošo.

 

Par cilvēka ķermeni.

No zinātniekiem.

Pati lielākā fiziķu teorētiķu problēma – kā apvienot visas četras fundamentālās mijiedarbības (gravitācijas, elektromagnētisko, vājo (radioaktīvo) un stipro (kodola)) vienotā “Visa Teorijā” (kvantu gravitācijas teorijā). Stīgu teorija izrādījās spējīga aprakstīt visas šīs mijiedarbības.

Tiek uzskatīts, ka “99,97 procentu planētas iedzīvotāju kaut vai aptuvena stīgu teorijas izpratne nav pieejama principā”. (Lurkmore)

 

Apbrīnojami, taču stīgu teorija pati nodiktēja dimensiju skaitu, kurā tā ir spēkā. Tā 12 dimensijas apraksta ar vienkāršiem vienādojumiem.

Stīgu teorija izceļas ar to, ka tās pamats nav daļiņas, bet ultramikroskopiskas kvantu stīgas, kuras veic svārstības. Turklāt dažādas svārstību frekvences atbilst dažādām standarta modeļa frekvencēm (jo visām daļiņām ir dažādas enerģijas). Šeit ir svarīgi saprast, ka stīga nav nekāda matērija, bet pēc būtības ir enerģija, un tāpēc stīgu teorija it kā dod mājienu, ka viss sastāv no enerģijas.

Pati vienkāršākā analoģija uzskatāmības labad – tā ir uguns: kad jūs uz to skatāties, šķiet, ka tā ir materiāla, it kā objekts, kuru var pataustīt, bet patiesībā – vienkārši enerģija, kuru nevar pataustīt. Tikai atšķirībā no uguns caur stīgu vai stīgām nevar izbāzt roku, jo svārstībā esoša stīga – tas it kā ir telpas ierosināts stāvoklis, kurš kļūst taustāms.

 

Vēl viena fantastiska stīgu teorijas īpašība:

Kāpēc mēs nevaram novērot pārējās dimensijas? Ne tādēļ, ka papildu dimensijas ir tik mazas, taču cēloņu virknes dēļ visas daļiņas mūsu pasaulē ir lokalizētas uz četrdimensiju lapas daudzdimensionālā visumā un nevar to pamest. Šī četrdimensiju lapa (brāna) tad arī ir mums novērojamā (sataustāmā) multi-visuma daļa.

Brāna (Kalabi-Jau telpa) stīgu teorijā – hipotētisks fundamentāls daudzdimensionāls fizisks objekts ar dimensiju, mazāku nekā ir dimensija telpai, kurā tas atrodas.

Japāņu zinātnieki E. Kalabi (Eugenio Calabi) un Š. Jau (Shing-Tung Yau) noilustrēja telpas-laika kompaktifikācijas efektus. Stīgu teorijā tiek izmantotas trīsdimensiju (ar vielisko dimensiju 6) Kabali-Jau daudzveidības, kas spēlē telpas-laika kompaktifikācijas slāņa lomu, tā ka četrdimensiju telpas-laika katram punktam atbilst Kalabi-Jau telpa.

20 02 02 01

1. Kalabi-Jau telpas trīsdimensiju vizualizācijas divdimensiju projekcija

Ir zināmas 10500 Kalabi-Jau trīsdimensiju telpas.

Vienkāršiem vārdiem, ļoti, ļoti tēlaini, tā var izskatīties cilvēka ķermeņa telpa augstāku dimensiju Augsto būtību acīs.

Astruss teica: “Savā 3 dimensiju telpā jūs esat ieslodzīti par 70%, 30% – dvēsele. (Šī proporcija būs spēkā katrā nākamajā dimensijā.)

Jūs dzīvojat 4-brānā. Pārējās dimensijas ir satītas. Tāpēc, ka konkrētā laika izvērsuma faktors diktē šo likumu.”

20 02 02 02

2. att. Iespējams, jūs tā izskatījāties 3. dimensijā

Tā BIJA līdz 2020. gada 6. janvārim.

Šis datums iezīmēja daudzslāņu sfēras IZVĒRSUMA pabeigšanu.

Ir svarīgi saprast, ka tamlīdzīgs izvērsums iespējams, tikai pateicoties mūsu pasaules daudzslāņainumam, tās daudzdimensionalitātei!

Citiem vārdiem, agrāk visas daļiņas mūsu pasaulē bija lokalizētas uz četrdimensiju lapas daudzdimensionālā visumā un nevarēja to pamest. Šī četrdimensiju lapa (4-brāna) tad arī bija mums novērojamā multi-visuma daļa.

Tagad mūsu pasauli izvērsa, un mēs esam nonākuši citā pasaulē, kur visas daļiņas ir lokalizētas uz daudzdimensionālā visuma sešdimensiju lapas (6-brānas). Un pamazām mūsu maņu orgāni sāks to redzēt, sataustīt, just…

 

Kā tas varēja notikt?

Noslēpums ir tajā, ka sfēra ir daudzslāņaina. Un “sloksnītēm”, tēlaini runājot, ir biezums: dimensijas 3-4 sloksnīte ir izvērsusies dimensijas 5-6 sloksnītē.

20 02 02 03

3. att. Dimensijas 3-4 zeltainā krāsa izvērsusies dimensijas 5-6 violetajā krāsā

 

Tātad, ja atgriežamies pie izvērstās sfēras tēla, tad:

2012. g. decembris – cilvēku uzmanību pavērsa uz iekšieni, nodrošinot saikni ar dimensijām augstāk par trešo.

Pēc tam sākās planētas “vāciņu” apgrieziens. (“Jumts aizbrauca” arī cilvēkiem!)

2020. g. janvāris – pilnīgi ir izvērsušās “sloksnītes”.

 

Var uzskatīt, ka ir noticis dimensijas visu slāņu izvērsums un tagad mūsu kolektīvā (sataustāmā) realitāte būs 6-dimensionāla.

Protams, tāda transformācija nenotiek vienā mirklī.

Kad, KĀ mēs to sajutīsim, ieraudzīsim fiziski? Tas ir jautājumu jautājums.

 

Vienkārši iztēlojieties – mūsu ķermeņa telpa ir kaut kā izvērsusies.

20 02 02 04

4. att. Iespējams, tā izskatās jūsu ķermeņa telpa jaunās nišas jaunajā dimensijā…

Zinātnieki par pasaulēm runā kā par ultramikroskopiskām kvantu stīgām, kuras izdara svārstības.

Mūsu senči viņiem piebalso:

“Pasaules ir skaņas darbības rezultāts. Sākumā dzīvība, pēc tam matērija; tālāk matērijas pievilkšana dzīvībai ar mērķi, lai viņa izpaustos, izteiktos, secīgi organizējot matēriju nepieciešamajās formās.

Skaņa – tas ir pavadošs faktors, ierosinošs impulss un pievilkšanas līdzeklis.

Skaņa okultajā, dziļi metafiziskajā nozīmē, – tā ir tā sauktā “saikne starp” /dimensijām/, radošais starpnieks, sasaistošs trešais faktors izpausmes procesā.”

Alise A. Beilija (Алиса А. Бейли). “Mācekļa laiks Jaunajā Gadsimtā”, 1. sējums (“Ученичество в Новом Веке» том I”).

http://trita.net/books-alice-bailey/05-discipleship-in-the-new-age-vol-1/aab-05-page-0090-0102

 

Un, ja tagad pievērsīsim uzmanību Kretova (Юрий Васильевич Кретов) vārdiem par gēniem, tad kļūs skaidrs, KĀ tiek iegūta šī skaņa. To dara gēni!

J. KRETOVS: “Vairāk nekā desmit gadus, tiekoties ar skatītājiem, es saku, ka gēns nav informācijas par iedzimtību nesējs. Taču no tā, ka gēns nav nesējs, bet pavadonis – viņš kļūst vēl unikālāks, nesasniedzamāks: tādējādi aiziet līdz sākumam būs vēl grūtāk. Es gēnu salīdzinu ar atslēgu, ar kuru it kā izspiež cauri slēdzenei, kurā nav atslēgas cauruma, un pagriež. Reiz mans paziņojums tika pieņemts naidīgi. Bet, lūk, nesen vienā no centrālajiem laikrakstiem es izlasīju gandrīz to pašu, tikai ar to starpību, ka gēnu salīdzināja ar adatu, kura slīd pa plates virsmu. Turklāt dabūtā skaņa – tas ir ķermenis. Es piekrītu, ka tas ir precīzāks salīdzinājums. Tādējādi, gēns nav nesējs, viņš ir informācijas struktūras posms.” (2000. g.)

 

Tātad mēs esam guvuši tēlainu izpratni:

Mans ķermenis – tā ir skaņa, tā ir unikāla dziesma, kuru atskaņo adata (aktīvo gēnu komplekts), slīdot pēc konkrētā laika plūsmas likumiem pa manu unikālo /Kalabi-Jau/ telpu.

 

Mēs jau teicām, ka stīgu teorija apraksta 12 dimensijas ar vienkāršiem vienādojumiem.

Pievērsiet uzmanību, ka arī DNS pavedienu ir 12!

Kretovs: “DNS pavedieni – tā apvalka struktūra, kura lasa dimensijas.”

 

Pašlaik aktivizējas tās dimensijas gēni, uz kuru mūs pārveda – izvērsa.

Cilvēka aktīvo gēnu komplekts ir citāds, viņi dzied jaunu dziesmu, jaunā laika plūsmas vesti.

20 02 02 05

Visuma gramofons spēlē melodiju…

 

Kretovs reiz teica: “Cilvēki mani neinteresē. Mani interesē hierarhijas, kuras aiz viņiem stāv.”

Vai ne tāpēc Jurijs Vasiļjevičs ir nevienaldzīgs pret gramofoniem, sen tos krājot?

20 02 02 06

6. att. Jurijs Kretovs un viņa gramofonu kolekcija

 

Mēs esam daudzdimensionāli. Mēs spējam pētīt tās pasaules, kurp aizsniedzamies. Tas iedvesmo un iepriecina!

Bet arī tas nav viss! Kā mēs ieskanēsimies jaunajā realitātē, ir atkarīgs tikai no mums. Mēs radām realitāti ar mūsu jūtām un domām.

Kādi ir šie likumi?

Jātiek skaidrībā.

 

Pieminēto rakstu saraksts:

[1] – " 2020. gads. Kas noticis ar mūsu planētu, galvenais – KĀ”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_31012020.html[1]

 

2020. g. 2. februāris.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 02.02.2020

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_02022020.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/23-n-terehova-un-s-bubliks/2519-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-2020-gads-kas-noticis-ar-musu-planetu-galvenais-ka (Tulk. piezīme)