Нина Терехова – О Ладожском озере и аномальных зонах

Ņina Terehova - Par Lādogas ezeru un anomālajām zonām

 

Tā gadījās, ka es piedzimu blakus Lādogas ezeram, Elisenvārā (Elisenvaara), un visu dzīvi pavadīju dažādās Karēlijas vietās. Pat dzīvoju ciematā ar nosaukumu Kalevala.

“Kalevala – karēļu-somu eposs. Tajā rūnu dziedonis un spēkavīrs Veinemeinens, kurš dzimis Lādogā, ilgi kuģojis pa to, kamēr nonācis neapdzīvotā salā, kur veicis savus pirmos varoņdarbus. Lādogas ezera ziemeļos, netālu no Sortavalas (Sortavala), atrodas liela un skaista sala Tulolansāri (Tulolansaari), kura kļuva par Lādogas tuvumā dzīvojošo rūnu dziedoņu šūpuli, Ermitāžas slaveno atlantu dzimteni un pazīstamā mākslinieka un domātāja Nikolaja Rēriha radošo varoņdarbu vietu.” http://www.ladoga-park.ru/a120218034742.html

19 05 19 01

1. att. Lādogas šēras https://www.moya-planeta.ru/reports/view/nacionalnyj_park_ladozhskie_shhery_42206/

Un arī pašlaik, kā izrādījās, mēs dzīvojam uz lūzuma, kam ir sakars ar Lādogu.

Iespējams, tāpēc man palicis prātā Jurija Vasiļjeviča (Юрий Васильевич Кретов) teiktais.

Pirms gadiem piecpadsmit viņš man teica: “Man nepatīk Lādoga. Tāpēc ka, tikko kā es atbraucu uz Lādogu, – tā ir karš un viss. Kādā veidā telpa varēja tik spēcīgi fiksēt šo parādību – karu? Tā man ir mīkla.”

Atgādināju to viņam, bet viņš iebilda: “Nē, es tā neteicu. Man nepatīk atpūsties pie Lādogas, bet tā man ir noslēpumaina. Reiz mēs pie Lādogas atpūtāmies – atradām priedes baļķīti zilā krāsā. Lādiņš priedē bija trāpījis, kad viņa auga, un lādiņa vara apvalks, sairstot vara vitriolā, bija padarījis viņu zilu, visu caurcaurēm.

Es Lādogā gribētu dzīvot, bet uz paša ezera. Lādoga ir visvairāk “portāliska” nekā kādas citas vietas...”

Mani kopš tā laika ir interesējis jautājums  kā telpa var iegaumēt notikumu?

 

Jau pirms kara Lādogas ezers tika uzskatīts par anomālu zonu.

1941. gada rudenī vērmahta daļas, pavirzījušās mūsu teritorijās, sarīkoja slepenu ekspedīciju uz Lādogas ezeru. Taču ekspedīcija pazuda. (Iespējams, ka Borisa Vasiļjeva (Борис Васильев) grāmata “Bet rītausmas šeit klusas” (“А зори здесь тихие”) stāsta tieši par šīs 16 cilvēku ekspedīcijas vēsturi.)

Nav noslēpums, ka “Ānenerbei” (“Ahnenerbe”) bija kāda slepena informācija. Tamlīdzīgas vienības klaiņoja Adigejas kalnos. Pēc kara tika atrasta slēptuve ar “Anenerbes” koferīti, kurā atradās divi nepazīstamu būtņu galvaskausi. Kā izrādījās, viņām bija citplanētu izcelsme. (Sk. atskaiti, 6. daļu https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1.html[1].)

Bet pavisam nesen uz Karēliju bija atbraucis Diks O’Hara (Дик О'Хара), indiānis no Kraukļu cilts (Aļaska). Līdz tam viņš bija uzņēmis vairākas dokumentālas filmas mūsu valsts austrumos “īpašās” vietās. Viņš teicis, ka, pēc viņa tēva vārdiem, Eiropas daļā ir tikai viena “īpaša” vieta – tā ir Karēlija, tās ezeri. Viņš tā arī ir nosaucis filmu – “Ezeru karaļvalsts” (“Королевство озёр”).

Ko indiāņa tēvs varēja zināt par Karēlijas pagātni? Mīkla. Ziemeļamerikas indiāņu leģendās tiek stāstīts par brīnišķīgu kraukli, kurš radījis visu pasauli. It kā šis krauklis ķetnās nesis klinti, bet tā nokritusi, akmens saplīsis smalkās druskās, un no tā atlūzām radusies visa pasaule.

19 05 19 02

2. att. Diks O’Hara, Kraukļu cilts indiānis Karēlijā

Mēģinot tikt skaidrībā ar kara telpu, mēs par Lādogas ezeru uzzinājām daudz interesanta.

“Lādogas ezers ir ne tikai mīklu pilns. Viņš pats ir mīkla.

Aprakstus par zemūdens dunoņu, “ūdens viršanu” pilnīgā bezvējā, neparastas izcelsmes miglu, mirāžām un tā tālāk mēs varam lasīt ne tikai Lādogas kapteiņu atmiņās, bet arī stāstos par kuģojumiem okeānā. Apmēram tāpat savus novērojumus “Bermudu trijstūrī” apraksta turienes “anomāliju” aculiecinieki. Lai kā tas nebūtu, bet barrantīdas (баррантиды) ir līdz šīm laikam neizskaidrota parādība, un, redzams, tā slēpj sevī lielu bīstamību cilvēkiem. (Barrantīdas – ūdens viršana Lādogā.)

Lādogas mīklas, tajā skaitā tās ziemeļu daļas apbrīnojamo dziļumu, skaidro Jurkovecs Valērijs Pavlovičs (Юрковец Валерий Павлович), kalnu inženieris-ģeofiziķis. Viņš apgalvo, ka Lādogas ezers ir izveidojies no liela meteorīta trieciena aptuveni pirms 40 tūkstošiem gadu. Meteorīta caurmērs ir bijis apmēram 11 kilometru, un tas sprādzienā izveidojis krāteri ar diametru, lielāku par 80 kilometriem, kurš tad arī kļuvis par Lādogas ezera dziļūdens daļu.” https://salik.biz/articles/7303-tainy-ladozhskogo-ozera.html

 

Jautājums Jurijam Vasiļjevičam: “Vai var teikt, ka Lādogas ezera izcelsme ir no meteorīta?

Kretovs: “, lai cik dīvaini nebūtu.”

 

Ja pieņemam meteorīta krišanu, tad viegli izskaidrot,

“ka eksistē slāņi no pelniem, kas izkrituši no atmosfēras pirms 40 tūkstošiem gadu, Krievijas līdzenumā sasniedzot līdz pusmetra augstumam, un tā laika “vulkāniskās ziemas” fenomenu, kuru saista ar izvirdumu Flegrejas lauku rajonā. Tie atrodas uz ziemeļrietumiem no Neapoles Pocuoli (Pozzuoli) līča krastā un aizņem 10 km2 platību. Tā ir paaugstinātas seismiskas aktivitātes zona, kur lava tik tuvu pietuvojas zemes virsmai, ka zemes garoza tajā burtiski peld, veicot vertikālas kustības, šī parādība saucas – bradiseisms.

Tādā gadījumā Lādoga ir līdz šim laikam aktīvs vulkāns savā pēdējā, fumarolu stadijā (neizverd lavu, tikai gāzes strūklas), sasaistot lūzumus vienotā dziļuma faktorā. Avots: https://salik.biz/articles/7303-tainy-ladozhskogo-ozera.html

Tad arī Vottovāras (Vottovaara) megalīti iegūst negaidītu loģisku izskaidrojumu.

“Valāmā (Valaama) ir kāda mīklaina vieta, kur nejauši cilvēki diezgan bieži saduras ar mirāžām. Vispār uz Lādogas ezera virsmas mirāža ir parasta parādība, bet šajā gadījumā runa ir par dīvainām mirāžām, kuras loģiski saprast nav iespējams un kuras gadu pēc gada ir novērojamas pietiekami lokalizētā salas daļā. Šajā vietā savāktā informācija liecina, ka tajā parādās kādas baltas būtnes – “cilvēki - ne cilvēki, dzīvnieki - ne dzīvnieki. Dievs zina, kas tas ir”, kā teicis viens no informatoriem. Bez gaismas stabiem šeit bieži mēdz būt citi spīdoši objekti: lodes un “pseido-mēneši”. Lodes visbiežāk parādās grupā pa piecām: četras lielas un spožas, piektā – maza, kustīga, kura te parādās, te pazūd vienādos laika intervālos.
21. gadsimta sākumā bija novērojama aina “pakāpjveidīgas piramīdas” veidā. Tā stāvēja uz kādas plakankalnes, divu-trīs kilometru augstas. Apakšā gulēja ieleja, kuru šķērsoja upe. Iespaids bija tāds, ka tas tika vērots no lidmašīnas borta, kas lido 8-10 km augstumā.

Pēc filozofijas zinātņu doktora, profesora Valērija Djomina (Валерий Демин) domām “Valāmas salas sakrālās īpatnības lielā mērā ir izskaidrojamas ar to, ka tieši tajā vietā, kur uzcelts krievu klosteris, atrodas liels daudzums dzelzsrūdas”. http://komanda-k.ru/%D0%BE%D1%82%D1%87%D0%B5%D1%82-%D0%BE-%D0%BF%D0%BE%D1%85%D0%BE%D0%B4%D0%B5/%D0%B7%D0%B0%D0%B3%D0%B0%D0%B4%D0%BA%D0%B8-%D0%B8-%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D1%8F%D0%B2%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F-%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%BE%D0%B6%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE-%D0%BE%D0%B7%D0%B5%D1%80%D0%B0

Mirāža – optiska parādība atmosfērā: gaismas plūsmu refrakcija uz robežas starp dažāda blīvuma un temperatūras gaisa slāņiem.

Ja spriežam secīgi un pieņemam, ka piramīda pašreizējās Valāmas salas rajonā patiešām ir bijusi, tad kļūst skaidrs, no kurienes Vottovārā ir pulētu bluķu gabali, kāpnes, kas ved uz nekurieni, pulētas lodes.

19 05 19 03 19 05 19 04

3. att. Vottovāras pulētie bluķi. V. Pavlova (В. Павлов) foto

19 05 19 05

4. att. Vottovāra. Kāpnes uz “nekurieni” ir ļoti līdzīgas pakāpjveidīgai piramīdai. V. Pavlova foto

 

“Vai tas varēja “atlidot” uz Vottovāru sprādziena rezultātā?” – jautājam Kretovam. “Jā,” – viņš atbild.

Un nekādas mistikas Vottovārā nav, kā arī apgalvo kautrīgs šo vietu pētnieks Sergejs Simonjans (Сергей Симонян) https://www.votto-travel.ru/. Megalīti vienkārši tur nokrita, aizķērušies aiz Karēlijas pašas augstākās vietas. Bet līkie koki – tādēļ, ka šī vieta pati par sevi jau bija slikta, purvaina vieta.

 

Meteorīta krišana izskaidro arī citas mīklas.

“Baltijas plātnes monolītuma izjukšana noveda pie tā, ka parādījās daudzi dažādi vērsti lūzumi, kas atiet no krātera dažādos virzienos, un ka parādījās lokāls vulkānisms trieciena zonā.”

19 05 19 06

5. att. Lūzumu karte. http://evgengusev.narod.ru/spb/afanasov-2011.html

“...Pašlaik aktīvā reģionālā Oņegas-Rīgas lūzumu zona austrumu-ziemeļaustrumu virzienā stiepjas cauri Ņevas līča dienvidaustrumu daļai un Sanktpēterburgai (posmā, kur notika metropolitēna avārija stacijas “Пл. Мужества” rajonā) un tālāk uz dienvidu Prilādožji (Приладожье), zonas platums sastāda no 5 līdz 25 km. Pašlaik šī zona visaktīvākā ir posmā no ezera Babinskoje (Бабинское) (Babinskoye) līdz Sanktpēterburgai un Vsevoložskai (Всеволожск).

Šī zona tiek trasēta ar hēlija un radona anomālijām. (Tas izskaidro gan dunoņu, gan ūdens viršanu Lādogā.) Atsevišķos posmos daļu šīs zonas fiksē lokālu pacēlumu ķēdīte (Borisova Griva (Борисова Грива)).

Mūsdienu tektoniskās aktivizācijas pazīmes pēc platības sadalās nevienmērīgi, tām ir “plankumains” raksturs. Vienā gadījumā tās ir koncentrētas bloka robežās ievērojamā lūzumu zonas posmā, tieši dažādi vērstu lūzumu krustošanās rajonā, otrā gadījumā periodiski izpaužas noteikta virziena lūzumu zonās. https://salik.biz/articles/7303-tainy-ladozhskogo-ozera.html

19 05 19 07

6. att. Geizers Korpikovo (Корпиково) ciema tuvumā, Gatčinas (Гатчинский) rajonā

Iznāk, ka visai Karēlijas “mistikai”, kā arī Ļeņingradas apgabala anomālajām parādībām ir viens cēlonis – debesu ķermeņa sena nokrišana! Nejauši (vai speciāli) tas trāpīja piramīdā, bet uz visām pusēm aizlidojušie bluķi ir cēlonis tam, ka izveidojās daudz neparastu ezeru un bezdibenīgu lambu. (Lamba (ламба) – tā krieviski sauc mazus, saldūdens, kā likums, beznoteku meža ezerus Karēlijas teritorijā un Somijā. Lambas atrodas grūti pieejamā mežainā apvidū, un, kā likums, tās ieskauj purvi, krasti ir purvaini.)

Neviens tās nepēta, jo tās atrodas grūti pieejamās vietās un tām nav zivsaimnieciskas vērtības.

 

Bet izveidojušies lūzumi piesaista NLO, jo caur lūzumiem tiek mesta ārā enerģija, kas nāk no Zemes centra.

Piemēram, lūzums, uz kura stāv ciemats Vedlozero (Ведлозеро). Tur es pavadīju bērnību. Māmiņa stāstīja, ka Vedlozero ezerā 1928. g. iekritis cigāra formas objekts, tā korpuss pat nedaudz rēgojies virs ūdens. Bet pēc tam krastā redzēts tievs cilvēks ar garām rokām. Māmiņa arī skrējusi viņu skatīties, bet puikas metuši viņam ar akmeņiem.

http://paranormal-news.ru/news/zhitelej_karelskoj_derevushki_vedlozero_odoleli_nlo/2013-04-03-6571

“21. gadsimta pirmās desmitgades sākumā akvalangisti-entuziasti izmeklēja ezeru. Taču meklējumus apgrūtināja pārāk duļķainais ūdens un pilnīgs orientieru trūkums, jo pati Čijraako (Чийраако) sala tajā brīdī taču bija gandrīz sabrukusi. Bet meklējumi nepagāja velti – dibenā tika atrasts mīklains veidojums, kurš pēc izskata atgādināja lavu.” (Aiz šīs saliņas nokrita NLO, noslaucīja no tās visus kokus, un pēc tam tur izauga tik daudz aveņu krūmu, ka mūs, bērnus, veda uz turieni laivā lasīt ogas spaiņiem.) http://paranormal-news.ru/news/zhitelej_karelskoj_derevushki_vedlozero_odoleli_nlo/2013-04-03-6571

Par anomālajām zonām raksta daudz, bet juceklīgi. Mums patika anomālo zonu klasifikācija, kuru sastādījis Alberts Deņisovs (Альберт Денисов). (http://rubikonriver.narod.ru/anomal/anomal.htm)

“Anomāla zona – apgabals vai apkaime, kur pastāvīgi vai periodiski ir novērojamas parādības, kas ietekmē cilvēku un arī dzīvnieku un augu pasauli un kas nevar tikt izskaidrotas no zinātnes skatpunkta. Tādas zonas var tikt identificētas ar redzes vai taustes uztveri, ar virkni fizisku un mehānisku ierīču, kas reaģē uz parametru izmaiņu. Anomālās zonas var klasificēt sekojošās grupās:

1. Energozonas. Tās ir cilvēkam pašas svarīgākās zonas, kur novērojami periodiski enerģijas izmetumi. Zonas atšķiras ar enerģiju rotācijas vērsumu un spēku.

- Zonas ar kreiso rotācijas vērsumu – tās ir ģeopatogēnas zonas. Iedarbība uz cilvēka veselību ir postoša.

Svarīgi zināt, ka izmetumu enerģija stipri ietekmē dažādus mehānismus. Īpašai bīstamībai tiek pakļautas lidmašīnas. Dažas aviokatastrofas ir saistītas ar ģeopatogēnu zonu iedarbību. Interesanti, ka, lidojumā esošai lidmašīnai nonākot ģeopatogēnu enerģiju ietekmē, tā momentāni paceļas 100-300 metru augstumā. Šī parādība daudziem pilotiem ir zināma. Piemēri: Moļobka (Молёбка), Djatlova pāreja (перевал Дятлова) (Dyatlov pass), Bermudu trijstūris, zona Dienvidķīnas jūrā (Velna jūrā), Kailasa kalns utt.

- Zonas ar labējo rotācijas vērsumu – tām ir pozitīva ietekme uz cilvēku – uzlabo veselību un sniedz ilgu mūžu. Mūsu tālie senči to zināja un bieži apmetās blakus šīm zonām. Tāda veida zonu pētīšana itin bieži ir saistīta ar senu artefaktu atrašanu. Iedarbība uz lidmašīnām ir tāda pati, taču, enerģijai trāpot pa lidojošu lidmašīnu, otrādi, tā velk to uz leju par 100-200 metriem. Piemēri: Arkaima (Аркаим), Cemesas līcis (Цемесская бухта) (Tsemes Bay), Seidozero (Сейдозеро) (Lake Seydozero), Balsu grava (Голосов овраг) (Golosov Ravine) Kolomenskojes parkā (парк “Коломенское”), Pokrova baznīca uz Nerlas (Церковь Покрова на Нерле) (Church of the Intercession on the Nerl) utt.

Gan vienu, gan otru zonu uz planētas ir daudz. Mūsu senči ļoti labi pazina tās un zonas ar labējo rotācijas vērsumu izmantoja, lai uzturētu veselību un ilgu mūžu. Atrasties šajā zonā izmešanas momentā nepieciešams 5-15 minūtes. Tas ir atkarīgs no izmetuma jaudas un cilvēka spējas izturēt enerģijas.

Anomālā zona ar pozitīvu enerģētiku ir jāapmeklē 1 reizi nedēļā. Biežākas vizītes zonā un ilgāka atrašanās tajā var novest pie pretēja rezultāta…

2. Lineārās anomālās zonas.

Avots – dziļie ģeoloģiskie lūzumi. Stipri spriegumi iežos rada lineāras struktūras enerģiju izmetumus. Tie nav pārāk spēcīgi, un tos fiksē dažādas ierīces. Tāpat kā energozonām, tām ir dažāda ietekme uz cilvēku.

3. Magnētiskās anomālijas. Uz planētas sastopamas diezgan bieži. Cēlonis – netālu no zemes virsmas atrodas dzelzsrūdas iegulas. Tas ir savdabīgs dabisks magnēts. Diagnosticējot bultiņa var izdarīt haotiskas kustības vai rādīt nepareizus debespušu virzienus.

Tādas zonas bieži ir saistītas ar Zemes elektromagnētisko karkasu. Runa ir par Kirī (Curry) un Hartmana (Hartmann) tipa energotīkliem.

2. un 3. punkta enerģijas ir dabiskas un atspoguļo dažādu iekšzemes kausētu slāņu darbību. Pie tām vajag pieskaitīt arī periodiskos elektromagnētiskos izmetumus, tā saukto “Zemes elpu” jeb Šūmaņa frekvences. Šie izmetumi notiek caur polārajām zonām. Pavadoņi tos labi uztver.

4. Zemes degazācijas zonas. Tas ir apvidus, kur no planētas dzīlēm pastāvīgi izdalās gāze – maisījums no ogļūdeņražiem (metāna, etāna, etilēna, propilēna), ogļskābās gāzes, sēra savienojumiem un dažām inertām gāzēm. Ir iespējams zalves veida izmetums zemestrīces rezultātā, kura atver iekšējos dobumus, kur uzkrājas gāze. Kā likums, šī tipa zonām ir neregulāra ģeometriska forma. Augi un koki zonā aug slikti, koki bieži ir līki. Tādu zonu uz planētas ir daudz.

5. Siltuma izmešanas zonas. Tās ir zonas, kur zemes virsmas temperatūra ir par dažiem grādiem augstāka nekā blakus gabalos.

Ir dažādi izmetumu cēloņi – tie ir vulkāni un dažāda veida plaisas un lūzumi garozā. Ja temperatūra tādā zonā ir par 2-3 grādiem augstāka, tad atšķirt to nav iespējams. Vajadzīgs termometrs. Ja par 5-7 grādiem augstāka, zāle vētraini aug pavasarī un ātri vīst uz rudens pusi. Tā ir atšķirība no blakus gabaliem. Bet, ja temperatūra ir augstāka par 10 grādiem (dažreiz arī par 20 grādiem), augu sega pārstāj augt – kaila augsne, ziemā bieži neapklāta ar sniegu. Ja tādā zonā nonāks lietus ūdens, gruntsūdeņi vai kušanas ūdeņi, tad ūdens paaugstinātā izgarošana radīs muklāju. Zonai ir neregulāras formas ģeometrija.

6. Infraskaņas enerģijas izdalījuma zonas. Izmēri nelieli, taču iedarbība ir nepatīkama, līdz pat panikas stāvoklim. Sastopamas reti.

7. Zonas ar paaugstinātu radioaktivitāti. Kaut kur netālu no zemes virsmas atrodas radioaktīva rūda. Kā likums, uz virsmas nav augu segas, plus izdalās siltums. Cilvēkam ļoti bīstamas zonas. Ierīces uz tām labi reaģē.

Telpa anomālajās zonās ir saraustīta.

Atgriezīsimies pie lūzumiem apkārt Lādogas ezeram. Kā izrādījās, anomālās zonas ir “sadzīviska lieta”. To ir ļoti daudz.

19 05 19 08

7. att. Krievijas anomālās zonas. Autors V. Černobrovs (В. Чернобров)

19 05 19 09

8. att. Sanktpēterburgas anomālās zonas

Var krist panikā no negatīvas informācijas pārpilnības!

Bet! Vajadzētu saprast, ka energozonās ir arī ilga mūža zonas ar labējo rotācijas vērsumu, nevis tikai patogēnas! (“Tādējādi kļūst saprotama neordinārā vienlaikus svinīguma un nospiestības kombinācija Sanktpēterburgas atmosfērā. Tagad ir skaidrs, par ko rakstīja lielie klasiķi un kas skubināja viņu radošo iedvesmu.”)

Kaut gan iznāk, ka ilgi atrasties nevar ne “kreisajā”, ne “labējā” zonā.

Astruss: “Zemfrekvences enerģija ir novērojama anomālajās zonās (piemēram, Djatlova pārejā). Uzsēšanās uz tām ir ļoti manāma visiem, kas tur nonāks, tajā skaitā arī garīgām būtībām. Bet garīgā sākuma spēks ir atšķirīgs. Ar svēto nekas tāds nenotiks, bet dzīvnieks no turienes vienkārši aizies. Tādas zonas var attīrīt ar uguni!” “Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. Priekštecis jeb jauni dati par Visumu” (“Тихоплав В.Ю.,Тихоплав Т.С.,Кретов Ю.В. Предтеча или новые данные о Вселенной - Москва, «ЭКСМО», 2014[2]”)

Pašlaik mēs galvenokārt dzīvojam Borisova Grivā. Ziemā kurinām kamīnu un apburti baudām uguni. (Apbrīnojami, bet kopš kara laika maz kas ir izmainījies – no Rahtjas (Рахтья) līdz Lādogai joprojām ir viensliežu dzelzceļš, nav gāzes, nav ūdensvada, nav aptiekas, tuvākā skola ir Rahtjā utt.) Visi ir spiesti izmantot krāsnis, neviļus attīrot telpu ar uguni. Nav ļaunuma bez labuma.

Redzams, tomēr vajadzētu tikt skaidrībā, kādā vietā atrodas mūsu dzīvoklis vai māja. Tikt skaidrībā, rīkoties un dzīvot mierīgi, neslimojot. (Pat sveču uguns reāli tīra telpu.)

 

Biju nodomājusi parunāt par Lādogas telpu, kura ir iegaumējusi karu, bet uzpeldēja pavisam cita informācija… Tāpēc par to, telpa iegaumē informāciju, parunāsim nākamajā reizē. Visu labu!

2019. g. 16. maijā.

Terehova Ņina http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 19.05.2019

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub2_sub1_sub1_sub2_sub1_sub1_sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/2024-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-atskaite-par-projektu-kontakts-ar-citu-civilizaciju-kurai-mes-tikam-nodoti-6-dala-musu-saules-sistema-ir-atverta-visumam-2018-g-novembris-decembris (Tulk. piezīme)

[2] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_astrus-predtecha-ili-novie-dannie-o-vselennoy.htm (Tulk. piezīme)