Нина Терехова и Сергей Бублик – О Кретове. Воспоминания о проекте «Доллар»

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Par Kretovu. Atmiņas par projektu “Dolārs”

 

Par Kretovu. Atmiņas par projektu “Dolārs”. 2019. g. marts

“Dzīves jēgu nevar noformulēt un saprast, balstoties uz Ņūtona likumiem vai Einšteina relativitātes teoriju. Cita lieta – piemērs.” Astruss

Projekta “Dolārs” vēsture.

Kretovs (Юрий Васильевич Кретов): “Es ļoti labi atceros, kā tas viss sākās: tas sākās ar 1954. gadu, tikko kā es piedzimu. Taču tas nekā neidentificējās. Bet ar 1954. gadu sākās arī Diklons. Taču arī tā it kā nebija. (“Būs Teātris – ļoti neparasts teātris. Tas tapa.”)

Kaļiņingradas apgabala pilsētā Gusevā es pārdzīvoju stāvokli. Man parādījās, ka es pieskaršos milzīgai naudai, ne miljoniem – miljardiem dolāru. Mani tas toreiz ļoti apmulsināja. Tas taču padomju laikā: 1981. gads. Bet tur parādīja, ka tas ir pārvaldījums. Es nekādi nevarēju saprast, kā to var – pārvaldīt skaitļus, kuri tur gāja pāri skalai. Domāju: “Kādi miljardi! Būtu te kaut simts dolāru.” Un tagad man pielec: lūk, tie – šajā grafikā. Šeit redzams, kā kustas kapitāls, kurš skaitāms… pat ja mums vienu procentu maksās – tad tā ir peļņa miljons dolāru dienā.”

Tā sākās šīs tēmas pētījums.

Kretovs: “Pirmais etaps – 1995. g. Paša ar Volodju. Šeit mēs skaņojāmies uz konkrētiem cilvēkiem. Pēc tam viņi to pameta. Volodja gribēja vienkārši čemodānu ar naudu.

Inga ar Genādiju “Diklonā” parādījās 1996. gadā. Sākās noskaņošanās uz dolāru. Katru dienu vajadzēja sekot spirālēm četrskaldņu piramīdā. Drīz viņiem tas apnika. Es palūdzu ar to nodarboties Sašam. Pēc tam arī Saša to pameta.

Kādu laiku es zīmēju attēlus pats. Pēc tam gāja darbs bez fiksēšanas uz papīra.”

2001. gad martā Jurijs Vasiļjevičs projektā uzaicināja mani, Ņinu Terehovu.

Strādājām komandā – Jurijs Vasiļjevičs, Ņina, Ida, pēc tam Andrejs.

 

Kopš tā laika ir pagājuši jau 18 gadi, un pēkšņi uzpeldēja atmiņas.

Par 2019. gadu Jurijs Vasiļjevičs reiz 2017. gadā teica – “redzēsim pagātni, bet kaut kā dīvaini”.

Tagad ir skaidrs – dīvainība ir tāda, ka pašlaik, kad mums ir pavēries Esības smalkais plāns, pagātne mūsu priekšā ir nostājusies apjomīgi. Pēkšņi ir izpaudies to notikumu smalkais plāns, turklāt kaut kā pa druskām, gabaliem. Nācās pacensties, lai savāktu to vienotā ainā, apzinātos to notikumu dziļumu…

Iznāk, ka šis gads – tas ir atmiņu gads, kad mūsos ir jāsāk valdīt fiziskās un smalkās pasaules savstarpējo saikņu vienotībai.

Mēs nolēmām publicēt šīs atmiņas par projektu “Dolārs” kā tamlīdzīgas transformācijas piemēru. Un vēl tāpēc, ka jēdziens “nauda” skar visus…

Tātad runa bija par to, kā tikt skaidrībā: ko tad Jurijs Vasiļjevičs tik uzstājīgi “redz” jau daudzus gadus un kā to var izmantot parastajā dzīvē. Bet parastā dzīve – tas ir teātris “Diklons” ar tā rūpēm un tēriņiem. Teātris, kuram pilsētas vara, magi sakot, nepalīdzēja…

Kretova redzējuma priekšmets (smalkais plāns) toreiz bija mīkla (skat. 1.-3. att.).

Mēs to nodefinējām tā – cilvēku uzmanība, prāta ievirze pret dolāru.

“Vispār runājot, uzmanība – tā ir dabas parādība, tas ir fenomens. Lūk, teiksim, pastāvīgi kāds vērš uzmanību uz kaut ko, un šis kaut kas kaut kādā momentā kļūst nozīmīgs un sāk jau ietekmēt. Jeb, citiem vārdiem, kaut kādā etapā uzmanības piesaiste var būt pati uzmanība. Kā, piemēram, ja ar magnētu ilgi pieskaras dzelzs gabalam, tad šis dzelzs gabals pats drīz iegūs magnēta īpašības.

Tāpat ir ar naudu: ja ar uzmanību pastāvīgi katru dienu, katru stundu tiek skarta nauda, tad tā pati var kļūt par pašu šo uzmanību. Arī tas ir sava veida fenomens. Un tas ir tas, ko mēs saucam par subjektivāciju.

No visām pasaules valūtām subjektivēts līdz nesenam laikam bija tikai ASV dolārs. Un tas izpaužas visas planētas spēcīgā uzmanībā pret to: pat aborigēni, kuri kaut kur okeāna krastā tirgojas ar gliemežvāku krellēm, zina, kas ir dolārs.”

Citāts no mūsu vietnes http://www.dollar2002.narod.ru/. Tā tika radīta 2001. gada 17. augustā. Par grafiku tehnoloģiju. Pašreizējās prognozes sniegšana.

Kretovs uz dolāra banknoti koncentrējās katru dienu: 00:00 “notiek zināms lēciens” un 19:45 “spontāna noskaņošanās”.

“Redzēju “uzmanību” pret dolāru piramīdā, spirāļu veidā.

Pēc tam piramīdā sāka parādīties melni punkti, plankumi.

Pēc tam “uzmanība” sāka izpausties uz apaļas sfēras milzīgi daudz melnu punktu veidā.

Punkti sāka slāņoties. Parādījās spirāles dažādās krāsās – sarkanas, zilas, dzeltenas.

Sfēra sadalījās 4 sektoros. Tika uzlikta uz planētas kartes.”

 

19 03 30 01

1. att. Tā izskatījās “uzmanība” pret dolāru 2001. gadā.

19 03 30 02

2. att. Tā izskatījās “uzmanība” pret dolāru 2002. gadā.

19 03 30 03 19 03 30 04

3. att. Tā izskatījās “uzmanība” pret dolāru 2003. gadā.

Taču tikai 2003. gada marta sākumā notika kas jauns (smalkajā plānā) – sākās eiro subjektivācija, tas ir, uz šo valūtu sāka plūst uzmanība, kas ir šīs valūtas stabilizēšanās sākuma pazīme. Citiem vārdiem, notika pasaules galveno valūtu statusa radikāla izmainīšanās.

ASV dolārs pārstāja būt pasaules vienota rezerves valūta, un kopš tā brīža eiro ar to dalīja šo funkciju.

Un tad mēs sākām sekot 2 apļiem, sadalītiem sektoros – viens attiecās uz uzmanību pret dolāru, otrs – uz uzmanību pret eiro.

19 03 30 05

4. att. “Uzmanība” pret dolāru pa kreisi, pret Eiro – pa labi.

Atgriezies no Sloņimas 2003. gadā, Kretovs pārliecināti teica: “Mēs darām kaut ko ļoti svarīgu un vajadzīgu… Un darām pareizi.”

Ienāca prātā Jurija Vasiļjeviča daudzu gadu pukošanās, ka slimnieki visu laiku pieprasa sarunas.

Visam ir smalkais plāns – gan notikumiem, gan ķermenim, gan slimībai… Jo parasti mēs taču kaut kādus notikumus pārdomājam sākumā smalkajā plānā, un pēc tam tie izpaužas fiziskajā. Bet Kretovs viņiem informāciju dabū no turienes, no smalkā plāna, un, ja cilvēks ir atnācis tikai ar fiziskā plāna uztveri, tad, saņēmis informāciju par smalko, viņš mēģina to apzināties, kaut ko tur “uzbūvēt”, pārjautājot vienu un to pašu…

“Runa formē smalko ķermeni,” saka pazīstamais ģenētiķis Pjotrs Garjajevs (Пётр Гаряев). “Genoms iepriekš nekodējas, tam vienkārši ir noteikti potenciāli. Mēs esam tas, par ko caurām dienām domājam.”

Eiro toreiz prasīja sarunas, uzmanību pret sevi, lai kļūtu par smalkā plāna subjektu…

Vai tas nebija projekta galvenais uzdevums? Jaunās realitātes smalkā plāna būvēšana.

Toreiz mēs radījām tehnoloģiju, kā iegūt tiešu informāciju par planētas kapitāla kustību, kur analīze attiecībā uz attēlu ir sekundāra, kamēr tradicionālajās sistēmās tas paredz prognozi.

Un kopš 2003. gad aprīļa sākās kapitāla faktiska skaldīšanās, tā vilkšana prom, tēlaini runājot, pa alām. Sākās pasaules dolāra sistēmas aktīvas sairšanas process.

“Un tas nav tas, ko mēs šajā sakarā “domājam”, bet tas, kas notiek patiesībā,” – mēs toreiz savā vietnē http://www.dollar2002.narod.ru/ rakstījām J.V. Kretova vārdus.

 

Ko mēs toreiz nesapratām?

Noritēja gatavošanās pasauļu – fiziskās un smalkā plāna – apvienošanai. Tas bija tas pats “Laiku gals”, par kuru runāja Maiju kalendārs. Jaunas ekoloģiskas nišas radīšana telpā mūsu planētai Zeme.

 

Reiz Astruss teica: “Pārejas periods uz jūsu planētas sākās līdz ar Lielo Tēvijas karu. Kopš 1942. gada apziņa sāka mainīties. Visāda veida lūzumi, par kuriem runā vēsturnieki – tas ir telpas noteiktu punktu mijiedarbības mainīšanās sākums, kuru iedarbināja apziņas mehānisms. Telpā tiek iedarbināts apziņas mehānisms, un jau pēc tam seko apziņas izmainīšanās.”

Šis dīvainais izteikums palika prātā, taču bija nesaprotams.

Palūkojoties uz mūsu projekta “Dolārs” novērojumu hronoloģiju, mēs ieraudzījām interesantu sakarību.

1944. g. – dolārs ir kļuvis par pasaules valūtu.

Bretonvudas (Bretton Woods) 1944. gada konference, kur tika apstiprināts lēmums, ka visām pasaules valūtām ir jātiek salīdzinātām tieši ar dolāru.

1995. g. – Kretovs sāk “redzēt” un pētīt šo parādību (dolāru kā pasaules valūtu).

1999. g. – ir ieviests eiro, bet nacionālās valūtas vēl tiek lietotas.

2001.04.16. – pirmoreiz uzmanība ir sākusi iziet aiz dolāra ietvariem, pie eiro.

2002.05.01. – pirmoreiz ir parādījies sarkani melns plankums. (Sarkani kāvi no Esības dziļumiem.)

2002.06.01. – eiro oficiāla ieviešana 16 valstīs.

2003.04.09. – epohāls datums finanšu jaunākā vēsturē, kad sākās pasaules dolāra sistēmas sairšanas sākums.

ASV dolārs pārstāja būt pasaules vienota rezerves valūta, un kopš tā brīža eiro ar to dalīja šo funkciju.

2018.11.05. – mūs atvēra Esībai. (Sk. “Sensācija! Mūsu Saules sistēma ir atvērta Visumam, var teikt, Esībai!” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub126.html[1])

 

Tātad Jurijs Vasiļjevičs ir novērotājs un radītājs, kad tiek veidota jauna, paplašināta telpas niša, uz kurieni cilvēci sāka bīdīt tikai 2018. gada beigās. Un šī niša tika būvēta jau laikus. Visos plānos – fiziskajā un smalkajā. Nav svarīgi, ka tad mēs to neredzējām, nesapratām, neuztvērām…

 

“Cilvēks – tā funkcija, kura kaut ko realizē,” ir teicis Astruss.

Tikai funkcija visiem ir dažāda. Un vēl ir jautājums: “Vai pats cilvēks saprot savu funkciju?”

Kretovu var saukt par planētas Zeme cilvēku.

Jurijam Vasiļjevičam ir talants kopš dzimšanas “redzēt no turienes un no šejienes”. Viņš nav vienkārši liecinieks tam, ka mūsu telpā, kura paplašinās, parādās būtību izpausmes, kuras izpaužas arvien vairāk un vairāk (tās jau ir sākuši fotografēt pa visu planētu), viņš ir šīs nišas, tās noturīguma formēšanas dalībnieks.

(Kretovs: “Naktī uz 2000. g. 20. augustu es sajutu piramīdas mehānisma nestabilitāti… viņiem stabilitāte ir jāpiekoriģē.”)

Viņš par sevi saka tā: “Es daru to, ko man saka priekšā pati Daba.”

Viņš “redz” Dabas uzvednes, vadās pēc tām un visiem, kas pie viņa vēršas veselības jautājumos, saka, ko Daba iesaka konkrētajā jautājumā.

 

Atgriezīsimies pie mūsu projekta. Iznāk tāda shēma:

1944. gadā dolāru nosauca par pasaules valūtu, tādā veidā praktiski katra planētas cilvēka uzmanību piekaļot vienotai pozīcijai.

Kāpēc nauda? Katrs saprot, ka nauda – tās ir iespējas, tas ir potenciāls.

Tas ir lielisks līdzeklis saiknei ar smalko plānu. “Turp mēs nododam darbību enerģiju, bet no turienes mums nāk iespēju enerģija (potenciāls),” – saka Astruss.

 

Ar laiku uzmanība pret dolāru sāka sabiezēt (melnie punkti attēlos) un kādā momentā sasniedza tādu koncentrāciju, ka attēlos spontāni sāka izpausties smalkā plāna likumi – attēlotā spirāle varēja pazust vienā vietā un parādīties pavisam citā, un ar pretēju zīmi.

Bet mēs toreiz neredzējām pilnu ainu un nesapratām galveno – savstarpēji viennozīmīgo smalkās un fiziskās pasaules atbilstību.

Pilnīgi godīgi jāsaka, ka mūsu projektā “Dolārs” mēs mēģinājām pētīt gan fizisko, gan smalko Kretova zīmējumu plānu. Kaut kā sasaistīt tos.

Lai aizietu no attēlu subjektīva vērtējuma un operētu ar konkrētiem skaitļiem, bija nepieciešams diagrammas pārvērst skaitliskos lielumos.

Taču visi aplūkotie varianti prasīja ļoti lielus ieguldījumus, kuru mums nebija.

 

Tika nolemts pētīt attēlus reālā režīmā. Šim nolūkam tika izvēlēts starpbanku brīvo cenu valūtas maiņas tirgus – Forex.

Tiešs darbs no Ņinas (pēc izglītības matemātiķe, A. A. Ždanova vārdā nosauktā Ļeņingradas valsts universitāte (ЛГУ им. А. А. Жданова)) puses Forex tirgū gada laikā deva materiālu, lai skaitliski analizētu Kretova doto PROGNOZI.

Prognozes ticamības analīzi veica Andrejs Trošins (Андреей Трошин), pēc izglītības hidroakustiķis (Krilova vārdā nosauktais Centrālais zinātniskās pētniecības centrs (ЦНИИ им. Крылова)), kurš pirms tam strādāja Kanādā.

Skaitļojot prognozi ar matemātiskām metodēm, viņš pamanīja to dīvaino faktu, ka, jo mazāks ir laika intervāls (minūšu skaits) analīzei, jo augstāks ir diagrammu skaitlisko vērtību un kursa korelācijas koeficients.

Vienkāršiem vārdiem: Prognoze ir ticama par 50%, burtiski minūšu un ilgtermiņa periodā, ilgākā par 12 dienām.

Kļuva skaidrs, ka sīkiem tirgoņiem prognoze NAV interesanta, jo Forex termināls sākotnēji ir ierīkots tā, ka ātri kaut ko Forex tirgū izdarīt nav iespējams. (Ne aizvērt par zaudējumus nesošu izrādījušos darījumu, ne laikus uzsolīt uz vajadzīgo tendenci utt.) Tika nolemts izņemt kontā ielikto naudu, no kuras Forex šķīrās ļoti nelabprāt – veselu pusgadu.

Diagnozi “Forex ir blēdis” mēs noteicām 2002. gadā.

Bet Centrālā Banka licenci Forex brokeriem atsauca tikai 2018.12.27.

 

Kļuva skaidrs, ka mūsu iegūtā informācija varētu būt interesanta tiem, kas atrodas lēmumu pieņemšanas zonā. Jo bija radīta tehnoloģija, kā iegūt informāciju par planētas kopīgā aktīvā kapitāla kustību. Katru dienu redzot pilnīgu ainu, var ļoti spēcīgi ietekmēt visus finanšu tirgus segmentus. (Runa ir par lielu kapitālu. Superkapitālam prognoze nav vajadzīga, jo viņi plāno un realizē valūtas intervences.)

 

Naudu mēs toreiz, 2003. gadā nenopelnījām, taču ieguvām un piefiksējām ļoti interesantus novērojumus, kas attiecas uz smalko plānu.

 

Ko vēl mēs toreiz nesapratām?

Faktiski nesapratām daudz ko! No kurienes mums bija “nesatricināma pārliecība par šīs informācijas vērtību un, ka tā būs pieprasīta”? Kāpēc no “finanšu darboņiem” neviens mūs neieraudzīja? Kāpēc mēs iztērējām vairākus gadus šim pētījumam, kurš nedeva rezultātu?

 

Izrādījās, ka būtība bija pavisam citāda! Mēs bijām ieguvuši vairāk nekā vienkārši naudu.

Tikai tagad, kad ir pienācis laiks atmiņās fizisko plānu sasaistīt ar smalko plānu toreizējo notikumu sakarā, ir kļuvis skaidrs, ka tieši šis pētījums izmainīja gan mūs, gan pat Kretovu.

 

Sākumā par mums.

Mēs sākām dzirdēt AICINĀJUMU, sākot no 2005. gada. Grūti ir to paskaidrot ar vārdiem.

Toreiz mēs, protams, nesapratām, ka tas notika, pateicoties tam, ka katru dienu koncentrējāmies uz Kretova attēliem, kuri atspoguļoja planētas cilvēku “uzmanību” pret naudu.

Mēs izmainījāmies, koncentrējot savu uzmanību uz iekšējo pasauli!

Un sākām “dzirdēt aicinājumu” no turienes, no smalkā plāna. Viss ir ārkārtīgi vienkārši.

No tā brīža mūsu dzīve pārvērtās interesantā piedzīvojumā un ieguva vēl vienu apzinātu šķautni – dziļumu. Ļoti labi par to ir pateikuši Tihoplavi, Vitālijs Jurjevičs un Tatjana Serafimovna (Тихоплавы Виталий Юрьевич и Татьяна Серафимовна) – par “pētniecisko principu”, kurš tad arī sāka mūs vest pa mūsu realitātes smalko plānu.

Un sākās tā saucamie “Projekti” – viens pēc otra, sākot ar 2005. gadu. (Atskaites par projektiem mēs publicējam mūsu vietnē.)

Mēs ar Sergeju saņēmām “uzdevumu” un burtiski lidojam pa vienam vai ar domubiedru grupu, turp, kurp mums tika norādīts. Tur bija Arkaims, Grieķija (sala Zakinta, kur galvaspilsētas senais nosaukums ir Hora), Sīnajs, Peru, Bali un citas vietas.

Vienā no braucieniem – tas bija Altajā 2012. g. – negaidīti izveidojās cilvēku, domubiedru grupa, kuras dalībnieki dzīvo dažādās planētas vietās (no polārā loka līdz Vācijai) un tagad piedalās visu pēdējo Projektu pētījumos.

Izrādījās, ka attālums pētījumos nav traucēklis. Telepātija ir viens no pētīšanas aspektiem.

Un katrā projektā piedalījās Jurijs Vasiļjevičs Kretovs, kā neatkarīgs eksperts, kurš smalko pasauli redz kopš dzimšanas.

 

Pašlaik, domājot par to projektu “Dolārs”, mēs saņēmām informāciju arī par paša Kretova apbrīnojamu transformāciju. Izrādās, ka viņa Talants arī izvēršas laikā!

Starp citu, Jurijs Vasiļjevičs, tiecoties tikt skaidrībā ar savu talantu, tika vērsies Smadzeņu institūtā. Apkārts ar aparatūru, akadēmiķes N.P. Behterevas (Н.П. Бехтерева) novērots, viņš veica “pārgājienu” uz to- pasauli. Natālija Petrovna atzina neparastu spēju esamību, bet, kādas tās tieši ir, viņa izskaidrot nevarēja.

 

Tie, kas lasa atskaites par Projektiem, zina, ka pēdējais projekts mums norit ar “Citiem”, kuriem mūs vienkārši “nodeva”. Viņi paši sevi tā nosauca. Taču cilvēkam ir ļoti grūti noskaņoties uz to, kam nav konkrēta tēla. Un darbs šajā projektā kļuva mazāk interesants, un pat tulkotājs Jānis uzrakstīja, ka “atskaite par šo Projektu nav tik interesanta” kā iepriekšējās.

Taču mēs darbu Projektā turpinājām pēc dotās shēmas, turpinājām fiksēt notiekošo.

Un tad notika ļoti neparasts pagrieziens!

Mums iedeva tēlu, uz kuru jānoskaņojas. Un tie nav “citplanētieši”.

Tas ir Jurijs Vasiļjevičs Kretovs!

Ir tāds Kosmosa likums – uz planētas visam ir jābūt apzinātam un planētas cilvēku izdarītam. Pat pietiek, ja kaut viens cilvēks ir izdarījis ko vajadzīgu, it kā noenkurojis planētā. Nevienam “citplanētietim” nav tiesību šo likumu pārkāpt.

 

Un uz to mums pēkšņi norādīja “Citi” marta sākumā.

Ka mums vajadzētu koncentrēties uz Kretovu seansu laikā. Jo, gadiem koncentrējoties uz melnajiem cilvēku uzmanības punktiem savā iekšējā telpā, Jurijs Vasiļjevičs ir ieguvis īpašību, līdzīgu Hambo lamai Itigelovam (Хамбо лама Итигелов). Viņš ir kļuvis par savdabīgu SPOGULI.

Un tagad, koncentrējoties uz viņu, vienkārši iztēlojoties viņu, var “ieraudzīt” savu iekšējo telpu, ar kuras pētīšanu mēs nodarbojamies pēdējā Projektā. (“Cilvēka iekšējā telpa – tā nav Iekšējā pasaule. Iekšējā pasaule ir plašāka”. Astruss.)

 

Tādā negaidītā veidā noskaidrojās vēl viena Jurija Vasiļeviča talanta šķautne. Un tā ir nākamā pētījuma tēma.

 

Atlicis tikai papildināt ar informāciju par naudu, no Tihoplaviem un Astrusa no grāmatas: Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. Grāmata par DVĒSELI. Astruss. Pa tuksnesi ejošie. Maskava, 2017. Nodaļa “Naudas rudiments” (Тихоплав В.Ю.,Тихоплав Т.С.,Кретов Ю.В. Книга о ДУШЕ. Аструс.Идущие по пустыне. - . - Москва, «Э», 2017[2]. Глава. Рудимент денег)

 

Lielā enciklopēdija naudas jēdzienu traktē tā: tā ir īpaša preces, visu citu preču un pakalpojumu vispārējs ekvivalents vai vispārēja ekvivalenta forma. Naudas preces specifiska īpašība – izteikt jebkuras citas preces cenu, kalpot par vispārēju apmaiņas instrumentu.

Preču attiecību attīstība veda pie sudraba un zelta kā naudas izdalīšanas. XIX gs. daudzas Eiropas valstis pārgāja pie zelta standarta, bet sudraba un vara monētas sāka pildīt maiņas naudas lomu. Līdztekus papīra naudai.

Papīra nauda labi pildīja zelta naudas funkcijas, ja apgrozībā tā atradās tik, cik bija vajadzīga zelta nauda. Bet, ja papīra nauda tika izlaista vairāk, tad tā zaudēja vērtību, un preču cenas paaugstinājās.

XIX gs. beigās–XX gs. sākumā radās būtiska disproporcija starp strauji pieaugošo preču masu un zelta ierobežoto daudzumu. Uz Pirmā pasaules kara sākumu praktiski visas valstis izņēma no apgrozības zelta un sudraba monētas. To vietu ieņēma banknotes (bankas biļetes) un maiņas monētas. Notiek tā sauktā zelta demonetizācija.

Pašlaik papīra naudas reālā cena ir maz atkarīga no valsts zelta rezervēm – to nosaka valsts, vadoties pēc ekonomikas stāvokļa. Zelts ir kļuvis par vienu no augstas likviditātes aktīviem, kurā savus līdzekļus tur iedzīvotāji, firmas un valsts. Zelts aktīvi tiek izmantots kā centrālo banku rezerve, lai uzturētu nacionālās valūtas kursa stabilitāti.

Taču, lai cik mēs nepārrēķinātu naudas ekvivalentus, pats lielākais un pats spēcīgākais naudas piepildītājs ir mūsu uzmanība pret to!

 

No kontakta ar Astrusu:

Astruss: Nauda – tie ir uzmanības rudimenti.

Enciklopēdiskā vārdnīca tulkojot traktē šo vārdu kā iedīgli, pirmpamatu. Grāmatu tekstos “rudiments” tiek izmantots kā izzudušas parādības atlieka. Bet var tā: rudiments – tā ir kāda parādība, kas attiecas uz pagātni un kura, pateicoties evolūcijai, ir nomainīta ar pilnveidotu darbību.

Jebkuram rudimentam evolūcijas procesā ir atlikuma princips: tad atdod enerģiju un samazinās, taču pilnībā neizzūd.

Jo lielāka jūsu uzmanība pret naudu, jo spēcīgāka ir tās iedarbība. Dolārs tāpēc arī valda, ka cilvēku uzmanība pret to ir pārāk liela.

Nauda cilvēku uzmanības lokā atrodas pastāvīgi. Nauda – tas ir vienīgais paņēmiens sapulcēt visus uz kādu periodu. Taču jebkura stabila sistēma agri vai vēlu tiks sagrauta. “Naudas” elks sabruks. Un agrāk, nekā jūs domājat.

Šeit ir “pielikšanas zonas” jēdziens. Cilvēks var krāt uzmanību pret naudu un var zaudēt. Naudas sistēmā ienesto perturbāciju daudzums ir tik milzīgs, ka nauda tajā formā, kādā eksistē, nevar eksistēt bezgalīgi ilgu laiku. Tās dzīve būs īsa. Nav svarīgi, simts gadi vai desmit.

Uzmanība pārslēdzas, tāpēc ka daudzi jūt, ka nauda izmainās. Tā pāriet no vienas formas citā.

Pašlaik ir drukāta nauda banknošu veidā, bet ir sākusi parādīties elektroniskā nauda. Mainās forma, un šī forma spēj sagraut naudas sistēmu, un tas biedē baņķierus.

Būs vienas naudas kara situācija ar otru. Taču elektroniskajai naudai piemīt absolūti citas īpašības attiecībā pret papīra naudu, tāpēc ka elektroniskās naudas krāšanās kvantitatīvā komponente ir nekontrolējama. Tā pašregulējas.

- Tādā gadījumā nevar teikt, ka elks-nauda agri vai vēlu sabruks. Sabruks papīra elks, paliks elektroniskais.

Astruss: Tur sāksies karš. Ar elektronisko naudu rīkosies pēc citiem likumiem, pēc citiem principiem, uz citiem pamatiem. Pat ar papīra naudu viss ir neviennozīmīgi, pat tā zaudē kontrolējamības pamatu.

- Bet vienalga, elektroniskā nauda var kļūt par jaunu elku?

Astruss: Var, taču nebūs tas pats elks.

 

Paņemiet naudas sistēmiskumu. Nauda piepildās ar uzmanību. Nauda ir staigājošs objekts, kustīgs, caur to var pat ārstēt vai pārnest slimību.

Arī uzmanībai piemīt īpašība iekšienē kustēties, pārbīdīties. Un, lūk, šī atstarpe (pārbīde) ved pie zināma veida slimību noņemšanas, taču, veicot noteiktus rituālus aktus attiecībā pret naudu.

Ja to attiecinām uz naudu, tad runa ir par inflāciju. Inflācijas procesi, ja tā var izteikties, ir atkarīgi no pārbīdes.

- Nav skaidrs, par kādu atstarpi ir runa? Varbūt runa ir par to, naudas kustības “ātrums” un uzmanības kustības pie tās “ātrums” ir dažāds. Tas tad arī rada atstarpi.

Astruss: Jā, tas.

- Ja jā, tad kāpēc tas ved pie inflācijas? Inflācija – tas ir process, saistīts ar to, ka naudas daudzums neatbilst materiālo vērtību daudzumam?

Astruss: Uzmanībai pret materiālajām vērtībām. Uzmanības pret naudu kvantitatīvā komponente neatbilst uzmanības pret materiālajām vērtībām kvantitatīvajai komponentei.

...

Astruss: Nauda ir nosmērēta ar asinīm un piebarojas no asiņu telpas jebkurā situācijā. Un ir uzmanības piepildītāja. Sistēma ļoti precīzi seko briesmu draudiem, ieslēdz piekoriģēšanas sistēmu un sāk sekot situācijai. Taču katru reizi grupējas noteiktas uzmanības zonas katrā valstī.

Jebkurai sistēmai kā sistēmai ir jābūt noregulētai. Pašregulācija neder.”

 

Noslēgumā nākotnes valūtas prognoze no mūsu dialoga ar Kretovu.

 

- “Jaunā valūta Briks (BRICS) nemanāmi izspiedīs dolāru?” http://nsn.fm/economy/expert-new-currency-brics-unnoticeably-displace-the-dollar.php

Kretovs: “Jā, tas darbosies.”

- Jurijs Babikovs (Юрий Бабиков) par tālu nākotni rakstīja, ka “Tur arī būs nauda, bet ne zelts. Kā nauda tiks izmantots dabā sastopamais urāns – tiešs enerģijas ekvivalents. No urāna tiks kaltas monētas”. Vai tas ir tiecami?

Kretovs: “Jā.”

Raksts sanāca juceklīgs – uzmanība lēkāja no fiziskā plāna uz smalko un atpakaļ. Nolēmām neko nemainīt – lai paliek tā, kā nāca atmiņas, kā attīstījās uzmanība šajā tēmā...

2019. g. 25. martā.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 30.03.2019

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub2_sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1921-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-sensacija-musu-saules-sistema-ir-atverta-visumam-var-teikt-esibai (Tulk. piezīeme)

[2]Skat. http://www.tihoplav.ru/book/book28.html (Tulk. piezēme)