Нина Терехова и Сергей Бублик – Хамбо Лама Итигелов, замкнувший петлю времени внутри себя. Наука в тупике: \"нетленные тела\" буддийских монахов

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Hambo Lama Itigelovs, noslēgušais laika cilpu savā iekšienē. Zinātne strupceļā: budistu mūku ”netrūdošie ķermeņi”

 

"Katrs būs dzirdējis par Burjatijas budista Hambo Lamas Itegelova (Хамбо Лама Итигелов) netrūdošo ķermeni. Tā ir viena no pašām noslēpumainākajām un mistiskākajām mūsdienu pasaules parādībām. Ķermenis atrodas kādā īpašā stāvoklī starp dzīvību un nāvi.

Turklāt viņš paredzēja, ka viņa ķermenis paliks nesatrūdējis, un palūdza saviem līdzgaitniekiem izrakt viņu pēc noteikta laika. Neticami, bet tas ir fakts. Kā viņam tas izdevās, varbūt zina tikai attīstīti indiešu jogas.”

http://sekukin.narod.ru/templ15.html

19 02 26 02

Mēs, protams, neesam indiešu jogas, taču ļoti gribētos dāvāt sajūsmu šim lielajam cilvēkam – Daši-Doržo Itigelovam, izteikt pateicību par visu, ko viņš izdarījis visas cilvēces labā. Un, ka tas ir tieši tā, mēs nešaubāmies.

 

Reiz, pirms gadiem 15, Jurijs Vasiļjevičs (Юрий Васильевич Кретов) izmeta frāzi, ka “Itigelovs noslēdza laika cilpu savā iekšienē, samainīja vietām pagātni un nākotni.” Un viss! Kopš tiem laikiem man nedeva mieru jautājums: KĀ?! Kā var noslēgt laiku? Kā viņš to izdarīja?”

Kopš tiem laikiem “Itigelova lieta” pastāvīgi uzpeld manā uzmanībā...

Bet pirms dažām dienām, pirms rītausmas, es sajutu, ka viņa vairs nav šajā netrūdošajā ķermenī, kurš atrodas Ivolginskas datsānā (Иволгинский дацан).

Palūdzu Kretovam noskaņoties uz viņa fotogrāfiju:

- Jūs varat pateikt, kas pašlaik notiek ar Itigelovu?

Kretovs: Viņam iekšienē, sirds čakrā, nosacīti sakot, sāk silt (parādījies siltums) un spoguļķermenis atstarojas uz iekšieni.

- Bet vai nevar teikt, ka viņš ir atstājis ķermeni – viņš it kā ir aizgājis? Un ķermenis šeit tagad sāks trūdēt?

Kretovs: Tā varētu būt. Sācis izvērsumu uz iekšieni.

Nu, lūk, tā! Cik interesanti!

No Tihoplavu (Тихоплави) kontakta ar Astrusu.

Astruss: Itigelovs atrodas gaismas kanālā. Viņš nav iznācis no kanāla.

- Ja viņš vēlēsies – atgriezīsies.

Astruss: Nevēlēsies. Radīsies pienākuma punkts, taču viņš iznāks ne tur, kur gaida. Viņš iznāks dzīvā cilvēkā.

- Un, kad viņš piedzims citā cilvēkā, gaismas būtne viņa ķermenī izzudīs?

Astruss: Pametīs un ķermenis izžūs. Būs mūmija.

 

Vai varēja Saules HALO Saules, Marsa un Zemes planētu opozīcijas planetārā notikuma momentā būt tas lielais spēks, kurš pielika punktu viņa eksperimentam, un tagad viņš sāks jaunu dzīvi dzīvā cilvēkā?

Tas nav zināms.

 

Tātad, KĀ gan Itigelovam izdevās noslēgt laika cilpu savā iekšienē un padarīt fizisko ķermeni par netrūdošu?

Mēs visu laiku mēģinājām Itigelova eksperimentu saprast no pasaules-ēkas uzbūves pozīcijas. Mēģinājām saprast, kas tas ir – laiks...

 

Lūk, iznāca tāda aina.

Mūsu fizisko pasauli no tās-puses-pasaules atdala spoguļpasaule.

Bet uz tās-puses-pasauli ved sapārots kanāls – gaismas tunelis, pa kuru iet prom uz mirušo pasauli, un negentropisks portāls. (Sk. “2019. gads un HALO”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1.html[1])

 

Astruss teica, ka “Itigelovs atrodas gaismas kanālā. Viņš nav iznācis no kanāla. Bet starp mūsu pasauli un tās-puses-pasauli atrodas spoguļvielas pasaule. Tās-puses-pasaulē laiks neeksistē, bet spoguļpasaulē tas uzvedas pilnīgi citādi, ne tā, kā mūsu laiks. Līdz nepazīšanai uzvedas ne tā. Var teikt, ka plūst no nākotnes uz pagātni.” (!)

 

Iznāk, ka laika cilpu Itigelovs izvērsa, noslēdza spoguļslānī starp mūsu un tās-puses-pasauli.

 

Astruss: “Turklāt laiks velk sev līdzi ne tikai vieliskās, bet arī spoguļ-daļiņas. It kā saslēdz uz sevi.

Laiks, no spoguļpasaules ienākot mūsu fiziskajā pasaulē, uz mūsu spoguļa kondensējas, atstājos pilienus (mirres). No fiziskas skatpunkta – tie ir super-elementārdaļiņu, kurām piemīt spēja būt par katalizatoru vieliskajai realitātei, pilieni.

(Laiks nes uz sevis gamma starojumu, nes super-elementārdaļiņas un kustībā pa Visumu formē spoguļdaļiņas.)

 

Skaidrs, ka Itigelovs kaut kādā veidā, speciāli un apzināti “iestrēga” šajā spoguļpasaulē. Un pagrieza laiku pretējā virzienā. Bet laiks, nākot no spoguļpasaules, Itigelova uzmanības vērsts, atstāja mirru (aminoskābju) pilienus mūsu pasaulē – viņa ķermenī. Tāpēc vadošie tiesu medicīnas ekspertīzes pārstāvji bija vienkārši satriekti – Itigelovam bija visas dzīva ķermeņa pazīmes, un no ķermeņa ņemto paraugu spektrālā analīze parādīja, ka “mirušā” cilvēka ādas, matu un nagu organiskā ķīmija ne ar ko neatšķiras no “dzīva” cilvēka organiskās ķīmijas.

 

KĀDĒĻ Itigelovs to izdarīja?

Es tūkstošiem reižu TO esmu piemērojusi sev un esmu sapratusi, ka negribu tā sēdēt “ne dzīva-ne mirusi” veselu mūžību…

 

Taču tagad, pēdējo notikumu gaismā, mēs domājam, ka viņš bija celmlauzis, kurš pētīja to ceļu, kurš tagad ir jāiziet katram? Un jau iet. Nav svarīgi, vai cilvēks to apzinās, vai nē.

Itigelovs spēja savu ķermeni noturēt “dzīvu”, pārvietojot savu apziņu uz pasauļu robežu. (Viņš daudzus gadus barojās ar skujām un dzēra indīgus novārījumus, lai sagatavotu ķermeni.) Daudz būs tādu, kas to spētu izdarīt? Pamēģiniet, piemērojiet sev…

 

Atgādināsim, ka pašlaik visa cilvēce atrodas pārejas procesā uz citu ekoloģisko nišu, kura ieņem vietu ESĪBĀ – vienā un tajā pašā telpā, kur ir arī tās-puses-pasaule. Un šo pāreju mēs veicam fiziskajos ķermeņos. Tam tiek izmantots negentropiskais portāls gaismas tunelī.

Tēlaini runājot, cilvēks uz mirkli nonāk negentropiskā portāla kokonā, kurš atrodas uz robežas starp pasaulēm, spoguļpasaulē. Katrs tur nonāk individuāli, saskaņā ar savu metabolisma ritmu, bet no turienes viņu izgrūž HALO. Turklāt cilvēka apziņa un ķermenis pamazītēm mainās.

 

No dialoga ar Kretovu (2019. g. janvāris):

“- Cik gadus mums stāv priekšā atrasties šajā procesā – ieniršanā kokonā un atpakaļ? Pieradinoties būt dzīviem mirušo pasaulē?

Kretovs: 2019. gads.

- bet mums iznāk, ka ilgāk – četrus gadus.

Kretovs: Nē, vienkārši kokons saglabāsies. Saglabāsies. Bet 2020. g. – tas jau ies… baltais gads. Mēs jutīsim šīs izmaiņas. Līdz 2023. gadam tā būs.”

 

Ir dažas pazīmes, kas ļauj saprast, vai personīgi jūs esat nonākuši izmaiņu aptverē:

Pirmkārt, tās ir atmiņas par pagātni. (Laiks spoguļpasaulē plūst no nākotnes uz pagātni.) 2017. gada beigās mēs ar Juriju Vasiļjeviču runājām par nākotni. Toreiz viņš teica, ka “2019. gads – tas būs 2017. gada spoguļattēls. To gadu atspoguļos OTRĀDI. Un tur mēs redzēsim kaut kādu pagātni. Kaut kā ļoti dīvaini.”

 

Otrkārt, tas ir ķermeņa temperatūras režīms. Jūs varat sākt savā ķermenī just pēkšņa siltuma viļņus. (“Aizgājušie spēj sildīt uz Zemes dzīvojošos. Ir sajūguma punkts, caur kuru ģenerējas siltums. Tās ir asinis. Asinis spēj sakrist ar balto enerģiju, un viņām piemīt baltās matērijas atstarošanas īpašības. Aizgājušie modelē iedarbību.” (Astruss)

Visi “salīgie” pēkšņi pamanīs, ka ir pārstājuši salt… (Kretovs: “Tāda lieta ir, tādas līdzības. Līdzīgums.”)

 

Treškārt. Aizgājušie būvē sakaru tiltus, lai dzīvajiem miegā nodotu informāciju par smalko plānu, par jaunās ekoloģiskās nišas likumiem.

 

Pats interesantākais, ka cilvēki uzvedas bezrūpīgi, kā vienmēr paļaujas uz “varbūt”. To ar nožēlu atzīmēja arī Astruss.

 

Atgādināsim, ka 2018. gada beigās Saules sistēmu atklāja ESĪBAI, uz IEKŠIENI. Mūsu grupa ķērās pie šīs iekšējās telpas pētīšanas.

Bet kādā brīdī kļuva skaidrs, ka ESĪBA – tie nav nekādi joki! Tā ir grandioza neizzināta pasaule, kur ir jāievēro piesardzība un skaidrs saprāts.

Ir jābūt apzinošiem un gataviem.

No mūsu pieredzes:

Man patīk rītausmā koncentrēties uz pašiem nesaprotamākajiem jautājumiem.

Es pajautāju par Itigelovu. Un ieraudzīja gaismas lodi, kura virzījās prom no manis, es virzījos tai pakaļ… Neaprakstīšu detaļas, bet pēkšņi man tur kļuva ļoti, ļoti, ļoti bail… Es atjēdzos no vārdiem – “tu aizgāji pa labi, bet vajadzēja pa kreisi.” Un bija šajā vienmērīgajā balsī tāda neapgriežamības sajūta, ka bailes mani nepameta.

(Kretovs: “Tur sakrišana notika. Tā gadījās.”)

- Vai tad es pagriezos uz mirušo pasauli?

(Kretovs: “Ne-e. Tā ir ESĪBA.”)

Tad nu gan! Bet es biju nodomājusi, ka viss – izdarīju nelabojamu kļūdu…

 

Vēlāk, pārdomājot Kretova vārdus: “Es Itigelova noslēpumu zinu.

Šo noslēpumu es pagaidām laikam saglabāšu. Gribat mani pārbaudīt, paskatieties, kas notiek Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS). Eksperimentos ar plazmu. Tieši to viņš provocēja sev ķermenī… Visi nodarbojas ar auru, bet Itigelovs ķērās pie plazmas,”

es atcerējos, ka 2008, gadā mēs par plazmu runājām garāmejot. (Labi, ka es sarunas ar Juriju Vasiļjeviču pierakstu vārdu pa vārdam!)

“Ņina (Ņ). Vai var ko pateikt par manām ikmēneša iesnām?

Jurijs Viktorovičs (JV). Tas ir saistīts ar asinsriti. Asinis rada korķi labajā pusē. Ņinai ir sadalījums – kreisā puse (ķermeņa asinis) ir vairāk plazmveidīga nekā labā. Ir jāveic līdzsvarošanas rituāls.

Ņ. Vai tas nav saistīts ar smadzeņu aktivizāciju, mēs sākām taisīt rituālu…

JV. Ir saistīts – tas arī dod tādu efektu.

Ņ. Vai var kaut ko pateikt par Sergeja asinīm?

JV. Tur ir vairāk plazmas piemaisījumu. (Un Sergejam pulss ir 99 kopš dzimšanas!)

Ņ. Un Džasmuhinas (Jasmuheen) asinis? (Uz to laiku viņa bija barojusies ar prānu jau 14 gadus.)

JV. Viņai ir vairāk olbaltumvielu struktūras asinīs. Tā arī ir plazma.

Viņai ir efekts – sakne ir kājām gaisā (эффект перевёрнутого корня), viņa it kā sūc barību no turienes, kā sēne. Caur smadzenēm visdrīzāk, pēc sajūtām.”

Iznāk, ka pašlaik negentropiskā portāla (NP) kokonā tiks ņemtas vērā mūsu organisma īpatnības, īpatnības, kā dzīves laikā sakrātā plazma ir sadalīta mūsu iekšienē. Un, ja man kreisā puse ir plazmveidīgāka, tad es arī pagriezos pa kreisi…

 

Gribu izteikt Jurijam Vasiļjevičam neizmērojamu pateicību – viņš arī tagad iedeva rituālu, kurš ātri atjaunoja manu līdzsvaru.

Uz savas ādas kļuva skaidrs, ka ESĪBA ietver VISU. Visas pasaules. Pasaules, kuru likumus mēs nesaprotam. Būtu jāsaprot, ka tie nav ne joki, ne tukša pļāpāšana.

Kretovs: “Vēroju kundalini. Stāv blakus astes kaulam kā resna desa gaišzilā krāsā. Domu iedarbība uz viņu lika tai satraukties. Atbildes vilnis lēni cēlās augšup pa mugurkaula telpu, un galvā iemirdzējās gaišzili uzplaiksnījumi. Izrādās, ka pacelt kundalini nav nemaz tik vienkārši.

Man atgādināja, ka es iekšējā pasaulē eju iekšā ar vienu savu daļu, bet jogas pilnībā atrodas vienā no telpām. Viņi sevi pilnībā šajā telpā realizē, un tikai šādā gadījumā ir iespējama kundalini pacelšana. Neieejot telpā kopumā, pacelt kundalini nav iespējams.

Itigelovs iegāja vienā no šīm telpām, pacēla kundalini un ar gribu apvērsa iekšējo telpu noteiktā veidā, kas rezultātā arī izdevās. Man pavēstīja – ja es apsēdīšos blakus Itigelovam, viņš daudz caur man pastāstīs cilvēkiem. Bet tam vajag, lai mani uzlūgtu.

Daudzajiem amatieriem, kas katru nakti “paceļ kundalini”, patiesībā paceļas sekundārais (atbildes) vilnis, taču nekādi ne primārais. Provocēt sekundārā viļņa kustību nav nemaz tik sarežģīti.

Taču, ja kundalini vilksies uz augšu, tas būs dambja pārrāvums. Būs Itigelovs.”

 

“Vispār tajos laikos neviens nebrīnījās par lamu īpašajām prasmēm, tāda bija lietu kārtība – lamas lidoja, gāja cauri sienām, momentāni pārvarēja milzīgus attālumus, gāja un jāja uz zirgiem pa ūdeni, varēja pamest savu ķermeni pēc vēlēšanās un daudz ko citu. Daša-Doržo Itigelovs nebija izņēmums.

Interesanti, cik ilgi Itigelovs kavēsies tādā stāvoklī starp dzīvību un nāvi un vai viņš kādreiz atmodīsies. Vai mēs to redzēsim?” jautā raksta autors vietnē http://sekukin.narod.ru/templ15.html.

 

Pabeidzot rakstu par Hambo Lamu Itigelovu, gribētos izteikt pateicību Kretovam Jurijam Vasiļjevičam. Bez viņa, bez viņa garāmejot pamestās frāzes, mūsu dzīvē nebūtu vesela slāņa pētījumu par “laika” jēdzienu caur “Itigelova parādību”.

“Itigelova noslēpumu es zinu, bet kā to pastāstīt? Ja atraktu viņu kapus, viņi patiešām būs patrūdējuši – bet pat ar saglabātiem iekšējiem orgāniem… Ko tas viss nozīmē? Lūk, jautājums!”, iesaucas Kretovs.

“Šajā gadā Mongolijā tika atrasts “netrūdējošs ķermenis”; tas piederējis budistu mūkam, nomirušam lotosa pozā. Pēc sākotnējā vērtējuma mūmija zem zemes ir nogulējusi 200 gadus.

Ķermenis tika atrasts nejauši. Ir zināms, kā mūmija bija apklāta ar liela, ragiem rotāta, dzīvnieka ādu. Precīzi identificēt mumificētā vīrieša personību pagaidām nav izdevies. Pēc vienas no versijām tas ir budistu mūks, iegremdējies samadhi stāvoklī caur meditāciju.

Tiek izteikts arī pieņēmums, ka viņš varēja būt Burjatijas hambo-lamas-Daši-Doržo Itigelova skolotājs.”

https://oko-planet.su/phenomen/phenomenday/296559-nauka-v-tupike-netlennye-tela-buddiyskih-monahov.html

2019. g. 19. februārī.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 26.02.2019

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/2026-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-2019-gads-un-halo (Tulk. piezīme)