Нина Терехова – О Кретове. Грани его ДАРА. Хамбо лама Итигелов

Ņina Terehova - Par Kretovu. Viņa TALANTA šķautnes. Hambo lama Itigelovs

 

Jau 2017. gadā, apspriežot priekšā stāvošo 2018. gada jūlija planetāro notikumu – Zemes, Marsa un Saules lielo opozīciju, Kretovs (Кретов Юрий Васильевич) teica: “2019. gads – tas būs 2017. gada spoguļattēls. To gadu atspoguļos OTRĀDI. Un tur mēs redzēsim kaut kādu pagātni. Kaut kā ir ļoti dīvaini.”

Mēs šos Kretova vārdus atcerējāmies tāpēc, ka 2019. gads sākās tieši ar to, ka mēs sākām “redzēt pagātni”, atcerēties! Un tagad tas ir noticis ar pašu Juriju Vasiļjeviču – viņš pēkšņi atgriezās pie teātra “Diklon” (“Диклон”) sākotnēm, pie visa, kas saistīts ar teātri, un sāka publicēt arhīva videofragmentus “VKontakte”.

19 02 26 01

Mēs Kretovam pajautājām: “Vai šīs viņa atmiņas nav saistītas ar to procesu, kurš pašlaik norit uz planētas?”

Runa ir par to, ka mūsu fizisko pasauli no tās-puses-pasaules atdala spoguļpasaule. Un uz tās-puses-pasauli ved sapārots kanāls – gaismas tunelis, pa kuru iet prom uz mirušo pasauli, un negentropisks portāls. (Sk. “2019. gads un HALO”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1.html[1])

 

Atgādināsim, ka pašlaik visa cilvēce atrodas pārejas procesā uz citu ekoloģisko nišu, kura ieņem vietu ESĪBĀ – vienā un tajā pašā telpā kā tās-puses-pasaule. Un šo pāreju mēs veica fiziskajos ķermeņos. Tam tiek izmantots negentropisks portāls sapārotā gaismas tunelī.

Tēlaini runājot, cilvēks uz mirkli nonāk negentropiskā portāla kokonā, kurš atrodas uz robežas starp pasaulēm, spoguļpasaulē. Katrs tur nonāk individuāli, saskaņā ar savu metabolisma ritmu, bet no turienes viņu izgrūž HALO. Turklāt cilvēka apziņa un ķermenis pamazītēm mainās.

Astruss: “Starp mūsu pasauli un tās-puses-pasauli atrodas spoguļvielas pasaule. Tās-puses-pasaulē laiks neeksistē, bet spoguļpasaulē tas uzvedas pilnīgi citādi, ne tā, kā mūsu laiks. Līdz nepazīšanai uzvedas ne tā. Var teikt, ka plūst no nākotnes uz pagātni.” (!)

Un izmantot šo portālu, redzams, nāksies katram, kurš vēlas vienkārši izdzīvot pašreizējā momentā uz planētas. Pat ja cilvēks par to neko nezina.

Mēs bijām domājuši, ka tā ir vienas reizes procedūra. Cilvēkus ievedīs kokonā, mežonīgi iegriezīs Zemes kodolu, un pēc tam Halo visus izgrūdīs atpakaļ.

Bet nē! Ja runājam rupji, tad mums stāv priekšā nodarboties ar šo “šurpu-turpu” diezgan ilgi. Kā izrādījās, tas atkal ir process. Pulsējošs process. Izstiepts kā minimums līdz 2019. gadam. Jo norit cilvēku mīksta adaptācija pie jaunās ekoloģiskās nišas, kura formējas uz Zemes tieši tagad.

 

Kretovs iesaucās: “Labi, ka jūs man pateicāt par kokonu! Citādi varētu aiz ausīm pievilkt, ko vēlies, par atmiņu uzplūdumu. Labi, ka es kaut ko neņemu vērā (izteikumos), jo tā jau būtu pievilkšana aiz ausīm... Tas attiecas uz visu, ko es saku.”

 

Tā kā mēs arī nonākam šajā kokonā, arī mums uzbrāzās atmiņas.

Tā sanāca, ka 2001. gada martā liktenis saveda mūs kopā ar unikālu cilvēku – Kretovu Juriju Vasiļjeviču.

 

Tajā pirmajā reizē es paprasījos kompānijā ar dēlu, kuram bija ieteikts aiziet pie Kretova. Es klusiņām sēdēju, kamēr viņi sarunājās, un pēkšņi Jurijs Vasiļjevičs man pajautāja: “Vai negribat atnākt šovakar, pulksten 19, pie mums? Parunāt. Pašlaik tas nav iespējams – slimnieku rinda.”

Protams, vakarā es atnācu! Un kopš tā laika mani dzīve ieguva dziļumu, pārvērtās nepārtrauktā izpētē.

 

Jau ir pagājis ne mazums gadu. Esmu piedalījusies vairākos Projektos ar Kretovu. Pirmais bija projekts-pētījums par tēmu “Dolārs”.

Projekta dalībnieks, Andrejs Trošins (Андрей Трошин) reiz atrakstīja: “Es būtu laimes kalngalā, ja mēs visi kopā spētu pastrādāt pie tā, ko esam iecerējuši, un neaizdomātos par naudu. Lūk, kur ir īsta jaunrade! Un Jurijs Vasiļjevičs ir pats labākais zinātniskais vadītājs, kādu vien es esmu kādreiz redzējis.”

Zinātnieks, kurš pirms tam strādāja Kanādā, teātra režisoru sauc par labāko zinātnisko vadītāju! Kas to būtu domājis! Viņam jau nu gan ir ar ko salīdzināt.

 

Bet tagad gribētos parunāt par pašu Juriju Vasiļjeviču.

Viņam ir neparasts TALANTS no dzimšanas. Neiespējami visu precīzi izteikt vārdos, bet mēs teiktu tā: viņš pasauli redz daudzdimensionālu, daudzslāņainu. Kamēr parasts cilvēks redz un uztver tikai vienu dimensiju, “liela ziloņa daļu”.

Viņš stāsta – kad bijis mazs, tad domājis, ka visi redz tāpat kā viņš. Bet, kad viņš sācis iet skolā, tad sapratis, ka labāk nerunāt par to, ko redz... Un viņš redzējis pat skolotāju domas. Pēc tam viņš kādu laiku pat zīmējis šīs sarežģītās spirāles, mēģinot tikt skaidrībā.

 

Atcerēsimies Sai Babu, kurš dārgakmeņus dabūja, “nirstot” citas dimensijas telpā, kur viņš bija iemācījies nokļūt.

Kretovs arī nirst, nirst daudzās citās dimensijās un dabū no turienes zināšanu “pērles”. Kā viņš paskaidro – “Daba man pati rāda, kam būtu jāpievērš uzmanība.” (Runa bija par cilvēku ārstēšanu.)

Un viņš dāsni dala, burtiski izmētā šīs “pērles”.

Cita lieta, ka ne daudz apkārtējo var tās saskatīt, piešķirt nozīmi šīm “pērlēm”, kuras varētu izmainīt tieši viņu dzīvi. Jo visbiežāk tā taču ir Dabas konkrēta atbilde uz uzdotu jautājumu, un viņa sniedz pašu optimālāko problēmas risināšanas ceļu šim cilvēkam, un tikai viņam.

 

Vienā no nesenām sarunām mēs teicām, ka daudz kas mūsu dzīvē nebūtu noticis, ja ne tikšanās ar viņu. Un šis daudz kas ir viens no pašiem svarīgākajiem.

Nodarbojoties ar daudzām savām svarīgām lietām, viņš ir gatavs piedalīties tajos pētījumos, kurus piedāvā jau mūsu dzīve.

Kurš lasa mūsu rakstus, savdabīgās atskaites par pētījumiem, var tur ieraudzīt daudz “pērļu” no Kretova.

 

Savukārt mēs rakstos rakstām vārdu pa vārdam to, ko Kretovs mums saka, aprakstot viena vai otra neparasta notikuma, parādības dabu.

Speciāli tā rakstām, neko nekoriģējot. Un tad katrs var no turienes paņemt to informāciju, kas ir piemērota viņa patiesībai, līdz kurai viņš spēj aizrakties, pateicoties savai dzīves pieredzei vai izglītībai.

 

Daži cilvēki mums saka: “Kretovs ir viltīgs. Viņa izteikumus var saprast gan tā, gan šitā...”

Kretovs: “Tur jau tā lieta, ka patiesība atrodas katrā atbilstoši viņa dotumam. Matemātikā ir shēma: “dots – jāpierāda”. Lūk, visa lieta ir tieši tajā – “dots”. Un kas tad no manis tiek prasīts? Atrisināt uzdevumu vispār?! Ha, ha, ha! Atrisinājumu ir daudz atkarībā no “dots”.

 

Kretovs: “Labi, ka mani atslēdz no kaut kā.

Ir lietas, kā lai to izskaidro... zālē sēdētu zinātnieku pulks, un es runātu, bet viņi saprastu, ka es visu laiku meklēju paņēmienu izteikt un šo paņēmienu nekādi neatrodu. Un, lūk, tikai šajā vienā kādam būs taisnība. Taisnība tikai tajā, ka arī viņš /zinātnieks/ “zina kaut ko”, bet izteikt nevar. Es mēģinu izteikt redzēto, pateikt, nevienu turklāt neapvainojot.”

 

Un tas patiešām tā ir. Visus šos gadus saziņā ar mums viņš ne reizi nav atļāvies nekādus emocionālus izteicienus attiecībā uz mums. Ne reizi! Mēs ar viņu piedalījāmies vairākos projektos, un bija momenti, ka mums kaut kas smagi “lēca klāt”, mēs mīņājāmies un mīņājāmies uz vietas... Varēja norauties, jo saspringums bija nepārtraukts.

 

Un runa te nav pat par aizvainojumiem, bet par jaunradi. Cilvēki ir ļoti dažādi, un noslēgt vēlēšanos kaut ko darīt var tikvien kā uzkliedzot, vienkārši nolamājot, vienkārši nokritizējot...

Tas nav par Juriju Vasiļjeviču. Viņš ļoti smalki jūt katru cilvēku, no viņa nenoslēpsi būtību. Viņš prot uzklausīt, prot klusēt, prot atbalstīt, prot paskaidrot nepaskaidrojamo. Tādam paveiksies, kurš tādu cilvēku sastaps dzīves ceļā. Mums paveicās! Un mēs uzskatām par godu strādāt ar viņu.

 

Kretovs: “Tieši tā, ka es neesmu katra taisnībā. Es paskaidroju, ka neskaru jūsu taisnību vai ne-taisnību. Es skaru kaut ko citu, kas eksistē bez tā, vai jums tas patīk vai nepatīk, vai jūs gribat vai negribat, vai tas ir tā, vai ne tā. Tam nav nekādas nozīmes.”

 

Nesen, pabeidzot rakstu par Hambo Lamu Itigelovu (Хамбо Лама Итигэлов), mēs Jurijam Vasiļjevičam pazvanījām, lai izteiktu pateicību, jo bez viņa garāmejot izmestās frāzes par “laika cilpu” mūsu dzīvē nebūtu vesela slāņa – Itigelova parādības.

 

Palūdzām Jurijam Vasiļjevičam atcerēties sākotnes viņa gadījumam ar Itigelovu.

Kretovs: “Es jutu aicinājumu, taču nevarēju saprast, kas mani sauc. Kaut kādā momentā aicinājums kļuva tik skaidrs, ka es nopirku biļeti un braucu uz turieni, kāds biju.

Naktī 3:30, kad vilciens brauca pār tiltu, tur ir tāda upe Selenga (Селенга), ieraudzīju dīvainu parādību debesīs...

Es klusēju, tāpēc ka tādas lietas neatbalsta ne partija, ne reliģiskās konfesijas, pat tā, pie kuras es braucu. Tur arī ir hierarhija, pielaides...

Es Itigelova noslēpumu zinu.

Šo noslēpumu es pagaidām laikam saglabāšu. Gribat mani pārbaudīt, paskatieties, kas notiek Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS). Eksperimentos ar plazmu. Tieši to viņš provocēja sev ķermenī. Caur, kā ezotēriķi to sauc, meditāciju. Man tāda vārda leksikonā nav. Tāpēc, ka ir profanēts viss – katrs vārds. Tāpēc es lietošu vienkāršus vārdus – koncentrēšanās, uzmanība, lai pēc tam man visādi cilvēki no psihiatrijas neuzrādītu pretenzijas.

Jūs zināt, ka visi nodarbojas ar auru, visi skandina par to, bet plazmu neviens neredz. Tas ir kaut kā aizdomīgi. Cik viegli sabiedrība muļķojas. Pļāpājot nesaprot, kas ir paslēpts. Visi nodarbojas ar auru, bet Itigelovs ķērās pie plazmas.”

 

“Vai šai plazmai ir sakars ar laiku? Jo jūs taču teicāt, ka Itigelovs ir noslēdzis laika cilpu,” – mēs jautājam.

Kretovs: “Ir sakars ar laiku. Pat ļoti ir! Budisti laiku nopietni apzīmē. Laiks viņiem neeksistē no ārpuses. Viņi to mēģina iekšienē organizēt. Un, lai cik dīvaini nebūtu, taču viņi patiešām trāpīja uz to.

Vēl vairāk, Itigelovs nejauši kompromitēja Ēģipti ar tās mūmijām.

Kaut kādi budistu lamas un diženā Ēģiptes civilizācija! Runa ir par mūmijām. Budistu mūmijā saglabājas visi orgāni, turklāt tā nav dzīva, bet nav arī mirusi. Bet ēģiptiešu mūmija ir beigta līdz nepazīšanai. Pasaule ir apmulsusi.

Ir radies paradokss...

Kas ir šis Itigelovs? Nekas. Pat ne traktorists.

Itigelovs zinātni iedzina strupceļā. Jūs zināt, ka neviens neļaus dzīt strupceļā nevienu.”

 

Lūk, faktiski, mēs jums aprakstījām tikai vienu Kretova TALANTA šķautni – redzēt lietu būtību. To dabu.

Līdzīgi tam viņš redz patiesās, dabas dotās, nepārtrauktās cilvēka kustību līnijas – kā kustīgu plazmu. No šīm kustībām nav iespējams atraut skatienu. Sakrītot ar tām (bet tam vajag kaut kādu laiku), jūs jūtat svētlaimi, patiesību, karstumu vai drebuļus... Nonākat bērnības sajūtās vai kaut kur citur, kas ir ļoti personisks un dārgs...

 

Kretovs: “Man jautā par teātri: “Jurij Vasiļjevič, no kurienes jūs ņēmāt šīs kustības?”

Ievadiet internetā “поведение плазмы на МКС” (“plazmas uzvedība SKS”). Kopš bērnības esmu redzējis, kā šī plazma miglas veidā virzās gar cilvēka ķermeni, savērpjoties galvvidū,

Un sāk cilvēka iekšienē rotēt. Ja pakļautos šim likumam, tad ar katru cilvēku notiks kaut kas, daudz interesantāks, nekā var iedomāties. Var apgūt lielisko Džeksona (Michael Jackson) gaitu, it kā soļojot pa Mēnesi, vai korejiešu kustības cirkā... Taču pārklāt visu cilvēka kustību dabas specifiku var tikai plazma.

Par to es jau esmu runājis, runājis, runājis... Un man ir tāda sajūta, ka principā neviens to pat iedomāties nevar.” 20.02.2019. video Kretova lappusītē: https://vk.com/id516769032 (nemeklējot: https://vk.com/video516769032_456239229?list=ee3d494e3ae52f64af – tulk. piezīme).

 

2019. g. 17. februārī.

Terehova Ņina, Sanktpēterburga

 

Pievienots 26.02.2019

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/2026-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-2019-gads-un-halo (Tulk. piezīme)