Нина Терехова и Сергей Бублик – Отчёт по ПРОЕКТУ «Контакт с «ДРУГОЙ» Цивилизацией, которой нас «передали». Часть 6. (Нашу планету открыли во Вселенную). Ноябрь-декабрь 2018г

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Atskaite par projektu “Kontakts ar “CITU” Civilizāciju, kurai mēs tikām “nodoti””. 6. daļa. (Mūsu Saules sistēma ir atvērta Visumam.) 2018. g. novembris-decembris

 

Šī mēneša informācija:

“PĀRORIENTĀCIJA. JUPITERS. SPOGUĻI… un bioloģiskā dzīvība. Daži pēdējā mēneša notikumi un fakti. 2018.11.17.”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub123.html[1]

“Mēness, kosmiskie atkritumi un KĀ Jupiters var kļūt par otro Sauli”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub124.html[2]

18.11.26. Ņina. Uzreiz kļuva karsti. Sajutu, kā galvā tiek salikta konstrukcija “galaktika ar spirālzariem”, ko toreiz redzēju... Tā ienāca un stingri nostājās galvā. Negriežas. Galva no iekšienes piepildījusies cieši. Es pamēģināju pagriezt – negriežas. – Tā ir antena? – es jautāju. “Nē. Uztvērējs.” Godīgi sakot, starpību nesapratu. Tikai to, ka antena gan uztver, gan pārraida, bet šī ierīce tikai uztver?..

Pēc tam man parādīja, ka “tā” var griezties pulksteņa rādītāja virzienā (bet ne šodien). Uzdevu pāris jautājumu par Tjuņajevu (Тюняев). Piebildu, ka kopējā sajūta no darba – ļoti mierīga harmonija visā. Kaut arī galva ir piepūsta no iekšienes, bet arī vienmērīgi uz visām pusēm. (Labā kāja tirpst no ceļa un zemāk otro dienu.)

Uz rīta pusi parādīja 5. dimensijas Zemi. Kā Jupiters... Pēc tam aprakstīšu.

Sergejs. Atkal sešskaldņa stars no augšas. Ļoti skaidrs, no gaismas. Bet vēderā burbulīšu vietā kaut kas ļoti mīksti notika.

Ira. Koncentrējoties uz punktu uz kreisās kājas, sāka stingt galvas labā puse. Lielāka koncentrācija – stiprāk stingst. Un ne uzreiz pēc iziešanas atlaida.

Oļa. Iegāju dziļi stāvoklī. Gaiša violeta krāsa un klusums. Lūdzu parādīt, kas notiek. Asas punktveida pulsējošas sāpes labajā kājā ceļa rajonā. Un pēc tam atkal iegremdēšanās. Aizmigtu droši vien, ja būtu guļus! Galvā tukšums, un pašlaik tas ir vēl vairāk jūtams. Uzrakstīju un aizdomājos, kā var sajust tukšumu?! Man tas ir līdzīgs kurlumam... Apkampju!

Nataša. Noskaņojos – redzu mūsu piramīdu, redzu manas šūniņas ar mirdzošām centrosomām, punktu uz kājas... Svētība, cik gan labi ir.

Taņa. Tikko apsēdos, uzreiz savērpa virpulī uz augšu (pulksteņa rādītāja virzienā it kā), blīvu zeltainu (dzeltenu) ķieģeļkrāsu rudens, nekāda caurspīdīguma, interesanti – tā ilga kādu laiku, atlaida. Palūdzu parādīt citu dimensiju, jūtu, ka tikai puse galvas (pa horizontāli) ir iesaistīta, bet puse – ne, pēc tam tomēr līdz galvas galam aizgāja.

Darina. Neliels smagums pieres rajonā. Zeltaina gaisma... Ļoti daudz piramīdiņu... Klusums un mierīgums... Apkampju visus!!!

 

“Grāla Kauss – mūsu pasaules-ēkas grafiskais priekšstats. 1. d. 3. dimensijas Zemes forma”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub125.html[3]

“Grāla Kauss – mūsu pasaules-ēkas grafiskais priekšstats. 2. d. 5. dimensijas Zemes forma”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub127.html[4]

 

Tātad pamata informācija par to, ka Zemes Kauss ir pagriezies!

Tagad viņa balsta “kājiņu” formē Jupiters.

Jupiters – zemes dzīvības avots. (https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub11.html[5])

Un tieši viņš pašlaik piegādā mums jaunā laika galvenās plūsmas gamma-staru veidā. Kas tad arī veicina visas cilvēces apziņas vibrāciju līmeņa paaugstināšanos kopumā.

Mūs tradicionāli interesē, KĀ viss notiekošais atspoguļosies cilvēkos? Kā mēs pamanīsim notiekošo? Jo visu šo laiku laika plūsmas (“Grāla Kausa kājiņa”) nāks gan no Saules, gan no Jupitera. Tās šaudīsies šajā noslēgtajā telpā, atstarojoties un mainot virzienu..

Kretovs (Кретов Юрий Васильевич): “Cilvēks “redzēs” dažādi: ja laika plūsmas sakritīs, tad kaut kā dīvaini redzēsim PAGĀTNI un TAGADNI vienlaikus. Ja pretim – tad redzēsim tās-puses-pasauli. Ja paralēli, tad aizmirsīsim, ko redzējām.”

Šī laika atskaites.

2018.11.27. Ņina. Noskaņojos uz punktu uz kājas. Uzreiz ieraudzīju 6 skaldņu caurumu Jupitera polā... Atbildes uz jautājumiem nerakstīšu, tās prasa iztirzājumu...

Sergejs. 6 skaldņu stars, vēdera iekšienē ne visai skaidri procesi, toties galvas augšdaļa no pieres puses ir saspiesta līdz sāpēm no iekšienes.

Oļa. Nav noteiktas krāsas, pēc tam tumši violeta un uz tās fona galvas iekšienē parādās no ļoti tieviem stariņiem veidota trīsskaldņu piramīda. Atkal iegremdējos ļoti dziļi, taču skaidri varu sekot procesiem galvas iekšienē: spiediens uz galvvidu ir pārvietojies pa labi, kaut kāda vērpe pakausī... Pajautāju, vai mans šodienas stāvoklis ir saistīts ar procesiem galvā? Vēl dziļāka iegremdēšanās domu neesamībā, mierā un klusumā. Un te virs galvas parādījās zelta stars, kurš sastāv no daudziem tieviem stariņiem. Skaisti! Un atvieglojums! Iekšienē viss nomierinājās. Kopš paša rīta sāpēja galva, bet iekšā viss trīcēja kā galerts. Sirds, kā pulksteņa mehānisms pukstēja nevis tik-tak, bet tik-tik-tik, saplūstot vienlaidu skaņā. Tāda bija sajūta. Tagad viss ir izlīdzinājies un nomierinājies. Lūk, arī atbilde uz manis uzdoto jautājumu! Pateicos un apkampju visus!

Nataša. Kājas lejā ir karstas ar pulsējošām enerģijas plūsmām, augša no galvvidus līdz lāpstiņām ir ledaina, uz lāpstiņām gluži kā sarma. Redzu “nulles punktu”, kā ļoti lielu melno caurumu zeltītā saules vainagā.

Ļuda. Uzreiz sāka silt plaukstas, pēdas un iedegās līdz karstumam. Galvu grieza te pa labi, te pa kreisi (sen kas tāds nav bijis), vienlaikus pastiprinājās sāpes punktā uz kreisās kājas un punktā uz labā elkoņa.

Darina. Zaļi zeltaini tumša krāsa, kaut kāda kustīga... Kaut kāda dīvaina kustība zem labās uzacs... It kā ar rokām būtu satvēruši galvu un vilktu uz augšu. Radās padomju laika galda ventilatora tēls, ar trīs lāpstiņām, uz tumši zilas pamatnes... Aizgāja kaut kāds dīvains jautājums: “Un KO tālāk?” – “Un tālāk... DZĪVOSIM... kā Cilvēki...” – “Kā tas ir?” – “Labestīgāk... un gaišāk...” Atkal ventilatora tēls... Pēc tam svētīgs miers... Kaut kāds dīvains seanss...

Ņina. Līdzīgs šim?

19 02 02 01

1. att. Objekts mākoņos

Darina. Ņinočka, es esmu šokā... Ļoti līdzīgs šim attēlam...

18.12.03. Ņina. Sapnis. Atkal redzu pārcelšanos. Bet pēc tam atgriešanos atpakaļ (?!). Un atgriezušos mūs pieraksta – tikai vārdus un uzvārdus. Es saku, “bet vecums?” Un tad viņi ņem zīmuli un ieraksta vecumu (par 5 gadiem vairāk nekā tagad). Taču manā acu priekšā skaitlis bālē un tūlīt, tūlīt izzudīs, es norādu uz to. Man dod zīmuli, un es pati mēģinu ievilkt ciparus, bet tas nav uz ilgu laiku. Tie izzūd...

Vēl gabals. Esmu atgriezusies dzīvoklī, un pēkšņi ienāk T (aizgāja pirms 13 gadiem) un uzstājīgi piedāvā dzīvot kopā. Es skaidri saprotu, ka “nē”, tā arī saku. Atveru ieejas durvis, bet tur S. Kails. (T arī ir kails.) Es jautāju, “kāpēc nenāc iekšā?!” “Nezinu, kuru tu izvēlēsies.”

Te viennozīmīgi ir runa par tās-puses-pasauli. Vitālijs Jurjevičs Tihoplavs (Виталий Юрьевич Тихоплав) saka, ka tur visi ir kaili un nepievērš tam uzmanību.

Pievērsām uzmanību – “pārcelšanās un atgriešanās atpakaļ”. Tagad tas ir kļuvis skaidrs. Šis pāriešanas uz citu nišu process nebūs vienreizējs. Kādu laiku noritēs adaptācija – šurpu-turpu. Mūs pamazītēm adaptēs jauniem dzīves apstākļiem. Un, iespējams, norādīja, ka šis periods ilgs gadus 5. Paskatīsimies, mums nekur nav jāsteidzas.

KĀ un KUR notiks šis process, arī jau ir skaidrs. Bet par to vēlāk.

 

Jau ir pierādījumi, ka mūsu telpa ir izmainījusies. Asinis – telpisks raksturlielums, ir parādījusi ko absolūti jaunu! “Cilvēka organismā ir atrasts jauns asiņu avots kuņģa un zarnu traktā”, http://earth-chronicles.ru/news/2018-12-01-122616

 

Atskaite.

10.12.03. Ņina. Šodien ar mums strādāja iesācēja – Taņa S. Pašlaik viņa ir Pīterā, bet dzīvo Vācijā. Mums vajadzīgs fizisks pārstāvis pēdējam sešstūrim “24” struktūrā.

Tātad. Noskaņošanās iemeta karstumā. Bija ļoti jūtams kaut kāds saspringums. Man šķita, ka sešnieka trūkstošā struktūra sāk iekārtoties, bet pagaidām ne līdz galam un kaut kā grūti.

Pēc tam ķērās pie manas galvas, un karstumu nomainīja kapa aukstums.

Sergejs. Strādāja ar galvu, taču ļoti maigi. Ne tā, kā parasti.

Oļa. Visa meditācija aizgāja greizi! Pirms tās nācās iedzert tableti, lai pazeminātu spiedienu. Un jau meditācijas laikā stiprs karstums, smaga galva, paātrināta sirdsdarbība... nav skaidrs, kas no kā un kāpēc!!)))

Ira. Nekas nenotiek, neko nerāda, tukšums. Nedaudz galva stingst kreisajā pusē, varbūt no piepūles, kaut arī mēģināju atslābināties un gaidīt.

Ļuda. Šķita, ka no galvas augšup aiztiecas konuss te zeltainā, te gaišzilā krāsā. Labā roka sāka smelgt no delnas līdz atslēgas kaulam, pēc tam visā labajā pusē sāka nākt siltums (kā no baterijas).

Taņa. Ievēroju, ka agrāk vairāk stiepos uz augšu, kad gāju iekšā meditācijā, bet tagad kļūstu mīksta uz miegu. Sāka kā ar pīķi šaut cauri labajam acs dobumam galvas galā (atkal labā puse), caurduroši. Pārgāja. Taču skaidrība palika labajā pusē, kreisā vairāk izplūdusi.

Kāpēc pašlaik bieži sajūtas ir labajā pusē? Un vēl šī galvas sadalīšana, agrāk neko tādu nejutu. Un jā, propelleri jūtu (vērpjoša plūsma man).

Darina. Viens aiz otra garām iet cilvēki no mūsu iepriekšējiem Projektiem... “Mūsu ir 24?” – “Varbūt jau arī vairāk...” – “Ko mums darīt?” – “Strādāt... strādāt...”

Smagums deniņos, pēc tam – trešās acs rajonā... Uz tumša fona no lejas pa kreisi parādās zaļgana gaisma, pēc tam tai pretī tāda pati no augšējā stūra pa labi... No augšējā kreisā stūra ļoti sarkana spēcīga gaisma daudzu tievu stariņu veidā, katrs stars – varavīkšņains... Ļoti skaisti!!! Uz dzeltena nobriedušu kviešu lauka fona stāv cilvēki baltos tērpos un skatās uz šo sarkano gaismu... Mierīga prieka stāvoklis... Cieši apkampju!!!

Taņa S. (pa tel.) Ieraudzīju zelta kupolu ar asu smaili. Noritēja daudzkārtīga transformācija galvā, ausī kā ar adatu iedūra. Bet pēc tam it kā tapu būtu iedzinuši galvvidū...

Apspriešana. Pateicamies jums visiem par to, ka strādājat, neskatoties ne uz ko! Neatslābstiet! Kaut kas jauns notiek uz planētas, pagaidām nav skaidrs.

2018.12.04. Ņina. Uz rīta pusi. 2:40. Gulēju gultā, un pēkšņi caur kājām sāka nākt kapu aukstuma plūsma ķermenī. Aizgāja līdz diafragmai. Tikko bija silti un nebija nekādu plūsmu – un te plūsma! Ļoti skaidri un viennozīmīgi. No Jupitera? Nolēmu pavērot – augšā necēlos. Pie viena sasildīties zem segas. Šīs plūsmas ilga 2 stundas, bet pēc tam vai nu beidzās, vai arī nomainījās – kļuva silti. Jā! Pēc tam bija grandioza zarnu tīrīšana!

Atcerējos, ka agrāk cilvēki nakts vidū modās uz 2 stundām. Kaut ko darīja, pēc tam atkal gulēja.

12.05. – tajā pašā laikā atkal plūsma, bet ne aukstums – vienkārši kustība…

Kājas bieži savelk krampji (nepietiek sāls ēdienā – gribas ko sāļu).

UN KĀ JUMS?

Oļa. Sveiki, Ņina! Lūk, pamosties nakts vidū un negulēt stundas 2-3 – tas ir tieši par mani! Kaut vai ņem putekļusūcēju un izpūt visu pēc kārtas! Mēģināju meditēt – iekrītu pusmiega stāvoklī: ne guļu, ne esmu nomodā. Ir bijis, ka aizmiegu. Galvenokārt lasu no telefona vai “staigāju” pa Internetu. Saprotu, ka ne vienkārši tāpat pamostos, bet ko darīt – nesaprotu. Pavērošu enerģijas tagad pa naktīm. Pa dienu negaidīti kļūs auksti te ceļgali, te vēdera lejasdaļa, te jostasvieta. Ne viss kopā, bet dažādā laikā. Ar katru dienu arvien brīnumaināk un brīnumaināk!!!!:))) Kad kut labā pēda, – arī smadzenes reaģē ar maigu kutināšanu, smalkām vibrācijām. Bet, pankūka, pēdas apakša kā zilonim – tik tikko jūtu šo kutināšanu! Kā ir tev un Natašai (ja viņa par to raksta!)?

 

2018.12.10. Ņina. Stundu pirms darba parādījās kaut kāda drosme un enerģija. Biju viena – kustējos idiotiskā dejā, kamēr neatlaida. Pēc noskaņošanās skaidri ieraudzīju Taņu. Viņa raudzījās man acīs ļoti nopietni. Un te mani pārklāja tāds aukstums. Pēc tam atslābums un domu zudums uzgāzās. Un siltuma vilnis.

Sergejs. Pirmo reizi bija iedarbība galvas labajā pusē un kaklā. It kā tur būtu ielikts miets.

Oļa. Apmēram minūtes 30 pirms sākuma sajutu ledainu aukstumu. Apģērbos tā siltāk, ietinos šallē. Noskaņojos uz punktu uz kreisās kājas, iegāju stāvoklī… Neko neatceros, atvēru acis pēc 12 minūtēm. Negulēju, sēdēju uz dīvāna maliņas. Rakstu un nedaudz sasildos!

Nataša. Šodien bija ļoti intensīvi vizuālie tēli – mirdzošas piramīdas, Merkaba, Gaismas Stabs balti zeltainā apžilbinošā gaismā. Ķermenī neko nesajutu, mērīju temperatūru – tikai 37,1°С. Cik labi, ka nostādīja mugurkaulu, mēģinu kāpt uz tiltiņa, un meitiņu arī motivēju.

Taņa S. Visiem sveiciens! No paša sākuma bija grūti elpot, smagums diafragmas rajonā vai arī kuņģa pašā augšā, ieraudzīju mūsu puslodes karti un uz tās mūs visus kā punktus un savienojumus savā starpā, režģi, izliektu, it kā apgāztu bļodu, kausu ar dibenu uz augšu. Punkti ir Eiropā, galvenie Krievijas centrālajā daļā un viens kā bulta ziemeļos. Atkal darbs galvā, “mudžēšana” zem galvaskausa, acīs pulsējošas lodes, violetas, pamata fona krāsa mainās no zaļa, no gaišzila līdz gaiši pelēkam un spilgti dzeltenām, kaut kādā momentā lodes pārvietojās uz “ekrāna” leju, un viena no tām kļuva par kausu, es domāju, ka tas ir pēdējās izlasītās informācijas dēļ. Beigās troksnis galvā, neatkarīgi no manas svilpoņas ausīs, spiediens uz ausīm un, pēc seansa, gļotu tecēšana no deguna, apšķaudījusies biju visa, vispārējs vājums, gribējās atslēgties. Nevarēju stāvēt kājās, galva sāka reibt, nācās atsēdēties, atvilkt elpu.

Taņa. Parasti noskaņošanās sākumā atceros visu Grupu, bet pēdējā laikā uzreiz mēģināju noskaņoties uz sajūtām. Vakar domāju, ka būtu jāpārskaita mūsējie. Skaidri atcerējos Jūs, Ņina. Pēc tam sāka nāk aukstums, trīsas kājās. Ievēroju, ka tas drīzāk mēdz būt ekstremitāšu galos, var tikai viegli pārskriet mugurkaulu, taču vienmēr – tās ir kājas apmēram līdz ceļiem un rokas maksimums līdz pleciem.

Darina. Neliels smagums trešās acs rajonā, “izspīlē” ausis, īpaši labo… Redzu daudz piramīdu ar strādājošiem cilvēkiem. Pirmo reizi ieraudzīju, ka piramīdu virsotnēs – arī strādā cilvēki… “Tad kas gan notika ar Zemi novembrī?” (Tjuņajevs A.A. (Тюняев А.А.) vienā no video pateica, ka ar Zemi jau VISS IR NOTICIS novembrī.) – “Jūs to uzzināsiet vēlāk… pakāpeniski… Jūs strādājat vajadzīgajā virzienā…” Iztaisnoja kā stīdziņu mugurkaulu: “Zemes “mugurkaulu” arī uzmaniet…” Maigs ironisks smaids… Pateicos!

 

18.12.11. Ņina. Strādājām ar pacientiem. Spēju tikai uz kādu laiku iziet un noskaņoties uz visiem. Mūsu radītā struktūra ir stabila. Mierīguma un dziļas, dziļas elpas sajuta. Novēlēju visiem labu seansu un izgāju.

Oļa. Šodien sēdēju ar atvērtām acīm (šuvu jaungada kostīmu no spilgta oranža auduma, bet, kad aizvēru acis, tad iegrimu šajā uguns trakulībā!). Spriedze bija jūtama no pieres centra, cauri visai galvai līdz pakausim, slejas veidā.

Ļuda. Šodien uzreiz parādījās karstums rumpja labajā pusē, sākumā elkoņa un apakšdelma rajonā. Aktīva mudžēšana galvas augšdaļā, dažreiz sāpīga (īpaši kreisajā pusē). Ļoti skaidri “kaut kas” kustējās labajā ausī, es pat ar pirkstu pārbaudīju.

Taņa. Šodien noskaņojos uz punktu uz kājas, un te sāku atcerēties savu sarkano kleitu un domāt, ko rīt vilkšu mugurā. Piezīmēšu, ka liekas domas par ikdienišķo es dzenu prom meditācijas laikā. Te vairāk stāvēja krāsa – sarkana. Un jā, šis stāvoklis pa pusei: ne te, ne tur.

Nataša. Ļoti spoža Gaisma piepildīja visu iekšieni, siltums nāk no apakšas uz augšu pa kājām. Paplašinu šo Gaismu pa visu apkārtējo telpu, redzu planētas mirdzumu ar tādu pašu Gaismu, norit Pārveidošanās… Norit kaut kādi man nezināmi procesi. Vēl viens stāvoklis – iegremdēšanās ūdenī, pazeminot dimensiju, atslābināšanās līdz smilšu stāvoklim jūras dibenā, un pēc tam pakāpeniska uzpeldēšana, palielinot dimensiju, var līst ārā no ūdens un arī pārvietoties, palielinot dimensiju, gaisā vai ēterā… BRĪVĪBA un VARENĪBA, barjeru nav… un vēl VIEGLUMS un PLŪSTAMĪBA…

Taņa S. Sveicu visus, darbs galvas labajā pusē, no aizmugures, no augšas, jutīgi, pēc tam labais plecs, pa visu ķermeņa labo pusi dunoņa un skudriņas, no augšas no galvas pāri plecam, lauž kaulus, kaut kas ienāk zem labās lāpstiņas, it kā būtu iedurts no augšas, taču trulas sāpes zem labās lāpstiņas, un tālāk kaut kas aizgāja uz leju uz labo gurnu, sēžas nervu, pa visu kāju, vienlaikus smeldz no labās puses galvaskausa pamatne, pēc seansa patīkams vājums, un vēl 5 minūtes zem labās lāpstiņas jutu, ka it kā kaut kas tur guļ, un pašlaik labā puse pēc sajūtām ir citāda.

Darina. “Tradicionālā” zaļā gaisma… Sāk degt roku plaukstas, īpaši labā… pēc tam viss ķermenis… un visbeidzot kāju pēdas, it kā stāvētu uz kaut kā nokaitēta. Jūtu sev blakus Tēvu-Radītāju, viņa maigo smaidu… ”Debesu Tēvs! KO mēs vēl varam izdarīt līdz Jaunajam gadam?” – “Strādājiet… Vērojiet… Sekojiet sajūtām savā ķermenī… un notikumiem uz Zemes… Jūs esat malači! Esmu apmierināts!” Un atkal tik silts smaids, ka kūsti un izplūsti… Apkampju visus un mīlu!!!

Gaļa. Mežģines telpā – baltas mežģīnes tumšā laukā.

Galvā stipras durošas sāpes kreisajā pusē. Pēc tam smagums acīs, pierē, ausīs kreisajā pusē. Sajūtas palika līdz pašam vakaram.

Ira. Divas dienas biju pilnīgi bez spēkiem, un, kaut arī apsēdos uz meditāciju, taču stāvoklis neizdevās. Redzams, tas saistīts ar spiedienu, parasti augstu – 150/160 uz 90/98, bet te 128 uz 78! Cēlonis nav skaidrs, skaitļi iepriecina, taču spēku nekādu nav.

Atsauksmes par rakstiem.

Nataša. Sirsnīga Pateicība par rakstiem! Tas ir tik interesanti, taisni elpa aizraujas!..

Man tikai pēc materiāla vairāku reižu pārlasīšanas pielēca, kāpēc man rāda šķeļošās parabolas DAŽĀDOS LEŅĶOS meditācijas laikā?.. Tā ir šo “svērteņu”, šo kausu, divdimensiju attēlojums plaknē, tāpēc ka 3-D un augstāk vispār neko apzināti “nenoķert”… tur ir tikai PUTRA. Un Melnā cauruma fotogrāfijā kausiņš ir apgāzts, kā sēnes cepurīte, tas ir, cepurītes jeb kausiņa stāvoklis ir NEFIKSĒTS LAIKĀ, bet PĀRTEK, tāpēc gan “taisnam”, gan “nobraukušam” cepurītes-vāciņa stāvoklim ir laiks un vieta “būt”, un tāpēc tas ir korekts! ATKĀRTOJUMS deva APSKAIDRĪBU! Citādi man nepielēktu, kā tas izskatās un darbojas! Nekā veltīga NEEKSISTĒ!

Jaunais materiāls vēl ir “jāgremo”, zosāda ir, bet video ar METATRONA kubu izraisa Garīgu ekstāzi! Apkampieni no Nataškas.

Urā! Tad nu gan šī INFORMĀCIJA uzlādē, es jau levitēju virs ielejas…

Taņa S. Ļoti priecājos, ka mēs esam kopā, informācija “iziet aiz skalas”, jautājumu ir ļoti daudz, ar nepacietību gaidu pirmdienu, kas būs meditācijā. Nopirku biļeti uz svētdienu uz Pīteru, nevaru nosēdēt Vācijā. Gribu dalīties iespaidos: kad lidojām lidmašīnā, uz baltajiem mākoņiem bija mūsu lidmašīnas ēna aplī-varavīksnē, par to, par apaļu varavīksni jau biju dzirdējusi (no Tjuņajeva), un šajā momentā dvēsele gavilē.

Nataša. Raksts ir satriecošs! Es visu laiku domāju, kāpēc informācijai no Babikova (Ю.А. Бабиков) un Tjuņajeva (А.Тюняев) ir tāda nesaskanība ar Džūliju Po (Джули По)???.. Viens runā par Jupiteru un Prometeju, otri saka, ka Prometejs atrodas Tartarā anabiozē 70 km dziļumā zem Melnās Jūras??... Bet tagad, ja planētu nav un “viss ir vienā flakonā”, kā matrjoškas vai kā adata, ola, pīle, lāde utt., tad var “vienu uz otra uzvilkt”… Turklāt Iekšējā Centrālā Saule atrodas Zemes iekšienē un ir savienota ar Saules Sistēmas, Visuma un Galaktikas Lielo CS, tad viss iztēlojas vēl skaidrāk…

Paldies kārtējo reizi, laime un labsajūta būt ar Jums kontaktā.

Ļuda. Paldies par rakstiem! Vajag laiku, lai saprastu kaut daļu informācijas.

 

2018.12.17. Ņina. Kaut kā viss sākās strauji. Noskaņojoties paspēju ieraudzīt tikai Oļu, kad saspieda galvaskausa aizmugurējo daļu un it kā izstiepa uz augšu. Ieraudzīju galvaskausu (kā fotogrāfijā no Armaviras). Sakoncentrējos uz to, un pēkšņi, sēžot karājos gaisā virs zemes! Ļoti skaidri radās šī pacelšanās sajūta – un šīs darbības pēkšņums it kā izveda no meditācijas. Bet tūlīt par ievilka atpakaļ meditācijā – un redzēju daudz ainu… Tas turpinājās ļoti ilgi – tāds stāvoklis. Kad es atguvos, paskatījos pulkstenī, tad otru reizi “izlidoju no meditācijas” – bija pagājušas tikai 22 min.! Taču piecelties nespēju, gluži otrādi, apgūlos atmiekšķējusies. Atguvos pulksten 17, rakstu, bet jūtos dīvaini – it kā sašūpota, velk uz vēmienu, un dunoņa ausīs. (Šis stāvoklis aizgāja tikai pēc stundas, pēc ēšanas.)

Sergejs. Saules pinuma rajonā kaut kas notika – it kā kaut ko gaidot. Bet beigās mīksti, mīksti uzspieda uz galvu avotiņa-pieres rajonā, uz leju.

Oļa. Atkal visa izplūdu, paplašinājos, dziļi iegrimu uz veselām 20 minūtēm. Galvā notika procesi, beigās galvvidu vilka uz augšu.

Dienas laikā kaut kas notika ar labo roku: uz pleca it kā uzlika milzīgu akmeni, visa roka nokarājās kā stublājs, plecs stipri smeldza, sāpes atsaucās pakauša apakšas labajā pusē un lāpstiņā. Viss notika tikpat negaidīti, kā parādījās. Un tā trīs reizes dienas laikā.

Nataša. Ķermenī nekā, ļoti silti, velk uz miegu, piramīda spoži mirdz. Nezinu, kāpēc pēkšņi parādījās lellīšu tēli ar mazām simpātiskām sejiņām un no liniem veidotiem rumpjiem?.. Lellītes, roku darinātas, cik gan viņās labestības, maiguma un mīlestības ir ietverts! Īpaši, kad meitene pati taisa šo lellīti un izraksta viņu, un izrotā, un pēc tam sarunājas, atdzīvina un spēlējas ar viņu kā ar dzīvu būtni. Vai gan viņa nav Radītājs šajā momentā?.. Vai gan tam var līdzināties pirktās, fabrikā ražotās dāvanas, ar kurām cilvēki apmainās svētkos? Viena kņada, viss ir tukši… un arī cilvēki paši ir kā mehāniskas uzvelkamās rotaļlietas…

Tatjana S. Labvakar! Darbs atkal noritēja galvas labajā pusē, pierē, aizkrita auss, pat kutēja labajā nāsī, un es skaidri sajutu, ka viena puse ir mierīga, bet otra visa mutuļo, skudriņas un viļņi pa visa ķermeņa labo pusi, beigās kļuva grūti elpot, un meditācija beidzās, un pēc tam ilgi jutu dažādi divas puses.

Ļuda. Šodien seansā vizualizējās, ka no galvas augšup aiztiecas spirāle, kā savīts gliemežvāks. Ķermeņa labā puse silst kā no baterijas, galvu vilka uz augšu.

Darina. Pirms seansa papriecājos par sauli: apkārt tai ļoti maiga aveņkrāsa, bet uz augšu – spilgti dzeltens uguns stabs… Noskaņošanās laikā uz melna fona redzu spilgtu aveņkrāsas figūriņu, līdzīgu cilvēkam, bet virs viņa – figūriņa, kas apzīmē viņa domas… Pēc tam “cilvēciņš” pazuda… Palika viņa domas, bet fons nomainījās uz spilgtu rudzupuķu krāsu… Pēc tam sajūta, ka prieka ir tik daudz, ka tas vienkārši spīlē krūškurvi… Analoģija, ka milzums daudz cilvēku ir palaiduši debesīs vienlaikus baltus baložus un laimīgi priecājas par viņiem… Visus apkampju un mīlu!!!
Vakar saulīte “rotaļājās”… Debesis bija apmākušās tikai ar nelielu gaismas spraugu, kurā parādījās saule. Pa labi no saules parādījās varavīksnes gabaliņš, un parādījās otrā saule, kura kļuva arvien spožāka, kamēr nekļuva pat spožāka par “galveno” sauli, no kuras uz leju aizstiepās gaismas celiņš, it kā ieeja citā dimensijā… Bija ļoti skaisti!!!

 

Apspriešana.

VISIEM bija CITU ietekmes sajūta – tās tieši ir Dzeltenā spektra jaunās civilizācijas, kuras papildināja mūsu paplašināto realitāti. Un mēs mācāmies VIŅAS just.

Taņa S. Aizvakar, tramvajā, Merkaba iegriezās pati gaismas ātrumā. Pat ieraudzīju to savā galvā. Es esmu zēns baltā tērpā – Buda. Levitēju sēžot, bet no ausīm gaismas piltuves staro uz dažādām pusēm, un no avotiņa. Ilgi staigāju pa darīšanām šajā stāvoklī.

18.12.18. Ņina. Galvā bija pulss (no avotiņa līdz pierei). Nekad to tur nebiju jutusi. Iegremdēju uzmanību galvas iekšienē – klausījos pulsu. Pēc tam it kā notika informācijas iepumpēšana (vai atpumpēšana) – nesapratu. Bez tēliem. Un pēc tam atkal bija slikta dūšā.

Oļa. Īsa meditācija. Mugurkauls izstiepās uz augšu, bet procesi bija galvas pieres un deniņu daļās. Kad atvēru acis, viegli reiba galva.

Ļuda. Uzreiz uz sejas un pa visu ķermeni izspiedās auksti sviedri, kāju pēdas “dunēja”. Atkal labajā ausī kaut ko lika iekšā. Pēc seansa bija slikta dūša.

Nataša. Pēdas, kā vienmēr, piepildās ar siltumu un pulsāciju, šodien jutīgas aiz ausīm galvaskausa pamatnes zonas abās pusēs. Tur ir smagums un saspringums. Gaisma dzeltenīgi balta, tēlus neredzēju.

Darina. Nāk ļoti bieza gaisma. Nevaru noteikt, kāda… Tā ir neviendabīga, ar kaut kādu pastāvīgi mainošos ornamentu. Aiz ausīm pavilka uz augšu… Pa kreisi un pa labi galvas pakauša daļā it kā pietūcis, stipri spīlē… Pēc tam no aizmugures pa galvas centru it kā ar mīkstu ķepu paglaudīja, un smagums pārgāja… Atkal priecīgs noskaņojums… Centrā parādās spilgti zaļš aplis, malas ir izplūdušas… Pēc tam visu piepilda ļoti gaiša gaišzila tirkīza krāsa… Priecīgi un mierīgi!..

 

2018.12.21. Runāju ar Juriju Vasiļjeviču pa telefonu, žēlojos par nelabumu pēc darba daudziem mums Projektā.

Viņš teica, ka “nesakrīt rezonanse tam, ko redzat, ar to, uz ko noskaņojaties”. Un iedeva citu noskaņojumu: “Koncentrēšanās uz punktu uz galvas. No pieres matu robežas 2/3 attālumā līdz galvvidum – avotiņa rajons.”

19 02 02 02

2. att. Armavirā atrastais galvaskauss

Bet tas ir galvaskauss no Armaviras, kura fotogrāfiju skenēšanai atsūtīja ufologs Sergejs Frolovs (Сергей Фролов). (Koferītis “Anenerbe” ar nezināmu būtņu galvaskausiem atrasts Adigejā.) Tos var aplūkot etnogrāfiskajā kompleksā “Belovodje” (“Беловодье”) Kamennomostskij (Каменномостский) ciematā. https://mirtayn.ru/chemodanchik-anenerbe-s-cherepami-neizvestnyx-sushhestv-nashli-v-adygee/

 

“Ko var pateikt par šiem galvaskausiem?” – jautājam Kretovam.

Kretovs (izbrīnījies): “Lai cik dīvaini nebūtu – tie ir citplanētieši. Tas ar citplanētu struktūru ir saistīts skaidri. Skaidri, skaidri, skaidri, skaidri…

Viņiem ir noteikts fons. Ģenētisks fons, strukturāli ģenētisks fons, ar kura palīdzību... Jebkura struktūra ar kaut kādu raksturu, citādu, ne no mūsu civilizācijas, kaut kāda šķemba, elements... Caur viņu var pat iedarboties uz planētu. Bet kas tie tādi par galvaskausiem?”

Kas to būtu domājis! Citplanētieši! Ar diviem ragiem. Labāk teikt – ar divām smadzenēm. (Varbūt tāpēc mēs tik skaidri jūtam atdalījumu – tiek strādāts te ar smadzeņu labo pusi, te ar kreiso. Interesanti, no kurienes sākas galvaskausa dalījums 2 kamerās? No galvas avotiņa, 2/3 attālumā no pieres kaula? – atkal vieni vienīgi jautājumi.) Pat kad vienkārši raugos uz galvaskausa foto, tad jūtu spēcīgu iedarbību galvā pa labi!

Un vēl, pēdējās meditācijas laikā es jutu, ka iedarbība nāca tieši no šī galvaskausa(!). Bija pat mazliet bail, kad mani nedaudz pacēla gaisā gandrīz fiziski. Un redzēju daudz dīvainu ainu…

 

Taņa S. Darbs ar galvu: kaut ko pielika galvaskausa pamatnei, pirmajam kakla skriemelim, pēc sajūtām kaut ko metālisku 3 kapeiku monētas diametrā. Ieraudzīju sevi kā spožu punktu, uz pussfēras virsmas, un esmu savienota ar visiem pavedieniem, režģī. Uznāca vēlēšanās ieraudzīt visu ainu “no tālienes”, iznāca “pavadonis”, vai kā zīmē lidojošu komētu, bet tikai ar divām astēm. Trešās astes vietā kājiņa vai balsts. Atkal pietuvojos un ieraudzīju nevis līdzenu sfēras virsmu, bet kalnus un mežus, sapratu, ka tā ir Zeme, bet mēs nevis lidojam, bet vienkārši karājamies uz tumša fona, bet kādēļ tad astes?

NO Tihoplavu KONTAKTIEM AR ASTRUSU:

- Vai tiesa, ka dominante inertām sistēmām ir enerģija, bet dzīvām – informācija?

Astruss: Tiesa. Piemēram: galvaskauss nedeg. Tāpēc ka galvaskauss ir telpa, kuru modulē enerģija. Šeit lielu lomu spēlē enerģētiskās informācijas struktūra, kura piepildījusi telpu, funkcionējot galvas smadzenēm. Un, kad galvas smadzenes ir mirušas, tad enerģētiskās informācijas struktūra ir palikusi. Atcerieties piemēru ar amputētu kāju. Cilvēks, palicis bez kājas, juta stipras sāpes – it kā kājā būtu nagla. Kad atraka kājas apglabāšanas vietu, tad tur patiešām atrada naglu. Ja pat kājas fantomā ir jūtama nagla, tad var iedomāties, kas notiek, kad ķermenis ir pavisam satrūdējis.

- Kurš tad jūt, ja cilvēks ir miris un ķermenis satrūdējis?

Astruss: Telpa. (Un asinis ir telpas raksturlielums!)

 

Pateicamies Augstajām CITU Civilizācijām, kā arī visiem šī Projekta dalībniekiem par darbu!

Kretovam Jurijam Vasiļjevičam, kurš redz Projektā notiekošā būtību un sniedz nenovērtējamus padomus un glābjošus rituālus, kas ļauj pētīt nezināmo.

Ļudai (Sanktpēterburga, Puškina), mūziķei, emocionāli un jutīgi reaģējošai uz kontaktiem.

Gaļai (Sanktpēterburga, Sosnovijbor) – ticības, cerības, uzticības, humora un labestības bāzei un balstam. Jau gadus 20 strādā ar smalkā plāna metodikām, Vienkārši dzīvo tajā!

Taņai (Sanktpēterburga, Puškina), ceļotājai, ļoti precīzai savu sajūtu formulējumos – prot tajās atzīmēt jauno, kaut arī raksta reti.

Irai (Sanktpēterburga), programmētājai un pragmatiķei. Jau sen garīgajās praksēs. Uz viņu var paļauties.

Virs Natašas un Taņas S. ir Vācijas debesis – tur vienmēr ir bijis kāds anomāls “caurums” planētas radioaktīvajā “aizsegā”. Tāpēc viņu redzējumi vienmēr ir ļoti tēlaini. Kaut gan Oļa ar Darinu daudzus gadus ir dzīvojušas vispār pie polārā loka, kur Kosmosa informācija ir atvērta tiešā veidā.

Natašai (Vidusmozele, Vācija), cīnītājai par taisnīgumu, par tīrību visā – īpaši nodomos.

Taņai S. (Ludvigshāfene, Vācija), super-jutīgai. Svešas sāpes jūt kā savējās.

Darinai (Kaluga), runas mācības skolotājai. Viņas atskaites ir tēlainas, tās, piemēram, patīk lasīt Jānim no Baltijas. Pēdējā laikā viņa nonāk zaļajā spektrā, bet tā ir jaunās nišas spektra pamata daļa.

Oļai (Altaja novads), kura vienmēr apstiprina praktiski visas manas sajūtas, momentāni atsaucas uz visiem pasākumiem! Un tam ir liela vērtība – jo mēs taču klīstam neizpētītā un neredzamā telpā. Atbalsts vajadzīgs katram! Būvējam jaunās Nišas KARTI visi KOPĀ. Katrs nonāks savās frekvencēs un būvē savu realitāti. Taču vienalga mūsu realitātēm ir kopīgs šķēlums, kopīgs virziena vektors.

 

Atskaites par Projektu ar CITIEM (šajā etapā) beigas. (Pavisam 6 daļas.)

 

2019. g. 28. janvārī.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 02.02.2019

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1854-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-parorientacija-jupiters-spoguli-un-biologiska-dziviba (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1870-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-meness-kosmiskie-atkritumi-un-ka-jupiters-var-klut-par-otro-sauli (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1920-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-grala-kauss-musu-pasaules-ekas-grafiskais-prieksstats-1-d-3-dimensijas-zemes-forma (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1929-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-grala-kauss-musu-pasaules-ekas-grafiskais-prieksstats-2-d-5-dimensijas-zemes-forma (Tulk. piezīme)

[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1263-nina-terehova-jupiters-zemes-dzivibas-avots (Tulk. piezīme)