Нина Терехова и Сергей Бублик – Отчёт по ПРОЕКТУ «Контакт с «ДРУГОЙ» Цивилизацией, которой нас «передали». Часть 5. (Сенсация! Нашу планету открыли во Вселенную). Ноябрь-декабрь 2018г

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Atskaite par projektu “Kontakts ar “CITU” Civilizāciju, kurai mēs tikām “nodoti””. 5. daļa. (Sensācija! Mūsu Saules sistēma ir atvērta Visumam.) 2018. g. novembris-decembris

 

2018. g. 5. novembris. Šodien ir seminārs.

Pēdējos gados pirms katra semināra nāk tā PLĀNS un galvenie akcenti.

Uz rīta pusi NE SAPNIS. Redzu senu galvaskausu, brūnganu. Skats mazliet no aizmugures un labās puses. Pēkšņi parādās spilgts mūsu spirālveida Galaktikas attēls, piepeld pie galvaskausa no augšas un aizmugures – kur mati parasti tiek savērpti galvvidū – ieiet iekšā.

Pēc tam vēl gabals – ģeogrāfiski nelīdzens, spilgtā tirkīza krāsā ar citiem atspīdumiem ieiet redzes paugura rajonā – no labās puses.

Bet pēc tam parādīja piramīdu. Parastu. Tai no apakšas piekārtojusies vēl viena piramīda – apgāzta. Ir iznācis kristāls. “Tāds vienkāršs no skata” – es nodomāju. “Nemaz tik vienkāršs tas nav!” – dzirdu.

19 01 31 01

1. att.

“Pagaidām jūsu ir pavisam 12 pastāvīgo. Šodien vēl saformēsies piramīda – būs 18. Fiziskajai pasaulei ir jāpārsver. SAPRATI? Piecelies, pieraksti un dariet!”

Es vēl mēģināju pajautāt par “mūžīgi šaubu pārņemtajiem un tiem, kas dara tikai to, pie kā pieraduši”... Atbildēja, lai “vispār necepos, nedomāju un nevienam nezvanu. Izvēles brīvību vēl neviens nav atcēlis.” Un atgādināja – “Daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu”.

Pašlaik pierakstu – esmu noskaņojusies uz šodienas semināru... šķiet, es saprotu, par ko VIŅI runā: “Ir enerģētiskas nianses savienojumam, kad sistēma vēl nav stabila. Un ir daudz variantu, KĀ izdarīt un KĀDĀ sastāvā. Šaubu enerģija ir pati nestabilākā – mūžīgā atripošana atpakaļ. Šurp-turp. Ejiet prom no tā neatskatoties!”

Tātad VIŅIEM ir svarīgs tikai REZULTĀTS pavērtā laika vajadzīgajā periodā.

Mēs pat iedomāties nevarējām, kāda zīmīga diena2018. gada 5. novembris – ir bijusi izvēlēta semināram!

 

Seminārs bija apskata veidā. Parunājām par spoguļiem apkārt planētai, par mūsu Projektiem, par veselību. Bija atnākuši 9 cilvēki. (Skaitlis 9 – pabeigšana). Radās iespaids, ka esam savākuši trūkstošās enerģiju nianses. Bija atlidojusi pat sieviete no Kišiņevas. (Moldāvi – tie ir tie paši čigāni, kurus NEVIENS nav spējis pieradināt, atņemt brīvību.) Vēl bija kritiski noskaņota meitene (Reiki meistare), bet caur viņu darba momentā atvērās kaut kāds kanāls (bez viņas dalības). Bet kā buferis starp viņām apsēdās Diāna – ļoti sensitīva meitene no Pēterburgas.

(Gribētos cerēt, ka bija sapulcējusies vajadzīgā “enerģiju fizika” Citiem...)

Visa mūsu grupa, kura dzīvo dažādās vietās (no Barnaulas līdz Vācijai) semināra darbā piedalījās attālināti. Mēs bijām norunājuši kopīgās noskaņošanās laiku.

Meditācija.

Kaut kāds ļoti mierīgs stāvoklis. VISI pamanīja, ka nav dziļas elpas, pat vispār elpošanas nebija. Tas liecina par to, ka ir atvērušās durvis uz citu dimensiju. Bet tā ir ļoti bieza. Krāsa no vāji violetas kļuva balti matēta, ar zeltījumu. Tumša vispār nekā nebija! Tur ir gaiši un silti. Tēli nevienam nenāca. Mūs “noskaņoja” tā, ka pēc tam galvu varēja pagriezt tikai kopā ar ķermeni... Palika sajūta, ka tieši “tā arī bija jāizdara”. Pilnīgs apmierinājums iekšienē.

Oļa. 15 minūtes pirms meditācijas sāka vibrēt viss ķermenis. Enerģijas viļņi gāja no galvvidus lejup uz kājām un atkal augšup. Daudz gaismas, un tā nāk no mums visiem. Dvēselē gaviles!! Bet pēc tam parādījās mūsu struktūra – KRISTĀLS. Viņš bija caurspīdīgs un arī mirdzēja! Pašūpojās pa labi-pa kreisi-pa labi un sāka griezties! Viss uz vienu pusi – pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Nolēmu pārbaudīt, nostājos uz divu pamatu savienojuma. Jā, abi griežas uz vienu pusi.

Te parādījās, te izzuda arī trešā piramīdiņa. Bet viņa bija tāda kā ļodzīga, vai? – vēl nenostājusies struktūrā.

(“Trešo piramīdu griež Vēji – Radītāja Palīgi” – mums teica Astruss 2016. g..)

Nataša. Redzu mūsu grupu: visiem sirdī spožs mirdzums, bet man pats lielākais un spožākais, jo skatos no iekšienes. Attīrīšana kreisajā puslodē... tur kaut kas ir, it kā implants. Globāli notiek lielas pārmaiņas, kādas... nesaprotu. Man mirdz centrosomas šūnās.

Stāvoklis neparasts, nepierasts, kaut kas ar visiem mums notiek. Nesaprotu, kā pret to attiekties, taču ir mierīgums un pārliecība, kas viss ir pareizi un saskaņā ar Dievišķo plānu.

Darina. Šodien gaisma bija kaut kādā nenoteiktā krāsā, nav vārdu, lai to aprakstītu... Ieraudzīju daudz piramīdiņu. “Ai, cik mūsu ir daudz!!!” Pamēģināju vairākas reizes saskaitīt cilvēkus seminārā. Neizdevās... “Nu kas tas ir, kāpēc man neizdodas?!” – “Nu tāpēc, ka viņu ir vairāk, nekā aiz šīm sienām...” (Ieraudzīju Tēvu-Radītāju. Viņš raudzījās uz mums, kā mīlošs vecāks raugās uz saviem bērniem, kuri ar kaut ko aizrautīgi nodarbojas... Caururbjoši maigas acis... maigs pussmaids...) Cilvēki mostas... Sāk strādāt...

 

Aizsteidzoties uz priekšu, pateiksim, ka tieši 2018. gada 5. novembrī mūsu planēta tika atvērta Visumam, ESĪBAI!

“Sensācija! Mūsu Saules sistēma ir atvērta Visumam, var teikt, Esībai! 2018. g. decembris”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub126.html[1]

“Tad uz kurieni gan atvēra mūsu Saules sistēmu? 2018. g. decembris”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128.html[2]

 

Toreiz mēs to nezinājām, taču visas sajūtas un pamanītās izmaiņas apbrīnojami to apstiprina!

2018.11.06. Ņina. Šodien pirmo reizi nevarēju saskaitīt tos, kas strādā, - viņu skaits vienkārši nav izmērāms. Pateica – “vairāk neskaisti”.

Sergejs. Pirmo reizi kas tāds – ļoti kutēja saules pinuma rajonā.

Oļa. Interesanti, bet šodien atkal 15 minūtes pirms meditācijas sākuma sajutu vibrācijas ķermenī un gaismas viļņus. (Sākumā sajutu, pēc tam paskatījos pulkstenī!) Ilgi nedomājot, apsēdos meditēt. Nonācu klusuma stāvoklī, vēroju gaismas zaigošanu violetā gammā, pēc tam no centra sākās varavīkšņaina vizmošana. Un pa ķermeni atkal sāka iet enerģijas viļņi.

Ira. Ja vakar, seminārā, jutos kā biezā sīrupā, ļoti blīvi no visām pusēm, tad šodien viss bija ļoti svārstīgi, kristāli augšā un divi apakšā izraisīja sajūtu par nestabilitāti, drebēšanu. Turklāt koncentrējos uz punktu uz kreisās kājas un, kaut arī neko neredzēju, taču jutu mierīgumu, un ka viss norit, kā vajag.

Ļuda. Šodien, kā vakar, elpa bija tikko manāma. Ķermenis nekustīgs, velk nedaudz uz augšu, sajūta, ka tu esi piramīdas iekšienē. No aizmugures, no muguras nāca karstums.

Darina. Nāk mana mīļā zaļā gaisma... Izdzirdēju: “Nomierini savu Dvēseli... Viss būs tā, kā jābūt... (Patiešām, sakrājies vesels kamols problēmu, kuras jārisina.) Dodies uz gaišzilo dimensiju – atpūties!..” Un mani visu ietina maiga tirkīza gaisma... Likās, ka tā iekļuva katrā šūniņā... Un kļuva tik svētīgi... Pateicos!!! No augšas redzu daudz piramīdiņu... Tās mirdz... Augšup iet gaismas stariņi... Ļoti skaisti!!! “Zeme piepildās ar Gaismu!..” Arī Dvēselē kļūst gaiši un mierīgi... Apskauju visus cieši!!!

Apspriešana.

Ņina. No rīta, 6. novembrī, biju kā “orientāciju un atmiņu zaudējusi” – kaut kā pēkšņi atslēdzos. Vārīju mazdēlam sardelīti – uz sekundi atgāju – tā uzsprāga! “Sekunde”, šķiet, izrādījās gara.

Bet, kad devos pēc mazdēla uz skolu, tad pazaudēju veselu stāvu, vairākas reizes kāpu lejā un augšā pa kāpnēm – nav ieejas 3. stāvā! Bet tur, kur, pēc manām domām, bija vajadzīgās durvis, stāvēja vecas koka durvis, kuras klāja saplaisājusi brūna krāsa un pie kurām karājās zīmīte, ka notiek remonts. Visu šo laiku kāpnēs es biju viena, nebija, kam pajautāt, bet, kad pēkšņi parādījās cilvēki, uzreiz daudz, tad norādīja man uz ieeju – es pēkšņi IERAUDZĪJU durvis. Tās bija pelēkas ideālas plastmasas durvis! Kas tas bija? Atpakaļceļā es meklēju šīs brūnās durvis ar remontu – bet to nebija! (Remontus skolās taisa vasarā.)

Kā to var izskaidrot? Pazuda ieeja trešajā stāvā (trešajā dimensijā?)

Kaut kas ir sācis notikt gan ar laiku, gan ar telpu.

 

18.11.12. Ņina. Noskaņošanās atkal parādīja, ka mēs neesam saskaitāmi. Sāka nākt telpas blīvuma sajūta. Telefona zvans par palīdzību visu pārtrauca. Taču man izdevās atkal atgriezties, un galvvidus rajonā sāka griezties disks pulksteņa rādītāja virzienā. Un viņš laida ārā gaismas strūklu (kā leņķa slīpmašīna, griežot metālu), kura pārgrieza man pieres labo pusi no iekšienes. Sāpes bija kā no urbjmašīnas momentāna pieskāriena nervam. 2-3 reizes. Pēc tam karstums ķermenī, bez sviedriem – kā “uzdvesa”. Un beigās jau “strādāju” ar pacienti.

Sergejs. Kutināja tagad zem saules pinuma, nabas rajonā. Un pēc tam kļuva smaga galva.

Oļa. Tikko sāku noskaņoties, uznāca karstums pa visu ķermeni. Parādījās spilgta zaļa gaisma, pārgāja citrona krāsā, bet pēc tam sāka mirdzēt žilbinoši balti dzeltena gaisma. Virs galvas karājās lode vai sfēra, no tās nāca siltums uz galvas virsmu. Un, lūk, tikai tagad sāka vibrēt viss manī (īpaši labi bija jūtams uz sejas!). Pēc kāda laika sajutu durstīšanu, kā ar sīkām adatiņām. Durstīja atkal pa visu ķermeni.

Meditācijas beigās sāka sāpēt galva: galvvidus un pakausis.

Ira. No rīta noskaņojums bija ne visai, gan laikapstākļi, gan klepus. Tāpēc jo apbrīnojamāks ir stāvoklis, kurā es nonācu uzreiz pēc koncentrēšanās uz punktu uz kājas. Sākās paplašināšanās uz visām pusēm no vietas uz muguras, kur sāpēja. Un krāsa apbrīnojama, gaiši pelēka, mirdzoša, bez nokrāsām – nekas tāds nav bijis. Un svētlaimes sajūta, tik nepierasta mūsu cilvēkam, ka man kļuva neērti, un es izgāju pēc minūtēm 10.

Nataša. Mani iesprauda kā kontaktdakšu rozetē pulksten 2 pēc vietējā laika, jā, Krievijā ir 16:00, braucam... Noskaņojos, pa mani sāka iet kutinoša strāva no apakšas uz augšu, uzreiz sajutu 38 punktu uz kājas. Pa visu iekšējo ekrānu redzu aukstu zilu spektru: no melna apakšā, kā ēnas, līdz žilbinoši baltam augšā, centrā vertikāle – milzīga spirāle, kas paplašinās uz augšu. Jā, un mēs visi vienā kopīgā piramīdā lidojam pa šīs spirāles centrālo Tuneli, pārvarējuši Portālu vai Eju Melnajā Caurumā, lidojam pretim Jaunajai Pasaulei. Spirāle ir līdzīga Gigantiskai DNS. Uz pēdējā foto ar NLO blakus Saulei līdzīga ir NLO Trajektorija vai paša objekta forma, tikai 100-kārtīgā palielinājumā. Apkampju!

Ļuda. Šodien, darba laikā galvas augšējā daļā bija visai jūtama kustība, pēc tam tādas pašas kustības bija sajūtamas kājās un rokās. Vēl vilka uz augšu.

Darina. Viļņiem nāk saulaini zaļa, neviendabīga, kaut kāda svītraina gaisma. Neredzēju, bet sajutu daudz piramīdiņu. Aizgāja jautājums: “Debesu-Tēvs, KO svarīgi zināt šajā momentā?” – “Strādājiet... Jūsu darbs ir svarīgs... Vienotībā – Spēks... Nepieciešams Spēks... tad izvilksim gan Zemi, gan Cilvēci...” Pēc tam nonācu kaut kādā aizmirstībā, bezlaikā... Apkampju visus cieši!!!

 

Devāmies pie Kretova (Кретов Юрий Васильевич). Pastāstīju par SAPNI pirms semināra. (Par spilgto attēlu ar mūsu spirālveida Galaktiku, kura piepeldēja pie galvaskausa no augšas un aizmugures, – kur mati parasti tiek savērpti galvvidū, – un iegāja iekšā.)

 

Kretovs palūdza pievērst uzmanību tam, kas ir IELIKTS GALVVIDŪ. “Tas ir pats svarīgākais, kas ar jums notika pagājušajā nedēļā,” – viņš teica.

Viņš nepateica, KĀ pievērst uzmanību, kaut arī es lūdzu ko konkrētu. Starp citu, bieži jūtu galvvidu dienas laikā, īpaši labējo daļu.

Šodien daudzi atzīmēja smagumu galvā, kustību pa spirāli, tajā – propelleri. Bet Nataša ieraudzīja (un Ļuda sajuta) šo propelleri telpiski – visā ķermenī, Darinas svītrainā gaismā – tā arī ir propellera griešanās.

Vēl svarīgs moments – tās ir sajūtas saules pinumā. Tā ir tā īpašā čakra, kuru Kretovs “neredzēja”, kad viņu “iepazīstināja” ar iekšējo pasauli, vadāja pa dimensijām. (Sk. “Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. Priekštecis (Тихоплав В.Ю.,Тихоплав Т.С.,Кретов Ю.В. Предтеча[3]))”

 

Ņina. Strādājām elektriskajā vilcienā, ļaužu maz. Ne uzreiz, bet noskaņojos. Un bija kaut kāda dīvains juceklis – domas staigāja un staigāja pa apli, pa apli (sen kas tāds nav bijis), un viss negaidīti beidzās ar ledainu aukstumu ķermenī. (Tur to piedēvēju caurvējiem elektriskajā vilcienā. Bet, kad rakstīju siltumā, – tad atkal nonācu šajā aukstumā! Bet uz rīta pusi atkal atcerējos vakardienas darbu un... aukstums, bet jau vājāks).

Sergejs. Lauza galvu no kreisās puses. Bet vēderā bija sajūta, ka tur ir šampanieša burbulīši, kuri cēlās uz augšu.

Nataša. Ieraudzīju uz melna vai melni zila Kosmosa fona spožas, kā gaišzilais lāzers, parabolas, tās šķēlās un krustojās dažādos leņķos, kā dejā. Caur portālu 11:11:11 no 11. novembra līdz decembra vidum uz Zemi nāks jaunās Kosmiskās Uguns Enerģijas Alfa un Omega (informācija no Gaismas Grupas). Rezultātā katrs cilvēks no iekšienes uzliesmos savā nenovērtējamā gaismā, iedegs savu paša iekšējo sauli.

Lūk, es jau sēžu šajā uguņojošajā plūsmā, kura kā fontāns zaigo un mirdz, sēžu neelpojot, pilnīgs kaifs... Turklāt sēžu ne viena – visa piramidālā sešnieku konstrukcija arī ir tur. Gaisma ir ļoti spēcīga, skaidrs, ka vienam kas tāds nav pa spēkam.

Jūtu daļiņu skrējienu no apakšas uz augšu pa ķermeni: pēdas, ikri, krusti, mīkstie audi, ļoti kut galvvidū, it kā kāds kustinātu matus, un pat augstāk, jau ārpus ķermeņa arī ir kustība, nāk vilnis. Pateicos par sagādāto labpatiku.

Oļa. Atkal augšā ir mirdzoša sfēra. No tās nāk patīkams siltums uz galvu un rodas smagums uz galvas virsmas un pakausī. Nedaudz nobīdīts pa labi. Lūdzu parādīt man, kas tur notiek. Sākumā neko neredzu, bet pēc tam pēkšņi uzliesmo ātri rotējoša vilciņa tēls. Mana iztēle zīmē pat daudzkrāsainās joslas, bet tas drīz palielinās un mirdz apžilbinošā gaismā. Ļoti atgādina mūsu struktūru, kura griežas pulksteņa rādītāja virzienā. Iegrieztais un mirdzošais vilciņš caur galvvidu ienāk iekšienē, atduras virsdegunē. Parādās vibrācijas galvā, pēc tam vibrēt atkal sāk viss ķermenis. Atnāk doma, ka tas ir mūsu pašu kolaiders, kurš paātrina daļiņas. Un, lai cik dīvaini nebūtu, saņemu apstiprinošu atbildi! Pat karsti palika! Nosēdēju ar vilciņu galvā 25 minūtes.

Ļuda. Visu seansu pēdās un pa rokām “skraidīja” pulsējoša enerģija. Pakausi vilka uz augšu. Sajutu spiedienu uz galvu, aizkrita ausis.

Ira. Darba laikā tirpa galvas kreisā puse, tuvāk pakausim. Un šausmīgi vilka uz miegu.

Darina. Atkal “svītrainā” gaisma. Kļuva stīvs zods, smagums galvā no kreisās puses deniņu rajonā, pēc tam trešās acs rajonā. Tāda sajūta, ka mati galvvidū kustas. Daudz, daudz piramīdiņu... Sāk vibrēt rumpis un galva, katrs vibrē savādāk. Rumpi sāk vērpt spirālē un vilkt uz augšu... Pēkšņi lejā pamanu milzīgu piltuvi, melni zaļu, tā ļoti stipri griežas... Jautāju: “Kas tā par piltuvi?” Klusums. Redzu, ka piltuve sūc iekšā kaut kādus akmeņus, zemes pinkuļus, kaut ko līdzīgu saknēm, kaut ko nesaprotamu. “Kas tā par piltuvi?” – “Galvenais, lai tur neievilktu cilvēci...” “Ko mums palīdzēt? Ko izdarīt?” – “Tu esi nogurusi... atpūties...” Un es izrādījos guļam uz ūdens siltā zaļā okeānā. Blakus no ūdens raugās un smaida Delfīns... Labi un mierīgi...
Ķermeni neatturami sāka vilkt atpakaļ... Uz kādu mirkli, manuprāt, iemigu...

Gaļa (vakar pa tel.). Mani vienkārši iemidzināja!

 

Apspriešana.

Mūs VISUS grieza piltuvē. Tas ir kā separatorā – notiek visa pārvietošana, pārdalīšana no centra uz perifēriju.

Norit enerģiju NOMAIŅA uz planētas, pievienojot jaunas, kurām savādā veidā ir jābūt “samudžinātām” ar vecajām. Kvantu samudžinājums.

Uz ātru roku mēģinājām tikt ar to skaidrībā.

Izrādās, ka šis kvantu samudžinājuma efekts agrāk bija novērojams tikai elementārdaļiņu (atomu, elektronu) līmenī, bet tagad ir konstatēts

samudžinājums pat baktērijām!

“Zinātnieki ir veikuši pētījumu, kurā pamanījuši neparastas enerģiju vērtības, kas droši vien norāda uz to, ka baktērijas var samudžināties ar fotoniem.
Pirms dažiem gadiem zinātnieki veica pētījumu, kurā parādīja, ka fotosintēzes baktērijas var absorbēt un izstarot fotonus, atstarojot gaismu miniatūrā telpā starp diviem spoguļiem.
Bet tagad ir parādījies jauns darbs. Tas parādīja, ka šis process var būt daudz sarežģītāks, nekā likās sākotnēji, bet baktērijas var samudžināties ar atstaroto gaismu kvantu mērogā.

...Ja šis pētījums sekmīgi izies visas pārbaudes, tas kļūs par pirmo liecību tam, ka kāda dzīvības forma bijusi iesaistīta kvantu fizikas pasaules procesos. Parasti to spēj tikai subatomu daļiņas. Pat ņemot vērā to, ka mikroskopiskās dzīvības formas ir ārkārtīgi mazas, zinātnē tam būs milzīga nozīme.” http://earth-chronicles.ru/news/2018-10-31-121524

Domāju, ka Visumam mēs esam tādas pašas baktērijas – un šis process norit arī ar mums! Tikai mēs neredzam. Ne velti taču blakus Saulei uzstādīja spoguļu sistēmu.

 

2018.11.19. Ņina. Šodien uzdevu daudz jautājumu. Noskaņojos rūpīgi uz mūsu sešskaldni, uz Jupiteru. Ne uzreiz, bet pēc tam ieraudzīju, kā baltas, zeltītas un violetas krāsas matētas porcijas sāka peldēt uz mani (informācija?). Tieši kūļiem... Un ar katru porciju iestājās arvien lielāks mierīgums, bet ķermenis no ārpuses pārklājās ar kaut kādiem sviedriem. Pat uzpeldēja vārds – samitrināmība. Bet beigās vispār sajutu Tēvu-Radītāju, sāku teikt Viņam, ka mēs visi cenšamies... Bet viņš mani apturēja un iegremdēja mierīguma atvarā vēl dziļāk. (Bet Sergeju, šķiet, iegremdēja ļoti dziļā miegā – viņš pēc tam nereaģēja pat uz telefona zvanu.)

Sergejs. Sastindzināja visu galvas kreiso pusi, pēc tam kaklu un plecu. Un es atslēdzos.

Oļa. Kaut kas notiek galvā nedaudz pa labi no galvvidus, kā tieva adata būtu “izgājusi” cauri galvas augšdaļai. Saspringums rodas te pakausī, te pieres daļā. Nav noteiktas krāsas, visas krāsas ir sajaukušās, necaurspīdīga telpa, kā balta migla. Un vēl dzēsās domas. Domas sākums ir, bet pēc tam... klusums. Stāvoklis bija ļoti dziļš.

Gaļa. Ļoti melns ekrāns. Pakāpeniski sāka pieaugt saspringums galvvidū, sāka vibrēt deniņos un ausīs. Kļuvi smagi elpot. Un krasi viss beidzās. Bija pagājušas 15 min., apskauju, visiem milzīgs sveiciens!

Ļuda. Šodien visu seansu vilka galvu uzaugšu, nedaudz spieda uz ausīm. Divas reizes pagrieza galvu pa labi un pa kreisi. Bija nedaudz auksti.

Darina. Seansa sākumā smagums pieres rajonā, pēc tam sastinga galvas augšdaļa. Gaisma kaut kāda raiba... Ielāsmojumi gan tumši, gan gaiši, gan zaļi, gan vispār kaut kādi nesaprotami... Pēkšņi bieza zaļa gaisma... Guļu uz muguras, šūpojoties viļņos... Atkal smaidošais Delfīns... Mierīgi un labi))) Pateicos!!!

Ņina. Ne sapnis. Es piemājas dārzā kaut ko daru pie vārtiem. Sergejs ir tālu – nodarbojas ar milzīgu bedru nosusināšanu dārzā. (Es visu nakti sapņoju, ka mēs beram ciet izveidojušās milzīgas atveres zemē, kuras piepildījušās ar ūdeni.) Redzu aiz vārtiem cilvēkus, 2 viesstrādniekus melnā apģērbā. Skatās uz mani pāri sētai. Es pagriežu viņiem muguru un turpinu strādāt. Un te redzu, ka viens no viņiem jau ir dārzā, bet kopā ar viņu daudz cilvēku baltos tērpos. Es iekliedzos: “Sergej!” – viņi izskrēja aiz vārtiņiem. Palika tikai viens melnā un viens baltā. Viss.

Sapratu, ka tas attiecas uz tās-puses-pasauli.

(Aizsteidzoties uz priekšu, teikšu, ka tas bija brīdinājums! Es, dabiski, nesapratu. Brīdināja, ka man ir sašķiebums uz labo pusi, uz mirušo pasaules tuneli.)

Notikuši zīmīgi notikumi uz planētas. Pašlaik norit visu un visa satīrīšana, separēšana, šķirošana, sadalīšana pa telpu. “Rekombinācija”, teica Jurijs Vasiļjevičs.

Mums galvvidū “ielika” Galaktiku!

 

19 01 31 02

2. att. Mūsu Galaktika

18.11.20. Ņina. Lūdzu informāciju par Jupiteru. Uzreiz ieraudzīju Jupitera ziemeļpolu ar sešskaldni iebrukumā. Sāka tur vilkt iekšā, un es kļuvu ļoti satraukta – vienkārši pat sāka kratīt no uztraukuma. Bet... vairāk nekas negadījās. “Jūsu ir 21. Nedaudz ne līdz galam iztaisītu,” – dzirdu. Gribu sajust Jupitera, kā otrās Saules, enerģijas. Un te kļuva silti, kā no krāsns, taču bez ierastās saules gaismas. Un siltums tikai vienā ķermeņa pusē. Un uzreiz jutos ļoti nogurusi un iekritu miegā, atmiekšķējusies kā maiss. Rakstu, skudriņām skrienot.

Sergejs. No augšas mani sāka apmirdzēt sešskaldņa formas stars dzeltenā krāsā. Galva stipri reiba, un skudriņas vēderā. Bet pēc tam iegāzos miegā. Uz stundu.

Ira. ...darba efektivitāte ir minimāla – visu laiku migu ciet. Kaut gan nosapņoju diezgan interesantu tēlu – garu svārstu (pulksteni neredzēju), bet galā turas, apkampuši to no divām pusēm, vīrietis un sieviete. Šodien sakoncentrējos un mēģināju uzdot jautājumus. Vai viņi mēģina minimizēt postījumus no dabas kataklizmām uz planētas, vai arī viņu mērķi ir tik augsti, ka tad nu kā iznāks. Tiešas atbildes nebija...

Nataša. Noskaņojos un redzu, ka mēle dublē elpu... arī tas ir noslēgts gredzens, kā Uroboross. Atnāk doma, ka jogas pārgrieza sev mēles saitīti, lai mēles galiņš, iekļuvis balsenē, pārtrauktu elpu. Tad pāreja uz citu apziņas līmeni ir iespējama...

Darina. Atkal svītraina gaisma, taču svītras iet pa apli, no centra uz perifēriju. Parādās zaļgana gaisma, un pēkšņi kļūst ļoti gaišs!.. Zeltaina gaisma... Ļoti skaisti!!! Apzinos, ka stāvu blakus Debesu Tēvam. Mēs nestāvam uz zemes, bet gaisā... Es apburta raugos uz ainu, bet Tēvs saka: “Skaties, cik daudz cilvēku jau strādā. Dažreiz vienkārši vajag papriecāties par sava darba rezultātiem...” Es jautāju, kas cilvēci sagaida nākotnē. “Nākotni nosakāt jūs, cilvēki.” – “Ar rīcību?” – “Dažreiz vienkārši ar domām...” Pateicos!!!

Apspriešana.

Mūsu kopīgais darbs telpā savijas, tas visiem ir līdzīgs... Milzīgs paldies visiem jums par ikdienas darbu Projektā!!!

 

Šodien beidzu jaunu rakstu – par Jupiteru, par AKRITUMIEM, kurus mēs esam atstājuši gan kosmosā, gan uz Zemes. Bet savākt nāksies MUMS pašiem!

Ir ļoti, ļoti skumīgi! Atceros mūs Kambodžā – mēs tur ar Sergeju un Natašu vācām atkritumus milzīgos maisos, staigājot gar okeāna krastu. Cik ļoti šie atkritumi neharmonēja ar dabas skaistumu... Apkampjam visus! Uz tikšanos pirmdien.

 

2019. g. 26. janvārī.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 27.01.2019

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1921-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-sensacija-musu-saules-sistema-ir-atverta-visumam-var-teikt-esibai (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1934-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-tad-uz-kurieni-gan-atvera-musu-saules-sistemu (Tulk. piezīme)

[3] Skat. https://www.ozon.ru/context/detail/id/27576587/ vai pēc individuāla lūguma (Tulk. piezīme)