Нина Терехова и Сергей Бублик – Отчёт по ПРОЕКТУ «Контакт с «ДРУГОЙ» Цивилизацией, которой нас «передали». Часть 3. (Исследование измерений. Начало). Сентябрь-октябрь 2018г

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Atskaite par projektu “Kontakts ar “CITU” Civilizāciju, kurai mēs tikām “nodoti””. 3. daļa. (Dimensiju pētīšana. Sākums.) 2018. g. septembris-oktobris

 

No Sarunas ar Kretovu (Кретов):

- Ir pagājušas 40 dienas pēc Marsa opozīcijas. (27. jūlijs–5. septembris).

Tāda sajūta, ka projekts pats no sevis ir beidzies...

Kretovs: Ne, ne, ne. Kaut kas beidzas, jā. Bet projekts nav noslēdzies. Nē!

Tas ir organizējies, bet noslēdzies nav.

- Ir radīta struktūra no tetraedrālām konstrukcijām, kuras savienotas savā starpā. 24-šūna, kurai ir iekšēja rezonanse un kuras locekļi var vienlaikus būt sakaros, šajā momentā sakrītot pēc frekvenču līmeņa, un vienlaikus noskaņojušies.

- Glabātāji teica, ka tāda šūna spēj pārraidīt (pateicoties iekšējai rezonansei, kura radusies) informāciju visai mūsu civilizācijai kopumā. Vai tā ir?

Kretovs: Jā! Ir tāds moments. Tas ir pareizi izdarīts.

 

- Glabātāji teica, ka savā laikā “šis moments kļuva viņiem liktenīgs un kardināli izmainīja viņu attīstības virzienu”.

Vai tiešām kas līdzīgs pašlaik notiek arī ar cilvēci?!

Ko ar to tagad lai dara?

Kretovs: Apmaiņa ar informāciju būs šajā struktūrā.

 

Atcerēsimies Kretova vārdus “Mūsu telpā kā caur ādas porām spiežas cauri jauna telpa.” Šī telpa ārda 3. dimensijas “debesis”, un šajos “plīsumos” mēs redzam taisnstūrainus mākoņus. (“Par dimensijām” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub74.html[1], “Visumā atveras pilnīgi jauns logs. Ir atrastas mūsu Visuma papildu dimensijas. Kāpēc ar to ir vēlams tikt skaidrībā” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub66.html[2].)

“Lieliski!” – iesaucas Kretovs, raugoties uz kārtējo apli uz lauka Anglijā. “Telpas ģenerēšana. Telpas ģenerācija. Vispār viss būs sajaucies!”

Tiek radīta JAUNA telpas-laika struktūra.

Tam ir tiešs sakars gan ar asinīm, gan ar limfu.

Asinis ir TELPAS raksturlielums. Apmaiņa ar informāciju notiek asinsrites sistēmā – un tā ir TAGADNE. Bet limfa ir LAIKA raksturlielums – glabā PAGĀTNI.

Var paskatīties rakstu sēriju par ASINĪM mūsu vietnē. Piemēram, “Par aknu pamata funkciju kļūst informācijas pieņemšanas sistēma, nevis asins attīrīšana” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub49.html[3].

Mainās ne tikai pašas asinis, bet norit izmaiņas asinsvadu sistēmā.

Vācu zinātnieki cilvēku kaulos ir atraduši pilnīgi jaunu asinsvadu tipu; tie šūnām, kuras rūpējas par imunitāti, palīdz efektīvi un ātri izplatīties pa visu ķermeni. https://deadbees.net/v-kostyah-lyudej-obnaruzhili-novyj-tip-krovenosnyh-sosudov/

Tas nenotiek nemanāmi, jo asinsrite – tas ir cēlonis jebkurām sāpēm ķermenī! Bet sāpes cilvēks jūt uzreiz.

Un arī laika plūsmas ir kļuvušas citādas. Un tā ir limfa. Laiks ir saspiedies, limfa ir kļuvusi bieza. Un arī limfas aizsērējumu cilvēks praktiski jūt uzreiz.

“Ir jātīra šīs sistēmas no netīrumiem!” – es domāju, soļojot pa Ņevas prospektu no Jurija Vasiļjeviča (Юрий Васильевич Кретов).

No atskaitēm:

18.09.13. Ņina. Pamanīju dīvainības savā veselīgajā organismā. Ar asinsriti. Pēc tikšanās ar Juru atbraucu “bez kājām”. Neticami krampji zemāk par ceļiem! (Bet tas nozīmē iekšējo orgānu spazmas – limfa bieza.) Ir traucēta asinsrite. Norakstīju uz neērtu sēdēšanu elektriskajā vilcienā. No rīta jau labo kāju “vilka” no gurna līdz celim. Nākamajā rītā “vilka” no labā ceļa līdz pēdai lejup. Kājas jūtu vājas. Kājas ir žultspūšļa, 12 pirkstu zarnas, nieru un urīnpūšļa projekcijas zona. Krampji kājās – tās ir iekšējo orgānu spazmas. Signāls, ka orgāni ir stresā (mainās). Turklāt secīgi.

Palūdzu visiem uzrakstīt par pašsajūtu pēdējā laikā, lai izsekotu izmaiņas pašreizējā adaptācijas periodā, jo tas drīz būs pagājis…

Oļa. Pēdējo nedēļu jūtos ļoti gurdi, smagums taisni no rīta. Un darbus daru lēni, pareizāk, mēreni, plūstoši (parasti – ātri un precīzi). Aizmirsu. Kopš sestdienas nedaudz velk jostas vietā, sāpes atsaucas labajā kājā sēdes nervā. Problēma ir iesīkstējusi, periodiski parādās, tāpēc nepievērsu uzmanību.

Nataša. Man kaut kā gremošana ir kļuvusi slābana, kaut arī man tas ir pilnīgi neraksturīgi: ēdu maz, bet bieži, 3-4 reizes dienā un liekas, ka arī tas jau ir lieki. Reizēm bija sajūtama neveiklība aknās, pamasēju un pāriet, vairāk nekas prātā nenāk, līdz tīrīšanām vēl neesmu nobriedusi. Jā! Ir atgriezusies oža. Parādījusies burvīgākā smarža…. Vismaigākā, vissaldākā, ļoti aromātiska (kaut kas uz augļu, ziedu pusi). Sēžu pie loga guļamistabā pie rakstāmgalda (mana pastāvīgā vieta), tāpēc saprotu, ka smarža nav no ārējās pasaules, bet no iekšējās. Kāds blakus man ar savu klātbūtni grib mani brīdināt… Vairāk nekā. Bet pēc stundām divām šī smarža atkal parādījās citā istabā. Es to skaidri saodu.

Ira. Visu nedēļu bija augsts spiediens no rīta, kaut kur 170-180 uz 100, turklāt stabili zems pulss, 60 un pat mazāk. Pret vakaru gan viens, gan otrs paaugstinās līdz pat galvassāpēm un tablešu iedzeršanai (bija arī augstāk par 200).

Gaļa. Spiediens pāri 200. Un neizturamas Sāpes kājā.

Tā kā mums ir lemts Projektu turpināt, pat ja ne visu pašlaik saprotam, piedāvājam veikt VISPĀRĒJU limfas tīrīšanu (recepte ar rīcineļļu un kefīru). Un sildīt vēdera plēvi, limfas sašķidrināšanai (divas nedēļas pēc kārtas tāda sildīšana spēj novākt visus limfas nosprostojuma punktus organismā). Tas ļaus labāk pamanīt izmaiņas ķermenī. Tīrīšanu izdarīja visi Projekta dalībnieki, un bija ļoti apmierināti ar rezultātu!

Tātad.

Astruss jau sen apgalvo, ka mēs “pārejam jaunā dimensijā”.

Kā to saprast? Jo “telpa” un “dimensija” – tie taču ir dažādu kategoriju jēdzieni! Patiesi, viss ir sajaucies…

Lai tiktu ar to skaidrībā, kaut kā saprastu un sajustu šīs mistiskās dimensijas, mēs, visa grupa, nolēmām veikt pētījumu un palūdzām Kretovam Jurijam Vasiļjevičam iedot mums “rituālu pastaigām pa dimensijām”. Kretovs: “Ņina, reiz mani izvizināja pa dimensijām. Uz mani tas iedarbojās. Domāju, cik gan dzīvju vajag nodzīvot… lai… Un te es uzreiz ieraudzīju, ka uztveri, gatavību uztvert dimensijas var ļoti ātri apgūt. Tikai kāda pēc tā nepieciešamība, kādēļ to vajag?”

- Bet mēs taču pašlaik pārejam citā dimensijā. Gribētos iemācīties to uztvert…”

Rituālu mēs dabūjām. (Sk. “UZTVERE “KRUSTENISKI”. No dialoga ar Kretovu 2018. g. 13. septembrī” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub113.html[4].)

 

Citāts: “- Staigāt pa dimensiju slāņiem – tas nozīmē mainīt uztveres frekvenci, vai tā?

Kretovs: Jā, tā. Noteiktos apstākļos.

- Vai to var iemācīt?

Kretovs: (ilgi klusēja) Var. Ir jāasociē kreisā kāja – šī vieta. Uzmanības punkts. Un tam ne ar kāju ir sakars.

- Es saprotu, ka tā ir 12-pirkstu zarnas kupola pārstāvniecības zona.

Kretovs: O! Tātad sakars ar bioloģiskajām smadzenēm. Ja šī saruna būtu bijusi pirms 10 gadiem, es būtu teicis, ka nieki, tam nav jāpievērš uzmanība. Bet tagad – JĀPIEVĒRŠ.”

19 01 27 05

1. att. Sarkanais punkts uz kājas – koncentrēšanās punkts

Tātad mēs sākām pētīt šī jaunā noskaņojuma iespējas un turpinājām to divus mēnešus.

Rādu piemēru, kā darbojas jaunais noskaņojums dimensiju pētīšanai.

2018.09.19. Ņina. Rīts, 4:10. Noskaņojos tā:

Apsēdos un ar roku pieskāros tai vietai uz kājas, kuru norādīja Jura (iegaumēju sajūtu).

Roka uz krūtīm, ES ESMU VIENOTĪBA.

Saliku rokas NAMASTE žestā un paklanījos Tēvam-Radītājam, pēc tam, stiprāk saspiežot plaukstas, nolaidu tās uz vēdera (PA KREISI-PA LABI noharmonizēju). VISS.

Pateicu, ka esmu atnākusi pastaigāt pa dimensijām, un atkal pārvietoju uzmanību uz kāju.

Uzreiz ieraudzīju mūsu grupu it kā no augšas. Oļu sajutu. Neguļ. Viņai ir spiediens labajā puslodē, pie auss. (Ātri nolīdzsvaroju savu enerģētisko ķermeni, pateicu, “NORMA Oļai” un gāju tālāk.) Visi guļ.

Ieraudzīju Gaļu. Sataisījos paārstēt viņai kāju, bet uzreiz nonāca Tās-puses-pasaulē (caur viņu!). Sākumā to nesapratu, bet pēc tam atnāca mans mirušais bijušais vīrs un parādīja, cik Šajā Viņa pasaulē mēs viņam esam neinteresanti. Viņš pašlaik atceras tikai dēlu no pirmajām laulībām. Bet mēs vienmēr (es un mani bērni) esam bijuši viņam sveši un nesaprotami. (Pajautāju manam Augstākajam Es – vai viņš Tur attīstās? Jā.)

Pēc tam ieraudzīju Gaļu un viņas aizgājušo vīru. Pārsteidza, ka viņš ir tik jauns! Viņus kaut kas atdalīja – ne horizontāli, bet vertikāli.

Pēc tam man kļuva smagi krūtīs (es biju zemās vibrācijās), un es palūdzu mani pārvest uz 5. dimensiju. Atcerējos par punktu uz kājas, noskaņojos...

Un uzreiz ieraudzīju Darinas salātzaļās debesis. Spiediens trešajā acī visai sajūtams. Paskatījos apkārt – nav skaidru tēlu. Atkal ieraudzīju visus it kā lejā.

Bet pēkšņi krūtīs sacēlās karstums, un es ieraudzīju, sajutu Tēvu. Viņš stāvēja uz zaļganu mākoņu fona; mākoņi gulēja slāņos, kā mums patīk zīmēt dimensijas. Un vienkārši skatījās. Un es saskaitīju – 5 joslas un sesto pa starpu... Un pēkšņi man uzbrāzās MĀJU MĪLESTĪBA. Kā kaut kas SAVS, mīļš, nebīstams... nav vārdu. Pasēdēju tā ar asarām.

Sapratu, ka var šeit klaiņot stundām... Izgāju. Bija pagājušas 35 minūtes.

18.09.19. Taņa. Es bieži atceros grupu un Jūsu priekšlikumu par jauno darba formātu, domāju, kā tam visam jābūt. No sajūtām liels miegainums un nogurums, bet tas drīzāk darba dēļ.

Oļa. Paldies, ka dalījies noskaņojumā! Bija ne visai saprotams. Rīt dzeru rīcineļļu))) Apkampju!

Nataša. Man tur, kur punkts uz kājas, blakus, bieži velk un, redzams, kapilāri ir aizsērējuši, tāpēc es katru dienu masēju kājas jau sen pretēji asins plūsmai.

18.09.25. Oļa. Vakar un šodien gandrīz vienādi: spilgta zaļa gaisma sākumā, bet pēc tam spilgta violeta ar zaļās, rozā, gaišzilās, dzeltenās piedevām! Šīs krāsas te vērpās kā mazas galaktikas, te uzliesmoja ar zvaigznītēm. Aizraujoši!!!

Ļuda. Strādāju šodien baznīcā (gāju garām), tur bija pietiekoši klusu. Noskaņoties jaunajā veidā ne visai izdevās. Lūdzu parādīt piekto dimensiju – sajūtams karstums bija kājās no pēdām līdz ceļiem, stipri cepa rokas no plaukstām līdz elkoņiem, vairāk labo, pēc tam patīkams siltums izlija krūtīs. Uz beigām acu priekšā parādījās violets plankums.

Taņa. Arī gribēju pastaigāt pa dimensijām, bet neko neredzēju, sajutu stipru aukstumu kājās līdz ceļiem, taisni apdedzinošu aukstumu. Pēc tam, kad apsēdos darba vietā pēc meditācijas, arī noledoja ceļi un sāka vilkt uz miegu.

Ira. Mēģināju noskaņoties pēc kājas, pagaidām nekā interesanta. Sapnis. It kā braucu vagonā, meklēju savu vietu. Ieskatos vienā kupejā, otrā – arvien ne tas. Pēc 4. vietas seko 6., bet man vajag 5.. Pagaidām nesaprotu, ka ir jāskatās no ejas pretējās puses. Simboliski. (Iespējams, par dimensijām?) Sapnis bija ļoti dzīvs, reti tā mēdz būt.

Vēl taisīju tīrīšanu otro reizi, noritēja smagi. Varbūt pilnmēness nospēlēja lomu. Šodien nogulēju pat līdz pulksten 10.

Apspriešana. Mēs sākām meklēt citu dimensiju raksturojumus, balstoties uz sajūtām noskaņošanās uz citām dimensijām momentā (noskaņošanos iedeva Kretovs). Tātad zaļa un violeta gaisma, pēkšņi stipri drebuļi, pēkšņs karstums, miegs – tas viss ar vārdu “pēkšņs” – pavadīs mūsu ceļojumus pa dimensijām...

 

18.09.27. Ņina. NE-SAPNIS uz rīta pusi. (Aprakstu visu sīki, tāpēc ka mani pārsteidza šī “sēta uz citu dimensiju” un tas, ka mani NEREDZĒJA. Un es to sapratu ne uzreiz, visu laiku līdu ar jautājumiem, bet biju viņiem NEREDZAMA. NE TUR, NE ŠEIT...)

Lielas grupas sastāvā devāmies ceļojumā kājām. Virzījāmies pa sētu, uzbūvētu virs kraujas. Daudzi atgriezās no pusceļa. Aizgājām līdz galam divatā. Sēta pārgāja koridoru labirintos ar daudziem cilvēkiem. Mēs nejautājām ceļu, jo paši nezinājām, kurp ejam. Viņi mums nepievērsa uzmanību. Lūk, nu atnācām. Pie mums iznāca ļoti gara sieviete (3 reizes garāka par mums), rokā – bļoda uz dvieļa. Viņa priecājās, bet izrādījās, ka mēs esam aizmirsuši kaut ko atnest! Neatceros, ko...

Mēs gājām atpakaļ. Un atpakaļ es gāju viena – mēs kaut kā pazaudējāmies gan viena otrai, gan vispār. Es izgāju sētu un nonācu metro pūlī. Degunu pret degunu stāvu blakus puisim, kurš skatās man acīs. Klusē, taču REDZ mani.

Iznācu no metro, spēlējas tētis ar bērnu ļoti dīvaini, it kā pats būtu vairāk pēc bērna. Skrienu pa labi uz pagalmiem, steidzos, tagad es zinu, ka atgriežos mājās, un jautāju, kā nokļūt līdz... Puiši spēlē galda tenisu. Viens stāv blakus man un neko neatbild. Es sapratu, ka viņš mani NEREDZ. Un tā pēc tam bija vienmēr. Taču es tiku līdz mājām, neatceros, ko paņēmu, un nolēmu atgriezties. Un atkal mēs gājām divatā. Sēta jau bija pazīstama. (Sēta uz citu dimensiju jau bija mūs izmainījusi pēc pirmās pārejas – mani NEREDZĒJA iepriekšējā!) Sēta ir dažāda – MŪSU sētas-dimensijas daļa rupji uzbūvēta no daudziem mietu slāņiem, augšā piesists dēlis, lai būtu ērtāk pārlīst un turēties. Bet sētas otra daļa (citai dimensijai piederošā) ļoti lakoniska – atbīdīti dēļu ar vietu kājām. Mēs ātri izgājām sētas – jau pazīstami! Un izrādījās, ka mums līdzi nāk bērns – meitene. Piedzīvojumus tālāk neaprakstīšu – gan dīvainos dzīvniekus, gan to, ka jau nācās braukt pa nakts mežu mašīnā, gan atkal VISS ATSEVIŠĶI, pat meitene pazuda. Satikāmies tikai ceļa beigās, meitene atgriezās kaila un netīra un vēl uz kaut kāda velosipēda bez pedāļiem... Bet otra sieviete pēkšņi pateica, ka tālāk neies – nolēmusi griezties atpakaļ...

Rakstu, bet sirds dauzās – kas tas bija?!

Nebija vienkārši sākt nonākt citā (piektajā un augstāk) dimensijā! Pagaidām nebija izdevies nevienam.

Taņa. Pēc sajūtām: izlidot vai redzēt / just citu dimensiju neizdodas. Pamatā notiek “krišana” klusumā, mācas virsū miegs, galva pēc tam kā no vates.

 

Un šajā laikā tika konstatētas anomālijas Saules sistēmā! http://earth-chronicles.ru/news/2018-09-26-120132

Saules NLO un mūsu Saules pazušana periodā no 2018. g. 21. septembra līdz 22. septembrim.

19 01 27 06

2. att.

No TIhoplavu (Тихоплавы) dialoga ar Astrusu:

“- Laiks cirkulē?

Astruss: Tas necirkulē, tas plūst, te uz vienu pusi, te uz otru... te uz vienu, te uz otru. Enerģijas zudumu Saules sistēmā nav. Enerģija vienkārši pāriet no vienas formas citā.

- Bet esības sfērā laiks joprojām tiek ražots, pateicoties zibšņiem?

Astruss: Tiek ražots viss: telpa, laiks, matērija, enerģija – viss!

- Zinātnieki uzskata, ka mūsu Sauli aptver tumšā matērija (ieraudzīt to var kā HALO apkārt Saulei). Tas tā ir?

Astruss: Tas tā ir.”

Mēs HALO parādībai pievērsām uzmanību jau 2015. g., kad mēģinājām tikt skaidrībā ar magnētismu. Izrādījās, ka HALO nav vienkārši skaists optisks efekts.

Un tieši HALO spēlē un spēlēs nozīmīgu lomu mūsu ar jums pašreizējā dzīves etapā! Tieši viņš radīja KOKONU, kurā pašlaik atrodas cilvēce. (Par to vēlāk, atskaites pēdējā daļā.)

Bet pašlaik gribētos tikai, lai jūs pievērstu uzmanību šī efekta biežajai izpausmei pa visu planētu pēdējā laikā.

Piemēram: Indijas centrālās daļas iedzīvotāji 2018.09.24. pie debesīm novēroja apbrīnojamu un retu atmosfēras parādību – saules halo, ziņo The Hindu.

19 01 27 07

3. att. Halo Indijā

Halo rodas ap Saules disku momentā, kad sīkus ledus kristālus Zemes atmosfērā lauž Saules gaisma. Halo parasti ir saistīts ar spalvu mākoņu esamību 5-10 km augstumā atmosfēras augšējos slāņos vai ledainu miglu. Sauli ietverošā gredzena mirdzums var būt dažādās krāsās – no baltas līdz varavīkšņainai. http://earth-chronicles.ru/news/2018-09-28-120311

 

Esat pamanījuši, ka daudz kas ļoti dīvaini ir sagāzies daudzos ikdienišķības plānos? Turklāt sagāzies tā, ka nevar palikti nepamanīti – galvenie darba instrumenti. Piemēram, personālais dators Ņinai, Natašai, Darinai. Auto Sergejam.

18.09.28. Ņina. Iebraucām nomainīt mašīnai sveces – pēc tam to nevarēja iedarbināt (mehāniķis noņēmās pusi dienas un neko tā arī nesaprata, kad tā sāka darboties pati). Man nācās tikt līdz mazdēlam dažādos transportos no nepazīstama rajona, lai aizvestu viņu uz mūzikas nodarbībām. Nokavējām.

No rīta, ieslēdzot savu datoru, tas atteicās ielādēties... karājās ar melnu ekrānu veselu pusstundu, nereaģējot uz taustiņiem. Pa to laiku es atcerējos “visu savu dzīvi” – kā bāzes kopiju sen neesmu taisījusi, ka nekādu izdruku nav... Faktiski bija notikusi maza nāve... Apsolīju sev – ja viss ieslēgsies, ieviesīšu kārtību...

Sīkumos arī dīvainības. Limfas otru tīrīšanu pavadīja saindēšanās ar kefīru (man). Un arī Ira žēlojās...

Taču nez kāpēc ir sajūta, ka VISS IR LABI. Kaut gan, lai mēs pamanītu izmaiņas, tika skarti galvenie darba instrumenti – mans dators un Sergeja mašīna!

19.09.29. Nataša. Nekādi nenoskaņoties uz kaut ko.

Pamēģināju meditēt. Speciāli neizdodas. Tehnoloģiju ievēroju. Bet pēc tam, pie kā vēršos, kāds ir mērķis – nav saprotams. Pasēdēju, pieslēdzu visus un visu, ļoti labi, nu un viss. Es Lielā esmu kārtībā, viss rit savu gaitu.

Sadzīves līmenī neiet kopā sīkumi: putekļsūcējam izbeidzās šļūtene, mazgājot sabojāju divas vajadzīgas lietas, meita atnesa divus vieniniekus matemātikā un fizikā, visu dienu zvanu māmiņai, bet trāpu uz Ameriku – 007 vietā mani savieno ar 001, un visādi nieki. Ar tīrīšanām neizdodas: pie vāciešiem neko nevar nopirkt. Dzīvoju skaistumā, veselība lieliska, tuvinieki kārtībā, baudi dzīvi no rīta līdz vakaram, peldies Svētībā un peldini, kuru vari izpeldināt.

Vissvarīgākie ir laikapstākļi Visuma Mājā, bet pārējais ir kņada...

Darina. Beidzot saremontēju savu datoru (Slava gudriem un atsaucīgiem kaimiņiem!!!), un es varu rakstīt e-pastu. Skaidrs, ka kaut kas jau ir novecojis, bet kaut kas, iespējams, šķitīs interesants.
14. septembrī gadatirgū mani ļoti dīvaini apzaga: no mugursomas iekšējās kabatiņas izvilka bankas karti, taču atstāja telefonu, kurš atradās šajā pašā kabatiņā, un 7 tūkstošus rubļu – blakus kabatiņā. Jaunā bankas karte savā numurā ietver pat septiņus divniekus (kaut kā daudz pēdējā laikā man ir šī cipara). No meitām saķēru kaut kādu vīrusu. Šķita, ka ir augsta temperatūra. Izrādījās – 35.8.
18. septembrī, agri no rīta, pamodos kā no grūdiena un izdzirdēju balsi, kura skaidri izteica: “Iraīda!” Pa dienu atcerējos, ka tā sauca manu vecmāmiņu. Viņa nomira no vēža, kad man vēl nebija gadiņš. Kas tas tāds bija – nesaprotu...

KAUT KAS NOTIEK mūsu Visuma Mājā. Bet KAS?!

Kad tik dīvaini uzvedas Saule, planētai maz neliksies.

Saule pazušana tika novērota 21.-23. septembrī, bet 29. septembrī gadījās baismīga dabas kataklizma ar daudziem cilvēku upuriem. “Pēc pazemes grūdiena ar magnitūdu 7.7 netālu no Sulavesi salas okeānā, varas iestādes izziņoja cunami trauksmi, bet pēc tam to atcēla. Cilvēki atgriezās savās mājās krastmalā, bet pēc tam atnāca vilnis, kura augstums bija 10 metri, pat milzīgus kuģus iznesa krastā...”

Toreiz mēs nesapratām, kas notiek ar Sauli. Tagad, rakstot atskaiti, jau ir saprotams Saules pārslēgšanās mehānisms.

Saule – tas irt baltais caurums /uz citām dimensijām/. Kad Saule spīd – tas (caurums) ir atvērts UZ TURIENI, bet, kad Saules pazūd – caurums ir atvērts kustībai NO TURIENES. (Lido sūtījumi no citas dimensijas – turp un no turienes).

Tiksim skaidrībā, KAS ienāk no citas dimensijas...

Astruss: “Kopā ar laika plūsmu ienāk baltā enerģija, un tā velk aiz sevis tumšo enerģiju, kura ir pasaules-ēkas dzinējs.”

Zinātnieki uzskata, un Astruss apstiprina, ka mūsu Saule ir ietīstīta tumšajā matērijā. Un mēs pat varam to ieraudzīt Saules HALO veidā. HALO – tas ir kas vairāk nekā mirdzums. Tas ir kokons, kam ir blīvums no baltās un tumšās matērijas. Sastāv no mukiem. (Muks – tā ir telpas izpausmes blīvuma pakāpe. Muks neizsaka telpas konkrētas īpašības, bet izpaužas materiālā stāvoklī.)

Notiek kādi spēcīgi Visuma mēroga daudzdimensionāli procesi! Un ir jāsaka, ka tie notiek ĻOTI MĪKSTĀ REŽĪMĀ mums, cilvēkiem. Nepagurstam par to pateikties Radītājam un Palīgiem!

 

Vēl jāpapildina par mūsu ķermeņu transformāciju. Tas haoss, ko mēs arēji novērojām, izrādās, NEPIECIEŠAMS mūsu imūnsistēmai!

“Zinātnieki no Nila Bora Institūta bija pārsteigti par atklājumu, jo agrāk tika uzskatīts, ka haotiska dinamika dzīvos organismos nav iespējama.

Par cilvēka organismu ir zināms daudz, taču imūnsistēmas darbība līdz šim laikam ir aiz noslēpumu plīvura. Varētu likties, ka tā darbojas kā skaidri saskaņots mehānisms, taču nē – zinātnieki noskaidroja, ka tās procesos svarīgu lomu spēlē “haotiskā dinamika”. Izrādījās, ka olbaltumvielas galvenais palīgs, skaņojot imunitāti, ir haotiskas svārstības.”

http://earth-chronicles.ru/news/2019-01-22-124286

Iznāk, ka mēs esam ieguvuši netiešus pierādījumus tam, ka imūnsistēma pārkārtojas dēļ jaunajām telpas izmaiņām. Ir kļuvis iespējams tas, kas bija neiespējams trešajā dimensijā!

Nu, bet mūsu grupa turpina savu darbu norādītajās dienās. No atskaitēm:

18.10.01. Ņina. Noskaņošanās noveda ļoti komfortablā stāvoklī ar violetu neona gaismu. Ja īsumā, tad ieraudzīju cunami uz salas, pēc tam uzlidoju km 10 augšup un aplūkoju spalvu mākoņus... Un te sajutu galvu kā smagu mucu ar violetu gaismu iekšienē. Tā pūta galvu no iekšienes, pūta. It kā pārstartētu smadzenes. Pēc tam strauji atlaida.

Sergejs. Noskaņojos uz punktu uz kājas, un galva uzreiz kļuva smaga, smaga. It kā simts gadus nebūtu gulējis un krītu miegā. Ilgi turpinājās, bet pēc tam pēkšņi pārstāju viņu just. Neko neredzēju.

Oļa. Pirms meditācijas kaut kāds īpašs svinīgums. Esmu noilgojusies!

Uzreiz ieraudzīju Natašu ar vainagu no dzelteni sarkanām lapām uz galvas uz bezdibenīgu gaišzilu debesu fona. Serjoža stāvēja pie zaļas eglītes un vai nu sedza viņu, vai arī vienkārši staigāja tai apkārt.

Domāju, ka ar to viss beigsies. Taču parādījās mūsu struktūra, es virsotnē, atvērās portāls vai vienkārši gaismas stars no virsotnes, ielidoju tur.

Sākās pacelšanās, priecīgs stāvoklis. Zibēja pakāpieni vai slejiņas. Apstāšanās. Daudz gaismas. Pajautāju: “Kur es esmu?” Mentālais plāns. Un tāds atslābums visā ķermenī, šķita, ka viņš tūlīt kļūs mīksts un nogāzīsies. Galva, līdz tam nedaudz saspringta, kļuva viegla. Es taisni visa izplūdu! Nosēdēju tā 20 min..

Ira. Meditēju pēc shēmas, kuru Ņina iedeva pēdējo pēc savas pieredzes, koncentrējos uz kāju, lūdzu parādīt dimensijas. Ieraudzīju tikai gaismu. Gaisma gaiši violeta, beigās rozā nokrāsa. Mierīgums.

Darina. Noskaņojos, kā aprakstīja Ņina. Ieraudzīju Tēvu-Radītāju, kurš raudzījās ar visu saprotošu, maigu smaidu. Uzreiz dvēselē kļuva ļoti mierīgi... “Tev ir jāatnāk pie sevis...” Nonāku stāvas klints priekšā, tā sastāv no daudzkrāsainām horizontālām slejām... To ir ļoti daudz... Pēkšņi nonāku mīkstā zaļā zālē, un apkārt viss ir zaļš. “Tā ir tava dimensija... Tava Zaļā Pasaule...” Blakus parādās jauns gaiši brūns Lācis. Viņš mani glabā... Es ar muguru piespiežos viņa mīkstajai vilnai... Jūtu lielu svētību... Es Pateicos, Pateicos, Pateicos... Apkampju visus!!!

 

18.10.02. Ņina. Strādāju elektriskajā vilcienā (biju pie Juras). Un kaut kā biju eiforijā no tikšanās ar viņu, un te vēl tikšanās ar jums! Kaut kā ļoti patīkami – ieraudzīju daudz ainu no mūsu tikšanās ar jums, īpaši, braucienos pa planētu. Redzēju daudz, bet laika ziņā turpinājās neilgi. Beigās, kā atjēdzos, un te viss ķermenis pārklājās ar sviedriem. Sāka tecēt. Visiem paldies!

Oļa. Atkal atslābināšanās, mierīgums bez domām. Elpa tikko samanāma. Violeta gaisma. Vakar tā arī bija, bet es no tās izlidoju augšup un nonācu žilbinoši baltā. Šodien nosēdēju violetajā līdz beigām. Galvvidus un pakauša augša smalki vibrēja. Smaids līdz ausīm!!!

Ira. Noskaņojos, koncentrēšanās uz kāju. Atcerējos par dimensijām, pažēlojos par augstu spiedienu. Izmainījās krāsa, nez kāpēc uz tirkīzu, gaišu, dažreiz dzeltenu. Un kaut kā šūpo, velk uz miegu. Baidījos pazaudēt līdzsvaru. Pēc tam padomāju – varbūt pati uz violeto vakar noskaņojos, piespiedos, un parādījās violetā, bet kaut kā ātri atkal uz tirkīzu. Atjēdzos – 15 min. pagājušas. Spiediens samazinājies tuvāk parastajam.

Ļuda. Uzreiz sāka nākt siltums rokās un kājās. Palūdzu dot citu dimensiju sajūtas – svētīgs siltums izplūda pa visu ķermeni, paplašinājuma un viegluma sajūta.

Nataša. Noskaņojos uz punktu uz kājas, kristāli virs galvas un zem kājām, visus iztēlojos. Pasēdēju, pagriezu gan tā, gan šā, nekas nenāk, redzu divas krāsas – rudu un violetu (šo vainagu ieraudzīja arī Oļa Natašai!), ļoti skaisti zaigo. Starp citu, kā sajūtu šo punktu uz kājas, tad pārstāja vilkt šajā vietā. Citādi nācās masēt, berzēt.

Darina. Šodien gaisma gaišzili zaļa. Pajautāju, kāpēc pēdējā laikā biežāk slimojam. Atbildēja: “Zeme beidz noteiktu attīstības fāzi. Vajag attīrīšanos. Slimības attīra.” Palūdzu, vai es varu šodien doties uz manu Zaļo pasauli. Atbildēja, ka es varu tur būt jebkurā laikā un ne obligāti seansa laikā. Labi un mierīgi... Apkampju visus!!!

 

18.10.03. Nataša. Noskaņojos pulksten 17:00, sākumā vienkārši klusi sēdēju, ainiņas lēkā, pēc tam nemanāmi parādījās smilšu pulkstenis, vidū nulles punkts, kurš mirdz Baltā Gaismā ar lielu oreolu. Punkts sāka pārvietoties uz augšu, atrāvās no figūras, kļuva līdzīgs Komētai, kura attālinās. Karstums atnāca, nelieli sviedri.

Bet vakar es aizmirsu uzrakstīt, ka man ķermenis viss izskatījās plankumains: tā mirdz šūnu Centrosomas, bet Sirds kā viena Lielā Centrosoma.

Apspriešana. Atgādinu Astrusa vārdus: “Dimensiju robeža atrodas sarkanā spektra sadurē ar zilo, pat violeto.”

Atskaites.

18.10.08. Ņina. Palūdzu “plašāku skatu”, it kā no 5. dimensijas augstuma. Kaut kā juceklīgi sāka nākt informācija. Lēcu no tēmas uz tēmu un īsi. Es nopukojos par to, tad man pateica, lai ieviešu kārtību “Dziedniecībā”… Izmet novecojušo, ienes jauno.

Atslēgas vārdi šeit – ieviest kārtību! Mēs lūdzam ielaist mūs piektajā dimensijā, bet paši vēl neesam apkopojuši rezultātus trešajā! Atcerējos dīvaino lūgumu meditācijā – mums lūdz sakārtot šķūni. Pārsteidza, ka pat lāpstas ir jānomazgā no zemes?! Deva mājienu, ka pat zeme būs citāda? Vai arī brīdināja no priekšlaicīgas aiziešanas uz “citu dimensiju” un “iezemēja”? Mēs visu izdarījām, un drīz…

Citiem bija citas zīmes, kam pievērst uzmanību:

Oļa. Šodien atslēgas vārds man – Mīlestība. Es Esmu Vienotība, Gaisma, un, lūk, pie vārda Mīlestība viss iekšienē uzliesmoja spožā Gaismā! Gaismas un Mīlestības Avots man iekšienē liesmo Ugunī. Nosēdēju 16 min. kā vienu mirkli! Patīkams karstums iekšienē.

Nataša. Sēžu uz terases, mani ietin rudens maigais siltums, ne vējiņa… saulīte silda, apkārt spožs skaidrās Debess zilums. Šur tur parādījušies koku dzelteni un purpura plankumi, bet pārējie koki mežā vēl ir zaļi. Kalnu upes ielejā tas ir labi redzams.

Ķermeni nejūtu, saplūstu ar Visu, Kas Ir. Galvā ir tukšums.

Bet Gaļa un Darina ir īpašas. Visdrīzāk viņas jau prot nonākt piektajā dimensijā, kaut arī nav iemācījušās to apzināties.

“Sākumā mēs sāksim redzēt zaļus mākoņus, zaļas debesis. Saspiestam laikam ir zaļgana krāsa,” – saka Kretovs un Astruss.

Gaļa. Izrādījās ļoti augstu. Planēju, bet lejā it kā eglīšu zaļās ķepas šūpojās. Bet pēc tam nonācu vēl augstāk – bet lejā vispār viss zaļš.

Darina. Atkal viss ir pārklāts ar zaļu gaismu… Klusi un mierīgi… “Vienkārši atpūties… Vienkārši pieņem visu, kas tevi aptver…” Labi… Svētīgi…

 

18.10.09. Ņina. Noskaņojos uz katru un saņēmu sāpīgu dūrienu labajā ausī, bet ne no visiem. Kas tas bija? Pēc tam noskaņošanās uz punktu uz kājas. Atkal it kā no augšas parādīja… sociālos tīklus. ”Klases biedri” (Одноклассники). “Kontakti” (ВКонтакте). Facebook. Es atcerējos frāzi “atradu tevi samazgu bedrē, “Klases biedros”. Un man rāda, ka samazgu bedre ir tieši Facebook, bet ”Klases biedri” – tā ir silta ģimene, “Kontakti” – tās ir lietišķas attiecības. Bet pēc tam sajutu sevi milzīgā sfērā. Ļoti pilnā no kreisās puses un pustukšā no labās. Es esmu centrā. Krievijas psihosfēra. Tā ir pustukša no labās puses. Un mani kaut kā svēra uz labajiem sāniem. Taču piepildītības un miera sajūta tikai svēra, meta tukšumā pa labi. Ilgi negribējās nākt ārā – biju nonākusi kaut kādā stāvoklī. Ka paplašinos un ieklausos tajā… Nevaru nosaukt.

Sergejs. Neko īpašu nejutu, bet beigās kļuva ļoti, ļoti karsti.

Ļuda. Šodien atkal karstums pēdās un karstums roku plaukstās.

Nataša. Pasēdēju, pasapņoju, domas riņķo vieglas, kā rudens lapas. Labā roka smaga, velk uz miegu, ļoti gaiši no mūsu aplīša. Padomāju par punktu uz kājas, pēc tam ieraudzīju sevi piramīdā.

Lieks paldies pat tik lielu informāciju un rekomendācijām. Uzreiz visu neaptvert. Temperatūra man nepazeminās, tie paši 36,7°С, pat pēc astoņām tīrīšanām.

Darina. Nāk viļņiem gaisma, kā ziemeļblāzma. Ļoti skaisti! Pēc tam no augšas sāka nākt daudz tievu saules stariņu… “Tu vienmēr vari nonākt savā dimensijā…” – ‘Un augstāk?” – “Jāpaaugstina vibrācijas…” Pēkšņi parādījās oranža… sārta… aveņu krāsas gaisma… Smaidīgi cilvēki, līdzīgi indiešiem, saka: “Namaste!” Labsajūta… “Tā ir septītā dimensija…”
Gaisma mainās uz gaišzilu, ne uz aukstu, bet uz siltu, saulainu. Cilvēki gaišzilos apģērbos, ļoti saulaini, labestīgi… Kustas viegli, it kā planē gaisā… “Tā ir sestā dimensija… Tas ir tavs redzējums, tava krāsa… Cits var ieraudzīt citā krāsā…” Violeta gaisma… Grūti elpot… Spiež galvu… “Tas nav mans…” Atgriežos pie sevis… Zaļā pasaule… Pateicos par ceļojumu!!!
Visus cieši apkampju!!!

Gaļa (pa telefonu). Viņa teica, ka pēkšņi ieraudzījusi savas prakses (ezotēriskās) it kā no augšas. Sākusi atkal lasīt prakšu ābeci, un ļoti brīnās par jaunu, citādu uztveri.

 

18.10.10. Ņina. Stipri iekniebu vietā uz kājas un pieprasīju nākamās dimensijas uztveri. Un te skaidri aukstums sāka līst pa kreiso kāju uz augšu, pa ķermeņa kreiso pusi, pēc tam pagriezās labajā puslodē, un tā sāka piepildīties – piepildīties, kamēr nepiepūtās no iekšienes galvaskausā. Es mēģināju “uztvert” dimensiju un redzēju vienīgi baltus mutuļus ar rozā nokrāsu – mākoņus it kā, bet no zemes un uz zemes.

“Tu ar vienu kāju esi jaunajā dimensijā, ar kreiso kāju. Puse tevis ir tur, bet puse vecajā dimensijā. Skaties.” Un te pa labo kāju ātri uzplūda karstums un precīzi izsita līdz labajai puslodei, nekur nepagriežoties.

Tā arī es sēdēju, uztverot sevi kā tādu krēslu ar atzveltni. Nejutu ne sirdi, ne kreiso puslodi vispār.

- Kā gan tā var būt?

“Bet sirds un tavas smadzenes ir daudzdimensionālas! Uztver uzreiz visas dimensijas.”

Sāku klausīties sirdi un nonācu “neelpošanā”, tas bija kaut kas retināts un efemers. Stipri abu pušu drebuļi un karstums sajaucās – kļuva ļoti komfortabli. (Bet es joprojām biju mūsu dimensijas “krēsls”! Ar vienu smadzeņu puslodi un bez sirds.) Negribējās iet ārā. Bija pagājušas 22 min..

Sergejs. bija sajūta, ka mani ir sakaluši no visām pusēm, savākuši kaudzē. Taču bija ļoti mierīgi, un elpojās viegli. Patika.

Oļa. Šodien noskaņojos uz punktu uz kājas, uzreiz sāka vilkt uz augšu, sagribējās lidot, ko es arī sekmīgi izdarīju!

Taču lidoju neilgi, iestājās iekšējs klusums, ļoti smalka elpa un domu tukšums. Atpūtos gan dvēselē, gan ķermenī! Bija daudz violetas gaismas.

Gaļa. Ieraudzīju kalnus, zeltainas debesis, lejā zaļu ieleju. Ļoti skaisti! Aina nomainījās. Oranžas debesis, ūdenskritums, laivā skūpstās pāris. Atkal aina mainās. Atkal zeltainas debesis, un es runāju ar mirušo māmiņu – viņa lūdz man parūpēties par kaut kādu meiteni. Dzirdēju tikai balsi, bet māmiņu neredzēju. Taču punktu uz kājas jutu ļoti skaidri.

Ļuda. Gaiši zaļa, pēc tam saulaina gaisma… Smagums pieres daļā… Stāvoklis – it kā guļu uz viļņiem, un jūra šūpo… Un patiešām… Redzu jūru… Tā ir ļoti silta… redzu baltas viļņu putas… Es guļu uz muguras, un viļņi maigi šūpo… Labi un mierīgi…
Pēc seansa ienāca prātā, kā meditācijas apmācības laikā ciematā mēs vizinājāmies uz delfīniem!!! Tas bija lieliski!.. Apskauju visus!

Nataša. Man meditācijā sapnī parādījās baļķu māja – sešskaldnis. Tāds ir jābūvē.

 

Apspriešana. No rīta turpināju domāt, ka mums darbā kaut kā ir jāpārdalās uz pusēm, pat “jā-trīskāršojas”: ar vienu kāju ŠEIT (fiziskajā pasaulē), otra kāja iekāpj smalkajā pasaulē – te viņa ir piektajā dimensijā, te tās-puses-pasaulē.

“Iznāk, ka vai nu 3., vai 5. dimensija, vai arī Tās-puses-pasaule, bet nekādi NE vienlaikus, vai tā?” – jautājam mēs paši sev. Ir ļoti svarīgi just šo pārslēgšanos, apzināties, kur tu esi. Nepieļaut kļūdu.

Aizsteidzoties uz priekšu, teikšu, ka šis darbs izrādījās svarīgs etaps, kuru personīgi man (Ņinai) NEIZDEVĀS iziet nevainojami. (Pēc tam Jurijam Vasiļjevičam nācās koriģēt mūsu stāvokli.)

 

18.10.16. Darina. Bieza zaļa gaisma… Lūdzu tēvam-Radītājam atļauju “pastaigāt” pa dimensijām. Atbildes vietā – klusums… Ilgi… Sāk vibrēt galvas augšdaļa (kā cepurīte), pēc tam – lidoju… Lidoju garām zvaigznēm… Kā Ragana (Солоха)… (paķiķināju). Pēc tam sapratu, ka kustība ir mērķtiecīga. Pēkšņi viss apkārt ir zeltains… Ļoti skaisti… Guļu okeāna krastā. Baltas smiltis. Kaut kādas palmas zeltaini zaļas… Labi un mierīgi… Cieši apkampju!!!

Apspriešana. Darina sākumā nonāca piektajā dimensijā (zaļajā), pēc tam Tās-puses-pasaulē (dzeltenajā). (Sk. 4. att.)

19 01 27 08

4. att. “Paradīze”. Lietuviešu gleznotāja M.K Čurļoņa, kurš tika “nonācis” īpašā stāvoklī, glezna…

No rīta lasām jaunumus:

“Zinātnieki izdarījuši sensacionālu atklājumu, viņi ir konstatējuši, ka cilvēka smadzenes ir mājas struktūrām un formām, kurām ir līdz 11 dimensijām! Neirobiologi apsveic šo atklājumu, sakot: “mēs esam atraduši pasauli, par kuru mēs pat nekad nenojautām.” https://oko-planet.su/phenomen/phenomenday/457336-sensacionnoe-otkrytie-v-nashem-mozgu-obnaruzhena-mnogomernaya-vselennaya.html

Lielisks jaunums! Izrādās, ka mums iekšienē ir INSTRUMENTS, kurš ļauj ceļot pa dimensijām! (Par to skaties 4. daļā.)

Pateicamies Augstajām CITU Civilizācijām, kā arī visiem šī Projekta dalībniekiem par darbu! Kontakti turpinās...

2019. g. 22. janvārī.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 27.01.2019

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1250-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-par-dimensijam (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1198-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-visuma-atveras-pilnigi-jauns-logs (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1026-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-asinis (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1732-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-uztvere-krusteniski-no-dialoga-ar-kretovu-2018-g-13-septembri (Tulk. piezīme)