Нина Терехова и Сергей Бублик – Луна, космический мусор и КАК Юпитер может стать вторым Солнцем

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Mēness, kosmiskie atkritumi un KĀ Jupiters var kļūt par otro Sauli

 

Astruss saka, ka "Zeme un visa Saules sistēma pāriet uz “citu” LAIKU ar minimumu zaudējumiem un postījumiem"...

"Patiesībā postījumu pietiek!" – teiksiet jūs.

Ko vērts vien ir šis svaigais paziņojums...

“Oktobrī uz Mēness virsmas notika briesmīgs sprādziens... Zeme strauji traucas pretī savai bojāejai – Mēness ir nogājis no orbītas milzīga asteroīda nokrišanas dēļ, uzskata daži speciālisti.

18 11 22 01

1. att. Mēness

...Pavisam drīz Mēness uz visiem laikiem attālināsies no Zemes, okeāna ūdens no ekvatora trauksies uz poliem, un desmitiem valstu teritorija izrādīsies applūdināta. Mūsu planēta nogāzīsies uz sāna, diena ilgs pusgadu, bet otru pusgadu valdīs nakts.
Aukstums par neapdzīvojamiem padarīs Zemes dienvidu un ziemeļu reģionus, bet uz ekvatora viss dzīvais ies bojā ellišķīga karstuma dēļ. Cilvēki mirs no bada, jo visi barības avoti taču vai nu izdegs, vai noslīks.”
http://earth-chronicles.ru/news/2018-11-14-121978

N.K.:

https://www.youtube.com/watch?v=XLRuKr1js7Y

https://www.youtube.com/watch?v=dOvPCQvPmrA

 

Mēģinām tikt skaidrībā...

Pirms diviem gadiem mēs rakstījām, ka Saules aktivitāte krītas un turpina kristies...

Astrofiziķi ir norūpējušies par saules plankumu izzušanu – “tukša” Saule tika fiksēta jau 2016. gada 3. jūnijā. Tas nozīmē, ka mūsu zvaigznes dzīvē iestājas jauns 11 gadu cikls. (Aktivitātes pīķa laikā 2014. gada aprīlī astronomi uz Saules novēroja 116 plankumu.) Bet pašreizējais Saules cikls vēl nav beidzies, nākamais minimums ir gaidāms 2019.-2020. gados,” – toreiz prognozēja zinātnieki.

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub57.html[1]

Tagad to apstiprināja kosmiskais aparāts “Uliss” (“Ulysses”). “Ulysses” ir unikāls tādā ziņā, ka tas ir pirmais kosmiskais aparāts, kurš spēja izpētīt Sauli ne tikai no ekliptikas plaknes, bet arī no polu puses. Tāda efekta sasniegšana no zinātniekiem prasīja kolosālas pūles.

18 11 22 02

2. att. Saules aktivitātes pazemināšanās grafiks no 1985. g. līdz 2010. g.

Aparāts “Uliss” tika palaists 1990. gadā. Pavisam viņš nostrādāja vairāk nekā septiņpadsmit gadu, kas četras reizes pārsniedz aprēķināto ekspluatācijas termiņu. Pa šo laiku cilvēce ne tikai saņēma jaunas ziņas par Sauli, bet faktiski ieguva jaunus priekšstatus par viņu. Piemēram, noskaidrojās, ka Saules Dienvidpolam nav fiksēta stāvokļa.”

http://earth-chronicles.ru/news/2018-10-02-120414

 

Kopumā mūsu zvaigznes aktivitātes pazemināšanās mūsu planētai nav pārāk laba. Tāda miera periodu laikā Zemes atmosfēras augšējās daļas atdziest un kļūst blīvākas. Tādēļ kosmiskie atkritumi maina savu orbītu (tos pievelk tuvāk planētai).

18 11 22 03

3. att. Kosmiskie atkritumi Zemes tuvumā (2018. g.)

 

Par Mēnesi.

Iespējams, šī atmosfēras augšējo slāņu sablīvēšanās ir tā, kas pievilka arī Mēnesi tuvāk Zemei? Un tas ir noticis ne tikai tāpēc, ka atmosfēra ir atdzisusi (Saules aktivitātes minimums ir periodiska parādība), bet tāda kosmisko atkritumu masa ir palielinājusi arī Zemes gravitāciju – lūk, Mēness tad arī ir pievilkts bīstami tuvu Zemei. Un tā ir tīri mūsu, cilvēku, vaina!

Šķiet, Radītājiem ir nācies nokoriģēt Mēness atrašanās vietu ar milzīga asteroīda palīdzību. Atgriezt to iepriekšējā vietā, lai mēs šeit neaizrītos plūdos.

Gribas atgādināt par cilvēku citu “greizumu”, kad Radītāji bija spiesti 1994. g. labot situāciju ar vesela “Šūmeikera-Levi komētu vilciena” palīdzību...

“Radiosakaru tehnisko līdzekļu pastāvīgā modernizācija ir pārbīdījusi to diapazonu uz megahercu joslu. Pašlaik uz Zemes ir apmēram 180 miljoni radioraidītāju, kas funkcionē diapazonā no superzemām līdz superaugstām frekvencēm, kas tad arī ir izraisījis eksplozīvu (pēc integrālās jaudas palielināšanās ātruma) Zemes sasilšanu radiofrekvenču diapazonā. Zeme pašlaik atrodas tehnogēnā elektromagnētiskā “kokonā” un pretojas elektromagnētiskās iedarbības uz mūsu planētu kosmiskajiem līdzekļiem. Turklāt “iekarotā atoma” caurspiedīgā radiācija audzē atmosfēras jonizāciju un izmaina Zemes elektromagnētisko raksturojumu, kurš maina mijiedarbību starp planētām un Sauli. Piemēram, radiotraucējumi, kas nāk no mūsu tehnosfēras, ir stipri bojājuši mega- un gigahercu sakarus starp Sauli un Jupiteru. Mēs ne tikai esam nogriezuši sevi no Kosmosa likumiem, bet arī rupji iejaukušies vissmalkākajos informācijas procesos Saules sistēmā.

Pēc tam, kad plazmas ķermeņu “pērļu pavediens” nokrita uz Jupitera virsmas, Saules un Jupitera sakari pārgāja uz gigahercu diapazonu. Daba atjaunoja sagrautos sakarus. Apzināti? Protams, apzināti, jo tieši Kosmiskais saprāts ir pasaules-ēkas globālais vadošais faktors. Taču nopakaļ šai Jupitera un Saules radiofrekvenču “pārslēgšanai” ekonomikas apburtās cilvēces vadošās struktūras arī sāka zemes radiosakarus pārvest tieši uz gigahercu diapazonu (atcerieties vētraini attīstošos mobilos sakarus),” – raksta ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktors, profesors A.N. Dmitrijevs (А.Н. Дмитриев). http://pulse.webservis.ru/dmt.html

 

Bet mūs, cilvēkus, nenoslāpēsi! Mēs tā arī zāģēsim zaru, uz kura sēžam. Un turklāt meklēsim vainīgos. Lūk, arī mēs atradām “attaisnojumu” pie Astrusa...

 

Astruss saka: “Visumam ir kopīgs kristālisks režģis, austs no tumsas pavedieniem. Taču Visuma stūrītī sāka attīstīties Saules sistēma, kurai ir īpašs kristālisks režģis. Tam ir bojāšanas, deformācijas tendence. Ja tamlīdzīgi bojājumi notiek, tur rodas dzīva dzīvība, dzīva matērija... Radās cilvēce, kura ir sasniegusi noteiktu (ierobežotu) apziņu, pateicoties deformētajam režģim. Bet pēc tam sāka iedarboties uz režģi ar savu apziņu, un režģis sāka reaģēt uz šīm izmaiņām. Un tagad, pie noteiktiem jauniem apstākļiem, rodas evolucionārs lēciens uz Zemes. Kāpēc jūs domājat, ka ar jums nekontaktējas? Par jums zina visu.”

 

Iznāk, ka mums “deformēta” apziņa ir “pēc definīcijas”, lūk, mūs arī uzrauga, cenšas pasargāt no Visuma katastrofām!

Vērsīsimies atkal pie informācijas no Astrusa:

“Rupji runājot, ar laiku visās sistēmās sāk uzkrāties neprecizitāte un ir nepieciešama korekcija. Saules laiks sāka stipri atpalikt, un tas draudēja ar to, ka Zemes kodols uzsprāgs. Lai tas nenotiktu, Saules sistēma telpā tika pārvietota par 30 grādiem attiecībā pret Polārzvaigzni, un, lai saglabātu dzīvību uz Zemes, Zemes un Jupitera magnētiskais lauks tika kardināli izkoriģēts. Jupiters ar Zemi radīja vienotu magnētisko lauku, un kā galvenais LAIKA piegādātājs uz Zemi tagad kļuva Jupiters.”

 

Bet! Ir jāņem vērā, ka Astruss runā par palīdzības sniegšanu visuma katastrofās, taču sagaidāmais “mazais leduslaikmets”, par kuru runā zinātnieki, – nav Visuma katastrofa. Radītāji pat nesaprot, kas tas ir – aukstums un bads

 

Pagājušajos gadsimtos šos mazos leduslaikmetus izprovocēja pelnu slānis apkārt planētai supervulkānu izvirdumu dēļ, taču pašreizējo kosmisko atkritumu slāni planētas tuvumā mēs radījām paši! Un ne tikai kosmisko…

 

Šodien nākas atzīt, ka kaut kas līdzīgs “mazajam leduslaikmetam” mūs tomēr sagaida! Ir kļuvis skaidrs, ka vākt prom atkritumus nāksies mums pašiem.

Ir laiks ķerties pie ģenerālas tīrīšanas, nevis paļauties uz “Dieva palīdzību”…

 

Negribētos palikt bez Saules gaismas. Uzreiz paskatīsimies, kā tur ir ar mūsu Sauli un kad gaidīt apsolīto otro Sauli?

Lūk, ko raksta ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktors, profesors A.N. Dmitrijevs par to, KĀ Jupiters, gāzes planēta, var kļūt par otro Sauli un KAD tas notiks:

 

“Jupiteram ir 39 pavadoņi. Pēdējās divas desmitgades Jupiters un viņa pavadoņi ne reizi vien tika pētīti ar zondēm un starpplanētu pavadoņiem 30 tūkst. jūdžu attālumā no virsmas. Tika sastādītas precīzas pavadoņu kartes. Turklāt visvairāk pārsteigumu planetologiem atnesa tieši pavadonis Jo. Viņš izrādījās ar dīvainībām.

18 11 22 04

4. att. Jo mijiedarbība ar Jupitera magnetosfēru. Io plazmas tors ir iezīmēts ar dzeltenu krāsu

Kaut arī kopumā Jupitera magnetosfēra ir līdzīga kā Zemei, planētas tuvumā viņu struktūras stipri atšķiras. Io, vulkāniski aktīvs Jupitera pavadonis, ir spēcīgs plazmas avots un ik sekundi papildina Jupitera magnetosfēru ar ~ 1000 kg jaunas vielas.

Pēc izmēra pavadonis ir mazāks par Mēnesi, taču viņa siltuma plūsma ir vienāda ar Zemes siltuma plūsmu. Jo īpatnējā enerģētiskā ražība pārsniedz Zemes enerģētisko ražību arī pēc citiem parametriem. Uz Jo virsmas eksistē uztūkums. Agrāk tika uzskatīts, ka to nosaka vulkāniskā darbība, bet, kad šis veidojums tika izpētīts uzmanīgāk, tika konstatēts, ka no uztūkuma vietas uz Jupitera centru stiepjas neskaidras izcelsmes elektriska strūkla, kurā strāvas stiprums nepārtraukti pieaug. No 1 milj. ampēru 1989. gadā tas uz 1999. gadu bija izaudzis līdz 6 milj. ampēru (Fortovs V. u.c., Šumeikera-Levi komētas sadursme ar Jupiteru) (Фортов В. и др., Столкновения кометы Шумейкера-Леви с Юпитером, УФН, 166, No 4 (1996), 391-422). Jo šajā pārī uzstājas kā elektrības ģenerators.

Jupiters uz elektrisko dotāciju reaģē diezgan vētraini – reaģē ar savas atmosfēras jonizācijas intensitātes palielināšanos (Haynes P. and other, Null fields in the outer Jovian magnetosphere: Ulyses observation, Geoprys. Res. Zett., 21, No 6 (1994), 405-408).

Sakarā ar agrāk aprakstītajiem procesiem, kas notiek Kosmosā, Jupitera plazmas ražošanas apjomi nepārtraukti aug. Rotējot plazmas torā, Jo noslēdz Jupitera plazmas iztecēšanu aiz savas orbītas robežām.
Citiem vārdiem, Jo provocē Jupiteru ražot plazmu un iesloga to noslēgtā telpā ap Jupiteru. Telpa starp Jupiteru un Jo piepildās ar plazmu, kuras koncentrācija pagaidām vēl nav augsta un plazmas daļiņu sadursmes mēs nenovērojam, nav nekāda pastāvīga mirdzuma. Taču observatorijas Havaju salās un Japānā jau ir reģistrējušas atspīdumus telpā starp Jupiteru un Jo. Tikko kā plazmas koncentrācija sasniegs kritiskās vērtības, plazma iemirdzēsies, un mēs pārstāsim redzēt Jupiteru.

Mēs redzēsim mirdzošu lodi Jo orbītas lielumā. Ir vērtējumi, ka tāds notikums var būt uz XXI gadsimta beigām. Tāds paredzējums nav pārmērīgs, īpaši, ja ņemam vērā būtisko ētera aktivizēšanos un ar to saistītos jaunos procesus Saules sistēmā un uz Zemes. Mūsu acu priekšā Jupiters kļūst par otro Sauli pie debesīm, par to, ka tas ir iespējams, savos darbos runāja H.P. Blavatska un H.I. Rēriha.” http://pulse.webservis.ru/dmt.html

Nu ko? Jaunums ir labs. Jāgaida, kad uzliesmos otrā Saule pie mūsu debesjuma, nav nemaz tik ilgi – mazāk par simts gadiem!

Ir arī cits labs jaunums!

2018. g. 17. novembrī uz Saules ir pamanīts jauna Saules cikla plankums (ar pretēju polaritāti).

 

18 11 22 05

5. att. Pretējas polaritātes plankumi saules diska vienā pusē

Saules cikli uz savām robežām vienmēr sajaucas. Īslaicīgi 25. Saules cikla saules plankumi tika pamanīti 2016. gada 20. decembrī un 2018. gada 8. aprīlī. Tagad sarakstam var pievienot 2018. gada 17. novembri.

Un tātad lēna pāreja starp 24. un 25. Saules ciklu ir sākusies! Un saules aktivitāte tūlīt, tūlīt sāks pieaugt. http://earth-chronicles.ru/news/2018-11-20-122210

Zinātnieki ir pierādījuši, ka ilgstoši augsta laika periodi uz planētas jau bijuši.

(Science (ASV): kāpēc 536. gads bija sliktākais dzīvei uz Zemes. https://oko-planet.su/phenomen/phenomennews/464682-science-ssha-pochemu-536-god-byl-hudshim-dlya-zhizni-na-zemle.html)

Pašlaik moments uz Zemes ir īpašs – tas parāda notiekošo procesu unikalitāti. Viss notiek uz fona: ir LAIKU GALS, kura datējumu ir atzīmējuši Maiji savā kalendārā. Notiek tas, kas ar Saules sistēmu agrāk nav bijis, – analogu nav.

Pāreja no vienas laika fāzes citā – tā ir dažāda līmeņa struktūru mijiedarbība.

 

Kāds tad ir cilvēces, kura iestigusi savos atkritumos, līmenis?

Kā ar mums mijiedarboties?

Mūs speciāli dezorganizē, lai mēs ar savu uzmanību nevarētu traucēt Visuma procesus. (“Uzmanībai piemīt paradoksāls moments, sajūdzams ar dievišķo.” Astruss). Tā darīja Krajona komanda, tā ar mums darīja mūsu Projektos.

“Jaunumi par Jupiteru bija oficiālos avotos, bet pēc tam tos krasi visur sāka dzēst ārā. Atkal visas magnētiskās parādības uz Zemes tika pierakstītas tikai Saulei, kura gluži otrādi – zaudē savu aktivitāti, bet Jupiters palielina aktivitāti, – tādā veidā mūsu Saules sistēmā formējas sistēma no divām Saulēm, kas veicina ātrāku tās iedzīvotāju garīgo attīstību, tāpat kā citās Kosmosa sistēmās.” http://www.divinecosmosunion.net/t1339-topic

 

Astruss saka: “Pāreja izpaudīsies iekšējā stāvokļa izmaiņā.” Un tas ir labs jaunums. Izmainīt sevi – ir pa spēkam KATRAM!

2018.11.21.

 

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 22.11.2018

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub124.html

Pievienots 23.11.2018

http://www.sanatkumara.ru/stati-2018/luna-kosmicheskiy-musor

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/23-n-terehova-un-s-bubliks/1079-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-jupiters-skiet-driz-klus-par-otro-sauli (Tulk. piezīme)