Нина Терехова и Сергей Бублик – Похоже, что мы УЖЕ В НОВОЙ МЕРНОСТИ. Конденсат Бозе-Эйнштейна. (часть 2)

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Šķiet, ka mēs JAU ESAM JAUNĀ DIMENSIJĀ. Bozes-Einšteina kondensāts. (2. daļa)

 

Pēc planetārā datuma – 2018. g. 27. jūlija – Marsa Lielās opozīcijas – pats pirmais aplis uz lauka Viltšīrā, Anglija, (1. att.), parādīja notikušu negaidītu IZMAIŅU. It kā apkārt mūsu planētai būtu novietoti spoguļi. Radīts spoguļa efekts.

18 10 28 01

1. att. 2018.07.29., Viltšīra, Anglija

Kretovs (Кретов): “Tā, lai cik dīvaini nebūtu, ir izmaiņa… Tas ir spogulis. Rietumi-austrumi ir samainījušies vietām. Ziemeļi-dienvidi. Kaut kas līdzīgs būs. Tikai spoguļa efekts.

 

Tātad mūsu planēta ir ievietota spoguļkamerā!

Uzreiz ienāca prātā “Kozireva spoguļa” apbrīnojamās īpašības. Bet pašlaik ne par to.

 

2010. gadā vācu zinātnieki no Bonnas universitātes M. Veica (Martin Weitz) vadībā ieguva vielu piektajā agregātstāvoklī (Bozes-Einšteina kondensātu) istabas temperatūrā. Tam tika izmantota kamera ar diviem izliektiem spoguļiem!

 

Un, tā kā tāda kamera tagad ir VISA Zeme, tad tas liecina par to, ka uz planētas JAU kondensējas un TURPINĀSIES kondensēties viela piektajā agregātstāvoklī.

Šķiet, ka, tikušam skaidrībā ar tumšo matēriju (Sk. rakstu “Šķiet, ka mēs JAU ESAM JAUNĀ DIMENSIJĀ. Netieši pierādījumi. (1. daļa), http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub117.html[1]), katram cilvēkam ir LEMTS agri vai vēlu SAPRAST, kas tas tāds ir – vielas piektais agregātstāvoklis un kādas ir tā īpašības. Jo tas skars katru, jau ir skāris.

 

No zinātniekiem:

Bozes-Einšteina kondensāts: vielas piektais agregātstāvoklis.

Mums ir pazīstami 4 vielas agregātstāvokļi: plazma, gāze, šķidrums, cieta viela. Ja vielu dzesējam tālāk, mēs iegūsim piekto agregātstāvokli – Bozes-Einšteina kondensātu (BEK).

Par šī jēdziena dzimteni tiek uzskatīta Indija. Šatjendranats Boze (Satyendra Nath Bose), viens no kvantu mehāniskas tēviem-dibinātājiem, pirmoreiz norādīja uz agrāk nezināma matērijas stāvokļa eksistenci.

(Viņam par godu tika nosaukts viens no elementārdaļiņu tipiem – bozoni. Pie bozoniem pieder, piemēram, fotoni – elektromagnētisma pārnesēji, un gluoni, kuri pārnes stipro mijiedarbību un nosaka kvarku pievilkšanos citam pie cita. Slavenais Higsa bozons, kura meklējumu dēļ tika radīts Lielais hadronu kolaiders, arī pieder pie šīs elementārdaļiņu kategorijas.)

Daļiņas piederība bozoniem tiek noteikta pēc tās spina – sava elementārdaļiņu impulsa momenta (dažreiz spina jēdzienu definē kā daļiņas griešanos ap savu asi, taču tāda definīcija situāciju pārāk vienkāršo). Bozona spins vienmēr ir vesels. Citam elementārdaļiņu paveidam – fermioniem – spins ir pusvesels.

18 10 28 02

2. att. PersT biļetena (ПерсТ: Информационный бюллетень "Перспективные Технологии") 2003. gada 23. izlaiduma attēls, Lenta.ru

Fermioni (pa kreisi) izkārtojas “līnijā” pēc kvantu līmeņu enerģijām, bet bozoni (pa kreisi) var uzkrāties līmenī ar vismazāko enerģiju. Bozoni un fermioni savā starpā atšķiras ne tikai pēc spina vērtības – šīs daļiņas nav līdzīgas veselas virknes fundamentālu īpašību dēļ.

Tajā skaitā bozoni var nepakļauties tā sauktajam Pauli aizliegumam, kurš postulē, ka divas elementārdaļiņas nevar atrasties vienā un tajā pašā kvantu stāvoklī. Kvantu stāvokļi cits no cita atšķiras pēc enerģijām, un pie zemām temperatūrām fermioni (kuri stingri ievēro Pauli aizliegumu) pēc kārtas piepilda secīgus stāvokļus. Kā pirmie tiek aizņemti stāvokļi ar vismazāko enerģiju (daļiņām paši “nesaspriegtākie”), bet kā pēdējie – ar pašu augstāko enerģiju. Visuzskatāmāk šī fermionu īpašība kārtoties līnijā pēc kvantu stāvokļiem ir pamanāma pie zemām temperatūrām, kad sistēmas uzvedība netiek maskēta uz temperatūras fluktuāciju rēķina.

Bozoni pie zemām temperatūrām uzvedas citādāk – tie nav Pauli aizlieguma ierobežoti un tāpēc tiecas pēc iespējas ieņemt pašas ērtākās vietas, tas ir, kvantu līmeņus ar vismazāko enerģiju. Rezultātā, bozonus dzesējot, notiek sekojošais: tie sāk kustēties ļoti lēni – ātrumos ar kārtu daži milimetri sekundē, ļoti cieši “piespiežas” cits pie cita, “nolec” vienā un tajā pašā kvantu stāvoklī un galu galā sāk uzvesties koordinēti – tā, kā uzvestos viena gigantiska kvantu daļiņa.

 

Tieši par tādu transformāciju, kurai ar bozoniem jānotiek pie temperatūrām, kas tuvas absolūtajai nullei, Šatjendranats Boze 1920. gados rakstīja Albertam Einšteinam. Boze savus aprēķinus taisījās nosūtīt žurnālam Zeitschrift für Physik, bet Einšteins tā iedvesmojās no indiešu kolēģa idejām, ka nekavējoties pats pārtulkoja viņa rakstu no angļu valodas uz vācu un nosūtīja uz redakciju. Vispārīgās un speciālās relativitātes teorijas radītājs attīstīja Bozes apsvērumus (induss aplūkoja tikai fotonus, bet Einšteins Bozes teoriju papildināja daļiņām, kam piemīt masa) un izklāstīja savus secinājumus vēl divos rakstos, kuri arī tika publicēti žurnālā Zeitschrift für Physik.

18 10 28 03

3. att. Pa kreisi – bozonu sadalījuma aina, bet pa labi – fermionu pīķi.

Bet tagad vēlreiz palūkosimies uz materiālu augstāk, tikai vārda “bozons” vietā ieliksim “cilvēks ar augstu apziņas vibrāciju līmeni, VIENGABALAINS”, bet “fermiona” vietā – “parasts cilvēks”. Tad aina kļūs ļoti tēlaina un saprotama! Tad priekšā mums visiem iemirdzēsies Vienotības gaisma, draudzīgas laimīgas dzīves VISIEM “bozoniem” gaisma. Un kā tad “fermioni”? Viņiem ir tiesības “piegriezt savu spinu līdz VIENGABALAINAM”. Līdz “salīdzināt un secināt”. Turklāt mainās organisma visa ķīmija, sāksies dabiska atjaunošanās, enerģija kurai parādās tieši proporcionāli IZPRATNEI, apzināšanai.

 

Pēc Bozes atklājuma ir pagājuši 100 gadi, un tagad jau ir redzams, ka turpmākie notikumi ir attīstījušies pēc indusa paredzējuma, – un viņš aplūkoja tikai fotonus. Un tieši pie tiem nonāca zinātnieki 2010. g., iegūstot BEK istabas temperatūrā!

Bet Einšteina apsvērums daļiņām, kam piemīt masa, bija tikai parciāls gadījums no indusa atklāsmes, kurš uzreiz “ieraudzīja” rezultātu!

Kaut arī, pateicoties Einšteina aprēķiniem, zinātnieki veica daudz pētījumu un daudz uzzināja:

“Izrādās, ka, pazeminoties temperatūrai, atomi pārvēršas īsiņos viļņos. Ja temperatūru pazeminām spēcīgāk, tad viļņveida paketītes kļūst arvien garākas un garākas. Bet, ja tās atdzesējam pietiekami spēcīgi, tās sāk klāties cita uz citas. Un tad tās zaudē savu identitāti – katra domā, ka viņa ir visur! Tās visas atrodas vienā kvantu stāvoklī – konkrēti, miera stāvoklī. Es esmu visur!

 

To ir grūti saprast. Būdams individuāls atoms, kurš brīvi pārvietojas telpā, Bozes-Einšteina kondensātā es esmu uzreiz visur. Es esmu zaudējis identitāti, es esmu miera stāvoklī, un visi citi atomi ap mani arī ir miera stāvoklī. Taču patiesībā ap mani nav citu atomu – mēs visi esam VIENOTA gigantiska kvantu sistēma,” – saka Daniels Klepners (Daniel Kleppner), amerikāņu fiziķis, kurš radīja Bozes-Einšteina kondensātu no ūdeņraža atomiem 1998. gadā. (https://www.youtube.com/watch?v=reHrnTMFl84)

Izziņa. “Pirmoreiz šo agregātstāvokli 1995. gadā sasniedza amerikāņu fiziķi no Nacionālā standartu un tehnoloģiju institūta – E. Kornels (Eric A. Cornell) un K. Vimans (Carl E. Wieman). Eksperimentā tika izmantota dzesēšanas ar lāzeru tehnoloģija, kurai pateicoties izdevās pazemināt parauga temperatūru līdz 20 nanokelviniem. Kā materiāls gāzei tika izmantots rubīdijs-87, kura divi tūkstoši atomu pārgāja Bozes-Einšteina kondensāta stāvoklī. Pēc četriem mēnešiem vācu fiziķis V. Keterle (Wolfgang Ketterle) arī ieguva kondensātu ievērojami lielākā apjomā. Tādējādi zinātnieki eksperimentāli apstiprināja iespēju sasniegt “piekto agregātstāvokli” superzemu temperatūru apstākļos, par ko 2011. gadā saņēma Nobela prēmiju.

Bozes-Einšteina kondensāts (BEK) uz fotonu pamata – tas ir visai “attīstīts” BEK variants, un ļoti ilgi tika uzskatīts, ka to nevar iegūt principā. Bet!

2010. gadā vācu zinātnieki no Bonnas Universitātes M. Veica (Martin Weitz) vadībā ieguva Bozes-Einšteina kondensātu no fotoniem istabas temperatūrā. Tam tika izmantota kamera ar diviem izliektiem spoguļiem, starp kuriem telpa pakāpeniski piepildījās ar fotoniem. Kādā momentā iekšā “ielaistie” fotoni vairs nevarēja nonākt līdzsvarotā enerģētiskā stāvoklī, atšķirībā no fotoniem, kas tur atradās agrāk. Šie “liekie” fotoni sāka kondensēties, pārejot vienā un tajā pašā vismazākajā enerģētiskajā stāvoklī un tādā veidā veidojot piekto agregātstāvokli. Tas ir, zinātniekiem izdevās iegūt kondensātu no fotoniem istabas temperatūrā, bez dzesēšanas.”

Pilna versija: http://spacegid.com/kondensat-boze-eynshteyna.html#ixzz5Mi5ESNUZ

 

Un tagad, kad VISA planēta ir kamera ieliektos spoguļos, ir sagaidāma atklājumu lavīna.

2018. g., oktobris. Krievijas fiziķi atklājuši jaunu neparastu tumšās matērijas īpašību http://earth-chronicles.ru/news/2018-10-16-120931

Fiziķi no Krievijas Zinātņu Akadēmijas (РАН) ir pierādījuši, ka tumšā matērija var savienoties savdabīgos “pilienos” izmērā līdz zvaigznei, ja tās daļiņas ir pietiekami vieglas un “pūkainas”.

Starp citu, to sprādzieni var būt noslēpumaino “atnācēju radiosignālu” avoti, teikts rakstā, kas publicēts žurnālā Physical Review Letters.

“Savā darbā mēs datorā simulējām vieglas tumšās matērijas gāzes kvantu daļiņu kustību; tās bija stipri “samaisītas” un mijiedarbojās cita ar citu caur gravitāciju. Pēc ļoti ilga laika intervāla tās patstāvīgi izveidoja kondensātu, kurš uzreiz sakļāvās sfēriskā pilienā, pēc īpašībām līdzīgā tā sauktajam Bozes-Einšteina kondensātam,” – atzīmē Dmitrijs Ļevkovs (Дмитрий Левков) no РАН Kodolpētījumu institūta Maskavā.

Tā ir pēc savām īpašībām neparasta matērijas forma, vienlaikus līdzīga gāzei un šķidrumam.

Tā sastāv no daudzām daļiņām, bet uzvedas kā viens atoms, un tai piemīt tipiskas “atoma” īpašības, pateicoties tam, ka visas tās komponentes ieņem pašu zemāko enerģētisko līmeni.

Tātad.

Tumšā matērija piedalās matērijas piektā agregātstāvokļa radīšanā! Zinātnieki pagaidām nesaprot šo alķīmisko procesu, taču rezultātu fiksē.

Tad, ja šo īpašību “pielaikojam” cilvēcei uz planētas – un cilvēks ir torsionu dabas gaisma (“fotons”), – tad pēc “ļoti ilga laika intervāla daļiņas (cilvēki) patstāvīgi izveidos “Bozes-Einšteina kondensātu”.” (Mēģinājumos pāreja BEK stāvoklī notika, kad fotonu skaits tuvojās 60 tūkstošiem.)

Kondensāts – tā ir specifiska vielas forma, tās jaunais piektais agregātstāvoklis. Tas nav ne šķidrums, ne gāze, ne ciets ķermenis, ne plazma. Kad viela pieņem tādu formu, tajā sāk makrolīmenī izpausties kvantu efekti – faktiski BEK ir liela (ļoti liela) kvantu daļiņa.

 

Kādas BEK īpašības mūs jau ir satriekušas?

- Piemēram, viela kļūst supraplūstoša. Jo VISI tās atomi kustas saskaņoti. Skan ļoti sausi.

Bet kad mēs savām acīm ieraudzījām BET daļiņas, kas brīvi iet cauri mūsu izpratnē blīvas menzūriņas sieniņām! (Sk. eksperimentus ar sašķidrinātu hēliju, https://moris-levran.livejournal.com/34684.html) Tas mūs satrieca!

- Zinātnieki pirmoreiz ir ieguvuši “šķidro gaismu” parastajā temperatūrā. BEK īpašības ļauj gaismai faktiski aptecēt apkārt tā priekšā stāvošajiem objektiem un stūriem. Parastā gaisma, kā likums, demonstrē viļņa un dažreiz daļiņu īpašības, taču vienmēr virzās tikai taisni. https://hi-news.ru/science/uchenye-vpervye-poluchili-zhidkij-svet-pri-obychnoj-temperature.html

- BEK – tas ir ceļš uz futūristisku fotonu ierīču izstrādi uz supraplūstošu šķidrumu bāzes, kurās kropļojumu problēmas pilnīgi nebūs, bet tā vietā tiks atvērtas durvis pie citiem jauniem negaidītiem fenomeniem.” Itāļu fiziķu darba rezultāti, Nature Physics.

Šķiet, ka tuvojas iespēja apmainīties ar NEIZKROPĻOTU informāciju! Meliem beigas! Gribas nodejot emocionālu deju!!!

 

Un šo rakstu beidzam ar uzaicinājumu.

Apstākļu sakritības dēļ mūsu Projekti kopš 2013. gada bija veltīti tieši informācijas nodošanai un saņemšanai. Un mums ir sakrājusies praktiska pieredze par šo tēmu. Uzsveram – PRAKTISKA. Tādas zināšanas pa Skype nodot nav iespējams, tāpēc interesentus aicinām uz semināru Sanktpēterburgā, 2018. g. 5. novembrī. (http://www.so-tvorenie-spb.ru/news.html)

 

2018. g. 24. oktobrī.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 28.10.2018

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub118.html

Pievienots 29.10.2018

http://www.sanatkumara.ru/stati-2018/pochozhe-chto-mi-uzhe-v-novoy-mernosti-chast-2

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1806-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-skiet-ka-mes-jau-esam-jauna-dimensija-netiesi-pieradijumi-1-dala-2018-g-24-oktobris (Tulk. piezīme)