Нина Терехова и Сергей Бублик – ВОСПРИЯТИЕ «КРЕСТОМ». Из диалога с Кретовым от 13 сентября 2018г.

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - UZTVERE “KRUSTENISKI”. No dialoga ar Kretovu 2018. g. 13. septembrī

 

- Vīrieša laika uztvere – loģiski precīzi datējumi (saules aptumsumi), bet sievietes momenta jušana – tas vienmēr ir intervāls!

 

Lūk, jūs Jurij Vasiļjevič (Юрий Васильевич Кретов) sauc par REDZOŠO tāpēc, ka jūs laiku uztverat uzreiz intervālā. (“Tagadne un cēlonis pagātnē” vai “tagadne un nākotnes varbūtējais variants”.)

Vēl vairāk, ir izrādījies, ka jūs “redzat” intervālā un pa dimensijām! Ļoti līdzīgi uztverei krusteniski.

 

Kretovs: “Ņina, reiz mani izvizināja pa dimensijām. Uz mani tas iedarbojās. Domāju, cik gan dzīvju vajag nodzīvot… lai… Un te es ieraudzīju, ka uztveri, gatavību uztvert dimensijas var ātri apgūt. Tikai kāda pēc tā nepieciešamība, kādēļ to vajag?”

- Bet mēs taču pašlaik pārejam citā dimensijā. Gribētos to uztvert… Piemēram, Džulija Po (Джули По) saka, ka debesis patiesībā ir varavīkšņainas. Rādu viņam svaigu foto (1. att.)

 

18 09 16 01

1. att. Debesis virs Meksikas. Merida.

Kretovs: “Atcerieties, es teicu, ka sākumā visi sāks redzēt zaļus mākoņus…

Un tajā pašā dienā, vakarā, lasām informāciju: “Debesis kļuva zaļas, bet tā nebija ziemeļblāzma!”

 

18 09 16 02

2. att. 12. septembrī Džuzepe Petrika (Giuseppe Petricca) iztaisīja šo foto Ārējās Hebridu salās.

http://earth-chronicles.ru/news/2018-09-14-119760

 

Kretovs: “Dzirdējāt sensāciju no zinātniekiem, ka smadzenes mitinās 11 dimensijās?

Ko tas nozīmē? Iedomājieties, ka mēs sazināmies ar mirušajiem. Tad daudzi to neizturēs. Vairums meitiņu pasūtīs māmiņu uz turieni, kur viņa ir, ja viņa sāks “viņas mācīt dzīvot” no Tās puses…”

 

Kad mēs sīkāk aplūkojām šo informāciju (“Smadzenes ir daudzdimensionāla struktūra, kurā ir līdz pat 11 dimensijām”), publicētu 2017.06.14., mūs vispirms pārsteidza šī frāze no ziņas:

“Neirobiologi ir konstatējuši, ka smadzenes vizuālo informāciju apstrādā, radot daudzdimensionālas neiroloģiskas struktūras, kuras sabrūk, tikko kā dati kļūst saprotami.”

Un pārsteidza tas, ka tieši tā arī notiek! Kamēr jautājums nav saņēmis atbildi, doma par to nomoka un nomoka… Bet tikko kā atnāk izpratne, MOMENTĀNI zūd interese par šo problēmu, un rodas cita problēma – ir jāuzraksta atskaite. Ja atskaite nav uzrakstīta pa svaigām pēdām, notiek lavīnveidīga aizmiršana. Un smadzenes pārslēdzas uz citu jautājumu – viņām atskaite absolūti neinteresē! Lūk, te viņas var apskaust, jo visi “programmeri” lieliski zina, ka pats apnicīgākais ir rakstīt atskaiti… (Pati biju programmētāja daudzus gadus.)

 

Bet runa pašlaik nav pat par to, bet par to, ka mūsu smadzenes sastāv no daudzdimensionālām ģeometriskām figūrām, kuras sasniedz 11 dimensijas!

Projekta Blue Brain (Šveice) neirobiologi izmantoja matemātiskas metodes, lai pilnīgi jaunā veidā aprakstītu mūsu smadzeņu arhitektūru. Un konstatēja, ka viņas sastāv no daudzdimensionālām ģeometriskām figūrām, kuras sasniedz 11 dimensijas.

Turklāt zinātnieki pirmoreiz smadzenēs atrada ļoti daudz ārkārtīgi svarīgu tukšu dobumu starp daudzdimensionālajām ģeometriskajām struktūrām, kurus agrāk neironu tīklos neredzēja, ne bioloģiskajos, ne mākslīgajos. (Pievērsiet uzmanību, ka tas ir kaut kas jauns, tāpat kā jaunu orgānu parādīšanās!)

 

“Lielu dobumu parādīšanās laikā, kad smadzenes apstrādā informāciju, nozīmē, ka neironi tīklā uz kairinātājiem reaģē ļoti organizētā veidā,” – paziņoja viens no pētījuma dalībniekiem. “Tas izskatās, it kā smadzenes atsaucas uz stimuliem, radot un pēc tam palielinot torni no daudzdimensionāliem blokiem, sākot ar viendimensijas nūjiņām, pēc tam pārejot pie dēļiem (2D), pēc tam pie kubiem (3D), pēc tam pie sarežģītākas ģeometrijas ar 4D, 5D utt.,” – saka projekta dalībnieks Rans Levijs (Ran Levi).

Šis atklājums sniedz jaunu izpratni par procesiem, kā smadzenes apstrādā informāciju. Zinātniekiem vēl stāv priekšā tikt skaidrībā, kas tieši neironu grupām liek savienoties tādās konstrukcijās”, raksta Science Alert.

Lai veiktu matemātisko analīzi, neirobiologi izmantoja detalizētu neokorteksa datorizētu modeli, kurš tika radīts jau 2015. gadā. Neokortekss, jaunā garoza, ir pati “mūsdienīgākā” mūsu smadzeņu daļa, kura ir saformējusies visvēlāk un atbild par augstākās kārtas funkcijām – apziņu un uztveri.

Cilvēka smadzenēs ir apmēram 86 triljoni neironu, un saiknes starp viņiem stiepjas visos iespējamos virzienos, veidojot tīklu, kurš formē mūsu apziņu.

https://www.popmech.ru/science/news-369232-v-mozge-nashli-11-izmereniy/

 

Atgriežamies pie uztveres pa dimensijām…

Iznāk, ka pašlaik mums, cilvēkiem, ir mehānismi, kas ļauj uztvert VISAS 11 dimensijas?!

 

No dialoga ar Kretovu:

- Staigāt pa dimensiju slāņiem – tas nozīmē mainīt uztveres frekvenci, vai tā?

Kretovs: Jā, tā. Noteiktos apstākļos.

- Vai to var iemācīt?

Kretovs: (ilgi klusēja) Var. Ir jāasociē kreisā kāja – šī vieta. Uzmanības punkts. Un tam ne ar kāju ir sakars.

- Es saprotu, ka tā ir 12-pirkstu zarnas kupola pārstāvniecības zona.

Kretovs: O! Tātad sakars ar bioloģiskajām smadzenēm. Ja šī saruna būtu bijusi pirms 10 gadiem, es būtu teicis, ka nieki, tam nav jāpievērš uzmanība. Bet tagad – JĀPIEVĒRŠ.

 

Lūk, pagaidām viss.

Atceroties, ka tēmas izpratne atbrīvo vietu smadzenēs, rakstām pa svaigām pēdām.

Mēģiniet. Uztveriet laika intervālā “pagātne-nākotne”.

Kā arī intervālā pa dimensijām.

VEIKSMI VISOS PĒTĪJUMOS!

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 16.09.2018

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub113.html

Pievienots 18.09.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/vospriyatie-krestom

Tulkoja Jānis Oppe