Нина Терехова и Сергей Бублик – Почему, в забеге на марафонскую дистанцию вес бегуна, который ест животную и растительную пищу, уменьшается на 3-5 килограммов

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Kāpēc, skrienot maratona distanci, dzīvnieku un augu barību patērējoša skrējēja svars samazinās par 3-5 kilogramiem

Kāpēc, skrienot maratona distanci, dzīvnieku un augu barību patērējoša skrējēja svars samazinās par 3-5 kilogramiem, bet maratona skrējējam veģetārietim svars skrējiena beigās palielinās par 1,5-2 kilogramiem? Abi skrējēji distancē neēd un nedzer.

18 04 30 01

Kas par lietu?

Šajā jautājumā palīdz tikt skaidrībā ģeniālais krievu zinātnieks Babikovs J.A. (Бабиков Ю.А.), kurš 30 gadus nodarbojās ar patstāvīgiem pētījumiem dabas zinātņu jomā. Viņš ir radījis jaunu hipotēzi par Zemes un Visuma uzbūvi, cilvēka vietu un lomu apkārtējā pasaulē. Mēs jau ne reizi vien esam atsaukušies uz viņa darbiem, piemēram, sk. rakstus: “Cilvēka radīšana: cilvēka vitonu matrica” (http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub61.html[1]), un http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub58.html[2], http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub60.html[3]

 

Cēlonis slēpjas IZPRATNĒ, ar ko “dzīvs” atšķiras no “nedzīva”.

Šajā gadījumā runa ir kā par “dzīvu” barību, tā arī par dzīvu organismu spēju “noregulēt” enerģijas pienākšanas no apkārtējās telpas mehānismu… Un šī shēma ne tuvu nav viennozīmīga! Daudz kas ir atkarīgs no ārējiem apstākļiem: no klimata dzīvesvietā, no cilvēka aktivitātes veida (fizisks jeb garīgs darbs) utt.

 

Mēs praktiski bez izmaiņām sniedzam fragmentu no Babikova J.V. grāmatas “Pasaules uzskats jeb Prometeja Atgriešanās” („Мировоззрение или Возвращение Прометея[4]”):

“Korr. – Dzīvu organismu enerģētikas pamats ir vitons, kura enerģētiskā efektivitāte ir 6 reizes augstāka nekā elektronam.

Vitonus absorbē kontūri no apkārtējās telpas un daļēji no barības. Tieši absorbē, jo vitonu kontūru enerģētiskā mijiedarbība ar planētas un Visuma vitonu laukiem ir citāda nekā lādētai daļiņai – elektronam. Elektronam mijiedarbības pamata principus apraksta elektromagnētiskās indukcijas likumi, kad ārējo lauku iedarbībā vadītājā inducējas savs lauks uz vadītāja – metāla – savu kristāliskā režģa brīvo elektronu vērstas kustības rēķina.

Vitonam indukcijas likumi nedarbojas – vitonam nav lādiņa, bet viņa kontūra polaritātei ir jēga tikai, lai nosacīti apzīmētu vitona kustības virzienu kontūrā. Organisms lielāko daļu enerģijas saņem, ar saviem vitonu kontūriem to fiziski uztverot no apkārtējās vides. Šo enerģiju organisms izmanto ATF (adenozīntrifosforskābes) sintēzei, bet ATF sašķeļot, organisms viņu saņem sev pieņemamā veidā – kā ķīmiskās oksidēšanās reakcijas siltumu. Otru enerģijas daļu, ieskaitot ķīmisko, cilvēks saņem ar barību, turklāt visvērtīgākā ir tā barība, kurā ir vairāk vitonu.

 

Dzīvam augam vitonu ķermeņa izturība – 5 stundas. Svaigi zaļumi ir visnoderīgākie, kamēr viņi ir dzīvi vai svaigi griezti. Vitonu ķermeņa ilgstošāka izturība ir graudiem un augļiem – tas ir vitonu koncentrāts, jo augs augļus un graudus ģenerē, lai pats vairotos, dodot tiem maksimāli iespējamo dzīvības spēku – vitonu rezervi.

Veģetāriešu organismā pastāvīgi ir no barības ienākušo vitonu pārmērs – šī rezerve nepieciešamības gadījumā tiek izlietota, lai sintezētu molekulas vielām, kuras nodrošina muskuļu darbību, un uz šo vielu rēķina, kuru sastāvā ietilpst ūdens un skābeklis, gaisa ogļskābās gāzes ogleklis, palielinās svars. Bet parastu gaļas olbaltumvielu un taukiem bagātas barības patērējoša skrējēja organismā tādas rezerves nav, tāpēc muskuļu darbībai tiek izlietotas organisma taukaudu rezerves, kas ved pie neizbēgamas svara samazināšanās.

Kā redzam, – dažādas barošanās sistēmas dod dažādus rezultātus. Taču nav vērts vispār noliegt barošanos ar gaļu un taukiem – aplūkosim vēl piemērus, kur tiek ņemti vērā ārējie apstākļi un darba raksturs.

Pirmais piemērs. Atnāk no darba cilvēks, garīga darba speciālists, pēc saspringta darba dienas, – ir tāds iespaids, ka ir izkrāvis vagonu ar akmeņoglēm – šī sajūta ir labi pazīstama radošiem darbiniekiem, inženieriem konstruktoriem un tml. Un, kaut gan pa dienu neko smagāku par zīmuli nav cēlis, nogurums ir šausmīgs. Tā ir maksa par intensīvu domāšanas darbu, jo cilvēka intensīvs saprāta darbs prasa intensīvus enerģētiskus tēriņus, kas ir ekvivalenti smagam darbam.

Otrais piemērs. Cilvēks atpūšas, bauda zemledus makšķerēšanu, saliņš mīnus 100C, cilvēks ir ļoti silti ģērbies. Pēc kāda laika pienāk moments, kad iestājas vājums, reibst galva, šausmīgi gribas ēst. Jebkurš pieredzējis makšķernieks zina, ka tie ir sindromi organisma enerģētiskai krīzei, kuru izraisījis liels enerģijas zudums, ķermenim izstarojot siltumu apkārtēja telpā, – vajag steidzīgi atjaunot balansu un apēst speķa gabalu ar maizi, - nekavējoties kļūs labāk. Taču vienalga no zemledus makšķerēšanas, kurā vienkārši sēdēji un gaidīji zivi, atgriezies pilnīgi noguris: ilgstoša atrašanās salā prasa intensīvus enerģētiskus tēriņus, kas ir ekvivalenti smagam darbam.

Zinātnieki sen ir izpētījuši garīgu darbu pildošo darba apstākļus un sapratuši, ka komfortablu apstākļu nodrošināšana paaugstina radoša darba ražību.

Pat cilvēka vienkārša garīga aktivitāte prasa ievērojamus enerģijas tēriņus, kuri papildinās, atslēdzoties domāšanai miegā. Ir zināms – ja cilvēkam neļauj gulēt, tad pēc 10 dienām viņš iet bojā. Tāpēc arī eksistē nomoda un miega precīzi bioloģiski cikli.

Diemžēl cilvēka organisms nevar atļauties tādu greznību, lai VIENLAIKUS būtu enerģētiski tēriņi intensīvam radošam garīgam darbam un enerģētiski tēriņi fiziskam darbam vai cīņai ar ķermeņa siltuma zudumiem.

Tāpēc cilvēki skaidri dalās “olgalvjos, botāniķos” un “sportistos”. Vieni to dara saskaņā ar domāšanu un ticību, citus piespiež izvēlēties dzīve – ārējās vides apstākļi.

Taču izvēlēties nākas katram!

 

Labi pazīstami ir indiešu jogi ar saviem sasniegumiem cilvēka organisma dzīvības procesu vadīšanā, bet Himalajos dzīvojošie askēti ir mazāk pazīstami. Taču viņi bez kāda kaitējuma sev spēj dzīvot ledainās alās vairāku tūkstošu metru augstumā virs jūras līmeņa temperatūrā, kas zemāka par mīnus 300C. Pārsteidz tas, ka salā askēti praktiski neizmanto apģērbu, ik dienu barojoties tikai ar riekšavu neapstrādātu miežu graudu. Ar treniņu un meditāciju palīdzību viņi ieiet stāvoklī, kurā atslēdzas saprāta domāšanas funkcijas un tiek radīts pozitīvs balanss starp vitonu enerģiju, kura ienāk no apkārtējās vides, un organisma siltuma zudumiem.

Šajā tehnikā viņi rīko ko līdzīgu sacensībām, kurās absolūti kails askēts ļoti stiprā salā, ledainā kalnu upītes krastā, apsēžas meditācijas pozā, ieiet transā, un uz viņa ķermeņa žāvē slapjus palagus, – rekords skaitās vairāki desmiti izžāvētu palagu vienas nakts laikā.

Turpat, Himalajos un Tibetā, vietējām tautām pastāv nostāsti par senām tehnoloģijām, ziņnešiem piegādājot pastu transa stāvoklī, kad ziņneša domāšana hipnozes ietekmē ir atslēgta, bet ķermenis skrien pa noteikto maršrutu nepārtraukti simtiem kilometru – vitonu lauka enerģija tiek tērēta, tikai lai nodrošinātu organisma dzīvības procesu norisi, muskuļu un orientācijas sistēmas darbību. Kad skrien tāds ziņnesis, visi viņam dod ceļu, jo zina – ja ziņnesi pamodinātu no hipnotiskā miega, viņš nekavējoties nomirtu, t.i., saprāta kā spēcīga enerģijas patērētāja ieslēgšanās radīs enerģijas deficīta disbalansu – organisms ies bojā no enerģētiska izsīkuma.

(Starp citu, tāda enerģijas izmantošana, redzams, izskaidro putnu spēju uz tāliem pārlidojumiem un dažu dzīvnieku spējas skrienot pārvarēt lielus attālumus, piemēram, vilki diennaktī noskrien līdz 300 kilometriem – dzīvniekiem dvēseles nav, bet dzīvnieka saprāts prasa maz enerģijas – visu enerģiju izmanto muskuļi.)

 

Cita lieta ir tradicionālie paņēmieni, kā izdzīvo Krievijas un amerikāņu Aļaskas polāro rajonu pamatiedzīvotāji.

18 04 30 02

Viņiem iet transā nav laika – vajag aktīvi kustēties ļoti bargajā sala un vēja klimatā, iegūt barību medībās – citas tur vienkārši nav. Tajos apstākļos glābj tikai taukiem bagāta pārtika – roņa vai vaļa tauki, kuri sadaloties dot daudz ķīmiskās enerģijas organismam, bet, kad izvirzās dzīves vai nāves jautājums stiprā salā vai sniega vētrā, izglābties palīdz senais paņēmiens – nokaut dzīvu briedi, sildīt viņa iekšās rokas un dzer siltās, dzīvās asinis – tajās ir ļoti daudz vitonu un tātad dzīvības enerģijas.

 

Korr. – Sniegtie piemēri parāda vitonu enerģētikas nozīmi cilvēka organismam, bet tie nesniedz pat aptuvenu priekšstatu par tās daudzumu, par to, cik spēcīgas enerģētiskas rezerves piemīt cilvēkam.

Izrādās, ka vitonu enerģētikas jauda ir tāda, ka dzīvs cilvēks var sadegt no pirokinēzes (gadījumi, kad notiek spontāna cilvēku aizdegšanās bez redzamiem ārējiem cēloņiem: cilvēks uzliesmo kā lāpa un dažu sekunžu laikā sadeg pilnībā, kopā ar kaulu skeletu. Turklāt apkārtējie priekšmeti un cilvēka apģērbs bieži pat nepaspēj aizdegties).

To vajag saprast tā – ja atslēdz cilvēka ķermeņa šūnu bioloģisko procesu vadības kanālu, oksidējoši-atjaunojošo reakciju ātrums var palielināties vairāk nekā 15 reižu, un, ja ķermenis enerģiju neizlieto, atrodoties miera stāvoklī, var notikt temperatūras šoks, kurš veicina oksidēšanās procesus un lavīnveidīgu temperatūras paaugstināšanos ar enerģijas izdalīšanos un ved pie ķermeņa ogļūdeņraža audu pašaizdegšanās, tas ir, katra šūna sadedzinās sevi no iekšienes? Baigi…

Tikai tagad es spēju saprast gadījumu, par kuru man reiz pastāstīja. Karatē trenerim, kuram bija melnā josta, tika mests apvainojošs izaicinājums uz cīņu pilnā kontaktā. Viņš momentāni sakārtojās un bija gatavs cīņai, taču pretinieks gļēvulīgi aizbēga. Karatē meistars piegāja pie apkures čuguna radiatora un piespieda tam karstās rokas: “Man vajag kaut kur atdot enerģiju, citādi būs slikti.” Meistars jau bija palielinājis oksidējoši-atjaunojošo reakciju ātrumu, viņa organisms jau izdalīja muskuļu darbībai cīņā nepieciešamo enerģiju, bet cīņas nav, enerģija nekur neaiziet – var sevi sadedzināt. Un viņa darbības bija vienīgās pareizās – vajadzēja steidzīgi atbrīvoties no nevajadzīgās enerģijas.

Ieslēgt “paātrinājumu” var tikai uz īsu brīdi, pie nosacījuma, ka tiek novadīts pārmēra siltums un enerģija no ķermeņa šūnām. Citādi – nāve no pašaizdegšanās.

Ar tādu spēcīgu enerģētiku, kāda piemīt cilvēkam, pie skābekļa atmosfēras vajag vērsties ļoti uzmanīgi.”

 

Ceram, ka šī informācija palīdz dziļāk tikt skaidrībā ar bāzes jēdzieniem. Bet procesu IZPRATNE saprātīgam cilvēkam ir svarīgs moments reālām darbībām. Dzīves Veida izvēlei…

 

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 30.04.2018

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub94.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1140-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-cilveka-radisana-cilveka-vitonu-matrica-2017-g-aprilis (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/23-n-terehova-un-s-bubliks/1132-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-planetas-zeme-uzbuve (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/23-n-terehova-un-s-bubliks/1135-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-cilveka-radisana (Tulk. piezīme)

[4] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_mirovozzrenie-ili-vozvrashchenie-prometeya.htm (Tulk. piezīme)