Нина Терехова и Сергей Бублик – Отчёт по ПРОЕКТУ «Контакт с Цивилизацией из созвездия Альфа Центавра» (ч6. «О «плоской» Земле, Йети и вновь про ИЗМЕРЕНИЯ)

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Atskaite par PROJEKTU “Kontakts ar Civilizāciju no Centaura Alfas zvaigznāja” (6.d. Par “plakano” Zemi, Jetijiem un atkal par DIMENSIJĀM)

 

Kontakti 2018. g. 10.-11. martā

Formulējam jautājumu.

Mūsdienu kvantu fizikas modeļi apgalvo konkrēti, ka “katra sistēmas kvantu stāvokļa izmaiņa ved pie tā, ka “atšķeļas” jauns Visums ar jaunu Zemi.

 

Jautājums. Vai var teikt, ka tas tā arī notiek?

Ja JĀ, tad, vai ar mums notiekošo (kopš 2009. g.) var izskaidrot tieši ar šīs “atšķelšanās” procesu?

 

Ņina. Aina melnbalta. Parādīja tumšu lodi, tā sāka ripot pa apli pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, atstājot pēdas. Pēdas ir gaišākas par lodi. Beigās ir izveidojies pelēks aplis, un tikai galā – lodes tumšais plankums. Sajūta tāda, ka it kā kaut kas būtu atripojis atpakaļ, pa ceļam apgaismojoties. Izskatās pēc “čūskas, kas iekodusies pati savā astē” Un tikai galva ir tumsā, bet ķermenis un aste gaiši. Aplis ir it kā noslēgts, bet NE vienā līmenī.

 

Atradu līdzīgu attēlu Internetā! (sk. 1. att.) Tikai man vienīgi apaļā galva bija melna, bet ķermenis – gaišs.

18 03 14 03

1. att. Uroborosa attēls no grāmatas “Chrysopoeia of Cleopatra” (hellēnisma periods)

Uroboross (sengrieķu οὐροβόρος no οὐρά “aste” + βορά “barība, ēdiens”) – gredzenā satinies pūķis vai drakons, iekodies pats savā astē. Ir viens no visvecākajiem cilvēcei pazīstamajiem simboliem, kura konkrēto izcelsmi (vēstures periodu un konkrētu kultūru) noskaidrot nav iespējams.

Šim simbolam ir daudz dažādu nozīmju. Visizplatītākais traktējums to apraksta kā reprezentētu mūžību un bezgalību, īpaši – dzīves ciklisko dabu: radīšanas un iznīcināšanas, dzīvības un nāves secīgo maiņu, pastāvīgo pārdzimšanu un bojāeju. Uroborosa simbolam ir bagāta izmantošanas vēsture: reliģijā, maģijā, alķīmijā, mitoloģijā un psiholoģijā. Viens no viņa analogiem ir uguns krustsabi šie senie simboli apzīmē kosmosa kustību.

Tiek uzskatīs, ka rietumu kultūrā šis simbols ir ienācis no Senās Ēģiptes, kur pirmie gredzenā satinušās čūskas attēli datējas periodā starp 1600. un 1100. gadiem p.m.ē. Taču precīzi noteikt šī tēla izcelsmi ir apgrūtinoši, jo tam tuvi analogi ir sastopami ar Skandināvijas, Indijas, Ķīnas un Grieķijas kultūrās.

Hellēnistiskā Ēģipte (332. p.m.ē.–30. p.m.ē.) – periods Ēģiptes vēsturē, kurš sākās līdz ar ietilpšanu Maķedonijas Aleksandra lielvalstī. Galvaspilsēta – Aleksandrija.” /Vikipēdija/

 

Šī kontakta apspriešana ar Kretovu (Кретов) izvērtās atsevišķā rakstā.

 

“Par “plakano” Zemi, Jetijiem un atkal par DIMENSIJĀM”

 

Izrādās, ir ne mazums “plakanās” Zemes piekritēju! Un viņi ļoti pārliecinoši par to runā.

18 03 14 01

2. att. Zeme – plakana.

Mēs vairākas reizes apspriedām šo jautājumu ar Kretovu (Кретов), kamēr nekļuva skaidrs, ka tas attiecas uz DIMENSIJĀM.

Un tā kā pašlaik mēs dzīvojam LAIKĀ, kad notiek dimensiju nomaiņa, kad mēs esam daudzu dimensiju sadurā, kad šo saduru izpausmes var pat fotografēt (Sk. “PAR DIMENSIJĀM” http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub74.html[1]), tad nav grūti arī NONĀKT šajās dimensijās. Un tad cilvēku vairs neviens nepārliecinās, ka Zeme NAV PLAKANA!

 

Tātad jautājums Kretovam: ZEME IR PLAKANA?

Kretovs: Dimensiju griezumā – JĀ! ĀRPUS dimensijām – NĒ! Vienā no dimensijām viņa patiešām ir plakana, bet tomēr telpiski plakana. Tur, kur darbojas Mēbiusa lenta.

“Mēbiusa lapa ir topoloģisks (tas ir, nepārtraukts) objekts ar visvienkāršāko vienpusēju (divdimensionālu) virsmu, lapa parastajā Eiklīda telpā (trīsdimensionālā), kur iespējams no tādas virsmas viena punkta, nešķērsojot malas, nonākt jebkurā citā.

Eksistē hipotēze, saskaņā ar kuru Visums – tā ir milzīga Mēbiusa cilpa. Netieši par to liecina arī Einšteina relativitātes teorija, saskaņā ar kuru pat taisnā virzienā aizlidojis kuģis var atgriezties tajā pašā laika un telpas punktā, no kura startēja.” https://www.syl.ru/article/172135/new_chto-takoe-lenta-mebiusa-lenta-mebiusa---zagadka-sovremennosti

Iznāk, ka cilvēks, nonācis šajā robežā, kura pieder mūsu trīsdimensiju telpai, var “ieraudzīt” un pētīt to telpu, kur Zeme ir plakana. Var pat sastādīt karti. Vēl vairāk, teorētiski viņš var atgriezties ar karti padusē!

18 03 14 02

3. att. Mēbiusa lenta un sarkanās skudras.

Jautājums Kretovam:

- Tā ir 3. dimensijas sadura ar otro?

Kretovs: Kaut kas tamlīdzīgs. Bet pati dimensija!

 

- Jūs reiz izteicāties, ka Jetiji (sniega cilvēki) dzīvo tādā dimensijā, kur DARBOJAS Mēbiusa lenta, bet viņiem taču tieši piemīt tāda iezīme – negaidīti pazust, it kā būtu nogājuši pa Mēbiusa lentu (sākumā viņus redz, pēc tam viņi it kā “izgaist gaisā”, kādu laiku viņus dzird, bet pēc tam pazūd arī skaņa… Sk. “Mīklainais Jetijs” http://earth-chronicles.ru/news/2018-02-28-113246.

Kretovs: Es neteicu, ka tur Jetiji atrodas (uz plakanās Zemes).

Viņi neizgaist, viņi, nosacīti runājot, ieņem savu ekoloģisko nišu… un tāpēc viņiem piemīt tāda iezīme.

Citiem vārdiem, tā ir magnētiska viņu dabas īpašība… Viņi spēj mainīt magnētisko struktūru savam ķermenim, jeb ķermeņa telpai… Lūk, tā kaut kā.

 

- Agrāk jūs teicāt, ka “evolūcijas ziņā šajā korelācijā (salīdzinot šo parametru) mēs esam atpalikuši. Mēs pašlaik pie tā pienākam.”

Kretovs: Būtība nav tajā, ka mēs esam atpalikuši – mēs neaizgājām pa to ceļu.

 

- bet mēs pašlaik pie tā pienākuma?

Kretovs: Nu, kaut kas tamlīdzīgs patiešām tā kā būtu.

Mums piemīt kaut kas sevis iekšienē, kas var vest pie kā tamlīdzīga.

 

- tas varētu būt tālā nākotnē?

Kretovs: Mums taču ir gredzena struktūra mugurkaula pamatnē – Kundalini. Būtība taču nav pašā Kundalini, bet iespējā apgūt šo lietu. Jo šo enerģiju taču uzkrājām ne vienkārši mēs. Šo enerģiju uzkrāja visa cilvēku masa. No tā mēs evolucionējām. Apgūt viņu – tas nemaz nav tik vienkāršs paņēmiens. Un, ja šī sistēma nejauši nobrūk, tad sekas ir kolosālas.

 

- Tātad kādā dimensijā Zeme ir plakana (telpiski plakans disks). Mums, 3. dimensijā – pieplacināta sfēra, bet uz kādu Zemi mēs pārejam?

Kretovs: Uz telpiskāku.

(Ienāca prātā, ka jau 2005. gadā Grabovojs G.P. (Грабовой Г.П.) teica, ka “Zemes rādiuss palielinās. Neuztraucieties, vietas pietiks visiem!”)

 

- Iznāk, ka arī pati dimensija var iedalīties kaut kādās nišās?

Kretovs: Jā, jā! Kaut kas tamlīdzīgs.

- Astruss saka, ka “Jūs pašlaik pārejat uz citu nišu.” Ja starp nišām var darboties “Mēbiusa lentas” mehānisms, tad iznāk, ka daļa cilvēku, tā it kā pēkšņi “viens divi”, un pārstāj būt redzama…

Kretovs: Nu, kaut kas tamlīdzīgs, tuvu tam, arī būs.

 

- Mūsdienu kvantu fizikas modeļi apgalvo konkrēti, ka “katra sistēmas kvantu stāvokļa izmaiņa ved pie tā, ka “atšķeļas” jauns Visums ar jaunu Zemi.” Tā?

 

Kretovs: Jā, tā to var nosaukt ar atrunu. Vārds “atšķeļas” ir dīvains, bet, iespējams, citādi TO arī nenosauksi.

 

- Lieliski! Viss kaut ka veido saprotamāku ainu! Augsti garīgie BRĀĻI mums vienreiz teica, ka mēs jau esam atkabināti no mūsu iepriekšējās 3. dimensijas “nišas”. Ļoti līdzīgi vārdam “atšķelšana” no zinātniekiem.

Nav saprotam tikai tas, uz kādu NIŠU mēs virzāmies, katrs no mums, un mēs visi kopā. Tādu nišu, šķiet, ir milzīgi daudz.

Turklāt “Trīsdimensiju telpā eksistē divi Mēbiusa joslu tipi, atkarībā no vērpuma virziena: labējās un kreisās (topoloģiski tās tomēr nav atšķiramas)”, apgalvo Vikipēdija.

 

No kā atkarīga nišas izvēle?

No tā, kādai VIENOTĪBAI tu atbilsti? Cik GAISMAS esi sakrājis? Vai tev ir Dvēsele, un ko viņa grib? No tavas apziņas vibrāciju frekvences? Vieni vienīgi jautājumi…

 

Un mēs jūtam, ka VISS JAU NOTIEK. Ka katram JAU IR BIJIS IZVĒLES IZŠĶIROŠAIS MOMENTS. Un katrs jau virzās uz turieni, kurp ir izvēlējies.

Jurijs Vasiļjevičs (Юрий Васильевич Кретов) pastāvīgi iesaka: “Galvenais – tas ir MIERS! Lai kas nenotiktu.” Un arī kontaktos nenogurst atkārtot: “MIERU. Tikai MIERU.”

Un, kad mēs lūdzam parādīt mūsu nākotnes “bildītes”, mums visiem rāda ļoti dažādus attēlus, taču no visām nāk vienāda prieka sajūta (“mute līdz ausīm”), sajūta, ka tās ir MĀJAS.

 

No visas sirds pateicamies Jurijam Vasiļjevičam Kretovam, kurš Projektā piedalās ar viņam piemītošo azartu izzināt jauno!

2018.03.14.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 14.03.2018

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub91.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1250-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-par-dimensijam (Tulk. piezīme)