Нина Терехова и Сергей Бублик – Отчёт по ПРОЕКТУ «Контакт с Цивилизацией из созвездия Альфа Центавра» (ч5. ЛЕЧЕНИЕ, «заземление», чистка РОДА)

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Atskaite par PROJEKTU “Kontakts ar Civilizāciju no Centaura Alfas zvaigznāja” (5.d. ĀRSTĒŠANA, “iezemējums”, DZIMTAS tīrīšana)

Uz jautājumu “Vai var BRĀĻIEM lūgt ārstēšanu?”

Kretovs (Кретов) atbildēja: “Protams. Viņi paši izlems, līdz kādai pakāpei tas ir iespējams.”

18 03 11 01

1. att.

2017. g. oktobra kontakti.

Darbs Projektā ietekmēja arī dalībnieku veselību. Mēs pašlaik aprakstīsim uzpeldējušās problēmas ar veselību, taču vairums seansu atnesa PRIEKU (mute pati izplešas līdz ausīm), dziedināšanu, ķermenis kļuva viendabīgs, plūstošs, viegls utt. BRĀĻU augstā civilizācija pastāvīgi mūs harmonizēja, ārstēja. Ļoti saudzīgi dalīja enerģiju porcijas, lai mēs tās varētu “pārvārīt” sev viskomfortablāk. Ļoti labi pateica Nataša pēc seansa: “Pasēdēju svētlaimē, atnāca doma, cik viss ir vienkārši un pilnīgi šajās daudzdimensionālajās tehnoloģijās. Kāda mīlestība un maigums nāk no mūsu kosmiskajiem viz-a-vi. Pateicība VIŅIEM un Beznosacījuma Mīlestība.”

 

Palūdzu visiem uzrakstīt par neparastām sajūtām ķermenī pēdējās nedēļas laikā...

Valentīna. Es nevaru teikt, ka slimoju, bet ar mani sen tā nav bijis. Vairākas dienas man bija kaut kas līdzīgs astmai. Trūka gaisa, un nevarēju dziļi ieelpot. Aizvakar paskatījos uz sevi spogulī: seja pelēka, jūtu, kā spiež uz smadzenēm skābekļa trūkuma dēļ. Padomāju: varbūt es maz pastaigājos, bet uz ielas man kļuva pat nedaudz sliktāk. Nopirku Divdaivu ginku (Ginkgo bilŏba). Dzeru 2 dienas, un kļuva labāk. BET no kā kļuva labāk: vai nu atmosfērā kaut izmainījies, vai nu no ginka. Es sev atgādināju citplanētieti, kurš nonācis svešā atmosfērā. Un atkal esmu sākusi ciest no bezmiega – katru otro nakti neguļu.

Pēdējā laikā galva ir jocīga (чумная), kaut gan spiediens ir normāls. BET es jau Tunisijā atzīmēju, ka man atkal ir sākušies sapņi par aizgājušajiem, maniem dārgajiem. Tas sen jau nebija bijis.

Darīna. Vēl vakar teicu Sašam: “Nu kāpēc man tā ir sākuši sāpēt krusti un kājas!..” Un vēl pa laikam sāp kreisais, absolūti veselais plecs, toties ir pārstājis sāpēt labais, krītot izgrieztais. Praktiski katru dienu ļoti sāp galva, uz vakara pusi kļūst labāk. Guļu kā murkšķis.
Pārsteidz tas, ka šoziem ģimenē neviens neslimo, kaut arī pilsētā ir epidēmija, uz karantīnu tiek slēgtas skolas un bērnudārzi.

Oļa. Es pašlaik iztīrīju zarnu traktu un pārgāju pie limfas tīrīšanas. Iespējams, tas ir saistīts ar to, bet jau 4. dienu augstu spiedienu nenodzīt vispār ne ar ko. Un sirds sāp tā, ka nevaru gulēt uz kreisā sāna. Tabletes neiedarbojas!

Pamanīju, ka ir palielinājusies izturība. Jā! Pamanīju, ka, ka kaut kādos momentos atslēdzas atmiņa. Gribu kaut ko izdarīt, bet uzreiz nedaru. Bet, kad atceros, ka vajadzētu izdarīt, izrādās, ka tas jau izdarīts... Mēģinu atcerēties, kā gan es to izpildīju – pilnīgs izkritums. Kur tādos momentos mēdzu būt?! Vēl ir izfokusējusies redze, pat brilles neglābj.

Gaļa. Neizturami sāp kāja. Spiediens uzlēcis līdz 210.

Ļuda. Jauns ir tas, ka ir sākusi sāpēt labā roka no delnas līdz plecam. Agrāk man bija problēmas ar kreiso roku – tagad ar labo.

Ņina. Pēdējo nedēļu man dīvaini smeldz kreisais plecs atslēgas kaula rajonā no iekšienes. Fantoma sāpes kaut kādas.

Sergejs. Negaidīti ir sākuši sāpēt krusti.

 

Tas viss sākās pēc tam, kad mēs uzdevām jautājumu:

“Ir zināms, ka visa mūsu dzīves informācija ir ierakstīta mūsu fiziskajā ķermenī. Un konkrēti labējā limfas lokā, kurš atrodas labajā rokā. Palīdziet ATCERĒTIES”,

jo gandrīz VISIEM dalībniekiem uzpeldējušas problēmas ar veselību, turklāt straujā gāzienā, kā paātrinātā kino.

Noskaidrojās, ka Brāļus par mūsu dzīvi interesē viss! Mīti un realitāte no visām zemes civilizācijām, ieskaitot mūsējo. Lūk, viņi tad nu sāka strauji nolasīt mūsu dzīvju arhīvus, nejūtot mūsu fiziskās problēmas...

 

Oļa. Izvilka, nosēdināja ļoti ērti. Sāka lieties maiga violeta gaisma. Plūsma iet caur galvvidu, apmazgā visu ķermeni no ārpuses un iekšienē. Saplūstu ar šo gaismu un palielinos izmēros. Mēs visi kļūstam ļoti lieli. Atnāk atbilde: “Mēs ļoti augstu vērtējam, ka jūs lūdzat palīdzēt visiem planētas cilvēkiem. Procesi ir iedarbināti...” Bija vēl paskaidrojumi, bet, izejot no meditācijas, biju piemirsusi. Nez kāpēc radās jautājums VIŅIEM: “Jūs interesē mūsu fiziskie ķermeņi, jeb jūs strādājat tikai ar smalkajiem?!”

- jā, tikai ar jūsu smalkajiem.

Un te es gandrīz ieaurojos par PALĪDZĪBU attīrīt manas “fizikas” visas sistēmas!! Un tādi vibrāciju viļņi sāka iet pa ķermeni!

Es nebiju plānojusi uzdod savus jautājumus, un arī radās tie kaut kur no manis dziļuma meditācijas momentā. Ilgi sēdēju ar smaidu... laimes stāvoklī))) negribējās nākt ārā.

 

Visiem ievajadzējās Kretova (Кретов) ātro palīdzību (neaizmirstiet, ka viņš ir pazīstams Pēterburgas dziednieks!)

Viņš uzreiz saskatīja, ka kopējais cēlonis problēmām ar veselību ir bieza limfa. Tas arī ir saprotams, jo mūsu dzīves arhīvs taču ir biezi piesātināts ar notikumiem un nav paredzēts tādai ātrai “izlasīšanai” un pārdomāšanai...

(Jurijs Vasiļjevičs ieteica sašķidrināt limfu, sildot vēderplēvi. Turklāt maza nianse – sildītāju nedrīkst aiztikt ar rokām. Siltai jābūt ir tikai vēderplēvei! Ir jāuzvelk biezi cimdi, kad gatavojat sildītāju, un pēc tam sildītāju neaiztieciet.)

 

Bet mēs nolēmām palūgt BRĀĻIEM: “Ja var, noņemiet neizturamās sāpēs kreisajā kājā Gaļai, kā arī augsto spiedienu. Mēs atļaujam paārstēt arī mūs, ja tam ir jānotiek ar visu grupas struktūru vienlaikus. Jau iepriekš pateicamies par palīdzību!”

Ņina. Palīdzēt Gaļai piekrita uzreiz. Paspieda man roku. Un šoreiz es jutu manipulācijas tikai labajā rokā. It kā pārskatītu manas dzīves arhīvu. Un man plūda asaras. Bet pēc tam radās stiprs karstums visā ķermenī, un viss beidzās. Un tagad rakstu, un ievērojami spiež no iekšienes kreisajā puslodē, un ir aizkritusi kreisā auss. Visiem paldies!

Sergejs. Palūdzu palīdzēt Gaļai. Redzu meitenes – sēž visas, bet stars bija vērsts no augšas uz leju, kā atgaisotājs. Pat ar skaņu šuh-šuh. Taču sita cauri ne tikai Gaļu, bet visus. Un pat mūs ar Ņinu. Bija sajūta, it kā sistu cauri asinsvadus.

Darīna. Kā parasti, galvvidus – uz augšu. Pēc tam uz augšu sāka stiepties viss ķermenis, un nevis taisni, bet pa spirāli (pulksteņa rādītāja virzienā). Bet pēc tam kā ar diedziņiem sāka vilkt uz augšu aiz vaigu kauliem, galva atgāzās atpakaļ, stiprs karstums līdz sviedriem, it kā tiktu izdedzināts nevajadzīgais... un viss, kā vakar: vieglums... harmonija...

Ļuda. Uzreiz sāpe labās rokas elkonī. Seansa laikā pakāpeniski sāka dedzināt pēdas, līdz šim brīdim tajās ir karstums. Sāpīgas manipulācijas galvas kreisajā pusē, pēc tam tirpas kreisajā plaukstā. Stipri vilka galvu uz augšu, pēc tam nolieca līdz ceļiem.

Oļa. Kad izteicu lūgumu, sāka drebēt plaksti un lūpas, šķita, ka tūlīt, tūlīt sākšu raudāt. Rādījās, kā gaismas uzliesmojumi, sejas maskās bez gala un bez malas. Parādījās vecs vīrs melnā micē. Inkvizīcija, uguns. Bruņinieks jāj krusta karā. Pēc tam smagums, galva nolaidās lejā, atkal es nonāku kādā telpā, kurā es esmu šamanis ar tamburīnu transa stāvoklī. Galvu sāka vilt uz augšu, troksnis ausīs... nevaru atcerēties vairs neko, viss ir nodzisis, ir tikai gaisma. Bija pulsācija pēdās, pēc tam – plaukstās, galvā.

Šķiet, bija ceļojums uz Akaši. Apskauju visus.

Cik interesanti! Vakar enerģija nāca pa ķermeņa priekšējo daļu, šodien – aizmugurējo. Sākumā sāka vibrēt viss. Darbs bija ar galvu, “šāva” kreisajā ausī. Aukstuma vilnis gāja pa kaklu, pa mugurkaulu, problemātiskie skriemeļi atsaucās ar sāpēm. Anahātas līmenī aizmugurē aukstums stāv arī pašlaik. Visa labā puse (labā roka ir apledojusi) ir piepildīta ar aukstumu. Toties ieskatījos galvas iekšienē, bet tur ir gaišs un nav dalījuma labajā un kreisajā, viss ir vienādi gaišs! 30 min. aizlidoja nemanāmi. Guļu šīs divas naktis kā zīdainis! Pēc seansa uzreiz aizmiegu.

Papildus no rīta. Vakar uzreiz likos gulēt, sajuta, kā pa Anahātu izplūst siltums. Nē, nevis izplūst, bet vienkārši – silti, tāpēc ka tas (es neredzēju ne disku, ne sfēru, neko, viss bija sajūtu līmenī) vilka pie sevis kaut ko no manis (atkal nevaru paskaidrot vārdos). Tālāk SILTUMS nolaidās Sakrālajā Sirdī, bet pēc tam ar to piepildījās viss vēders. Šeit tas aizkavējās ilgi (darba bez sava gala!!). Izbeidzās, pamazītēm sāka uzsilt galva no iekšienes, sākot no pakauša, nolaidās Tīmusā, pēc tam atkal uz Anahātu. Lūk, ar šo siltumu krūtīs es arī aizmigu.

Nataša. ...ir sajūta, ka pēdējā laikā man nāk uzvednes un nelielas atklāsmes.

Konkrēti par pagājušajām dzīvēm: pārāk daudz vīrišķu enerģiju, ir bijuši noziegumi uz seksuāla pamata, lūk, kāpēc ir sinusīts. Tāpēc ir tik grūti atrast partneri un zemes plāna mīlestību pašreizējā dzīvē. Vispār visas manas brūces ir galvā, tās liecina par kļūdām, pielaistām, darbojoties kā skolotājam vai audzinātājam, vai, vadot kaut ko. Kļūdas attiecībā uz savas misijas izpratni, attiecībā uz Patiesību, kā arī savas gribas uzspiešana mācekļiem. Lūk, kāpēc es jaunībā tik ļoti baidījos kļūt par skolotāju, kaut arī mani visu laiku veda pie tā.

Lūgums paārstēt. Ļoti spoži uzliesmoja un sāk griezties Merkaba, izstiepās ļoti augstā vārpstā. Viss ļoti svētlaimīgi. Palūdzu paārstēt galvu, acis, ausis, sinusīta dobumus un smaganas. Sēžu un jūtu mīkstu un maigu enerģijas plūsmu caur mani.

Lūdzu visus atvainot pat blakus domām, kuras līda iekšā un, es ne uzreiz paspēju tās apraut. Apkampju ar Gaismu.

Valentīna. Labrīt! Neesmu pazudusi, bet pirms aizbraukšanas uzrakstīju, ka meditēšu bez jautājumiem, lai saglabātu grupas struktūras enerģētisko viengabalainumu. Es ceļoju. Aplūkoju pilsētas. Meditācijas bija kaut kur autobusos. Kaut kādas dziļas, gandrīz atslēdzoties. Taču palika prātā svētdien 8. okt.. Hotelī. Atvērās kanāls-koridors. Ļoti spēcīgs enerģētiski, iespaids, ka nekāda zemes gravitācija nepalīdzēs, mani tūlīt iesūks tur augstumā. Un interesanti tas, ka kanāls caurstrāvoja mani pa diagonāli, no kreisās puses uz labo. Es esmu iekšā, un mani vilka. Nākamo reizi ceru meditēt par jautājumiem.

Gaļa (pa tel.) Es pirms kontakta negaidīti aizmigu un nogulēju 2 stundas. Piedodiet! No rīta bija ļoti augsts spiediens (210), bet tagad jūtos labi.

 

Nākamajā reizē mēs palūdzām paārstēt mūsu tuviniekus. Konkrēti tos, kam to ļoti vajag. Jādara tas būtu tā: “Nolikt viņus perifērijā, pie Ņinas un Sergeja. Ne sešnieka struktūrā!”

Ņina. Jau iepriekš uzplūda stiprs karstums. Bet kontakta laikā sākumā “atbrīvoja” no 3. dimensijas (smeldza kājas un nevarēja atrast vietu). Redzams, savu uzdevumu viņi neaizmirst – izdarīja to arī VISIEM jaunajiem. Bet pēc tam sev apkārt redzēju daudz bērnu (bez pieaugušajiem). Ieraudzīju visus ļoti skaidri un pat Natašas meitu. Ļubočka stāvēja kā spēkavīrs, izlikusi kājiņas. Stāvēja pat mūsu mazmeita, kura vēl nestaigā. Viņi visi skatījās uz vienu pusi, bet tur, ne no kurienes uzpeldēja balti salātu krāsas baloni. Sāka griezties un uzsprāgt. Notika balti salātu krāsas sprādzieniņi, kuru radītās dzirksteles lidoja prom no baloniem uz visām pusēm.

Īpaši pārsteidz salātu krāsa (zaļais spektrs – ārstēšana, starp citu).

Pēc tam stipri sāka niezēt kreisā acs, bet labās priekšā nokarājās gaismu atstarojoša metāliska plāksnīte ar kaut kādām zīmēm. (Zemāk cita, matēta, arī metāliska.) Sapratu tā, ka nodarbojas ar mazdēla acīm.

Sergejs. Man apkārt sapulcējās puse pilsētas – bērni un pieaugušie. Tuvāk abu pusložu pakausim jutu sāpēs. Ārstēja acis.

Gaļa. Palūdzu paārstēt DNS līmenī draudzeni ar slimu sirdi. Un negaidot aizmigu. Atjēdzos ar sāpēm galvā un labās auss rajonā. Izbrīnījos, ka gulēju, un... atkal sēdot aizmigu.

Oļa. Sergejs šodien ļoti gādīgi pie mums augšā pieņēma bērniņus, gan lielus, gan mazus. Daudz gaismas: no gaiši dzeltenas līdz maigi zaļai. Patīkams karstums piepildīja galvu, viņa visa sāka pulsēt. Karstums nolaidās zemāk līdz krūtīm un tur izgaisa. Vēl sēdēju, piepildoties ar gaismu, tagad tā mirdzēja jau maigā ceriņkrāsā. No sirds pateicos visiem!

Darīna. Galvas augšējo priekšējo daļu sāka vilkt uz augšu, bet ķermeni pastāvīgi mēģināja “nomest” zemē. “Nosūtīju” pie Ņinas ar Sergeju mazmeitu un palūdzu par viņas veselību. “Dzirdēju” brīnišķīgus bērnu smieklus: bērni virpuļoja un jautri smējās)) Pašai dega ausis, kāju pēdas, zem plaukstām, sviedri virs augšlūpas un uz pieres, aiz muguras pa mugurkaulu tecēja... Pēc seansa sporta krekliņš bija mitrs, kaut arī āda – vēsa. Viegli... Pateicos visiem... Apkampju!!!

Ļuda. Šodien seanss noritēja ļoti juceklīgi, visu laiku kaut kas traucēja. Pēdas “aizdegās” uzreiz, pa kājām “skrien strāva”. Atkal sākumā pārņēma karstums, pēc tam patīkams vēsums, reizēm mazliet tirpa labā roka. Šūpoja kādu laiku uz priekšu-atpakaļ. Lūdzu paārstēt mazmeitu (viņai ir otīts). Spieda galvu un uz ausīm kādu laiku.

Nataša. Nokavēju: 19:40 pēc Maskavas laika. Ļoti stipra pulsācija galvā un mutē. Sajūta, ka starp ausīm plūst elektrība. Es perifērijā noliku manus vecākus paārstēt, un vīru notīrīt uz Beznosacījuma Mīlestību, godīgumu un atklātību attiecībās. Vīram figūra kļuva garāka un stalta, un viegli mirdzoša. Vecāki iemirdzējās, māmiņa uzreiz, bet tētis joprojām bija pelēcīgs ar baltiem matiem un bārdu, kaut arī pazuda sakumpums, palūdzu, ja iespējams, uzlabot atmiņu un apziņas skaidrību. Pasēdēju svētlaimē, atnāca doma, cik viss ir vienkārši un pilnīgi šajās daudzdimensionālajās tehnoloģijās. Kāda mīlestība un maigums nāk no mūsu kosmiskajiem viz-a-vi. Pateicība un Beznosacījuma Mīlestība.

 

atskaite 17.10.23.

Ņina. Kaut kā piepildījās galva no iekšienes – pilna, pilna. Kļuva neizturami karsti. Bet pēc tam es neatlaidīgi sāku runāt – Atceries! Atceries! Un pēkšņi atcerējos, ka nenoliku uz ārstēšanu nevienu. Un te sākās! Nostājās mazdēli rindā, pēc tam viņu vecāki – katrs pienāca pie manis pa vienam, pēc tam manas māsas un viņu bērni un mazbērni, pēc tam mani onkuļi un tantes ar saviem bērniem... Atnāca māmiņa un tētis – jau aizgājušie. Mūsu kļuva arvien vairāk un vairāk. Man no acīm sāk plūst asaras nez kāpēc. Pēdējais nostājās brālis.

Bet pēc tam es ieraudzīju Oļu, aiz kuras bija nostājušies viņas tuvinieki, un jau speciāli aplūkoju visus pēc kārtas... Nāca man klāt kaut kā uzreiz pa veselām ģimenēm.

Un te es padomāju – vai tiešām tas man bija jāatceras?! Jāatceras DZIMTA? CILVĒKU DZIMTA?

 

Apspriešana.

Mēs jau rakstījām, ka bijām spiesti atkal un atkal nodarboties ar DZIMTAS tīrīšanas praksēm. Tāpēc, ka pastāvīgi kaut kas uzpeldēja.

 

Par ārstēšanu.

Tā kā BRĀĻI iedarbojas uz DNS, tad izmaiņas notiek ģenētiskā līmenī, NE ĀTRI. Bet sāpes – tā ir nervu sistēma, tās ir hromosomu olbaltumvielas, tā ir epiģenētika. Atcerieties, ka OLBALTUMVIELAS mums un VIŅIEM IR DAŽĀDAS. Iespējams, tāpēc VIŅI nevar momentāni noņemt sāpes? Turklāt sāpes ir nepieciešamais signāls par problēmu – tur ir traucēta asinsrite. (Asinis – tas ir telpisks raksturlielums. Pašlaik telpa izmainās, bet asiņu stagnācija neļauj aiznest līdz šūnām ne informāciju, ne skābekli, ne barību.) Ir jānovērš problēma, tad sāpes aizies. (Problēma ir jānovērš arī matērijā ar visiem zināmajiem paņēmieniem, nevis vienkārši jāgaida…)

 

Padoms: Kad notiek “atcerēšanās” darbs, tad būtu jāpievērš uzmanība VISAM, kas notiek pa dienu, nakts sapņiem. Informācija par uzdoto jautājumu nāks no visurienes…

Par kājām visiem (iezemējums).

Norit Zemes atbrīvošanās no 3. dimensijas! Vienkārši pamatīgi pārdomājiet šos vārdus. Ko tas var nozīmēt jums? “Velkamies uz citu dimensiju, strukturāli reorganizējoties” – tā tēlaini un precīzi pateica Kretovs. “Velkamies” – cik tas ir raksturīgi cilvēkiem! Vēl arī apzināti traucējam (“палки в колёса вставляем”)!

Mēs ATSTĀJAM ŠO Zemes dimensiju. Varbūt nav vērts pašlaik sīvi turēties pie nezālēm sakņu dārzā, bet ir vērts veltīt uzmanību tikai tam, ko gribi sev līdzi “aizvilkt”? Un runa nav tikai par sakņu dārzu, bet gan par tuviniekiem, gan par apkārtni… Kas būtu jāatlaiž, un kādi akmeņi jānosien no savām kājām? Padomājiet plaši, un atlaidiet… Citādi kājas tā arī būs smagas, smelgs un sāpēs…

 

No Glabātājiem. Izrādās, par “sazemējumu” nav jāuztraucas tiem, kam ir Dvēsele un Saikne ar Dvēseli! Glabātāji saka: “Un tikko kā parādīsies saikne ar Dvēseli, tūlīt pat parādīsies tieša saikne ar Centrālo Iekš-Zemes matricu…”

Ceru, ka mūsu gadījumā SAIKNE AR ZEMI nekur nav pazudusi!

 

Piezīme. Sakarā ar sazemējumu ir jaunumi. Vienā no pēdējiem kontaktiem pēkšņi sajutu, ka kājas atkal ir “pielipušas” Zemei, kā tas bija agrāk.

(18.02.26. Ņina. “Pirmoreiz pēdējā laikā KĀJAS atkal ATRADA ATBALSTA PUNKTU. Citās asīs stipri kleini. Izbrīnījos. Bet pēc tam visa uzmanība bija mentālajā plānā. Rekomendēja izanalizēt faktus PLAŠĀKĀ diapazonā. Burtiski, izstieptus gadsimtos. Šķiet, ka kaut kāds ETAPS IR NOIETS! Konkrēts uzdevums – pārlūkojiet no jauna savus rakstus, tur ir aprakstīti notikumi kopš 2009. gada.”)

Vai tiešām ir notikusi sazemēšanās “jaunajā nišā” (?!) Un kaut arī pagaidām to neapstiprina fakti, nez kāpēc šaubu nav.

 

Tālāk izlase no interesantiem “redzējumiem”, aprakstītiem” uzreiz pēc seansa.

Lieta tāda, ka mūsu Projekta pieticīgajiem dalībniekiem ir apbrīnojamas spējas! Piemēram, ar Oļu, Vaļu un Darīnu mēs iepazināmies Galējos Ziemeļos pirms 5 gadiem. Mums ir liels gods, ka viņas kopā ar mums piedalās jau trešajā Projektā. Daudzus gadus tur nodzīvojuši cilvēki kļūst “īpaši” – sensitīvi. Viegli nolasa informāciju, kā arī spēj to precīzi pārraidīt milzīgos attālumos.

 

Akadēmiķis N. A. Kozirevs (Н. А. Козырев) ir pierādījis, ka eksistē bioloģiska saikne cauri laikam, un īstenot šo saikni var ar kamerām ar speciālu alumīnija pārklājumu. “Kozireva spoguļi”, līdzīgi spogulim un ieliektai lēcai, var koncentrēt, fokusēt un atstarot ne tikai gaismu, bet arī enerģiju, kura “notek” no zvaigznes, auga, cilvēka un jebkura cita objekta.

Kozireva sekotāji parādīja, ka platuma grādos aiz polārā loka šie “spoguļi” strādā īpaši efektīvi un spēcīgi. Akadēmiķis Kaznačejevs (Казначеев) saka: “Runa ir par pilnīgi materiālām pirmatnējām, informāciju nesošām, kosmiskām plūsmām, nevis par sekundāriem elektromagnētiskiem vai citiem laukiem. Mēs esam pietuvojušies spinori-torsionu procesu izpratnei.”

 

Katru Projekta dalībnieku pa dzīvi ved SAUCIENS. Viņi DZIRD to un, neaizdomājoties ne mirkli, seko tam.

Ļuda ir mūziķe, kura prot sadzirdēt mūziku Dvēselē.

Gaļa apstākļu dēļ daudzus gadus ir saiknē ar Viņpasauli.

Nataša – kaujinieks ar atklātu Sirdi, ar neparastu likteni un ar kaut kādu “pagājušo dzīvju bagāžu”.

Mēs izmantojam gadījumu no visas sirds pateikties viņām, jau tuviem mums domubiedriem! Domāju, ka tas ir īstenais piemērs tai VIENOTĪBAI, par kuru runā Glabātāji. Kad milzīgā attālumā mēs jūtam cits citu, praktiski pastāvīgi.

 

No atskaitēm:

17.10.22. Ņina. Ieraudzīju visus pie galda. Kā vienmēr, sāka smelgt kājas (zīme par atvienošanos no 3. dimensijas). Šodien ieraudzīju iluminatoru, bet iekšā sieviete ar mazu bērnu. Bērns dīvains – it kā caurspīdīgs. Lēkā viņai uz ceļiem ar savām tievajām kājiņām. Es ilgi skatījos, un pēc tam it kā paplašināju skatienu un blakus iluminatoram ieraudzīju milzīgu aci. Acs milzīga, iluminatora lielumā. Es spēji atkāpos un tad ieraudzīju, ka manā priekšā atrodas seja ar tādā dīvainām acīm – viena acs ir iluminators. Un otra acs skatās tieši uz mani. Pēc tam sāka nākt violeta gaisma un visu aizklāja. Nekādas jūtas tas manī neizraisīja, izņemot sastingumu un vēlēšanos apgulties un aizmigt.

18 03 11 02

2. att. Acs bija apaļa, līdzīga šai.

Valentīna. Atkal sākumā galvvidu sāka vilkt uz augšu. Pēc tam ieraudzīju sevi rotējošas Merkabas iekšienē, planēju virs skaista kalnu ezera, kurā atspoguļojas mežs un sniegotas virsotnes. Iegāju kontaktā un uzdevu jautājumu. Palūdzu parādīt iepriekšējās dzīves. Ieraudzīju sākumā vienu ceļu, pēc tam lauku ceļu, un es ļoti ātri braucu mašīnā uz priekšu. Tālāk – nekas. Tad pajautāju – kā ārstēt bērnus, par kuriem mēs runājām grupā. Negaidīti uzpeldēja attēls: neliels zaļš asns ar spēcīgu sakņu sistēmu, daudz, daudz sakņu. Gaisma uz saknēm krīt no labās puses (acīmredzot ārstēšana pēc gada). Palūdzu paārstēt sevi. Sāka nākt spēcīga sildīšana, un ar karstumu atsaucās roku čakras. Pēkšņi no kaut kurienes balss: Vaļečka! (Es pat vairs neatceros, kad un kas mani tā ir saucis.) Ieraudzīju dzemdību palātu un daudz bērnu gultiņu. Vēl viena interesanta aina: sava seja no attāluma, gan tā, gan šitā, pēkšņi tā pārveidojās citplanētieša sejā ar mazliet greizām acīm. Un gandrīz piemirsu: kaut kur sākumā, uz zvaigžņotās debess tumšā fona bija skaidri iezīmēts sievietes siluets, sejā tikai vien liela trešā acs. Vispār nevis seanss, bet viens vienīgs kino.

Nataša. Parādījās sāpes krūtīs, atgriezu roku vietā, sāpes aizgāja. Pēkšņās sāpes mugurā un kaklā aizgāja 48 stundu laikā. Uz 10 minūtēm uzplūda karstums. Izlasījusi atskaiti par 10.22., nevaru noņemt vīziju: šķīvja vietā milzīga, pa visu ekrānu, humanoīda galva ar skaistām zeltainām acīm. Šo acu magnētisms nelaiž prom: maigums un labestība, tīksme un svētlaime izplūst pa visu ķermeni. Šķiet, ka Būtība ir sievišķa, norit transformācijas un ārstēšanas seanss, jūtu, kā Sirds Kamerā atomi un elektroni pāriet uz augstākiem virstoņiem, tur viss sāk kustēties ar vienkārši traku ātrumu. It kā NLO būtu aprijusi…

Paskatījos uz saviem mīļajiem, viņi ir kļuvuši gaišāki un it kā atkusuši šajās enerģijās.

Pateicos par kontaktu, pretī sūtu visu manu mīlestību un maigumu.

Oļa. Uzreiz smagums plecos. Kaut kas notiek galvā, es fiziski jūtu viļņu kustību galvvidū, pakausī. Sāka paplašināties-sarauties labējā niere, gribējās tieši ar roku pieskarties, likās, ka viņa spiežas ārā no ķermeņa. Atkal personāži zibēja ļoti ātri, pajautāju: tie ir mani iemiesojumi? Jā, pēc tam var pie tiem atriezties un aplūkot sīkāk. Katru reizi, kad notika seju nomaiņa, pastiprinājās kustība galvā. Tas ir savstarpēji saistīts? Kā? Iegāžos KLUSUMĀ. Šķavas mani izvelk realitātē.

Vēl nāca gaismas plūsma caur galvvidu, izplūda pa pleciem un nolaidās uz kājām. Es sēdēju, salikusi kājas austrumu manierē, tāpēc no manis bija iznācis gaismas trīsstūris – un es pati tajā.

Apskauju visus!

Valentīna. Noskenējiet manu ķermeni. Man galva ir kaut kāda jocīga (чумная) šodien, bet spiediena nebija. Redzu visu iztālēm: trīs ēteriski fantomi taisa kustības virs manas galvas. Tik viegli un labi kļuva… Atlaist šo stāvokli negribas. Paārstējiet manu dvēseli! – sākumā klusums, pēc tam sāka nākt aukstums krūtīs, un tad spēcīga beznosacījuma mīlestības plūsma. Paārstējiet manu patēvu – patēva fantoms viss ir tumšs – pilns ar sārņiem, saka. Man aiz muguras no labās puses pie viņa aiztraucas pulsējošas enerģijas plūsma, arī mana enerģija ieplūst šajā plūsmā. Paārstējiet manu meitu, viņai ir augsts spiediens – Fantomi ir atvēruši viņas galvvidu un lej tur iekšā enerģiju… Šķiet, jautājumu vairāk nav – Vari vēl, lūk, tā pasēdēt, atpūsties. Mazliet vēlāk, kā aiz nedaudz matēta stikla, redzu ka nes kāda orgānu, liek uz galda. Fantoms pagriežas pret plauktiem, tur ir daudz vakcīnu pudelītēs, kādās agrāk bija penicilīns. Viss. Izeju.

Darīna. Kāju pēdas deg, galvu mīksti velk uz augšu, ausis paklusām vibrē. Pēc lūguma par ārstēšanu – karstums ķermenī. Pēc jautājuma sāka nākt ainas: es – laimīgs bērns, kurš skrien pa taciņu (atpazīstu sevi šajā dzīvē bērnībā…) Barga sieviete (pievērsu uzmanību apģērbam, visdrīzāk 18. gadsimts)… Vīrietis-karavīrs zirgā, ar šķēpu… Ļoti gara auguma sieviete-karavīrs ar šķēpu rokā… Nāk domas: “Interesanti: no karavīra līdz bērnam… Bet Dvēselē joprojām tāds pats bērns… Uzticīgs un neaizsargāts…”

Pēc tam paskatījos uz augšu. Ārstējamo loks šodien ir kaut kāds ļoti kluss… Redzu VIŅUS… “rokas” pavērstas pret tiem, kurus ārstē, un no tām nāk smalki stariņi, līdzīgi lāzeriem…

 

Interesantus faktus par to, ka “ATNĀCĒJI ĀRSTĒ CILVĒKUS!”, var palasīt šeit - https://www.liveinternet.ru/users/mila111111/post146695705/

 

PATEICAMIES BRĀĻU Augstajai Civilizācijai, kā arī VISIEM šī PROJEKTA dalībniekiem PAR DARBU!

Mēs tikai dalāmies savā pieredzē, nepretendējot uz patiesību pēdējā instancē.

Kontakti turpinās…

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

Pievienots 11.03.2018

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub89.html

Tulkoja Jānis Oppe