Нина Терехова и Сергей Бублик – О климатической периодичности и не только. Некоторая информация из бесед с Кретовым за последнее время…

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Par klimatisko periodiskumu un ne tikai. Zināma informācija no sarunām ar Kretovu pēdējā laikā...

“Internetā eksistē milzīgi daudz darbu, kuri veltīti plakanas Zemes tēmai. Taču pagaidām galīga apstiprinājuma, ka Zeme ir plakana, nav. Zemes sfēriskās formas atspēkojumu daudzums pieaug.” https://cont.ws/@rastenie/335913

 

1. Mēs uzdevām jautājumu Kretovam Jurijam Vasiļjevičam (Кретов Юрий Васильевич): “Pastāv viedoklis, ka Zeme ir plakana?”

Kretovs: dimensijas griezumā – JĀ! ĀRPUS dimensijas – NĒ! Vienā no dimensijām viņa patiešām ir plakans attēls.

- Kurā dimensijā? Trīsdimensiju?

Kretovs: Tur, kur darbojas Mēbiusa lenta. Bet tomēr Zeme ir TELPISKI plakana.

Mēbiusa lenta (Mēbiusa cilpa) – topoloģisks objekts, vienkāršākā neorientējamā virsma ar malu, vienvirziena, to ievietojot parastajā Eiklīda telpā. Mēbiusa lentas modelis ir viegli izveidojams: jāņem pietiekami gara papīra strēmele un jāsalīmē strēmeles pretējie gali, iepriekš apvēršot vienu no tiem. Vikipēdija.

 

2. Rādām Kretovam foto ar zelta olu Vatikānā. “Ir tāda struktūra? Tā patiešām ir?”

17 12 06 01

1. att. Skulptūra “Zelta zemeslode[1]” Vatikānā.

Kretovs: “Jā, tā patiešām ir, ir kas tāds, bet informācijas kā tādas par to būt nevar.”

Kāpēc nevar?! Informācija ir visredzamākajā vietā, taču paslēpta no mums?

Ja aplūkojam šo lodi, tad mēs redzam, ka iekšienē tā ir daudzslāņaina (slāņiem ir vēl 7 apakšslāņi). Ir vēl ložu ligzdošanās (вложенность). Varbūt 7 apakšslāņi – tās ir “Septiņas debesis”? Un Zeme tikai vienā no dimensijām izskatās kā “plakani-telpisks disks?

Tad iznāk, ka visa viedokļu daudzveidība par Zemes formu ir patiesa daudzdimensionālā Visumā...

17 12 06 02

2. att. Brīnišķīgi Visuma attēli vietnē http://photonshouse.com/wallpaper-universe-photo.html

 

3. Ir plakanas Zemes koncepcija (https://cont.ws/@rastenie/335913), ka “Zeme kustīgi guļ uz plakanas virsmas un periodiski, ar ātrumu viens PERIODS 259,2 gados, pagriežas ap savu asi par 90 grādiem savā pašas horizontālajā plaknē. (Ja uz Zemi skatās no kosmosa.)

Iepriekšējā ass “ziemeļi – dienvidi” kļūst par jauno ekvatoru, bet vecais ekvators kļūst par jauno virzienu “ziemeļi – dienvidi”.

Ja tas ir tā, tad tas, ka senatnē parādījās ledus bruņas Eiropā, ir sekas tieši tādam – plakanam Zemes pagriezienam par 90 grādiem attiecībā pret savu iepriekšējo stāvokli.

Jautājumi Kretovam: Ja skatāmies uz plakanu Zemi no augšas (un viņa kādā dimensijā ir plakana), tad kas pagriežas? Planēta vai kosmiskā pussfēra uz viņas?”

Kretovs: Zeme pagriežas.

- iznāk, ka pašlaik mēs esam klāt šī pagrieziena momentā un tā sekās, vai tā?

Kretovs: Tā.

- 2017. g. jau ir fiksēti 64 skaņu no debesīs gadījumi (piemēram, http://earth-chronicles.ru/news/2017-11-06-109857).

Kas tas ir? Debesu sfēras čīkstoņa? Zeme attiecībā pret to griežas, un tā izdod skaņas?

Kretovs: Pareizi.

 

Iznāk, ka bez planētas parastās griešanās ap Sauli 24 stundās, viņa vēl “dažreiz” (piemēram, reizi 259.2 gados pagriežas par 90 grādiem savā pašas horizontālajā plaknē. Turklāt Zemes centrs ir piesaistīts Maskavas reģionam.)

17 12 06 03

3. att. Autors https://cont.ws/@rastenie/335913

 

Bet J.P. Blavatska (Е.П.Блаватская) (“Atmaskotā Izīda[2]”) min citus ciklus:

“Katra “lielā gada”, kuru Aristotelis – saskaņā ar Cenzorinu (Censorinus) – sauc par vislielāko un kurš sastāv no sešām sarām, beigās uz mūsu planētas notiek liela fiziska revolūcija. Polārais un ekvatoriālais klimati pakāpeniski apmainās vietām, pirmais lēni virzās ekvatora virzienā, bet tropisko zonu ar savu krāšņo augu segu un dzīvnieku mutuļojošo dzīvi nomaina ledus polu bargi tuksneši. Šo klimatu maiņu noteikti pavada kataklizmas, zemestrīces un citas kosmiskas konvulsijas. Samērā ar to, kā okeānu tilpnes pārbīdīsies katras desmittūkstošgades un viena nerosa beigās, notiks pusvisuma plūdi, līdzīgi leģendārajiem Noasa plūdiem. Un šis gads grieķiski saucas heliakāls; taču neviens ārpus svētnīcu sienām neko noteiktu nezināja par tā ilgumu un par citām detaļām. Šī gada ziema tika saukta par kataklizmu vai plūdiem, bet vasaru – ekpirosis. Populāra tradīcija māca, ka, noritot visiem šiem pēc kārtas nākošajiem gadalaikiem, pasaule pēc kārtas tiks dedzināta un appludināta.”

Tā kā “neviens ārpus svētnīcu sienām neko noteiktu nezināja par NEROSA ilgumu, tad šajā sakarā uz šo momentu ir daudz viedokļu... Piemēram, vietnes http://memocode.asia/wp-content/uploads/2016/05/Gipoteza_final.pdf autors uzskata, ka NEROSS – tas ir periods 612 gadu.

 

Viss augstāk teiktais liecina par daudziem cikliem, par to ligzdošanos, par procesu, kādi notiek katrā no tiem, sarežģītību. Ar to visu cilvēcei vēl stāv priekšā tikt skaidrībā.

 

2017. gada 6. decembrī

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 06.12.2017

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub77.html

Pievienots 10.12.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/o-klimaticheskoy-periodichnosti-i-ne-tolko

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. “Sphere Within Sphere” https://en.wikipedia.org/wiki/Sphere_Within_Sphere (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.koob.ru/blavatskaya/ (Tulk. piezīme)