Нина Терехова - Малые дозы радиации опаснее, чем мы думаем

Ņina Terehova - Mazas radiācijas devas ir bīstamākas, nekā mēs domājam

Raksts no 2010. g. 11. marta, “Наука и жизнь”. Mazas devas ir bīstamākas, nekā mēs domājam.

“Mūsdienu pasaulē pieaug to cilvēku skaits, kuri ir pakļauti nelielu radiācijas devu iedarbībai. Noskaidrojas, ka apstarošana mazās devās var būt bīstamāka, nekā tas izriet no vispārpieņemtiem radiobioloģijas priekšstatiem.

Apvienotā kodolpētījumu institūta (Dubna, Maskavas apgabals) pirmo prēmiju par 2009. gada pielietojamo pētījumu jomā saņēma nevis fiziķi, bet biologi. uRadiācijas bioloģijas laboratorijas darbinieku grupa bioloģisko zinātņu kandidātes N. L. Šmakovas (Н. Л. Шмакова) vadībā savā darbā parādīja, ka mazām jonizējošās radiācijas devām iedarbojoties uz šūnām, bojāto hromosomu skaits izrādās vairākas reizes augstāks, nekā var domāt, balstoties uz oficiāli pieņemto teoriju.

Šis rezultāts pašlaik ir ļoti aktuāls, jo arvien vairāk cilvēku saskaras ar mazām radiācijas devām. Jonizējošais starojums tiek izmantots medicīnā, zinātnē, militārām vajadzībām un vienkārši ražošanā, ir paaugstinājusies augsto aviopārlidojumu un kosmisko pētījumu intensitāte. Atomieroču izmēģinājumi, izmetumi atomstaciju avāriju rezultātā un citi tehnogēni faktori palielina Zemes radiācijas fonu. Tāpēc ir svarīgi saprast, kādas sekas var būt tādai apstarošanai.

Vidēju un lielu radiācijas devu ietekme ir diezgan labi izpētīta: jo lielāka deva, jo lielāks ir radiācijas graujošais efekts. Balstoties uz to, tika noformulētas oficiālās rekomendācijas, vērtējot radiācijas riska faktorus. Likumsakarības, kuras ir spēkā lielām devām, automātiski tiek pārnestas uz mazāku vērtību sfēru, kas, kā ir izrādījies, ir absolūti nekorekti.

Darbā tika izmantotas dažādas normālu un vēža šūnu kultūras, kuras tika apstarotas ar gamma stariem, rentgena starojumu un oglekļa joniem. Visi objekti un visi uzskaitītie starojumu tipi parādīja, ka pie devām, augstākām par 30 centigrejiem, bojāto hromosomu skaits ir lineāri atkarīgs no devas. Pie mazākām devām šai sakarībai ir sarežģīts raksturs. Līknes sākuma intervālā radiācijas mazas devas izraisa anomāli augstu hromosomu bojājumu biežumu, un to skaits vairākas reizes pārsniedz kontroles līmeni. Turpinot paaugstināt devu, hromosomu aberāciju biežums krasi samazinās, dažos gadījumos praktiski līdz kontroles līmenim.

Hromosomu bojājumu tips mazu radiācijas devu gadījumā liecina, ka mutācijas ir izraisījusi aktīvā skābekļa formu (ASF) darbība. Viņi nolēma, ka tieši ASF koncentrācijas pieaugšana paaugstina šūnas jutību pret mazām radiācijas devām. Bet, lūk, tālāk paaugstinot radiācijas devu, notiek strauja šūnas aizsardzības mehānisma aktivizācija, un bojāto hromosomu skaits krītas.

Pētnieki izpētīja, kādas sekas ir radiācijas terapijai onkoloģiskiem slimniekiem ar prostatas audzēju. Darbs tika veikts sadarbībā ar GSI (Darmštate, Vācija). Terapeitiskā apstarošanā pacientu asinis tika pakļautas mazu radiācijas devu iedarbībai. Slimniekiem, kuri ir izgājuši radiācijas terapiju, pat gadu pēc apstarošanas hromosomu bojājumu skaits limfocītos pārsniedz normu 5-6 reizes. Bet tas nozīmē, ka mazu radiācijas devu iedarbības sekas saglabājas šūnu daudzu ģenerāciju laikā. Avots: https://www.nkj.ru/news/17637/

 

Mēs sniedzām informāciju pilnībā, jo tā var ieinteresēt daudzus. Vēl vairāk, ir vēl viena interesanta informācija!

 

“Московский Комсомолец” Nr. 25243 no 2009. g. 25. decembra.

“Tuvākajā nākotnē diagnoze “vēzis” pārstās skanēt kā spriedums. Cilvēkus ar onkoloģiju sāks nosūtīt uz kodoltehnoloģiju centriem, kur visas ļaundabīgās šūnas viņu organismā iznīcinās vidēji... 7 dienu laikā. Un krievi pārstās mirt no vēža. Projekta, kuram nav analogu visā pasaulē, detaļas “MK” pastāstīja Federālās medicīnas un bioloģijas aģentūras vadītājs Vladimirs UIBA (Владимир Уйба).
– Pašlaik medicīnā eksistē tāds jēdziens kā onkoloģisko slimnieku “atlikušais dzīves posms” (“дожитие”), – saka Vladimirs Viktorovičs. – Ar to tiek domāts, ka cilvēks ir nolemts, bet var vēl nodzīvot, teiksim, 3–4 gadus. Kad sāks darboties mūsu projekts, vēža slimnieki dzīvos tik, cik viņiem ir atvēlējis Dievs.

Dažās valstīs jau sāk kaut kādā etapā onkoloģisko slimnieku ārstēšanā lietot kodoltehnoloģijas. Lūk, piemēram, brahiterapija. Tās laikā pacientam ar prostatas vai vairogdziedzera vēzi veic injekciju ar radioaktīvo jodu (tā aktivitātei ir 7–12 dienu termiņš). Pa šo laiku audzējs iet bojā. Turklāt iedarbība uz to notiek lokāli – nevajag taisīt ķīmijterapiju...

Vispār agrākās “skarbās” metodes aizies nebūtībā. Un viņu vietu kopā ar brahiterapiju ieņems ārstēšana ar atomu elementiem – neitroniem, protoniem un joniem. Atomus sašķeļ speciāls lielgabals, pēc tam ar kolosālu ātrumu un lielu precizitāti nosūta uz audzēju. Šis paņēmiens kļūs par glābiņu, piemēram, slimniekiem ar galvas smadzeņu vēzi. Un vēl audzēju agrīnajās stadijās noteiks ar PET-tehnoloģijas palīdzību. Tā ir pozitronu emisijas tomogrāfija. Cilvēkam izdarīs injekciju ar radioaktīvu preparātu (piemēram, fluoru glikozi). Tas nosēžas tikai (!) uz jaunām ļaundabīgām šūnām un it kā iezīmē viņas. Uzņēmumā bojātajās šūnās un audos ir redzami sarkani zaļi punkti. Pati radioaktīvā glikoze dzīvo tikai stundu un nekādu kaitējumu cilvēkam nenodara. Un pēc tam, zinot visas vietas ar ļaundabīgajām šūnām, ārsts nogalinās viņas ar to pašu protonu palīdzību. Pirmais tāds centrs parādīsies tieši Krievijā.

– Pašlaik mēs taisām projektu un 2010. gadā jau ķersimies tieši pie celtniecības, – saka Uiba. – Kodoltehnoloģiju centrs parādīsies Uļjanovskas apgabala Dimitrovgradā. Tur ir vairāki atomreaktori, kuri ražo uz šodienu visus pasaulē zināmos radioizotopus (to ir 32). Daudzu no tiem iedarbība uz audzēju vēl tikai tiek pētīta. Lūk, teiksim, nesen ir noskaidrots, ka radioaktīvais fosfors-21 uz vietas nogalina aknu vēzi. Turklāt pat, ja ir jau 10, 20 un vairāk metastāžu. Vajadzēs tikai ar adatas palīdzību ievadīt preparātu ar fosforu katrā perēklī. Centrā strādās aptuveni 500 speciālistu, no kuriem pusei ir unikālas specialitātes (tādu visā valstī ir ne vairāk kā 5–10 cilvēki).

Vēl divi centri tiks izvietoti Obņinskā un Tomskā. Un, lai būtu no kurienes ņemt speciālistus, jau ir atklātas divas medicīniskās fizikas fakultātēs divās augstskolās. Un uz 2013. gadu (kad sāks strādāt pirmais centrs Uļjanovskā) to studenti jau izies tur praksi. Katrā kodoliestādē parādīsies zinātniski pētnieciskā nodaļa, kur tiks pētīti radioaktīvie elementi un to iedarbība uz audzējiem. Katrā centrā būs pa 400 gultām, un cilvēki šeit ārstēsies 7–10 dienas (vairāk nav nepieciešams), pēc tam viņus izrakstīts. Tas nozīmē, ka ik gadu tajā varēs izārstēsies apmēram 20 tūkstoš pacientu. Trīs centri – 60 tūkstoš izglābto! Tāds centrs budžetam izmaksās 14 miljardu rubļu. Taču šajā gadījumā jau uz 2020. gadu cilvēki pārstās kļūt par invalīdiem vēža dēļ, bet nāves gadījumi tā dēļ kļūs par lielu retumu.” http://www.mk.ru/social/health/article/2009/12/24/405324-atomnaya-voyna-protiv-raka.html

 

Pievienots 10.2013

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub6.html

Tulkoja Jānis Oppe