Нина Терехова и Сергей Бублик - ПЕРЕХОД В ДРУГОЕ ИЗМЕРЕНИЕ (Отчёт по вьетнамской поездке)

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - PĀREJA CITĀ DIMENSIJĀ (Atskaite par braucienu uz Vjetnamu)

LAIKA VEKTORA PAGRIEŠANA jeb PĀREJA CITĀ DIMENSIJĀ

Atskaite par braucienu uz Vjetnamu (2015. gada janvāris-marts)

Visu mūsu darba braucienu iniciators – mans Augstākais Es. Šajā reizē viņš uzstāja uz divu mēnešu termiņu (salīgām uz 48 dienām), uzreiz norādīja vietu (Vjetnama) un izbraukšanas laiku (janvāra beigas). Mēs aizbraucām trijatā, tāpat kā pagājušo gadu, kad notika darbs Kampučijā.

Mērķis noformulējās tā:

1. Apzināti “nodzīvot” PĀREJAS secību pēc shēmas “nāve, 9 dienas, 40 dienas”, neatstājot fizisko ķermeni, izmantojot sapņus… Paskatīties, kas no tā iznāks…

2. Turpināt darbu Projektā… (Vienotība, Gaisma, Mīlestība).

3. Piepildīties ar GAISMU.

Mani stipri mocīja jautājums, kurš attiecās uz pirmo punktu. Pieņemsim, ka mēs pa “laika cilpu” noiesim atpakaļ 40 dienas, bet fiziskajā ķermenī. Agrāk, pēc tam, “aizgājušais” cilvēks sekmīgi pārgāja uz CITU Pasauli. Bet kas būs ar mums? Kurp pāreja? Jo pēc loģikas tā taču ir obligāta? Atzīstos, bija pabailīgi, kaut arī es klusēju…

Aizsteidzoties uz priekšu, teikšu, ka viss tā arī notika! Atvērās LOGS uz kādu “citu telpu” (tad mēs to nosaucām par “astrālo” nišu), un turklāt mēs palikām fiziskajā ķermenī.

Atvērās LOGS, un NENOTIKA Fudzijamas vulkāna sprādziens, kurš tika gaidīts 3.-5. martā un draudēja ar ļoti lielu postu! Šķiet, ka ir notikusi enerģiju pārdalīšana citādā veidā. Mēs pat “redzējām”, kā liesmoja no kalnu krokām uz Zemes iznākošo enerģiju gāzes degļi. Domājam, ka nebūtu jāgaida arī citas apsolītās kataklizmas…

 

Uzreiz gribu precizēt, ka mūsu komandai ar to nav nekāda sakara! Visi jau daudzus gadus runā par to, ka planēta Zeme augšupceļas kopā ar visu Saules Sistēmu. Visi augšupcelšanās varianti jau ir smalkajā plānā paša Radītāja izrakstīti, bet mēs, katrs no mums, tikai uztveram kādu no variantiem, kurš atbilst mūsu apzināšanās frekvences līmenim. Izdzirdējuši Aicinājumu, mēs izrādījāmies vajadzīgajā laikā un vajadzīgajā vietā. Un, ja caur mums vai ar mūsu palīdzību izdevās izlaist cauri un transformēt kādas enerģijas, strukturēt un iezemēt tās, tad mēs par to ļoti priecājamies.

Tā kā mūsu centrs “Со-Творение” ik dienas seko izmaiņām Zemes magnētiskajā laukā kopš 2005. gada, mēs tradicionāli parādīsim jums retrospektīvu arī šajā jomā… Šūmaņa rezonanšu monitoringa grafiki ir ņemti no Tomskas Valsts universitātes, kura atrodas ļoti tuvu tai vietai, kur mēs atrodamies (starpība laikā tikai 1 stunda), vietnes http://sosrff.tsu.ru/?page_id=7, kā arī no Zemes magnētiskā lauka izmaiņu Globālās Monitoringa Sistēmas vietnes https://www.heartmath.org/research/global-coherence/gcms-live-data/#live-data-spectrogram (Vietnes sensori funkcionē nepārtraukti sekojošās vietās: Boulder Creek, Kalifornijas Štats; Alberta, Kanāda; Baisogala, Lietuva; Jaunzēlandes Nortlendas Reģions.)

 

Tātad.

Pirmkārt. Nesaprotot, kam ar mums JĀNOTIEK, mēs paļāvāmies uz notikumu gaitu. Zinot, ka sapņus formē pati Dvēsele – to bija viegli izdarīt. Galvenajam “darbam” bija jānotiek apzinātos sapņos ar ātru “reaģēšanu”. Viens no galvenajiem harmoniskas Pārejas nosacījumiem ir iegrožot emocijas. Tās nedrīkst iet pāri kakla čakrai un nonākt TAJĀ pasaulē. Tur ir tikai sajūtas.

Otrkārt, bez šīs tēmas mēs turpinājām darbu grupveida Projektā, kā dēļ vedām sev līdzi smagu datoru ar visiem materiāliem… Tas izrādījās pat ļoti pareizi!

Šī kombinācija, kopā ar vietu, deva savus rezultātus…

 

SAPŅI pirmajā naktī Hošiminā uzreiz lika saprast, kāpēc mūs nosūtīja uz ekvatoru: plānāka barjera un vieglāk līdz mums aizklauvēties, daudz gaismas. Vieta ir ļoti svarīga! Atcerējos Astrusa vārdus “No magnētisma līmeņa katrā konkrētā vietā ir atkarīgs pats svarīgākais – KURŠ dod informāciju”. Vjetnama atrodas Indijas gravitācijas bedres malā, un šeit ir kaut kāds smalks līdzsvars aizsegā, kas palaikam dod sirreālisma sajūtu. (Indijā gravitācija ir viena no pašām zemākajām uz Zemes, un pilnīgiem cilvēkiem patīk braukt uz turieni uz ilgu laiku, viņi jūtas viegli.) Un, lai cik dīvaini nebūtu, noderēja tas, ka Vjetnama ir saglabājusi stabilu sociālismu…

Kad tika stādīts brauciena maršruts, tad kā pamata vietu darbam Augstākais Es izvēlējās zvejnieku ciematiņu Muine. To jau sen kā savu atpūtas vietu ir iecienījuši krievi no Sibīrijas, un šeit visur skan krievu valoda. Vēl vairāk, šī ciema kolektīvais apziņas vibrāciju līmenis ir 10 reizes augstāks, nekā, piemēram, Hošiminā! Šeit dzīvo laipni, strādīgi cilvēki, bērni priecīgi kliedz “Hello” katrā tikšanās reizē. Daudz saules un jūra! Pēc pusdienām, kā likums, saceļas vējš, un kaitotāji lido pa viļņiem uz saviem dēļiem ar burām. Tā ir brīnišķīga vieta, kur var piepildīties ar GAISMU, bet pēc tam dalīties viņā!

Pirms braukt uz Muine un sākt darba galveno etapu, mums būtu jāpavada nedēļu ilga sagatavošanās citā vietā – Vungtau, netālu no Hošiminas. Bet mums izdevās tik aktīvi “iebraukt” tēmā un uzreiz pareizi noreaģēt uz pirmajā naktī iegūto informāciju, ka tika vēlēts netērēt laiku, bet uzreiz doties uz Muine, ko mēs arī izdarījām. Nopirkām biļetes uz “guļamo” autobusu (“sleep bus”) un izbraucām!

Tā kā nav iespējams atdalīt darbu divos uzdevumos vienu no otra, tad atskaite sanāca KOPĒJA, hronoloģiskā secībā, ar metodiku norādi, ar piezīmēm par sajūtām, par iegūtajām Zināšanām, par izmaiņām ķermenī un apziņā… Ļoti ceram, ka pacietīgs lasītājs saņems tādu pašu transformāciju, kāda notika ar mums…

 

Tātad 2015. g. 22. janvārī mēs ieradāmies Hošiminā.

1. nakts.

Sapnī parādījās bijušais vīrs (aizgāja 2004. g.). Ūdens un meita (Zivs.) Viņš taisījās uz makšķerēšanu ar draugiem – es viņam kravāju mantas… Pēc tam viņš peldējās dziļā baseinā ar meitu – viņa priecīgi nira, un pie viņas atnāca nirt kaimiņu meitene. (Meitenes sapnī rādās uz brīnumu… Divi BRĪNUMI gaida mūs, es atzīmēju! Faktiski mēs pēc tam arī saņēmām dubultu ZĪMI!)

Bet aizejot viņš iedeva man savu pludiņu, ar vārdiem – glabā. Un visi viņa draugi arī pienāca un ielika man plaukstā savus pludiņus. Pavisam 19 pludiņus. Kas tas ir? Viņš lūdz 19 cilvēku vārdā? Jā. Galvenokārt par viņa Dzimtu, bet arī ne tikai. “Pabarosim ar putru šodien,” es nodomāju. (Ir tāda prakse palīdzībai Dzimtai: Izvārīt putru un visus aizgājušos, nosaucot vārdā, lūgt pie galda, vai, ja jūs nezināt vārdus, tad var uzlūgt veselu dzimtu…)

(No rīta griezos pie tolteku sapņu grāmatas: 19 – Dzīvības spēks. Bet 1+9=10 – Jauns cikls. Bezgrēcīgums ar iepriekšējās pieredzes atkārtošanas palīdzību, brīdinājums, ka nepieciešams izsargāties no vecām lamatām!)

Izstāstīju visiem par iegūto informāciju, un mēs nolēmām taisni uzreiz iet un “pastrādāt”, katrs ar saviem tuviniekiem.

Uzdevums ir tāds: Sajust, kuram no aizgājušajiem (nosaucot vārdā, pirmām kārtām saviem tuviniekiem) vajadzīga palīdzība. Dot zināšanu gaismu par mūžīgo dzīvi, palūgt piedošanu un nosūtīt mīlestību. Uzaicināt nogaršot putru! Tā nostrādāt ar visu savu dzimtu, (vīra dzimtu) un tiem, kuri izpaudīsies…

Putru mēs neatradām, nopirkām garšīgu maizi, un pēc tam, nonākuši Mekongas upes krastā (spēka vieta), nolēmām tur pastrādāt, ēnā uz sola.

Gaļa. Izveidojās dzīva piltuve, no tās sāka nāk zeltaina gaisma, bet galvā sāka parādīties vārdi. Saša, Loša, Oļa… Pēc tam pēkšņi no šīs piltuves iznāca mūks, melnā ietērpā, nāca uz mani, pēc tam pa labi (pagātne) un izzuda. Un sāka rasties uzvārdi – visi radinieki, bet pēc sāka nākt nepazīstami. Bet saraksts beidzās ar Sašas vecākiem. Un ar to viss beidzās. Piltuve izzuda.

Sergejs. Uzreiz parādījās visi aizgājušie, kurus atcerējos – māmiņa, tētis, vectētiņi, vecmāmiņas, tēvocis, brālis… Pēc tam no augšas sāka laisties gaisma, kā ūdenskritums. Un šajā gaismā viņi izgaisa…

Ņina. Ieraudzīju bijušo vīru (jau aizgājušo) ienākam mazdārziņā ar gaismas nimbu virs galvas. Un šajā gaismā aiz viņa daudz cilvēku… Es nevaru saskatīt viņus… Man saka, vienkārši skaiti. Es sāku lēni skaitīt – līdz 11 sanāca… Bet 12 nekādi nenāk! Un tad es redzu, ka 11 – tas ir Juras tēvs, bet pēc tam 12 – viņa māte, kuru es neredzēju (cita dzimta). Nonācu līdz 17. Bet 18 un 19 nenāk. Izrādījās – mani tēvs un māte (mana dzimta). Un, kad parādījās viņi – kļuva ļoti labi, mierīgi, gaiši.

Pēc darba sadrupinājām maizi zivīm un devāmies uz zoodārzu. Jāpiebilst – pati burvīgāka Hošiminas vieta! Skaistas ēnainas alejas, dzīvnieki svaigā gaisā, ir, kur uzkost, un var pat pagulēt zālītē… Pavadījām visu dienu!

2. nakts. Pamodos ar skaidru domu – “NEVAJAG braukt uz Vungtau, jūs visu izdarījāt ātri un pareizi, dodieties uzreiz uz Muine.” Mēs noskenējām šo informāciju un devāmies uz autoostu.

5. nakts. Iekārtojāmies zvejnieku ciematiņā Muine pašā malā mazā viesu mājā. Ļoti komfortabli, kā mājās. Pamodos līdz ar gaiļiem.

Es visu laiku uzdodu jautājumu – ko mums darīt?

Parādīja telpu ar stikla sienām. Taču stikli ir ļoti necaurspīdīgi. Paskaidro. Caur jums iet enerģijas, bet diemžēl par 65%. (Šajā vietā radās stiprs satraukums manī. Ko gan darīt, lai sagatavotos?)

Iedeva rekomendācijas ķermeņa sagatavošanai, par ēdienu – augļus un dārzeņus. Mazāk dzert, nez kāpēc… Taisīt “vēderu”! Prakses čiekurveida dziedzerim. Ikdienas kalpošana dinamiskās meditācijas “ČU”, saulei austot.

Sirds jums visiem ir atvērta (aizkrūtes dziedzeris), pamata lēmums ir pieņemts, kaut arī tiek izpildīts ne gluži nevainojami.

Mūs trīs sadalīja 3.5 kolonnās (!). Aiz katra no mums trijiem ieraudzīju milzīgu kolonnu cilvēku, un vēl pusi kolonnas pieveda, kuru vadīja Oļa. (Saka, pēc tam sapratīsiet… Izrādījās, ka tie ir bērni! Tas ir atsevišķs stāsts.)

Uz jautājumu “kad?” atbildēja ļoti dīvaini: “LAIKS nedalās gabalos (pagātne, tagadne, nākotne), tikai slāņi, plūsmas. Kā muskuli parādīja…

Nekādus termiņus nevaram dot – viss atkarīgs no jums! No gatavības pieņemt enerģijas plūsmas APJOMU. Piepildieties ar GAISMU. Adaptējieties!

Strādājiet tieši SAPŅOS, pierakstiet tos no rīta, un pēc tam dienā – tīriet savu emocionālo ķermeni! (Mēs pamanījām, ka visu laiku notiek pārbaudes “uz utainumu” katram, it kā cita starpā. Sapņi izraisa jauktas sajūtas, maigi sakot…)

Saņēmuši rekomendācijas, mēs stingri tām sekojām.

9. nakts. 15.01.31.

…Katru nakti VISIEM rādījās aizgājušie radinieki, paziņas un, lai cik dīvaini nebūtu, pazīstami aktieri (Astruss: “Lieta tāda, ka viņi TAM plānam ir piesaistīti kā minimums uz 100 gadiem, kamēr viņus VISI ŠAJĀ plānā neaizmirsīs. Tikai tad viņi varēs atkal iet uz inkarnāciju.”)

Naktīs mēs modāmies no mokošas domas, ka IZDARĪT nu tagad vairs neko nevar. Mēs jutām gan nožēlu, gan izbailes, gan pat šausmas.

Pēc sajūtām varu pateikt, ka sapņi bija ļoti taustāmi, parasti es tādus neredzu. (Jutu lietas, kuras vācu kopā. Un izņēmu slapju mazuli no dziļa baseina. Pludiņi uz manas plaukstas gulēja bez svara, bet es tos jaucu ar plaukstas muskuļiem, lai aplūkotu.)

Un vēl sapņi dalījās it kā 2 daļās. Emocionāli nomācoša pirmā daļa – pamostamies. Lūdzam piedošanu. Uzreiz aizmiegam, un, kad pamostamies otro reizi, tad sajūta no sapņa jau ir mierīgāka. Bet pamodušies, centāmies vēl pastrādāt ar pagātni – ieiet TAJĀ plūsmā jau ar jaunu zināšanu GAISMU, lai izmainītu pagājušo notikumu uztveri, piepildītu ar mīlestību un visu harmonizētu…

Bija beigušās pirmās “9 dienas”!

11. nakts. 02.02. Sapņi ir kļuvuši mazāk sāpīgi un ar izteiktāku sižetu.

Vēl novērojums. Mēs no rītiem dejojam “ČU” krastā (Tā ir pusstundu gara dinamiska meditācija.) Gribu teikt, ka labā roka man pilnīgi pacēlās tikai šodien. It kā kaut kas būtu nokritis… (Limfas labajā lokā, kurš atrodas labajā rokā, krājas dzīves arhīvs!) Pagājušas “9 dienas”, un LABĀ ROKA PATI PACĒLĀS!!! (Dzīves arhīvs kļuva vieglāks?)

15. nakts. 15.02.05.

Naktī pamodos un sāku domāt par nākotni. Un pēkšņi sajutu, ka galvā it kā būtu iedūruši resnu adatu no smadzenīšu rajona labajā acī, ar asi skābu garšu! It kā tā būtu metāla garša, vai? Un diezgan asi sāpīgi, tā ka es to atzīmēju. (Pēc tam kļuva skaidrs, ka šajā naktī pirmoreiz pavērās LOGS!) (sk. tirkīza kvadrātiņu lejā, 1. att.)

15 IV 01

1. att. 2015.02.06. Tomskas Valsts universitātes vietne.

Par Zemes magnētiskā lauka uzvedību…

Vēl kopš 16. janvāra Jaunzēlande sāka uzvesties kā ziemeļpols! Caur viņu sāka laist cauri spēcīgas kosmiskās plūsmas (īpaši spēcīgi pīķi šai vietai – 16. un 26. janvārī). Bet jau februāra sākumā mēs redzam nulles magnētisma melnās joslas grafikā (sākās informācijas izņemšana un arhivēšana šajā reģionā). Un tā ir normāla parādība jebkura Jaunā Gada priekšvakarā. (Vjetnama Jauno Gadu atzīmē pēc mēness kalendāra. Šajā gadā tas iestājās naktī no 18. uz 10. februāra.)

Cilvēki nulles magnētismu var just kā izkritumus atmiņā. Bet mēs jau tā jutāmies kā sirreālistiskā pasaulē laika joslu maiņas dēļ…

Sapņi turpinās, bet tajos sajūtas un zīmes, ka nepieciešams paust pacietību un neizvirzīt savas prasības!

17. nakts.

Pamodos no tādas frāzes: “Tu pāriesi uz spoguļa pasauli no fiziskās pie NOSACĪJUMA, ka TEVI ŠEIT NEKAS NETUR! Tad vari uzreiz aiziet UZ VISIEM LAIKIEM. Bet, ja ir piesaistes, tad tu ej uz TO pasauli, un tur gaidi nākamās inkarnācijas momentu.”

Pārdomāju, vai esmu gatava BŪT BRĪVA NO VISA UN no VISIEM? No visa – vieglāk… Bet no KĀDA – nē! Brīvprātīgi – nē! Ja tas kaut kā notiks, tad jā, bet pati neatteikšos!

No rīta apspriedām šo informāciju ar visiem, un noskaidrojās, ka arī Sergejs NAV GATAVS aiziet. Bet Gaļai sirds plīsa uz pusēm, tāpēc ka viņa grib gan pie mīļotā vīra Sašas (aizgājis pirms 10 gadiem uz TO pasauli), gan šeit viņai vēl ir darīšanas – meita un mazbērni, kuru dzīvē viņa aktīvi piedalās… Tad es nežēlīgi pieprasīju no viņas tikt skaidrībā līdz šīs dienas beigām. (Ja godīgi, tad man galvā klaudzēja vārdi – “PĀREJA” CITĀ Pasaulē pēc četrdesmit dienām – un mana atbildība atvest visus atpakaļ no brauciena.) Par laimi, viņa izvēlējās dzīvot! (Bet Saša vēl nospēlēs savu lomu – sekojiet!)

Astruss. “Tā pasaule ir otršķirīga. Tilts uzstādījās no jums uz turieni. Viņi ir gatavi jebkurā momentu drāzties uz šejieni!” (Bet mums taču ir vēlēšanās dzīvot!)

24. nakts. 02.15. (3 dienas līdz Jaunajam gadam!)

Pati mokošākā nakts šeit… (Rādījās vesela masa sapņu par slepkavībām un noslīkšanām'’. Par aiziešanu un fiziskā ķermeņa satrūdēšanu…) Kādēļ man to parādīja?

27. nakts. 18. februāris. VJETNAMAS JAUNAIS GADS (TET) iestājās naktī uz 19. februāri.

Sapnis. Tīģeris (intelekts), suņi (draudzība un uzticība), āži (harmonija un mierīgums). Es vedu baltu āzi, bet melns kazlēns palika grāvī, piepildītā ar ūdeni… Turpat bija arī tīģeris ar suņiem. Viņi visi stāvēja pamiruši blakus nosalušam tīģerim, kuram nez kāpēc bija pulsējošs sarkans vēders (Vardarbība, cīņas nepieciešamība). Tīģeris bija viens, bet suņu daudz (5 vai 6). Atceros, ka iestājas Kazas gads…

28. nakts. 02.19.

Pulksten 23 pielēcām kājās (pilnīga tumsa) un redzam, ka jaunatne bariņos uz kaut kurieni iet vienā virzienā. Mēs ātri apģērbāmies, un viņiem pakaļ! Un nonācām pie kāpām, kur ļaužu pūlis kaut ko gaidīja! Un gaidīja visi uguņošanu. TET tiek svinēts tā: Līdz pulksten 24 neviens nepārģērbjas, gaida salūtu. Izdedzina ar uguni visu veco un tumšo, pēc tam iet uz mājām gulēt. Bet no rīta apģērbjas pilnīgi jaunā apģērbā un sāk dzīrot.

Mēs ātri iedomājāmies vēlēšanās! MIERU VISĀ PASAULĒ!!!

29. nakts. 02.20.

Jaunzēlandes reģiona MAGNITŪDA VAKAR līdz dienas beigām sasniedz NULLES atzīmi! Norit “IESVĒTĪJUMS”, kuru pavada izkritumi atmiņā. Tieši Kazas mēness gada pirmajā dienā. (Sk. 2. att.) https://www.heartmath.org/research/global-coherence/gcms-live-data/#live-data-spectrogram

Pašlaik ņem ārā atmiņas gabalus visai cilvēcei (gan šur, gan tur)… Tas ir tādēļ, lai cilvēks justos kā jaundzimušais (aizver atmiņu uz bāzi visai cilvēcei), lai ieslēgtos dzīves inerce, vēlēšanās izzināt…

15 IV 02

2. att. Spektrogrammu kalendārs no 17. līdz 23. februārim. Melnais kvadrāts apakšā – 15.02.19.

Vakarā mēs izgājām pastaigāties – ejam gar krastu, es pārdomāju to, ka viss ir kaut kā dīvaini… laiks iet, ir parādījies jau kaut kāds vietējais laiskums (karsti, nākas sēdēt mājās pašā peklē, SMADZENES vienkārši ir atslēgušās!)vai mēs darām to, kā dēļ atbraucām? Un te es redzu ZĪMI – APROCI NO baltiem AKMEŅIEM! (Tādas pašas aproces mums atnāca Peru, Kampučijā, tagad – šeit. Akmeņi agrāk bija daudzkrāsaini, bet šie – absolūti balti. Baltais spektrs – tā ir bezgalība!)

31. nakts. 02.22. Nakts liekas bezgalīga – vispār negulēju.

Jautāju – “mēs vai tad esam izpildījuši savu uzdevumu?” – JĀ!!!

Kas to būtu domājis! Bet biļetes taču neapmainīsi…

Guļu un nekādi nevaru noformulēt, kāds tad bija uzdevums? Grūti atcerēties, ja vakar attīrīja atmiņu visam reģionam…

Bet! Vakarā meditācijā kļuva saprotams!... Atvērās LOGS uz kādu JAUNU TELPU!

Projekta dienasgrāmata.

15.02.22. Ņina. Viss pēc protokola… Izlidojām uz priekšu, pa Zemes pieskari, un nonācām uz kaut kādas planētas – izkāpt nedrīkst! Planēta dzeltenā smilškrāsā. Pēc sajūtām – elpošana viņiem ir iekārtota citādi. Man saspieda krūškurvi un sirdi. Es aizrāvos ar sajūtām, kaut arī sapratu, ka ir jāatgriežas uz Zemes… Bet te notika negaidītais – mūs atstāja uz šīs planētas! “Līdz rītam, saka, pierodiet!”

No rīta nāk informācija. “Jūsu kopīgais “šķīvis” palika tur un strādāt tagad var tieši uzreiz TUR! Turklāt neizstiepsimies, nepaplašināsimies uz šejieni, iesim tālāk atdaloties. Kaut kā savādāk. Projekts noteikti ir jāturpina…”

Vēl piebilda – meditējiet atsevišķi! (pēc tam izrādījās, ka tas ir Sašas dēļ).

Uzraksti visiem Projekta dalībniekiem, lai uzaicina šodien VISUS savus tuviniekus un paziņas mūsu lokā (un vispār visus, kurus atcerēsies), lai izmantotu radušos LOGU.

Bet paši izdariet to tieši tūlīt! NAV ZINĀMS, cik ilgi šodien būs atvērts LOGS! Un cik ilgi, jautāju? Atbild: “Vienu stundu!!!” Pulkstenis rāda 6:05. (Sergejs ar Gaļu uzreiz pieslēdzās darbam… Es pacentos uzaicināt visus, ko biju pazinusi manā dzīvē. Bez asarām, protams, neiztiku…)

6:43. LOGS aizvilkās ar zeltaini matētu plēvi! Viss! Aizvērās. Aizgāja ļoti stipra spriedze.

Rakstu, bet galvā virknē turpina uzpeldēt sejas… Piedodiet man tie, kurus es šodien nevarēju atcerēties… (Vakar bija “piedošanas svētdiena”, bet šodien sākas gavēnis.) Gājām uz jūru – atdzist un nomierināties.

Bet dienā, pārlūkojot Tomskas Valsts universitātes vietni par Zemes magnētiskā lauka stāvokli, mēs ieraudzījām šo LOGU! (Sk. 3. att.)

15 IV 03

3. att. 21.-22. februāris. Tirkīza kvadrātiņš lejā, 36 Hz frekvencē.

No Projekta dienasgrāmatas.

15.02.23. Ņina. 18:25. Pēc vārdiem “Es Esmu Vienotība” es uzreiz nonācu tajā vietā, kur biju vakar. Sapratu pēc elpas. Elpot ir pagrūti, it kā es būtu zem ūdens. Bet vieglāk nekā vakar. Bet sirdi vispār nejūtu – viss ir kārtībā… Sapratu, ka šodien lokā es esmu VIENA. Mani pārklāj enerģētiska gaismas sfēra, pa kuru slīd koncentriski pusapļi… Noslēgtas telpas silts siltums. Nāk vārds “karantīna.., nē, adaptācija”. Paraugos apkārt un mēģinu sasaukt kaut vienu. Neviena un nekā!

Pilnīgs miers, kaut arī neko nesaprotu. Vai tiešām tā tad arī ir pilnīgas VIENOTĪBAS sajūta? Tu esi VIENS (ОДИН). Pēkšņi atnāca doma – skandināvu Dievs Odins. Taisām uzsvaru uz O, bet bija jāsaprot kā одИн, vai? Pat apjuku no tādas VIENtulības… Kaut kā esmu sākusi karāties… Vienam ir ļoti, ļoti nepierasti! Ai!.. Saprotu, kāpēc Radītājs radīja tik daudz visus un visu!!!

Oļa. 20:32. Šodien ļoti stipri spieda uz galvu no augšas, uz deniņiem, uz kakla sāniem, saspieda krūškurvja augšdaļu. Galva nedaudz atliecās atpakaļ, un vibrācijas aizgāja pa sejas muskuļiem, kļuva smags apakšžoklis un kakla priekšējā daļa. Asas sāpes cauršāva galvu no augšas caur aci un uz leju. Sagribējās iziet no šī stāvokļa, bet atkal tajā atgriezos (atgrieza?). Tēlu nebija, tikai gaisma. Pašlaik visa galva un krūškurvja augšdaļa deg kā ugunī.

Nataša. 22:30. Šodien sēdēju lielā gaišā lokā mūsu šķīvja iekšienē. Manā iekšienē ir balts tors, apkārt tam kustīgas spirāles. Ir jūtams, ka šis stāvoklis ir jātur tā ilgāk, notiek kaut kas jauns mūsu apziņas paplašināšanā, karstums turklāt ir neticams, kur gan atrast āliņģi, lai atvēsinātos. Šodien izlasīju vēstījumu no Arktūriešiem: “Atcerieties, ka augstfrekvences dimensijas ir nevis virs jums, tās ir jūsu iekšienē. Tāpat kā zemfrekvences ir nevis zem jums, tās ir apkārt jums. Jūs tagad redzat, ka JŪS ESAT PORTĀLS? 5. dimensijā katrs ir VISAS VIENOTĪBAS izpausme. Un vēl, APZINĀJIES – TĀTAD RADĪJI piektajā dimensijā.”

Mēģinām SAPRAST, kas ir noticis. Kas tā ir par dīvainu vietu, kur mēs esam sākuši VISI nonākt? Mēs jau teicām, ka karstums pavada saskari ar TO pasauli, Mirušo pasauli… Tātad – tā ir astrālā pasaule, kā minimums. Mēs tā arī sākām to īsi saukt – ASTRĀLS.

33. nakts. 02.24. Sapņu nav, jeb neatceros. Sakarā ar Projektu – ļoti satraucoši iekšienē! Ko tālāk?

Krastā no rīta ATKAL ATRADU APROCI! Pirmās kopija, tikai pelēka! Kas tas ir? VIENAS ZĪMES otrs slānis? Šķiet, mums rāda, ka mēs esam ieguvuši pieeju 2. slānim, turklāt fiziskajā ķermenī…

35. nakts. 02.26.

Būtu jāatzīmē mūsu fiziskais stāvoklis pēdējo 2 dienu laikā…

Jau no rīta nav spēku ne man, ne Gaļai. Tik tikko nodejojām ČU, pēc tam klīdām gar krastu kā pašas lēnākās tintes zivis. Iegremdējāmies un vilkāmies ar viņu uz mājām. (Sergejs, kā parasti, aizdrāza pa pludmali savus kilometrus…)

Saprotams, ka ir atvērusies jauna niša, un notiek enerģijas pārtecēšana, tās pārdalīšana pa līmeņiem… Un šeit ir svarīga VIETA, kur tu atrodies (ja vietā, kur enerģija no Zemes kāpj augšup, tad piepildīsies, iet zemē iekšā – sajutīsi atplūdi). Vārds “atplūde” mums nav piemērots, mēs dzīvojam ļoti labā mājā, ap kuru ir ļoti daudz augļkoku, kuri aug tieši acu priekšā! Tāpēc visdrīzāk notika pārdalīšana, un vārds “adaptācija” no meditācijas ir ļoti piemērots. Bet Sergejs pats par sevi ir ‘karsts” puisis, viņam arī pulss ir 90 visu dzīvi. Viņš pat nepamanīja fizikā atplūdi un pārdalīšanu.

Jā! Visu šo gadu ir APSVEICAMS DIENAS MIEGS! Jaunā plāna enerģiju piesūknēšana, nomaiņa. Lieta tāda, ka apkārt mums ir daudz KUSTĪGU LAIKA PLŪSMU. Un sapnī mēs viegli varam sakrist ar tām. Un tā ir gan informācija, gan enerģija! Un šeit ir svarīga VIETA un SINHRONISMS, un KURŠ nodos jums informāciju. (Sagribējās gulēt – drīzāk krīti miegā, citādi palaidīsi garām kaut ko svarīgu sev!)

Sapņus, kurus formē Dvēsele, parasti “rāda” no pulksten 1 līdz 3 naktī…

 

Sākam pētīt JAUNO nišu. Uzsveru galveno.

1. Nedrīkst vilkt emocijas! Šajā slānī pati galvenā aizsardzība – tas ir mierīgums, prasme būt serdenī. UN MĒS TO IEMĀCĪJĀMIES Projektā! Lai kas nenotiktu – tikai mieru! Nāk jaunā plāna izstarojums, un nav zināms, kas ir labākais. Visdrīzāk ne šis, ne tas. Būtu jāņem vērā, ka mums visiem ir ļoti dažādi sākotnējie dati…

2. Nevar pārvilkt vecās metodes no fiziskās pasaules. Ir jāpēta, jāsalīdzina, jāuzdod jautājumi savam Augstākajam Es, un jāmainās pa ceļam.

3. ATŠĶIRŠANA. Jebkurā momentā būtu jāsaprot, “kur es esmu?”, lai iemācītos VADĪT. (Dabiski, tagad notiks spontānas pāriešanas šurpu-turpu.)

Noskaņojums ir Super!!! Gan nepacietība, gan satraukums, gaidot JAUNO! Cik LIELISKI IR DZĪVOT!!!

 

Šodien: Vēl 2 ZĪMES. Pēkšņi sāka līt lietus, bet Sergejs uz akmeņiem redzēja melni brūnu ĒRGLI. Ērglis bieži pabeidz kaut kādus darba etapus (piemēram, tā bija Arkaimā un Limā).

 

Starp citu, par LOGU… Tas tagad pastāvīgi atveras uz dažām stundām dienā! (Sk. 4. att.) (Aizsteidzoties uz priekšu, pateikšu, ka pilnībā LOGS aizvērsies tikai 2. martā, un viņu izmantot varēs desmitiem tūkstošu cilvēku… Taču pēc sajūtas tas tomēr ir ļoti maz…)

15 IV 04

4. att. 27.-28. februāris. Logs bija atvērts gandrīz visu dienu (tirkīza kvadrāti apakšā, 36 Hz frekvencē).

39. nakts. 03.01.

Sākuši nākt JAUNI sapņi. Redzēju bezgalīgu astrālu ainavu, kur vienlaikus ganījās gan dinozauri, gan mūsu laika dzīvnieki. Sarunājos ar kaķi… Sirreālisms. Redzēju cilvēkus, līdzīgus austerēm – viņi vēra vaļā savas gliemežnīcas, mazgājās jūrā… Bet dienā apjukums un nogurums visā – gaidīt ir vissmagāk. Rīt – 40. nakts šeit!!!

No Projekta dienasgrāmatas.

Nataša. … Šodien ieraudzīju milzīgu smilšu pulksteni, vidū redzams melns caurums, tajā pāreja uz citu dimensiju, bet, kas tālāk, nezinu… Paskatījos, pariņķoju un izgāju. Tagad redzu milzīgu spirāli, kura griežas pulksteņa rādītāja virzienā un kurā griežas okeāni, meži, tuksneši, pilsētas un tautas. Viss norit un brauc pēc plāna.

Darina. … šodien nolikos atpūsties pa dienu, un man rādījās skaitlis 232. Man vairākas reizes par viņu teica, es ar viņu pamodos. Varbūt kaut kas svarīgs? (Saskaņā ar toltekiem: 2 – likteņa zīme, 3 – radošums un prieks! Bet 7 – vadība, nepieciešamība pēc tās.)

Uzreiz saprotams! Mums braucienā deva DIVUS UZDEVUMUS. Divi uzdevumi – divas zīmes! Abi uzdevumi ir izpildīti, tā šķiet. Tagad ir JĀAPZINĀS un jāgaida turpmākā vadība.

Bet vakarā, meditācijā pie Gaļas atnāca Saša! Viņas mīļotais vīrs, kuru viņa augšāmceļ jau daudzus gadus. Un ļoti negaidīti pabeidza 40 DIENAS AR TIKŠANOS!

(Domāju, ka tādēļ mūs arī brīdināja, lai mēs meditētu vienatnē.)

Gaļa. 02.02. 18:00. Viss, kā vienmēr. Es esmu Vienotība, Gaisma, Mīlestība. Šķīvis sāk paplašināties. Sēžu uz kaut kā, smagums galvā. Parādījies fons – smiltis, graudainums, tek uz mani, tek un tek. “Es šeit esmu viena?”, jautāju. “Nē, sēdi un klausies.” Mūzika maiga parādījās. Pēkšņi sākās pulsācija sejā, trešā acs, zobi, deguns, kakls. Un kāds saspieda man rokas. Jautāju “Saša? Tas esi tu?” Neviens neatbildēja. Tikai rokas man kāds te saspiež, te atlaiž. Uzreiz kļuva tumšs. Un pulsācija palika tikai trešajā acī. Saka “Tikšanās ir beigusies.” Es izgāju. Un, kad jau sēdēju, pēkšņi aplēja ar karstumu kā ar verdošu ūdeni.

Tas bija vesels notikums! Emocijas un asaras!

Un izraisīja veselu gūzmu jautājumu pārdomām. (Kas tas varēja būt? TIKŠANĀS? KUR? Jo starp MŪSU un TO pasauli taču atrodas Spoguļa Pasaule. Vai var pāriet Spoguļa Pasaulē no TĀ plāna? Bet no ŠĪ? Tā kā Gaļa augšāmceļ Sašu, pateicoties tam, viņš ne vienkārši “atrodas” TUR, bet viņam ir enerģija darbībām. Atstāsim jautājumus labākiem laikiem!)

40. nakts. 03.03.

Uz rīta pusi es saņēmu informāciju, ka tas patiešām bija Saša. Teica, ka VIŅŠ ir palīdzējis organizēt šo Gaļas braucienu, lai notiktu TIKŠANĀS! Bija nepieciešams 40 dienu, lai to sarīkotu… (Bet Gaļa visu šo laiku žēlojās, ka naktīs kāds staigā pa viņas gultu. Matracis ieliecas… Mēs jau sākām jokot šajā sakarā!)

Visi trijatā jūtam kaut kādu iztukšojumu šodien. Laiks ir super-dīvains šai vietai – debesis aizvilkuši mākoņi no rīta un ne vēja pūsmiņas! Krēsla visu dienu. Klusums. Un tā bija visu dienu un pat nākamās dienas nakti…

Nejauši e-pastā uzdūros savam šodienas horoskopam: “…Jūs varat konstatēt, ka jūsu perspektīvais projekts patērē vairāk, nekā jūs gaidījāt.” (Starp citu, par tēriņiem – mēs visi šeit esam stipri novājējuši! Par 8, 5 un 4 kg!)

41. nakts. 03.04.

LOGS ir aizvēries! (Sk. 5. att.) Mums pateicās par sešskaldni-iezemētāju! Nebūšu slinka – uzskaitīšu visas 6 vietas: Mozele, Vācija (Natālija Bartca), Hantimansijska (Darina Kuzņecova), Barnaula (Olga Zaborska), Vjetnama, Muine (Ņina Terehova, Sergejs Bubļiks, Gaļina Jegeļska), Pievolga (Valentīna Mihejeva), Sanktpēterburga (Valentīna Puškarjova, Aļona Vasiļjeva, Jeļena Afanasjeva, Irina Simonova, Tatjana Iļjinska, Ludmila Kiseļova, Svetlana Orionova).

15 IV 05

5. att. 4.-5. marts. Logs atvērts pēdējo reizi (tirkīza kvadrāts apakšā, 36 Hz frekvencē).

45. nakts. 03.08.

Pielēcu kājās no vārda – Fudzijama! Vulkāns Japānā Fudzijama (stratovulkāns jeb “kārtainais vulkāns”) nav uzsprādzis! Bet pēc prognozēm tam bija tas jāizdara no 3. līdz 5. martam… Visdrīzāk – viņš pārdalīja enerģijas pa slāņiem… Harmoniski nolaida tvaiku citā nišā… jo bija radīti tādi apstākļi… Iespējams, notika sprieguma noņemšana šajā vietā, pateicoties LOGAM?

 

Faktiski ar to var beigt vēstījumu par mūsu braucienu.

Ir atlicis tikai apzināties un izskaidrot sev to, kas mums atklājās…

Dabiski, ka, turpinot strādāt Projektā, mēs sākām šīs JAUNĀS TELPAS izpēti. Jau ir kļuvis skaidrs, ka tā nav gluži astrāla niša, bet daudzslāņaina jauna telpa, kurai ir sava struktūra un saturs!..

Un kādu dienu Gaļai meditācijā parādīja CILPU, līdzīgu liesmas mēlītei, un pateica “domā vairāk!”. Es uzreiz sapratu, ka šie vārdi “domā!” attiecas uz mani… Un es ieraudzīju šo zīmi! (Sk. 6. att.) Svetlana Rassušina, psiholoģe un antropoloģe, savā laikā saņēma pareģojumu. (Sk. rakstu “Zelta Laikmeta Garīgais Tronis", http://www.light-group.info/co-creation/workoflightgroups/2015-spiritualthroneofthegoldenage.html)

15 IV 06

6. att. “Zelta Laikmeta” laika cilpa, līdzīga liesmas mēlītei.

“Vēdas. Laikam ir vēzekļa daba, bet 55. reizi vēzeklis ciklā neiegāja, tas aizgāja pa citu trajektoriju. Citiem vārdiem, visa mūsu Saules sistēma ar visām planētām, kā dzīvs organisms, tā vietā, lai ietu iepriekšējā cikla ceļu, aizgāja nevis atpakaļ, bet uz augšu!

Laika Vektora pagrieziens notika 2004. gada 28. jūnijā, un līdz tam laikam, kamēr nenotiks galīgā Laika Vektora atraušanās, mums būs zināma analoģija pēc iepriekšējās attīstības gadiem. Tas ir labi redzams otrajā shēmā (7. att.)

15 IV 07

7. att. Laika Vektora pagrieziena diagramma.

Pats agrākais atraušanās variants – tie ir 2025.-2026. gadi. Ja tas nenotiks tajā laikā, tad nākamais sazarojums – 2032.-2033. gadi. Pēdējais sazarojums ir 2041. gadā, taču tas ir nevēlams variants. Vislielākā varbūtība – atraušanās 2032.-2033. gados.”

Ja ņem vērā šo informāciju, tad tā niša, kurā mēs sākām nokļūt Gaismas Ķermenī mūsu Projektā, tad arī ir Zelta laikmeta JAUNĀ daudzslāņainā telpa! Jaunā realitāte, kurp ir lemts pāriet cilvēcei.

 

Kamēr mēs pārdomājām notikušo, notikumi turpināja attīstīties…

Atgriezušies Pīterā 13. martā, mēs kļuvām par lieciniekiem spēcīgai Ziemeļblāzmai (15.03.18.), pilnam Saules aptumsumam pavasara ekvinokcijas dienā (15.03.20.). Tieši tajās dienās mēs ieguvām apstiprinājumu tam, ka Zeme ir PĀRGĀJUSI!

Tomskas Valsts universitātes grafiks rādīja kaut ko dīvainu! Pēc 18. marta pilnīgu Šūmaņa rezonanšu trūkumu visās frekvencēs! (Sk. 8. att. un 9. att.)

15 IV 08

8. att. 17.-18. marts. Grafikā neuzrādās ierastās Šūmaņa frekvences, kuras nodrošina dzīvi dzīvajiem organismiem uz planētas.

Mēs palūdzām pazīstamajam Pītera “gaišreģim” Kretovam J.V. (Кретов Ю.В.) “paskatīties”, ko viņš redz šajos grafikos, neko iepriekš nesakot. Un viņš pateica: “Šeit izmainās plakne. Tā ir dimensija. Mēs (Zeme) esam izmainījuši plakni – pagriezušies par 90 grādiem!”

Tātad Saules sistēma ar visām planētām pagriezās un aizgāja uz augšu! Un ierīces to pilnīgi apstiprina!

Iznāk, ka mūsu vecā pasaule un JAUNĀ pašlaik atrodas kaut kādā saskarē (savstarpēji iekļūst), un var gan spontāni TUR nonākt, gan pat apzināti staigāt šurpu-turpu noteiktā apziņas stāvoklī. Bet pēc ATRAUŠANĀS momenta tas, redzams, izbeigsies. Kad notiks atraušanās?

15 IV 09

9. att. 19.-20. marts. Grafikā pilnīgi neuzrādās ierastās Šūmaņa frekvences, kuras nodrošina dzīvi dzīvajiem organismiem uz planētas.

 

Ja turpinām mūsu ceļojuma tēmu, tad faktiski mēs esam PĀRGĀJUŠI UZ CITU PASAULI, turklāt fiziskajā ķermenī!

Grūti aprakstīt sajūtas, nav iespējams aizturēt emocijas!

IR NOTICIS KAUT KAS ĻOTI, ĻOTI SVARĪGS VISAI CILVĒCEI!

 

Nevajag domāt, ka NEVIENS to nepamanīja. Jau 2. aprīlī globālā vietne pilnīgi izmainīja savu ārējo izskatu, pat norādi… https://www.heartmath.org/research/global-coherence/gcms-live-data/#live-data-spectrogram, paslēpjot savās dzīlēs informāciju par magnētiskā lauka monitoringu…

Nav iespējams nepamanīt, ka Tomskas ierīces JAUNAJĀ TELPĀ nedarbojas! Saskaņā ar tām Šūmaņa rezonanšu nav, bet cilvēki ir dzīvi!

Lai zinātnieki mēģina tikt skaidrībā, bet mēs turpināsim pētīt to telpu, kura mums atklājās…

Turpinājums sekos…

 

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 04.2015

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub27.html

Tulkoja Jānis Oppe