Нина Терехова и Сергей Бублик - ПСИХОСФЕРА и магнитное поле

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - PSIHOSFĒRA un magnētiskais lauks

Vispārcilvēciskā PSIHOSFĒRA un Zemes magnētiskais lauks.

Kur ir sakars?

Pētījumi rāda, ka magnētiskā lauka intensitāte uz Zemes pēdējo 1000 gadu laikā ir pazeminājusies par 50%, un pēdējo gadu laikā vēl par 8%. Iznāk, ka cilvēka organisms jau daudzas paaudzes atrodas magnētiskā lauka deficīta apstākļos.

Zinātnieki sen ir pierādījuši, cik ārkārtīgi svarīgi ir dabiskie magnētiskie lauki nervu un humorālās regulācijas augstākajiem centriem, smadzeņu un sirds bioplūsmām, bioloģisko membrānu caurlaidīgumam, organisma ūdens un koloīdo sistēmu īpašībām. Ir noskaidrots, ka pastāv ciešs sakars starp daudzu slimību (sirds asinsvadu, psihisko un citu) izplatību un saasinājumu un Zemes magnētiskā lauka sprieguma un citu raksturojumu izmainīšanos.

 

Ja pašas Zemes magnētiskā lauka intensitāte ir tik ļoti kritusies, bet cilvēce līdz šim laikam nav izmirusi, tad iespējams, ir kaut kādi citi mehānismi, citu enerģiju veidi, kuri ļauj uzturēt mūsu civilizācijas dzīvības sīkstumu?

„Cilvēki labprāt runā par paisumiem un bēgumiem, par gaismas un skaņu viļņiem, par magnētiskajām plūsmām, taču psihiskā enerģija paliek aizmirsta. Starp citu, psihiskie viļņi ir daudz stiprāki par visiem citiem telpas pavedieniem. Pilnīgi zinātniski, tāpat kā astronomiskie stari, darbojas psihiskās enerģijas stari.” H. Rēriha.

Senie avoti dažādi sauca to iekšējo spēku (prāna, Ci, Neredzamā uguns), kurš atrodas katrā no mums. Taču visi senie manuskripti vienbalsīgi ir atzinuši to faktu, ka cilvēka iekšējais spēks – tā ir kosmiska mēroga enerģija.

 

Izrādās, tieši psihiskā enerģija ļauj cilvēkam izdzīvot nulles magnētiskā lauka momentos konkrētā vietā. Tieši ar viņu kosmosā dodas mūsu kosmonauti, tieši viņa ļauj uzturēt dzīvībai vajadzīgo magnētisko lauku. Viņa arī provocē un pauž cilvēces evolucionāro attīstību…

Absolūti jaunā veidā ir piedāvāta informācija par psihisko enerģiju, vispārcilvēcisko un individuālo psihosfēru zinātnieku un rakstnieku Tihoplavu V.J. un T.S. (Тихоплав В.Ю. и Т.С.) dialogos ar garīgo Būtību Astrusu (palīdzot Kretovam J.V.( Кретов Ю.В.)). Mēs tikai piedāvājam citātu izlasi, kura ļauj shematiski saprast skartā jautājuma būtību. Sīkāk grāmatā Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V.” Pa tuksnesi ejošie”[1].

Tihoplavs Vitālijs Jurjevičs – tehnisko zinātņu doktors, vairāk nekā 20 gadus ir vadījis nodaļu Pēterburgas enerģētiskās mašīnbūves institūtā. Vairāk nekā 300 publicētu zinātnisku darbu autors, viņam ir autorapliecības un patenti.

Tihoplava Tatjana Serafimovna – tehnisko zinātņu kandidāte, pasniedzēja, zinātnisku darbu autore.

2011. g. pie viņiem uz kontaktu iznāca augsti garīga Būtība Astruss, kura sevi nosauca par Krievijas kuratoru.

Kretovs Jurijs Vasiļjevičs – teātra „Diklons” („Диклон”) radītājs, dziednieks ar milzīgu stāžu, kurš pieder „Tradicionālās tautas medicīnas un dziedniecības speciālistu elitei”, ir apbalvots ar zelta nozīmīti „Elite”.

 

Astruss: „Dzīvības rašanās uz Zemes gāja caur psihosfēru. Psihosfēra, kā apvalks, radās agrāk nekā dzīvība uz Zemes. Vēl vairāk, sākumā izpaudās elementi psihosfērā, bet pēc tam viņi sāka izpausties kosmosā.”

Cilvēks psihosfēru saprot tā: Visuma Informācijas telpa ir daudzlīmeņu. Mums ir pazīstamas: biosfēra, noosfēra, psihosfēra.

Psihosfēra – tas ir pēdējais līmenis, kurš ietver cilvēci.

Astruss palaboja: „Un tālāk ir vēl dievišķie līmeņi – dedosfēra, tetrasfēra un ar burtu apzīmētā F-sfēra.

Piemēram, F-telpa – tā ir sarkanās uguns jeb Visuma apziņas telpa. Šī apziņa slāņojas, un viens no šīs telpas slāņiem aptver jūsu fizisko pasauli. Šis slānis mūsu fiziskajā telpā izpaužas Īstenā Es izpausmē. Atmiskais ķermenis ir šīs izpausmes elements.”

 

Tiek uzskatīts, ka sākumā parādījās biosfēra, pēc tam samērā ar cilvēka attīstību parādījās noosfēra, bet pēc tam pakāpeniski formējās cilvēces psihosfēra.

Astruss: „Psihosfēra izpaudās. Viņa jau bija, bet jūsu psihiskā darbība viņu izpauda. Un psihosfēras piepildījums (kā izpausme) nāca samērā ar cilvēces attīstību.”

 

Tātad, kādi tad viļņi pasaulei parādīja psihisko enerģiju mūsu Galaktikā Piena Ceļš?

Tēlaini mūsu Galaktiku var iedomāties kā galaktisku burbuli – no iekšpuses izpūšamu lodi, kuras apvalks piedzīvo stipru spiedienu no ārpuses.

Psihiskā enerģija rodas šī galaktiskā burbuļa telpā divu viļņu – centrālā un periferiālā – sadurā.

16 12 I 03

Centrālais galaktiskais vilnis – tā ir laika plūsma, kuras pastāvīgi ienāk Galaktikas prototelpā caur īpašu punktu (masu centru) un sfēriska viļņa veidā virzās uz apvalku. Pēc tam tā atstarojas no apvalka. To var nosaukt par periferiālo vilni.

(Objekts mūsu Galaktikas centrā, kurš izraisa centrālā viļņa parādīšanos – tas ir Radītājs.)

Bet Galaktikas perifērijā zinātnieki atklāja kādu sabiezējumu (pieņēma, ka tā var būt kāda galaktika vai zvaigžņu kopa), kura provocē papildus periferiālu vilni, kurš iet uz centru.

Astruss: „Tas tā ir, bet jebkurš objekts ar noteiktiem principiem var subjektizēties (subjektivizācija – tā ir kaut kā savākšana punktā), kļūt Būtība ar subjektivizāciju. Turklāt tāda Būtībai ar subjektivizāciju ir orientācija, tas ir, viņa ir vērsta uz interesi. Periferiālais vilnis – tā ir ļoti blīva spiediena sistēma. Burtiski ir debesjuma spiediens uz kaut ko mīkstu. Spiediena sistēmu var nosaukt par psihisko enerģiju. Periferiālā viļņa iedarbība izraisa atbildes stāvokli no iekšienes.”

 

Tātad Galaktikas perifērijā ir kāds sabiezējums (galaktiku, zvaigzņu), kurš vāc punktā kaut ko, ko var saukt par Būtībām ar subjektivizāciju, kuras provocē periferiālus viļņus, ejošus pretī centrālajam vilnim. Tie ir informācijas viļņi un caurspīdīgi cits citam. Turklāt šis periferiālais vilnis, reāli eksistējošs fiziskajā pasaulē, ir saistīts ar nefizisko īstenību tiešā veidā.

(Astroloģija – šī viļņa aprēķins konkrētam cilvēkam. Ieņemšana notiek šo viļņu sadurā. Bet māte tiek izvēlēta – Garā tuva. Turklāt būtu jāsaprot, ka psihosfēras vidējais blīvums katrai valstij ir dažāds.)

 

Cilvēka elektromagnētisko lauku vienkāršāk saprast ar šūnas piemēru…

„Psihiskās enerģijas iedarbībā šūnā (vadītājā) rodas elektriskā strāva. Atbilstoši, ārpusē parādās ierosināts elektromagnētisks lauks. Psihosfēra cilvēkā var darboties kā sistēma, kura ieslēdz spuldzītes, kas secīgi iedegas. Psihiskā enerģija – tā ir enerģija, kura pāriet no viena stāvokļa otrā.

Šūna ir vadītājs. Zinātnieki uzskata, ka elektriskā strāva šūnā rodas ķīmisku reakciju rezultātā. Šīs vājās elektriskās strāvas ir pamats nervu impulsu pārraidei. Izrādās, ka elektriskās strāvas parādīšanos šūnā izraisa ne tikai ķīmiska reakcija, bet arī psihiskā enerģija! Atbilstošās proporcijās.”

 

Lūk, jums arī atbilde, kāda enerģija kompensē Zemes ML sprieguma trūkumu. Tā ir cilvēka izstrādātā psihiskā enerģija.

Bez Zemes magnētiskā lauka mūs aizsargā vispārcilvēciskā psihosfēra, kuras iekšienē atrodas mūsu individuālā psihosfēra.

Iznāk, ka Zemes magnētiskā lauka nulles gadījumā – un tas pēdējos gados ir novērojams visur planētas dažādos punktos – cilvēks izdzīvo, pateicoties savam paša magnētiskajam laukam, kurš radīts ar viņa paša psihiskās enerģijas palīdzību vispārcilvēciskās psihosfēras laukā. Mēs kļūstam mazāk atkarīgi no Zemes ML!

Ne jau velti kosmonautu vienībai tiek atlasīti cilvēki ar pašu stiprāko gribu! Jo Zemes magnētiskā lauka pilnīgas neesamības gadījumā viņi taču var rēķināties galvenokārt ar savas psihosfēras blīvumu. Kaut gan individuālā psihosfēra izkārtojas jebkurā kosmosa vietā uz vispārcilvēciskās bāzes.

 

Gribas iesaukties, ka, šķiet, drīz būs iespējama cilvēku, kuriem ir pietiekami daudz psihiskās enerģijas, vispārēja levitācija. Taču pagaidām vēl astronauti, kuri atgriežas uz Zemes pēc ilgas atrašanās kosmosā, cieš no neārstējamas tuvredzības (https://oko-planet.su/phenomen/phenomenday/346195-pochemu-lyudi-v-kosmose-slepnut.html), bet uz Zemes – spiediens nomoka cilvēkus.

 

Atzīmēsim jaunus aspektus, kuri apstiprina vispārcilvēciskās psihosfēras sablīvēšanos un tātad arī enerģētiskās informācijas kontiniuuma pieaugumu.

Vispārcilvēciskās psihosfēras blīvums ir kļuvis tāds, ka zibeņi ir sākuši zibēt ne tikai uz leju, bet arī uz augšu... Vēl vairāk, krievu zinātnieki ir konstatējuši jaunu parādību – milzīgu apgabalu uz augšu vērstu mirdzēšanu, brīdī, kad negaisa nav!

 

Neliela izziņa par zibeņiem, lai sajustu VP blīvuma pieaugšanas dinamiku:

“Zibeņu dabu atminēja jau 1749. gadā amerikāņu dabas pētnieks B. Franklins (Benjamin Franklin), kurš noskaidroja, ka zibeņi – tās ir elektriskas izlādes starp negaisa mākoni un zemi. Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka, negatīviem lādiņiem uzkrājoties mākonī, starp to un virsmu rodas elektrisks lauks, un, kad tas sasniedz noteiktu sliekšņa enerģiju, rodas “caursite” un notiek elektriska izlāde – zibens.

1989. g. amerikāņu astronoms eksperts Džons Vinklers (John R. Winckler) pirmoreiz nofiksēja gariņus (sprite). Gariņi ir zibeņi, kuri parādās augstumā no 50 līdz 130 kilometriem un sper jonosfēras virzienā. Zinātnieki noskaidroja, ka šī parādība galvenokārt rodas tikai gadījumā, kad ir ļoti stiprs negaiss, vētra vai viesuļvētra. Vairums parasto zibeņu, kuri sasniedz zemi, sper no negatīvi uzlādētas mākoņa daļas. Taču zināms to procents sākas pozitīvi uzlādētajā daļā. Ir pierādīts, ka zibeņiem, kuri sākas šajā apgabalā, piemīt stiprāks lādiņš un attiecīgi arī spēks. Tiek uzskatīts, ka pozitīvi uzlādētajā mākoņa daļā sākas arī gariņi.
Gariņi parādās pēc sekundes daļām pēc parastā zibens spēriena. Parasti tie rodas grupās, nevis atsevišķi. Gariņi – tie ir sarkani gaismas uzliesmojumi, kuri dzīvo aptuveni 100 milisekundes.

16 12 I 04

Pašreizējās desmitgades sākumā, pateicoties krievu fiziķu pētījumiem, aina kļuva sarežģītāka – izrādījās, ka zibeņu dzimšanā ir iejaukti kosmiskie stari, kuri uzstājas kā elektrības uzliesmojumu “sprūds”. Turklāt dati no pavadoņa “Чибис-М” (Chibis-M) norādīja, ka zibeņi ir daudzlīmeņu struktūras, tā sauktie fraktāļi, kuru mikrošūnu fiziskās īpašības un uzbūve ir identiska visam zibenim kopumā.” http://earth-chronicles.ru/news/2016-05-27-92561

 

Jau ir skaidrs, ka zibeņi sper gan uz leju, gan uz augšu negaisa laikā. Bet kā izskaidrot zibeņus, kuri rodas, kad negaisa nav?

 

Вести.ru 2011. gada 14. oktobrī paziņoja par unikālu fizisku parādību, kuru kosmosā ir konstatējis Krievijas mikropavadonis “Татьяна” (Tatiana).

“Runa ir par zinātnei nezināmu starojumu Zemes augšējos slāņos, kuru nav iespējams ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Spīdums atgādina gigantiskus zibeņus, kuri sper uz augšu. Taču tas rodas tur, kur nemēdz būt negaisu, zibeņu vai mākoņainuma.

16 12 I 05

Sensāciju “Tatiana” nodotajos datos veido tas, ka šie uzliesmojumi parādās ne tikai tur, kur ir negaisa mākoņi. Spēcīgu izlāžu formēšanās nav atkarīga no laikapstākļiem. Tas pirmkārt.

Otrs atklājums – zibeņiem patīk ne visas zemeslodes virsma. To, piemēram, nav Sibīrijā, virs tuksnešiem un okeāniem. Toties daudz virs Krievijas Eiropas daļas, Latīņamerikā un virs Austrālijas.

Tās ir ļoti augstas enerģijas izlādes. Un tās sper nevis zemē, bet uz augšu, jonosfērā. Parastie zibeņi starp mākoni un zemi ir ar garumu 2 kilometri. Bet šie – no 40 līdz 100 kilometriem.

“Mēs esam pieraduši, ka zibens – tā ir tieva aukla, taču šīs augstfrekvences izlādes pēc izmēra sasniedz 100 kilometrus,” – saka Pāvels Kļimovs (Павел Климов), Maskavas Valsts Universitātes M.V. Lomonosova vārdā nosauktā Kodolfizikas zinātniski pētnieciskā institūta jaunākais zinātniskais darbinieks.”

http://www.vesti.ru/doc.html?id=600629&cid=7

 

Iespējams, ka šīs izlādes izraisa cilvēku psihosfēra? Tieši tajās vietās, kur cilvēku psihiskā enerģija iet ārpus skalas, notiek izmetumi-zibeņi uz augšu.

 

Kā jums patīk šis grandiozais zibeņu šovs 2015. g. 8. maijā virs biezi apdzīvotas pilsētas? (Uzņēmums ir ņemts no Interneta.)

16 12 I 06

Ne tuvu katram cilvēkam izdodas palikt dzīvam un veselam pēc tikšanās ar zibeni. Agrāk runāja: “Sasper mani pērkons!” – un nāvi no zibens spēriena uzskatīja par Dieva sodu. Visā pasaulē ik gadu no negaisa izlādēm iet bojā no 6 līdz 24 tūkstošiem cilvēku.

Piemēram, 2016. g. otrajā pusē vien:

Šajā gadā ir neparasti augsta mirstība no zibeņu spērieniem (ir aizgājis bojā 3 reizes vairāk cilvēku nekā no tornado) – saka D. Dženseniuss (John Jensenius), ASV Nacionālā meteodienesta drošības negaisa laikā speciālists. Uz 12. septembri 35 cilvēki ir gājuši bojā no zibens spēriena.

Naktī uz 22. jūniju uzreiz 45 cilvēki gāja bojā negaisa laikā Indijas štatā Biharā.

20. septembrī Indijas štatā Madhja Pradēša aizgāja bojā vismaz 9 cilvēki...

“17. augustā lodveida zibeņi ir uzbrukuši cilvēkiem visā pasaulē.

Dažādās valstīs dažu stundu laikā lodveida zibeņi ir nogalinājuši un ievainojuši ne mazāk kā desmit cilvēku, paziņoja Kosmopoiska (Космопоиск) vadītājs Vadims Černobrovs (Вадим Чернобров)...

Ar ko ir saistīta tāda lodveida zibeņu aktivizācija – nav zināms. Spriežot pēc statistikas, šajos datumos lodveida zibeņi aktivizējas jau vairākus gadus, paši pazīstamākie aktivitātes uzliesmojumi notika 1978. gada 17. augustā, 2000. gada 17. augustā, 2002. gada 17. augustā. Un, lūk, tagad – 2016. gada 17. augustā.”

Zibeņi iesper galvenokārt vīriešiem. Divas trešdaļas zibeņu, kuri trāpa cilvēkiem, skaitās vīriešu dzimuma pārstāvjiem, paziņo zinātnieki. Izskaidrot to var tikai ar pieņēmumu, ka vīrieši negaisa laikā nevar nosēdēt mājās.

Zibeņi nesaudzē arī dzīvniekus. 2016. g. 29 aug. 323 brieži tika atrasti miruši pēc zibens spēriena nacionālajā parkā Hardangervidda Norvēģijas dienvidos...

2016. g. 2. sept. Zibens izlāde nogalināja 19 govis ASV Teksasas štatā.

 

Lūk, ko saka Kretovs J.V. (Кретов Ю.В.) “Ja zibens sper cilvēkā, un cilvēks kļūst par elektrolītu, tad pa vismazāko ceļu ielaužas smadzenēs, aknās, tiek bojāti orgāni. Ja zibens trāpa meridiānos, tad sadeg visa instalācija, cilvēks pārogļojas, bet apģērbs saglabājas. Bet, ja zibens trāpa cilvēka tunelī, tad elektromagnētiskais impulss viņu izgrūž, viņš no turienes izlido, apģērbs aiziet pa gaisu, bet cilvēks izrādās bez skrambiņas.”

 

Astruss: “Pussabrukšanas procesu, kuru gaida (pēc avārijām kodolreaktoros), gaidīt nevajag. Tāpēc, ka “zibeņi”, kuri ir sākuši pastiprināties dažādos perēkļos un mainīt paša elektromagnētiskā lauka struktūru, ir attīrošs faktors, turklāt līdz pilnīgai filtrācijai, un tāpēc tur, kur tika veikti kodolizmēģinājumi, tur vairs nekā nav. Planēta attīrās no visa, un tā nav nejauša sagadīšanās, bet vēju darbība.”

 

Jauno cilvēku īpašības būs saistītas tieši ar psihisko enerģiju. Jo stiprāk pieaugs spiediena sistēma, jo stiprāk mainīsies cilvēks,” saka Atruss.

Vēl vairāk, būtu jāņem vērā “augstu attīstītu civilizāciju īpašība – izdarīt uz mums spiedienu un izraisīt elektriskas izlādes tiešā veidā. Jūs šīs izlādes (zibeņus) varat arī nesajust, bet izmainīties ar viņu palīdzību varat.”

 

Pašreizējā laikā periferiālā viļņa spiediena sistēma ir tik spēcīga, ka jau ir skaidri redzams, cik stipri izmainās cilvēks. Daudz neparastu bērnu un ekstrasensu rāda pa visiem televīzijas kanāliem.

Kā gan sākt tuvoties psihiskajai enerģijai? Sākumā saprast, ka šī enerģija eksistē, pievērst uzmanību paša psihiskajai enerģijai, novērtēt tās kvalitāti un kvantitāti.
(Par psihisko enerģiju var palasīt šeit –
http://www.healplanet.net/energy_ogn.htm)

“Nenokavējiet ar psihiskās enerģijas pētīšanu! Nenokavējiet ar tās pielietošanu!” – aicināja jau H. Rēriha...

 

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 12.2016

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub48.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.koob.ru/tihoplav_vu_ts/idushie_po_pustine (Tulk. piezīme)