Нина Терехова и Сергей Бублик - КРОВЬ, вертолёт и ураганы — в чём связь?

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - ASINIS, helikopters un viesuļvētras – kāds sakars?

 

Medicīnas zinātņu kandidāts, Aleksandrs Gončarenko (Александр Гончаренко) ir uzrakstījis apbrīnojamu rakstu “Nezināmā sirds”, kurā ir savācis daudz “neērtu” jautājumu par asiņu uzvedību cilvēka organismā. Šodien mēs aplūkosim vienu no tiem.

 

“Fizioloģijā tiek uzskatīts, ka asiņu kustība organismā notiek tikai, pateicoties mehāniskajai darbībai, kuru veic sirds, sastāvoša no diviem “sūkņiem”: sirds labās un kreisās puses. Labā puse sūknē asinis caur plaušām, bet kreisā – caur perifērijas orgāniem. Abas sirds puses savukārt arī sastāv no diviem secīgi novietotiem “sūkņiem”: priekškambara un kambara. Asinis, nonākušos tajos, vienmērīgi sajaucas un labā un kreisā kambara muskuļu vienlaicīgas momentānas saraušanās rezultātā periodiski tiek izgrūstas asinsvados.

Sirds darbības fizisko rādītāju: pulsa spiediena, biežuma lieluma, izgrūsto asiņu apjoma un to plūduma pa asinsvadiem ātruma – kopumu sauc par hemodinamiku. Saskaņā ar akadēmiskajiem postulātiem tā pakļaujas hidrodinamikas likumiem, kuri darbojas tekošos šķidrumos un kurus apraksta pazīstamās D. Bernulli (Daniel Bernoulli) un Ž. Puazeila (Jean-Louis-Marie Poiseuille) formulas, atklātas, dzīvnieku asinīm plūstot pa stikla caurulītēm. Tāpēc to darbība ar pilnām tiesībām tika pārnesta ar asinsvadu sistēmu – tā radās asinsrites hidrodinamiskais pamats (1. att.).

16 12 I 01

1. att. Asinsrites hidrodinamiskais modelis ar “pirmskapilāro” pretestību R pjezometra vadaudu gultnē, kurš ilustrē Bernulli principa darbību.

Bet pagājušo gadsimtu laikā eksperimentālā fizioloģija un medicīna pašā sirds asinsvadu sistēmā atklāja daudz hemodinamisku parādību, kuras nesavietojas ar hidrodinamikas likumiem. Šīm atšķirībām ir principiāla nozīme sirds funkciju izpratnē.

Viens no jautājumiem: neizpratni izraisa asiņu kustība no zema spiediena uz augstāku. Šis paradokss ir zināms simtiem gadu un ir ieguvis nosaukumu vis a tegro – kustība pretī smagumam. Cilvēkam stāvus stāvoklī nabas rajonā atrodas indiferents punkts, kurā asins spiediens ir aptuveni vienāds ar atmosfēras spiedienu vai mazliet lielāks. Pēc Bernulli un Puazeila formulām augstāk par šo punktu asinīm nav jāpaceļas, jo virs tā dobajā vēnā atrodas vēl 500 ml asiņu. Šeit spiediens turpina palielināties un pie ieejas sirds labajā priekškambarī sasniedz 6 – 10 mm Hg. Varētu likties, ka asinīm, kuras atrodas zem nabas, nav iespējas nonākt sirdī, taču par spīti aprēķiniem, tās ik sekundi piepilda sirdi ar viņai nepieciešamo apjomu.

Sakarā ar šo ačgārnību akadēmiķis A.A. Bogomoļecs (А.А. Богомолец) 1943. g. rakstīja: ja asinsrite pakļautos hidrodinamikas likumiem, nebūtu iespējama ne tikai asiņu pieplūduma vietējā regulācija, bet arī pašai asiņu kustībai pa asinsvadu sistēmām būtu jāapstājas.” http://xn--80afe9bcdn.xn--p1ai/pycgard.php?p=4019)

16 12 I 02

2. att. Sirds ārējie muskuļi, kuri asiņu apjomu iegriež atsevišķās plūsmās.

Gončarenko rakstā ir lielisks attēls – sirds ārējie muskuļi, kuri asiņu apjomu iegriež atsevišķās plūsmās (2. att.). Tie apbrīnojami atgādina helikoptera lāpstiņas, kas tad arī uzveda mūs uz pārdomām…

 

Tagad par helikopteriem.

Jau 1964. gadā tehnisko zinātņu kandidāts A.V. Larins (А.В. Ларин) un vecākais inženieris V.I. Mavrickis (В.И. Маврицкий) (N.J. Žukovska vārdā nosauktais Centrālais aerodinamikas institūts) atklāja sekundārās virpuļu veidošanās parādību.

 

Atklājuma formula: „Eksperimentāli ir konstatēta agrāk nezināma parādība – sekundārā virpuļu veidošanās – brīvo telpas virpuļu auklu satīšanās, kuru nosaka to mijiedarbība maksimālās tuvināšanās zonās un kuras būtība ir tāda, ka virpuļu auklu puscilpu rajoni deformējoties satinas koaksiālu savietotu spirālveida vijumu kopumā, veidojot divas gareniskas pretējas cirkulācijas grīstes, kuru kodoli visā garumā ir saistīti ar virpuļu tiltiņu saimēm.” Prioritātes numurs un datums: Nr. 99 no 1964. g. 21. decembra.

 

Ja runājam vienkāršos vārdos, tad tika pētītas nesošā propellera pēdas, modelējot helikoptera horizontālu lidojumu ūdenī. (Tika radīta speciāla iekārta ar šarnīra propelleru modeļiem un stereo foto un kino iekārta virpuļa pēdu struktūras uzņemšanai.

Pētījumi parādīja, ka virpuļa pēdas nemaz nav līdzīgas nopļautai kolonnai, kā tika uzskatīts agrāk, bet ir divas spēcīgas pretējas cirkulācijas virpuļu grīstes ar agrāk nepazīstamu struktūru, kuras ir saistītas ar salīdzinoši vājiem virpuļu tiltiņiem.

 

Mēs uzdevām jautājumu Astrusam (2016.11.14.)

- Tā kā sirds ārējie muskuļi, iegriežot asins apjomu atsevišķās plūsmās, ļoti atgādina helikoptera lāpstiņas, tad, vai var pieņemt, ka tie rada līdzīgas virpuļa pēdas (divus spēcīgas pretējas cirkulācijas virpuļa grīstes)?

Astruss: Var pieņemt.

- Tad asiņu PRETĒJĀ kustība asinsvadiem (par spīti hidrodinamikas likumiem) var ir izskaidrot ar to, ka ir izveidojušās pretējas cirkulācijas virpuļa grīstes?

Astruss: Tā.

 

Ir jāatzīmē, ka ātrumi uz garenisko virpuļu virsmas aiz helikoptera 2-3 reizes pārsniedz ātrumus uz virpuļviesuļu virsmas.

V. Larina un V. I. Mavricka atklājums var izskaidrot arī dažas mīklainas dabas parādības, piemēram, to, ka jūrā no viena virpuļviesuļa izveidojas divi blakus stāvoši virpuļviesuļi.

 

Tātad sekundārās virpuļu veidošanās parādība izskaidro asiņu kustību no zema spiediena uz augstāku.

 

Informācija no zinātniekiem http://earth-chronicles.ru/news/2016-11-16-98257.

Atklāts neparasts sakars starp viesuļvētrām un sirdslēkmēm.

Viesuļvētras Katrīna uzbrukums Ņūorleānai (2005. g. augusts) ievērojami ir palielinājis citu problēmu ar sirds un asinsvadu slimībām biežumu, paziņoja mediķi Amerikas kardiologu asociācijas ikgadējās tikšanās reizē 2015. g. Ņūorleānā.

Zinātnieki no Tuleinas Universitātes (ASV) ir noskaidrojuši, ka sakars starp sirdslēkmēm un citām problēmām ar sirdi un viesuļvētru Katrīna patiešām eksistē, izpētot datus, kurus savākuši Ņūorleānas medicīnas statistikas dienesti divus gadus pirms katastrofas, tās laikā un 10 gadus pēc tās.

Konkrēti, viesuļvētras nestie postījumi pilsētai ir statistiski saistīti ar trīskāršotu sirdslēkmju skaitu, ar to, ka ir pieaudzis pacientu skaits ar sirds koronāro slimību par 48% un ar augstu spiedienu par 81%, un virkni citām veselības problēmām.”

 

Pats dīvainākais, ka visi šie efekti, pēc zinātnieku vārdiem, saglabājas arī šodien, kaut arī ir pagājuši 10 gadi.

„Tiešas cēloņsakarības starp viesuļvētru un slimību pieaugumu viņi pagaidām nav atraduši, taču problēmas var radīt tas, ka viesuļvētra daudziem cilvēkiem ir atņēmusi darbu un sagrāvusi Ņūorleānas infrastruktūru. Pārdzīvotais stress varēja likt daudziem cilvēkiem pamest veselīgu dzīvesveidu. Statistika liecina par to, ka smēķētāju un diabētiķu skaits pilsētā ir ievērojami pieaudzis.”

 

Ņemot vērā jaunās zināšanas, iznāk, ka sakars starp viesuļvētrām un sirds asinsvadu sistēmas slimību biežuma pieaugumu tomēr ir. Un, brīdī, kad notika viesuļvētra Katrīna, kura ir atzīta par pašu postošāko ASV vēsturē, tika nodarīts tāds zaudējums cilvēku sirds asinsvadu sistēmai, ka viņi līdz šim laikam nevar pilnībā atjaunoties…

 

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 12.2016

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub47.html

Tulkoja Jānis Oppe