Карьера или замуж? Михаил Лабковский о выборе женщин между браком и работой
Karjera vai apprecēties? Mihails Labkovskis par sievietes izvēli starp laulību un darbu
Atsakoties no pašrealizācijas par labu mājsaimniecībai, sievietes kļūst vīriešiem garlaicīgas un pārvērš savu dzīvi traģēdijā, ir pārliecināts mūsu komentētājs Mihails Labkovskis.
Karjera vai laulība: ko izvēlēties
Ir tāda izplatīta tēma: meitenes grib apprecēties un negrib strādāt. Kāpēc tā? Diemžēl šīs meitenes jau bērnībā bija vecāku apspiestas. Meitenēm bija komplekss: “varu mācīties tikai uz trijniekiem”, no kā nekas labs neiznāks. “Toties smuka,” – teica māmiņa, ar to domājot, ka turklāt viņa ir absolūti stulba. Šī meitene bija bērns, kurš zvaigznes no debesīm nelasīja. Vecāki viņu neatbalstīja, neticēja viņai. Starp citu, visdrīzāk viņi paši bija diezgan aprobežoti cilvēki, kuri ne par ko neinteresējās – kā filmā “Mazā Vera” (“Маленькая Вера”), piemēram. Skolā tāda meitene mācās viduvēji, ko darīt pēc skolas – nezina. Viņai nav nekādas vēlēšanās sevi realizēt – bet tā cilvēkam ir liela traģēdija.
“Ja sieviete grib bērnus, viņai ir vienalga, precējusies vai ne. Viņa tos grib – viņa dzemdē.”
Bet te sākas sarunas, ka būtu labi apprecēties un ne pārāk vēlu – līdz gadiem 25. Tālāk māmiņa un vecmāmiņa formē meitenei indoloģiju, ka sievietei ir jābūt ģimenei, jādzemdē bērni. Tālab otrām kārtām viņai ir jāgatavo, jāuzkopj, jābūt tīrīgai, lēnprātīgai. Pēc skolas pabeigšanas viņai var likt priekšā kādu vienkāršāku institūtu, parasti kaut ko no finanšu un ekonomikas profila, lai būtu diploms un lai arī vīrs ne par atslēdznieku strādātu. Lūk, tāda ierobežota pasaules aina.
Un meitene, neredzot sevi nekur, bez iemīļotas profesijas, bez iemīļota darba, domā par laulību. Par stipru, gudru un neagresīvu princi, lai viņš pelnītu un nedzertu, bet viņa turklāt dzemdēs bērnus. Smieklīgi, bet daudzas sievietes par pēdējo punktu tieši nerunā, taču atsakās ārpus laulībām dzemdēt bērnus. Taču, ja sieviete grib bērnus, viņai ir vienalga, precējusies vai ne. Viņa tos grib – viņa dzemdē. Bet, kad mēs saduramies ar izteikumiem, ka bērnam ir obligāti vajadzīgs tēvs un pilnvērtīga ģimene, tad šeit slēpjas ideja par laulību kā dzīvesveidu. Tas ir, sieviete ne tik daudz grib dzemdēt bērnus, cik viņa tā grib dzīvot – tas būs viņas pelnīšanas veids. Viņa dzemdēs un audzinās, bet vīrs viņu baros.
Legion-Media
Un tā dzīvo miljoni: apprecas, dzemdē, bet tālāk – sākas krīze. Sieva kļūst vīram nevajadzīga, tāpēc ka cilvēks ne par ko neinteresējas, un visas viņas sarunas, kad laulātais draugs atnāk no darba, – par apkakājušos bērnu un kartupeļu cenu. Nu kam tas ir interesanti?
Pēc tam bērni izaug. Sākumā tu tīri viņu kakas, bet ko darīsi pēc tam? Viņam jau septiņu gadu vecumā nav vajadzīga tāda māmiņa, bet, kad viņš kļūst par pusaudzi, māmiņa tikai traucē. Sākas sievietes personīgā krīze: nevienam es neesmu vajadzīga. Un te nedod dievs, vīrs vēl aizies. Par kādiem līdzekļiem tad dzīvot? Viņa taču neko neprot, izņemot dzemdēt.
“Sieva kļūst vīram nevajadzīga, tāpēc ka ne par ko neinteresējas, un visas viņas sarunas – par apkakājušos bērnu un kartupeļu cenu.”
Jā, paņēmiens izdzīvot caur laulību sievietes dzīvē pastāvēja daudzus gadsimtus – un pat tūkstošgades. Tagad situācija ir mainījusies, un tajā skaitā to ietekmē šķiršanās iespēja, kad sieviete paliek viena. Tādējādi sieviete nonāk riska grupā: varbūt, kāds apprecēs, varbūt – ne, bet varbūt apprecēs, bet pēc tam atteiksies. Bet ir taču jāēd un bērni jābaro. Būtība nav tur, ka sievietei ir jāstrādā. Nevienam nekas nav jādara kāda dēļ. Runa pirmām kārtām ir par pašrealizāciju un harmonisku attīstību, kas ļauj gan bērnus dzemdēt, gan nodarboties ar iemīļoto darbu. Karjera un mātes loma ir nesamērojamas lietas, taču tās var savienot, un nav turklāt ar to jādomā sociālās normas. Ja jūs gribat atstāt darbu un aiziet dekrētā, dariet to tikai pēc pašas vēlēšanās, nevis tāpēc, ka sabiedrība jums uzspiež “pareizu” sievietes uzvedību. Sievietei vispār ir jādara tas, ko viņai gribas.
Pievienots 31.03.2018
Tulkoja Jānis Oppe