Как правильно ссориться: рассказывает Михаил Лабковский

Kā pareizi ķildoties: stāsta Mihails Labkovskis

Pat pašā mīlošākajā un uzticīgākajā pārī gadās konflikti. Lai tie nenovestu pie nepatīkamām attālinātām sekām, ķildoties… ir jāprot!

Patiesībā jautājums ir sarežģīts. Tāpēc ka sākotnēji ķilda – tas ir emociju uzliesmojums, bet “ķildas noteikumi” paredz, ka cilvēks savas dusmas kontrolē un neļauj tām iet pāri malai, kas kopumā ir kaitīgi. Vispār ķilda zināmā mērā ir noderīga lieta. Pēc būtības cilvēks konflikta procesā “izlej” negatīvās emocijas: dusmas, aizvainojumu, niknumu. Psihei tas ir daudz labāk, nekā krāt sevī nepatīkamas jūtas, tāpēc ka agri vai vēlu “vārstulis” norausies un parasta konflikta vietā var gadīties tāda mēroga skandāls, ka pēc tam lauskas nesavāksi.

Bet tomēr ir noteikti principi, pie kuriem ir vērts pieturēties, ja jūs gribat, lai šī nepatīkamā epizode atmiņā paliktu kā nenozīmīga un “garāmejoša”, nevis pakārtos kā akmens kaklā.

Pirmais noteikums – ķildojieties biežāk. Tas, protams, ir joks, bet īstenībā patiesības daļa tajā ir liela. Jo ātrāk pēc neapmierinātības rašanās jūs to izteiksiet un jo ātrāk dzimstošās dusmas vai pārestība izplūdīs uz āru, jo arī pati ķilda būs “vieglāka” un īsāka.

Otrais noteikums: viens iemesls – viena ķilda. Nelipiniet tai klāt iepriekšējos konfliktus, gadījumus no jūsu vēstures, draudzeņu piemērus un vēl jo vairāk neizdariet tālejošus secinājumus (“Šodien viņš spēlē džezu, bet rīt dzimteni nodos” – lielisks piemērs, cik tas ir absurdi).

Trešais noteikums: absolūts tabu – vilkt paralēles ar “apsūdzētā” vecākiem vai, vēl sliktāk, tieši vecākus arī apsūdzēt kā ķildas cēloni. Pat ja patiešām māmiņa viņu ir slikti audzinājusi, nevajag to pieminēt skaļi. Bērni ir vēl lielāks tabu. Divu pieaugušu cilvēku ķildā piedalās tikai divi pieauguši cilvēki. Pat virtuāli neiesaistiet jūsu konfliktā citus personāžus.

Ceturtais noteikums: ir divas aizliegtas frāzes, kuras neatkarīgi no turpinājuma teikt nedrīkst. Tās ir: “Tu vienmēr” un “Tu nekad”. Vispārēja, blīva, teiksim tā, apsūdzība, globāla un visaptveroša, radīs pretošanos un agresiju, pat ja jūsu oponents bija praktiski gatavs savu vainu atzīt. “Vienmēr” un “Nekad” nozīmē, ka jūs esat izgājusi aiz lokāla konflikta ietvariem un kopumā vispār esat ar partneri neapmierināta, uzskatāt viņu par sliktu un nederīgu. Te nu jebkurš sašutīs. Te nu vairs nevar būt kompromisu un piekāpšanos, jo neviens neteiks: “Jā, es esmu viss tāds slikts, un man vienmēr nav taisnība, bet tev ir taisnība.”

Piektais noteikums: lai mazinātu ķildas kvēli, lamājiet rīcību vai darbību, nevis cilvēku. “Mani tracina, kad gaitenī stāv netīri apavi.” Nevis: “Tu, riebekli, atkal man te esi piepēdojis!” Labāk: “Ja es vēlreiz izlietnē ieraudzīšu netīrus traukus, es uzsprāgšu!” Nevis: “Tu atkal neesi nomazgājis traukus, kā man tas ir apticis!”

Sestais noteikums, kaut gan droši vien to vajadzēja nosaukt par pirmo: atcerieties, ka katram cilvēkam laiku pa laikam vajag pabūt vienatnē. No vairuma ķildu varētu izvairīties, ja cilvēks, kurš gatavojas ķildu iniciēt, kādu brīdi paliktu klusumā un mierā. Dažreiz pietiek ar stundu, dažreiz ar pāris dienām, bet praktiski garantēti, ka jūs “atlaidīs”, un jūs radušos problēmu varēsiet risināt nevis caur ķildu, bet ar mierīgu sarunu. Vēl vairāk, nav izslēgts, ka izsīks pati problēma, tikko jūs apzināsieties, ka būtība nav netīros zābakos vai nemazgātos traukos, bet vienkārši jums laiks doties atvaļinājumā, izgulēties, atslābināties. Bieži, ļoti bieži cilvēki ķildojas nevis kāda iemesla dēļ, bet dēļ noguruma, izsīkuma, kurš vienmēr noved pie paaugstinātas aizkaitināmības. Un zābaki un trauki – tā vienkārši ir sprūda.

Parasti “pārtraukums” cilvēkam vajadzīgs reizi 3-4 mēnešos. Nav obligāti braukt prom taisni uz tālām zemēm. Var brīvdienās aizbraukt pie draudzenes vai māmiņas. Pavadīt dienu skaistuma salonā. Vairākas stundas pastaigāties pa parku, klausoties putnus. Pat uz kino aiziet vienai, noskatīties labu filmu – ir laba pārlāde. Var vismaz vannā stundiņu pagulēt, kad mājās neviena nav. Nevis taisīt uzkopšanu, nevis braukt uz veikalu iepirkt produktus uz nedēļu – bet tieši atslābināties, pavadīt laiku ar sevi vienatnē.

Septītais noteikums. Es saku pilnīgi nopietni – ļaujiet vaļu jūtām, tā ķilda ātrāk apdzisīs, tāpēc ka jums lādiņš izsīks. Es daudz reižu esmu dzirdējis, ka kliegt ir kaitīgi, sak’, tas padziļina konfliktu. Nekā tamlīdzīga, labāk izšaut visu skaļi un ar visu spēku, nekā klusi šņākt, iekarst arvien stiprāk un tracināt ar to partneri. Turklāt, ja jūs kliedzat, jūsu oponents redz, cik jums slikti un kā esat aizvainota, un, ja tas ir cilvēks, kurš jūs mīl, viņš drīzāk nomierinās jūs un atbalstīs, tāpēc ka jūsu sāpju pakāpe viņam ir acīmredzama. Tas ir daudzreiz, simtiem reižu labāk, nekā rīkot boikotus un nedēļām klusēt.

Un pēdējais noteikums: novediet lietu līdz galam. Ja konflikts jau ir radies, jums abiem tas kaut kā ir jāpabeidz. Viņš atzīst, ka viņam nav bijusi taisnība, jūs atzīstat, ka jūsu pretenzijas nav pamatotas, jūs izvēlēsieties kompromisu, viens piekāpsies – nav svarīgi, kā tieši, taču ķildai ir jāpieliek punkts, citādi tā ir bumba ar laika degli. Un agri vai vēlu tā uzsprāgs.

Pievienots 09.30.2017

https://www.cosmo.ru/psychology/psychology/kak-pravilno-ssoritsya-rasskazyvaet-mihail-labkovskiy/

http://labkovskiy.ru/publikatsii/kak-pravilno-ssoritsya-rasskazyvaet-mihail-labkovskij/

Tulkoja Jānis Oppe