Что мешает тебе стать богатой: объясняет Михаил Лабковский
Kas traucē tev kļūt bagātai: skaidro Mihails Labkovskis
Tā lieta nemaz nav tavā centībā, saprātīgā budžeta plānošanā vai finanšu pārzināšanā. Tā lieta ir tavā galvā.
Vairums, esmu pārliecināts, uzskata, ka kļūt bagātai sievietei traucē pirmkārt izcelsme no nabadzīgas ģimenes. Vēl biežāk es saduros ar pārliecību, ka sasniegt finansiālu labklājību traucē “blata”, noderīgu sakaru trūkums. Abi apgalvojumi ir kļūdaini.
Tieša sakarība starp laimi un naudas daudzumu neeksistē. Tā rodas tikai nopietnu veselības problēmu gadījumā. Viss pārējais ir psihes stāvoklis. Ar veselu psihi cilvēkam vajag tik daudz naudas, cik viņš var noēst.
Sākšu nedaudz iztālēm. Pārkārtojumu laikā skolās aktīvi tika apspriests skolēnu formas jautājums. Tā sacīt, ja dotu bērniem iespēju ģērbties ne formā, uzreiz kļūtu acīmredzama atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem. Turklāt “nonivelēšanas” pusē biežāk stāvēja skolotāji, kuriem gribējās maksimāli vienmērīgu klases kolektīvu bez konfliktiem. Tika uzskatīts, ka acīmredzama starpība materiālajā statusā novedīs pie tā, ka bērni no bagātām ģimenēm nicīgi izturēsies pret bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Es toreiz strādāju skolā, biju jauns skolotājs un praktiski vienīgais, kurš apgalvoja pretējo. Bērni no nabadzīgām ģimenēm, raugoties uz nodrošinātajiem vienaudžiem, gūs papildu motivāciju nākotnē izmainīt savu materiālo statusu, nopelnīt vairāk, tiekties uz panākumiem, karjeru un sekmēm.
Tieši no nabadzīgajiem iznāk bagātie. Tā ir statistika. Pie mums Krievijā nav tā saukto Old Money, bagātību, kas būtu formējušās paaudzēm ilgi un tiktu nodotas mantojumā. Tas ir, visi bagātie, ko mēs redzam šodien, ir cilvēki, kas cēlušies no PSRS tieši tāpat kā tie, kas šodien ir nabadzīgi. Starta nosacījumi bija apmēram līdzīgi, taču vieni “izšāva”, bet otri ne.
Pirmais “iedzimtas nabadzības” sindroms – tās ir satraukums un bailes, ka nauda beigsies. Ja jūs kaut reizi esat pieķēruši sevi pie domas “Un ko mēs ēdīsim, ja”. Ir tāds lielisks dzejolis, kuru zina visi filmas “Kin-dza-dza” cienītāji.
|
Мама, мама, что мы будем делать, Когда настанут зимни холода? У меня нет теплого платочка, У меня нет зимнего пальта! |
Māmiņ, māmiņ, ko mēs darīsim, Kad pienāks aukstā ziema? Man nav silta lakatiņa, Man nav ziemas mēteļa! |
Lūk, tas ir psiholoģiskās nabadzības paraudziņš. Atlikšana nebaltai dienai, apzināta krāšana (naudas likšana nosacītā krājkasītē ne tāpēc, ka tā palikusi neiztērēta, bet regulāra kādu summu “nogriešana” no budžeta), izdevumu rēķināšana (tas – rēķinu apmaksai, tas – kino un saldējumam), tas viss formē nabadzību. Tā ir nepilnīgas apziņas, nabaga apziņas pazīme. Un diemžēl lielākā daļa cilvēku mūsu valstī dzīvo tieši tā: krāj, atliek, ierobežo sevi it visā. Atliekot naudu, jūs to atņemat sev un savai šodienas pilnvērtīgai dzīvei. Jūs apkalpojat savas bailes un nostiprināt sevī cilvēka-nabaga psiholoģiju.
Salīdzinājumam: ir tāds jēdziens kā “franču ideoloģija”. Francūži nav pasaulē pati bagātākā nācija, un Francija nebūt nav līderis pasaules ekonomikā. Arī algas Francijā nav nereālas, bet dzīve ir diezgan dārga. Tad, lūk, pati nenodrošinātākā francūziete, kura apģērbu pērk universālveikalā Tati (pats zemākais cenu līmenis, tālāk ir tikai mazlietoto preču veikali), nopirks sev somiņu, kurpes vai šallīti, kas maksās priekš viņas kosmisku naudu. Bet nopirks. Par pēdējo naudu. Tāpēc ka gribas, tāpēc ka tas viņu iepriecinās, tāpēc ka tas ir skaisti. “Dzīvo, it kā šodien būtu pēdējā diena, un galu galā tu nekļūdīsies.” Tā ir psiholoģija, kuras pamatā ir prieks no iztērētās naudas. Saprotat? Rodas saikne “nauda – prieks”. Bet pie mums apziņā “nauda” – satraukums, problēmas, trūkums”. Uz naudu nevajag iecikloties, nevajag ar to saistīt visas savas cerības. Diezgan tipisks ceļš uz strupceļu dzīvē – tas ir dzīvot un domāt, ka pašlaik jums tas ir tikai dzīves mēģinājums. Bet, sak’, rīt jūs pārcelsieties uz citu dzīvokli un pārsēdīsieties lepnā mašīnā, un tad nu gan sāksiet dzīvot pa īstam!
Ir jādzīvo šodienai. Ja jūs mūžam esat neapmierināti ar to, kas jums ir un jums nav pilnvērtīgas ŠODIENAS, tad no kurienes radīsies pilnvērtīga rītdiena?
Cilvēks ar nabaga psiholoģiju savu dzīvi atliek uz vēlāku laiku, viņš sapņo, ka, lūk, kaut kad pienāks šī laimīgā un nodrošinātā dzīve. Taču, ja atliekam (kaut naudu, kaut labpatiku, kaut dzīvi), tā nepienāks ne-kad.
Otra psiholoģiski nabadzīga cilvēka iezīme – viņš patoloģiski nav pārliecināts par savu spēju nopelnīt. Pārrunās tādas meitenes ar visu izskatu pavēsta, ka viņām ir gods būt uzaicinātām uz tikšanos, ka viņas sapņo nokļūt darbā kompānijā. Viņas šīs pārrunas neuzlūko kā vienlīdzīgo tikšanos: kompānija meklē darbinieku, bet darbinieks meklē kompāniju. Viņas sākotnēji ieņem pozīciju “no apakšas”, maza cilvēka pozīciju. Tā mēs, kā saka, ziloni nepārdosim.
Ko tad darīt? Sākt ar to, lai iegūtu pārliecību par savām profesionālajām īpašībām. Katra droši vien nosauks vairākas iemaņas un prasmes, kurās viņa ir laba. Lepojieties ar to. Jā, jūs daudz ko nezināt un neprotat, taču spējat ātri iemācīties! Jūs spējat apgūt jauno, uzkrāt pieredzi, jūs esat augstu amatu un augstu ienākumu cienīgas. Jūs esat morāli gatavas tērēt šo naudu tam, kas jums patīk, nevis kraut noliktavā bailēs, ka rīt visu atņems. Tāpēc ka, ja nu taisni tomēr atņems, tad visas jūsu pūles būs izrādījušās veltīgas. Ja jūs šo naudu tērēsiet šeit un tagad, jūs vismaz dzīvosiet priecīgi.
Aizmirstiet frāzi “Situācija tirgū”. Jā, ir cilvēki, kas savus ienākumus salīdzina ar “slimnīcā vidējo” un orientējas uz to, ka pelnīs apmēram tik, cik piedāvā citiem cilvēkiem ar līdzīgu kvalifikāciju. Taču tie ir nieki.
Iesim tālāk. Bagāti cilvēki nebaidās dzīvot uz parāda. Viņi ir pārliecināti, ka tas ir pagaidu parāds, un mierīgi to atdos, tikko kā saņems kārtējos ienākumus. Un, ka šie ienākumi būs – viņi nešaubās. Viņi atradīs investoru, sponsoru, savedīs kopā divus biznesmeņus un saņems komisiju par pakalpojumiem, izmainīs cenu politiku, piedāvās savus pakalpojumus sekmīgākai ražošanai. Viņiem piemīt brīva domāšana, plaša, un viņi zina – ja nav nostrādājis viens paņēmiens – nostrādās cits. Viņi nebaidās riskēt un meklēt, tas ir viņu azarts, viņu adrenalīns.
Lūk, reāls gadījums: meitene sapņoja par skaistu mašīnu. Ieraudzīja sludinājumu, ka tiek pārdots auto fuksijas krāsā, kas precīzi sakrita pēc krāsas ar viņas mīļotajiem cimdiem. Nolēma, ka tā ir zīme no augšas, savāca pie draugiem, kolēģiem un paziņām naudu uz parāda – un nopirka šo mašīnu. Nākamajā dienā pēc pirkuma meitenes mašīnā ietriecās krustojumā, divas durvis jāmaina. Apdrošināšanu viņa noformēt nebija paspējusi. Vainu atzina kā abpusēju, kompensācija viņai nepienācās. Ko viņa izdarīja? Gāja atkal vākt naudu uz parāda! Par to salaboja mašīnu. Un ko jūs domājat? Pēc mēneša viņa atrada jaunu darbu ar augstāku algu, pēc diviem noslēdza izdevīgu darījumu un saņēma prēmiju no vadības, bet pēc trīs mēnešiem pilnībā atdeva parādus gan par mašīnu, gan par remontu. Un pēc pusgada aizbrauca atpūsties uz ārzemēm. Tāpēc ka viņa ticēja sev, tam, ka naudu viņa nopelnīs, ka finanšu grūtības ir uz laiku, bet mašīnu viņai gribējās tieši uzreiz. Esmu gandrīz pārliecināts – ja viņa nenopirktu šo mašīnu, viņa nesāktu meklēt jaunu darbu, atbilstoši nepalielinātu ienākumus. Parādi stimulē, stumj uz priekšu, bagāti cilvēki no tiem nebaidās.
Vēl viena potenciāli bagāta cilvēka pazīme – viņš nebaidās strādāt sev. Praktiski visi sāk ar darbu pēc līguma, bet tikko kā cilvēks apzinās, ka ir ieguvis pietiekamu pieredzi, viņš aiziet brīvā peldējumā. Tāpēc ka pat top-menedžera alga – tā ir tikai tā summa, kuru viņam maksā tas, kuram patiešām ir daudz naudas. Alga atslābina. Jūs saprotat, ka 1. un 15. datumā jūs saņemsiet, lūk, tik. Jums precīzi pietiks tam un tam. Darbs sev paredz, ka jūs nesat atbildību par to, vai rīt būs maize. Vai arī maize ar sviestu, vai maize ar ikriem. Un cilvēks, kurš tiecas pēc bagātības, nebaidās, ka nepietiks. Nepietiks – paņems kredītu, atvērs jaunu projektu un norēķināsies.
Vēl piemērs: potenciāli bagāts cilvēks drosmīgi investē savā nākotnē. Viņš nerīkojas pa pusei. Ja viņš atver restorānu – tas būs uzreiz liels un skaists restorāns ar kvalitatīvu interjeru, labiem vīniem un profesionālu šefpavāru. Šis cilvēks neiesāks ar lēti izremontētu telpu, plastmasas krēsliem un uzkodu bāra ēdienkarti, cerībā ar to nopelnīt, bet pēc tam jau… Saprotat? Viņš neatliek labai dzīvei nākotnē. Viņa restorāns no sākuma strādās ar zaudējumiem, pēc tam izlīdzināsies, ja viņš neekonomēs uz produktiem un personālu, bet pēc tam kļūs par modes vietu un atnesīs peļņu. Bet uzkodu bārs bankrotēs, cilvēks pārliecināsies, ka viņš ir slikts biznesmenis un noripos atpakaļ savā nabadzībā.
Ja cilvēks nebūvē biznesu un mēģina izvairīties no zaudējumiem, satraukums un bailes izputēt spiež viņu uz kļūdām, kuras reizēm izrādās fatālas.
Tieši tāpēc sievietēm ir sarežģītāk kļūt bagātām. Sieviete nes atbildību ne tikai par sevi, bet arī par bērniem. Un jā, daudzās situācijās viņai ir mierīgāk un drošāk saņemt algu 2 reizes mēnesī un zināt, ka viņa un bērni būs paēduši, apģērbti un apauti. Es it nemaz nenosodu šo pieeju, gribu to uzsvērt. Vienkārši tā nekad nevedīs pie bagātības. Arī tā var būt apzināta izvēle, un nevienam nav tiesības uzskatīt to par nepareizu.
Svarīgi saprast, ka naudai nepatīk bailes. Naudai patīk bezbailīgie.
23. martā (2017. gads – tulk. piezīme), ceturtdien, 19:30, MASKAVA
“Likumi dzīvē ar bērniem un pusaudžiem”
Mihaila Labkovska publiska konsultācija + tiešsaistes translācija
Kā no bērniem izaudzināt sekmīgus pieaugušos un saglabāt ar viņiem attiecības.
Biļetes un pieeja translācijai te
Концертный зал Правительства Москвы | Россия, Москва, ул.Новый Арбат, дом 36
30. martā (2017. gads – tulk. piezīme), ceturtdien, 19:30, SANKTPĒTERBURGA
“Kā apprecēties”
Mihaila Labkovska publiska konsultācija + tiešsaistes translācija
Pilnīgi noteikti, ka jūs varat būt laimīgas un ka jums var būt ģimene. Ka īsti vīrieši ir (un arī meklē sievietes), vienkārši jūs viņus neredzat! Kāpēc neredzat – tad arī tiksim skaidrībā.
Biļetes un pieeja translācijai te
Санкт-Петербург, отель «Англетер», ул. Малая Морская, 24
Pievienots 15.03.2017
Tulkoja Jānis Oppe