Михаил Лабковский – Чему учить ребенка?

Mihails Labkovskis - Ko mācīt bērnam?

Pazīstamais psihologs stāsta par to, ko tētis un māmiņa spēj dot savam mantiniekam.

Sākumā saprotiet galveno lietu: vecāku mērķis nav audzināt “cienīgu cilvēku”, kurš labi pakļaujas un nes labumu sabiedrībai. Jūsu misija – izdarīt visu, lai bērns nākotnē varētu iztikt bez jums. Tas ir elementārs dabas likums: putni māca putnēniem lidot, lai viņi varētu pamest ligzdu, leopardi – medīt, lai atvases pašas varētu iegūt sev barību. Vēl vairāk – kad zilonēns sasniedz noteiktu vecumu, viss bars viņu vienu, nabagu, izgrūž savannā. Viņš raud, lūdzas pie māmiņas, visiem sirdis plīst pušu… Bet pieaugušo bars pagriežas un iet prom. Ja tā nedarītu, mazulis vienkārši neizdzīvotu. Neiemācītos sev gādāt barību un aizsargāties.

1

Audzināšanas bioloģiskā jēga – tas nozīmē palīdzēt jaunajam indivīdam kļūt patstāvīgam. Mēs ne pārāk stipri atšķiramies no saviem senčiem primātiem, taču daudzi vecāki dara visu, lai bērns paliktu atkarīgs. Viņi atņem viņam iespēju izvēlēties. Viņi spiež viņu pakļauties, būt “ērtam”, paklausīgam. Rezultātā izaug cilvēks, kurš neko nevar izdarīt pats. Nespēj nopelnīt naudu, uzbūvēt normālu ģimeni un arī pat vienkārši dzīvot savu dzīvi. Iemācāmies vairs neatkārtot šīs kļūdas.

2

Izvēles brīvību pēc iespējas ātrāk. “Ko tu ēdīsi brokastīs?” – tieši ar to ir jāsākas rītam. Bērns, kurš kopš bērnības ir iemācīts izdarīt izvēli pašās elementārākajās lietās, izaug par personību, kura dzīvē spēj rēķināties ar sevi un ar savām vēlmēm. Kad jūs ar bērnu ejat uz veikalu, ļaujiet viņam patstāvīgi izvēlēties apģērbu. Protams, kaut kādiem ierobežojumiem ir jābūt. Piemēram, brokastīs nevar ēst šokolādītes, un, ja jūs papildināt vasaras garderobi, nav nekādas jēgas pirkt dūnu jaku. Pārrunājiet, no kā mazulis var izvēlēties, bet pati izvēle lai paliek viņam.

3 noslēpumi, kā sazināties ar pusaudzi, no Mihaila Labkovska[1]

3

“Kabatas naudai” ir jābūt. Bērnam ir jābūt zināmai naudas summai, kuru viņš var tērēt pēc sava ieskata. Šai summai nav jāmainās (iztērēji visu pāris dienās – gaidi nākamo nedēļu), un tā nav jātērē ikdienas vajadzībām (braukšanas biļetei, ēšanai un tā tālāk). Šī nauda ir izklaidēm, dāvanām pašam sev un tamlīdzīgi. Nevajag ar bērnu spēlēt spēles, piemēram, “izsūksi ar putekļsūcēju – dabūsi kabatas naudu. Tie ir viņa personīgie līdzekļi, viņam uz tiem ir tiesības.

4

Tiesības uz personīgo laiku. Es nereti savās konsultācijās esmu redzējis cilvēkus, kuri kādreiz ir bijuši “pārorganizēti” bērni. No rīta viņiem ir karatē, vakarā mūzika, un tālāk mājasdarbi. No tādiem bērniem izaug pieaugušie, kuri ir neinteresanti paši sev. Rezultātā viņi mūžīgi āķējas pie citiem cilvēkiem. Viņu dienaskārtība ir pārpildīta ar darīšanām, bet dzīve brāzmaini traucas garām. Viņi dažbrīd pat nesaprot, ko viņiem vajag. Bērnam ir jābūt vismaz 2 stundām dienā, kad viņš nav aizņemts ne ar ko. Viņš šo laiku izmantot pēc sava ieskata.

Mihails Labkovskis - Pie kā noved svešas gaidas?[2]

5

Nekādas “fiziskās audzināšanas”. Ne-kad. Es jau ne reizi vien esmu teicis – ja jūs sitat bērnu, jūs laužat viņa psihi. Un bez visa cita jūs mēģināt viņam iedvest kādu ideju caur sāpēm vai pazemojumu. Tas ir, ja sitat mantinieku, teiksim, par to, ka viņš ir aizbēdzis no skolas, tad viņš nesapratīs sava nodarījuma jēgu (visi ir pārbiedēti, skolotāja ir apzvanījusi slimnīcas, bet tētis ar māmiņu policiju). Viņš domās, ka savstarpējo attiecību sistēmā ar pieaugušajiem viņam var iesist par kādu nodarījumu. Bet jēga, kaitējums, kuri viņš ir nodarījis ar savu uzvedību, tā arī paliks viņam nepieejami. No bērniem, kuri bērnībā ir sisti, kā likums, izaug vai nu upuri, vai arī agresori. Viņi mīlestību saprot tikai caur sāpēm. Otrie atriebjas visai pasaulei par savu smago bērnību. Jums taču tāda perspektīva ne pārāk patīk, vai ne?

6

Un visbeidzot – mīliet bērnu. Rādiet viņam savu mīlestību katrā izdevīgā gadījumā. Apkampiet, skūpstiet, sakiet viņam, ka jūs viņu dievināt. Pat tad, kad viņš ir nogrēkojies un jūs viņu sodāt (“tava rīcība bija slikta, bet es tevi vienalga mīlu”). Neskopojieties ar emocijām. Vecāki bērnam iepotē ne tikai patstāvību, bet vēl divas ļoti svarīgas lietas: mīlestību pret sevi un pamata uzticēšanos pasaulei. Bet tās laikam būs laimes pašas svarīgākās komponentes.

Par to, kā pareizi sodīt bērnus, kā palīdzēt viņiem gatavoties eksāmeniem, kā orientēt viņus dzīvei, mēs runāsim publiskajā konsultācijā “(Ne)bērnišķīgs jautājums: kā izaudzināt laimīgu bērnu” 10. maijā Maskavā.

Pievienots 23.04.2018

https://lisa.ru/mixail-labkovskij-chemu-uchit-rebenka/

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1571-mihails-labkovskis-3-noslepumi-ka-sazinaties-ar-pusaudzi-no-mihaila-labkovska (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1565-mihails-labkovskis-pie-ka-noved-svesas-gaidas (Tulk. piezīme)