Михаил Лабковский – Как перестать бояться и беспокоиться?

Mihails Labkovskis - Kā pārstāt baidīties un uztraukties?

Daudzi cilvēki ar bailēm dzīvo pastāvīgi un pat vairs neievēro to klātbūtni dzīvē. Pa desmit reizēm pārbauda, vai ir izslēgti krāns un gludeklis, katru pusstundu rausta bērnus, kuri vakarā devušies pie draugiem, terorizē vīru ar jautājumiem, katru dzimumzīmīti uzskata par bīstamas slimības simptomu un tālāk pēc saraksta. No kurienes tas viss rodas? Mēģinām tikt skaidrībā kopā ar psihologu Mihailu Labkovski.

Bailes #1

Pašas populārākās bailes var sadalīt divās tādās lielās nometnēs: pirmās – tie ir satraukuma simptomi, bet otrās – pazemināta pašvērtējuma auglis.

Pirmajai grupai es pieskaitītu visas nepamatotās bailes par lietām, kuras vēl nav notikušas un diez vai arī notiks. Piemēram, paniskas bailes par savu veselību. Cilvēks ir salasījies visādas šausmas un tagad līdz drebuļiem baidās aplipt ar nāvīgu slimību. Protams, lai tas nenotiktu, reizi pusgadā ir jāiziet pārbaude pie ārstiem, jo, kā taču ir zināms, agrīnajās stadijās ir izārstējams praktiski viss. Starp citu, padomju laikā visus piespiedu kārtā sūtīja uz dispanserizāciju. Bet Eiropā, piemēram, nevar dabūt medicīnisko apdrošināšanu, ja tu katru pusgadu neatzīmējies pie noteiktiem ārstiem. Bet apbrīnojami ir tas, ka daudzi cilvēki tā vietā, lai ieviestu saprātīgus pasākumus, iekļautu tos savā ikdienībā un pārstātu baidīties, dod priekšroku uz slimnīcu neiet, bet turpināt pārdzīvot un biedēt sevi. Un pie viena apkārtējos.

Mihails Labkovskis - Antipātija pret sevi tiek nodota mantojumā[1]

Bailes #2

Tās pēc būtības ir bailes būt pašam, bailes izpaust sevi un dzīvot. Kopš bērnības daudziem iedveš, ka labāk ir stāties tur, kur konkurss mazāks, tas ir, neriskēt, nemēģināt sevi jomās, kur ir pārāk lieli riski un tā tālāk. Sak, lēnāk brauksi – tālāk tiksi. Rezultātā cilvēki strādā nemīlamus darbus aiz bailēm, ka citu vienkārši neatradīs. Dzīvo ar nemīlamiem cilvēkiem aiz bailēm palikt vientuļiem, un tālāk tādā pašā garā.

Beidzot, ir vienkārši fobijas. Tas jau ir atsevišķs gadījums, kad cilvēki baidās no kaut kā pilnīgi droša, piemēram, no spoguļiem, ovāliem priekšmetiem (starp citu, no tiem baidījās Hičkoks), kaķiem un tā tālāk. Par fobijām mēs pašlaik nerunāsim, bet kopumā atzīmēšu, ka nosliece uz tām tiek nodota iedzimtības ceļā, parasti konkrētas bailes ietver satraukumu, bet, galvenais, ir psihologi, kuri specializējas tieši fobijās un paniskajos uzbrukumos.

Mihails Labkovskis - Pietiks mērīt mīlestību ar ciešanām![2]

Kāpēc mēs padodamies?

Bailes mums tiek nodotas mantojumā no vecākiem. Ja viņi bija satraukti, tad visdrīzāk bērns izaugs tāds pats. Pirmām kārtām ir jāapzinās, ka problēmas dzīvo vienīgi mūsu galvās. Tas ir kā ar alkoholiķiem: kamēr cilvēks domā, ka viņš vienkārši “iedzer tāpat kā visi”, palīdzēt viņam nevarēs neviens narkologs. Bet tikko viņš saprot, ka tā dzīvot vairs negrib un ka viņam ir SLIMĪBA, tad patiešām parādās iespēja no problēmas atbrīvoties.

Tāpat ir ar bailēm. Taču slazdi ir tajā, ka daudziem cilvēkiem jau vesela dzīve ir uzbūvēta apkārt šīm bailēm. Tās tik sekmīgi ir ievītas viņu ikdienā, ka viņiem vienkārši nav saprotams, kā dzīvot bez šī, teiksim, kruķa. Piemēram, jūs baidāties palikt bez darba un paciešat šefu stūrgalvi, kolēģus intrigantus un zemu algu. Taču tā vietā, lai mierīgā tempā meklētu sev jaunu darbu, jūs mēģināt kaut kā iekārtot savu dzīvi šo baiļu iekšienē, ejot ar tām uz kompromisu. Piemēram, ciešanas ofisā kompensējat ar gājieniem pa veikaliem. Vai arī cenšaties panākt paaugstinājumu, lai būtu kaut mazlietiņ vieglāk. Un vēl centīgi pārliecināt sevi, ka cita darba tādiem speciālistiem, kā jūs, neeksistē, un šo domu mīļi lolojat.

Vēl vairāk, daudziem cilvēkiem bailes ir izdevīgas. Piemēram, viņi baidās un saņem atvieglojumu mierinājumu veidā. Ar viņiem biežāk rēķinās, viņus žēlo, viņiem izrāda uzmanību. Daudziem vispār visas attiecības ar cilvēkiem ir būvētas uz bailēm. Ar bērniem un partneriem vairāk runāt nav par ko, izņemot – par narkotiku kaitīgumu, briesmām no huligāniem, rubļa kursu un tālāk pēc saraksta. Tas ir, visa dzīve griežas ap šīm bailēm, un jūs ar tām dzīvojat kā ar tuvinieku.

Mihails Labkovskis - Kāpēc jūs nenovājējat?[3]

Kā atbrīvoties no bailēm?

Protams, ceļā uz cīņu ar bailēm visiem sākas sarunas ar sevi “par mūžīgo”. Cilvēki sev saka: “bet viss taču reāli ir tik šausmīgi un bīstami!”, “bet kā es varēšu dzīvot, vispār ne no kā nebaidoties?”. Ceļā uz izveseļošanos sākas iekšēji dialogi, jo bailes daudziem taču ir pārvērtušās par ieradumu, no kura, atvainojiet par tautoloģiju, ir ļoti bail atbrīvoties. Lai tas nenotiktu, es uzskatu, ka ir jāmaina sava uzvedība, nevis savas domas. Soli pa solim jāmācās riskēt, izvēlēties, darīt, nevis domāt. Piemēram, ja darbs pilnīgi atklāti ir nomocījis, apnicis, tad vajag meklēt vakances pa prātam, nospraužot sev noteiktus termiņus. Ar skaidru darbības plānu, uzbūvētu stratēģiju jums būs vienkāršāk aiziet no uzmācīgajām domām un sākt darīt. Bet tur, skaties, arī problēma atrisināsies.

Vai arī, piemēram, jums nepietiek naudas. Jūs ar sevi vienojaties, ka ejat pie bosa pēc paaugstinājuma. Bet, ja viņš atsaka – meklējiet jaunu darbu, kur jums maksās tik, cik jūs apmierinās. Un viss! Piekrītiet, objektīvi te baidīties nav no kā.

Bet kas attiecas uz satraukumu – šeit viss ir nedaudz sarežģītāk. Lieta tāda – kad cilvēks vienkārši raustās katra iemesla dēļ, tā ir viņa psihes reakcija uz stresu. Iekšā dzīvo bailes. Šeit vajag mācīties nomierināties, atbrīvoties no stresa, vairāk atslābināties, pārtraukt skatīties kriminālās hronikas. Izdariet vienkāršu lietu: pirms iziet no mājas, nofotografējiet savas aizslēgtās durvis un izslēgto gludekli. Pēc ieraduma kļuva bail, ka gludeklis nav izslēgts? Vienkārši paskatieties uz foto un nomierinieties. Ja nepalīdz, iespējams, runa ir par satraukuma sindromu. Šī problēma tiek risināta pie psihologa, un, ticiet, visai sekmīgi.

Par to, kā pārstāt baidīties, runāsim lekcijā “Neattaisnotas gaidas, satraukums un vainas sajūta” Maskavā 25. februārī. Nāciet, nebaidieties!

Pievienots 21.02.2018

https://lisa.ru/mixail-labkovskij-kak-perestat-boyatsya-i-bespokoitsya/

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1396-mihails-labkovskis-antipatija-pret-sevi-tiek-nodota-mantojuma (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1437-mihails-labkovskis-pietiks-merit-milestibu-ar-ciesanam (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1566-mihails-labkovskis-kapec-jus-nenovajejat (Tulk. piezīme)