Kevin Williams - Christian Doctrines and the Near-Death Experience

Kevins Viljamss - Kristīgās doktrīnas un nāvei-tuvā-pieredze

19 09 26 01

Reiz kāds man uzdeva šādu jautājumu:

„Jūs stāstījāt, kā no nāvei-tuvās-pieredzes (NTP) liecības uzzinājāt, ka mēs nenonākam debesīs, ticot Jēzum; bet drīzāk mēs pieaugam līdz debesīm, līdzinādamies Jēzum, mīlot visus bez nosacījumiem. Kā jūsu zināšanas par NTP ir mainījušas jūsu ticību kristīgajām doktrīnām, piemēram, trīsvienībai, augšāmcelšanai, Jēzus darbiem un citām."

Mana atbilde ir tāda, ka NTP liecības ir paplašinājušas manu izpratni par praktiski visām kristīgajām doktrīnām. Ja reiz tika apšaubītas pretrunīgi vērtētas doktrīnas, atbildes man sniedza NTP liecības. Tālāk ir sniegtas manas atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar kristīgajām doktrīnām, ņemot vērā manu izpratni par NTP.

 

1. Dievs

19 09 26 02

Bībele māca, ka Dievs ir mīlestība (1. Jāņa 4:16) un Dievs ir gaisma (1. Jāņa 1:5). Un apustulis Pāvils citēja grieķu filozofu dzejniekus, lai parādītu, ka Dievs ir arī dzīvība, Apustuļu darbos 17:26-28:

“No viena cilvēka viņš (Dievs) radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums. Jo viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā jau daži jūsu dzejnieki ir sacījuši: mēs arī esam viņa dzimums.”

Iepriekš minētajos Bībeles pantos ievērojiet, ka apustulis Pāvils atsaucas uz grieķu filozofu dzejnieku Epimenīdu, kurš dzīvoja 7. vai 6. gadsimtā p.m.ē., un grieķu dzejnieku Aratu, kurš dzīvoja starp 2. un 3. gadsimtu p.m.ē.; viņi grieķu filozofijā interesējās par visu, kas pastāv kā Dieva daļa. Un, tā kā saskaņā ar daļiņu fiziku visu fizisko matēriju var reducēt līdz gaismas daļiņām, zinātne arī atbalsta visu, kas Visumā sastāv no gaismas daļiņām. Vēl viens Bībeles pants pasludina Dievu par “mūžīgo” dzīvību (1. Jāņa 5:20). Un saskaņā ar Bībeli Dievs burtiski ir “dzīvības spēks”, kas satur visas lietas kopā, kā teikts Kolosiešiem 1:15-17, – atsauce uz atoma satriecošo spēku. Tātad saskaņā ar Bībeli Dievs pastāv kā Bībeles “trīsvienība”, ko veido mīlestība (“Tēvs”, “Kristus Prāts”) un dzīvība (“Dēls”, “Kristus Miesa”), un gaisma (Svētais Gars, "Kristus Gars"). Dievs burtiski ir dzīvības "Spēks", kas mīlestībā satur kopā visas gaismas daļiņas Visumā. Tātad šī atziņa par to, ka Dievs eksistē visur – un ka visi cilvēki ir Dieva daļa, – saskan ar Bībeli un vienprātību starp cilvēkiem, kuriem ir NTP. Šie Bībeles panti saskan arī ar NTP liecībām un vēl vienu Bībeles pantu (4. Mozus 23:19), kas parāda, ka Dievs neeksistē tronī sēdoša cilvēka izskatā. Dievs ir mīlestības gaisma, kas mirdz no vienas pakāpes uz otru ikviena dzīvē, ieskaitot tādus diženus gudrības skolotājus kā Jēzus, Buda, Muhameds, Mozus utt. Kāds konkrēts nāvei-tuvās-pieredzes piedzīvotājs sniedza labu analoģiju par savu Dieva pieredzi debesīs – gaiss fiziskajai pasaulei ir tas pats, kas Dievs garīgajai pasaulei. Augstākajās gaismas sfērās, kā saka, Dieva klātbūtne ir acīmredzama ikvienam. Lasiet vairāk par NTP un maniem secinājumiem, pētot Dievu.

 

2. Evolūcija

Zinātniskie, metafiziskie, reliģiskie un NTP pierādījumi liecina, ka gan evolūcija, gan kreacionisms ir patiesi. Visumu pirms miljardiem gadu evolūcijas procesā radīja Dievs. Lai gan burtiska 1. Mozus grāmatas interpretācija liecina, ka Visums nav vecāks par 7000 gadiem, zinātniskie pierādījumi liecina, ka Visums ir aptuveni 14 miljardus gadu vecs. Zvaigžņu gaismai, ko redzam naksnīgajās debesīs, bija vajadzīgi miljoniem un miljoniem gadu, lai sasniegtu mūsu acs ābolus. Ja tā nebūtu patiesība, jūs tos nevarētu redzēt. Šis fakts vien pierāda, ka Visums ir daudz vecāks par 7000 gadiem. Bībele arī paziņo, ka viena diena Dievam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena (2. Pētera 3:8). Tomēr 1. Mozus grāmatas garīga interpretācija var ietvert zinātniskus pierādījumus, jo Visums ir lielāka Dieva atklāsme nekā 1. Mozus grāmata. Pats Visums ir lielāka Dieva roku darba deklarācija nekā visa Bībele. Un ir ļoti daudz zinātnisku pierādījumu, kas atbalsta evolūcijas teoriju. Jūs varat lasīt vairāk par cilvēces izcelsmi, pamatojoties uz slaveno NTP pieredzētāju Edgaru Keisiju (Edgar Cayce).

 

3. Cilvēce

Tātad mūsu ķermeņi attīstījās no zemes. Mūsu prāti attīstījās līdz ar zvaigznēm saskaņā ar Bībeles astroloģiju[1]. Un mūsu gars ir attīstījies no Dieva. Tas ir Dieva noslēpums cilvēkos. Atrodoties fiziskajā pasaulē, mēs evolucionējam par perfektiem cilvēkiem ķermenī, prātā un garā. Jēzus teica: “Jūs esat dievi,” (Jāņa 10:30-36), pasludinot dievišķību sevī un katrā cilvēkā. Sniedzot šo vēstījumu, Jēzus atsaucās uz Psalmu 82:1-6, ka arī mēs esam Dieva “dievi” un “dēli” (t.i., bērni) tāpat kā Jēzus. Lasiet vairāk par NTP un maniem secinājumiem, pētot cilvēci.

 

4. Ēdenes dārzs

Ēdenes dārza notikumu burtiska interpretācija izklāsta dīvainu stāstu par to, kā šajā pasaulē ienāca “ļaunums” un “grēks” un kā cilvēce atkrita no Dieva žēlastības: runājoša čūska iekārdināja sievieti, kura tika radīta no vīrieša ribas, apēst burvju augli.

Burtiska 2. un 3. Mozus grāmatu interpretācija parāda, cik smieklīgi ir pieņemt, ka Bībele vienmēr būtu jāinterpretē burtiski. Šāda smieklīga burtiska radīšanas interpretācija, domājams, atraisīja šausmīgos sātaniskos apokaliptiskās negantības leģionus no tumšā bezdibeņa dvēseļu apgānīšanai un nolādēšanai un visas cilvēces sirdīs ienesa neizsakāmu ļaunumu, nāvi, aizmirstību, holokaustu un Armagedonu.

Tomēr, ja šim smieklīgajam stāstam piešķiram garīgu interpretāciju, kā to darītu ar līdzību vai sapni, mēs varam uzskatīt Mozus grāmatas kā arhetipisku stāstu par cilvēces krišanu no garīgās pasaules uz fizisko pasauli. “Ēdenes dārzs” simbolizē mūsu debesu izcelsmi. Čūska Mozus grāmatās pārstāv viedumu (zinot gan labo, gan ļauno) – čūska arī citās reliģijās pārstāv garīgo viedumu. “Aizliegtais auglis”, iespējams, ir simbols, kas atspoguļo mūsu brīvo gribu. Mūsu “izraidīšana no Ēdenes” atspoguļo to, kā dažas dvēseles atstāja debesu dievišķo avotu, lai izpētītu savu brīvo gribu un fizisko realitāti. Liela grupa agrīno kristiešu uzskatīja, ka tieši tāds ir patiesais stāsts, ko glabā Mozus grāmatas. Lasiet vairāk par maniem secinājumiem, pētot Bībeles burtiskās interpretācijas maldīgumu.

 

5. Ādams un Ieva

Mozus grāmatu burtiska interpretācija liecina, ka Ādams bija pirmais cilvēks uz zemes. Ieva, kas it kā radīta no Ādama ribas, bija pirmā sieviete uz zemes. Taču šis stāsts neņem vērā miljoniem gadu ilgušo cilvēka evolūciju, ko atklāj zinātne. Edgaram Keisijam, kuram bija vairāk nekā četrdesmit gadu ilga NTP, tika sniegts pilnīgs Ādama un Ievas apraksts:

Cilvēki attīstījās no homo erectus līdz homo sapiens. Homo sapiens nekļuva par cilvēkiem, kamēr dvēseles, kas atstāja savu dievišķo avotu debesīs, nesāka iegūt homo erectus ķermeņus. Tā ir patiesā interpretācija Bībeles stāstam par ”Dieva dēlu” pārošanos ar ”cilvēku meitām”.

Stāsts par Ādamu un Ievu ir stāsts par to, kā pērtiķ-cilvēki (ape-man) (izmiruši, pērtiķim līdzīgi primāti, kas, domājams, ir radniecīgi mūsdienu cilvēkiem vai to senči – tulk. piez.) kļuva par cilvēkiem. Kad dvēselēm sāka piederēt šo pērtiķ-cilvēku ķermeņi, tie nokāpa no kokiem, izveidoja kopienas, iemācījās kopt zemi un radīja reliģijas. Pirmais cilvēks Ādams bija pirmais homo sapiens, kurš kļuva par pirmo “Dieva dēlu”, un pirmais, kurš saņēma dievišķās apziņas pilnību. Edgars Keisijs apstiprināja reinkarnāciju Bībelē. Viņš atklāja, ka Ādams bija pirmais “Kristus” dvēseles iemiesojums. “Kristus” dvēsele bija augstāka garīga būtne, kas tika izvēlēta, lai uzraudzītu cilvēces attīstību. Keisijs atklāja, ka Jēzus kā cilvēks nebija vienīgais Kristus dvēseles iemiesojums – viņš bija pēdējais Kristus dvēseles iemiesojums. Tāpēc Bībele atklāj, ka Jēzus ir pirmais un pēdējais Ādams (1. Korintiešiem 15:45 un Romiešiem 5:14). Lasiet vairāk par Edgara Keisija NTP liecību par Jēzus iepriekšējām dzīvēm.

 

6. Pirmatnējais grēks

Dogma par sākotnējo grēku nāca no Ādama un Ievas stāsta burtiskas interpretācijas. Tā liek domāt, ka Ādama grēks izraisīja visas cilvēces garīgas un fiziskas beigas. Tikai dievišķais glābējs var to mainīt.

Priekšstats par to, ka Dievs soda bērnus par viņu tēvu grēkiem, ir neticami netaisnīgs, un kristiešiem tas ir jāatzīst. Pieņemsim, ka jūsu draugs izdarīja slepkavību. Ja jūsu drauga dēlam tiktu izpildīts nāvessods viņa tēva grēka dēļ, tas būtu neticams taisnīguma izķēmojums, it īpaši, ja jūsu draugs tiek cauri sveikā. Lasiet vairāk par NDE un maniem secinājumiem, pētot reliģiju.

 

7. Ļaunums

Bībele apraksta, ka ļaunums ir līdzīgs cilvēka dvēseles “sodībai”. Daudzi kristieši uzskata, ka šis ļaunums ir universāls spēks, kas pretojas Dievam un ir visu grēku avots. Frāze “man to lika darīt velns” ir līdzīgs jēdziens, kam kristieši tic. Taču NTP liecības atklāj, ka ļaunumu vislabāk var saprast kā garīgās realitātes neapzināšanos. Citiem vārdiem sakot, to, ko daudzi kristieši saprot kā grēku, vislabāk var saprast kā kļūdas, no kurām mēs gūstam vērtīgu mācību.

Tas ir jāatzīst visiem kristiešiem: “ļaunumam” un “grēkam” ir atļauts pastāvēt tikai Dieva suverenitātes dēļ. Pretējā gadījumā Dievs tos būtu iznīcinājis tajā brīdī, kad tie parādījās. Cilvēki, kuriem ir NTP, mācās, ka Dievs ļauj cilvēkiem kļūdīties garīgās apmācības un apgaismības nolūkos. Piemēram, Hitlers bija ļoti “ļauns” cilvēks: viņš bija “ļoti neapzinošs” cilvēks, runājot par garīgajām realitātēm. Tātad nav universāla spēka, kas padarītu Hitleru par "ļaunu". Hitlers padarīja sevi par ļoti, ļoti neapzinošu cilvēku. Lasiet vairāk par NDE un maniem secinājumiem, pētot Hitleru.

 

8. Sātans

Bībele apraksta būtni, par kuru zināms, ka tā ir “ļaunuma” radītāja. Saskaņā ar Bībeli šī būtne bija viens no lielākajiem Dieva radījumiem, taču atkritusi no vēlības. Tiek uzskatīts, ka šī būtne, ko sauc par "Sātanu", ir visuresošs spēks, kas vada sacelšanos pret Dievu, kārdinot cilvēkus uz grēkiem. Tiek uzskatīts, ka šī būtne ir atbildīga par cilvēces atkrišanu no Dieva vēlības. Tomēr daudzi nāvei-tuvās-pieredzes piedzīvotāji ir uzzinājuši, ka šāda būtne neeksistē. Tas, ko kristieši uzskata par “Sātanu”, NTP pieredzētāji patiesībā atzīst viņu kā savus personīgos trūkumus, kas saistīti ar koncentrēšanos tikai uz sevi, sevis apmierināšanu, sevis slavināšanu, pašapziņu, paštaisnumu, pašlabumu un rūpēm par SEVI. Lasiet vairāk par NDE un maniem secinājumiem, pētot Sātanu.

 

9. Eņģeļi un dēmoni

Bībele apraksta, ka eņģeļi ir garīgo būtņu hierarhija, kas palīdz cilvēcei izpildīt Dieva darbu. Dēmoni ir zemāku garīgo būtņu hierarhija, kas karo pret Dievu un cilvēkiem.

Ir daudz pierādījumu no NTP, pēcnāves vizitācijām, vīzijām uz nāves gultas, ārpusķermeņa pieredzēm, sapņiem utt., ka eņģeļu hierarhija eksistē. Daži no šiem eņģeļiem patiesībā ir cilvēku gari. Bībelē ir aprakstīts, kā cilvēki, kas uzņem svešiniekus, var uzņemt eņģeļus, pašiem to nezinot (Ebrejiem 13:2). Citi eņģeļi parādās kā lielas autoritātes un izstaro milzīgi daudz gaismas un mīlestības.

Bībele un NTP apraksta būtnes, kuras vispiemērotāk ir raksturot kā briesmīgas. Cilvēki, kuriem ir NTP, ir aprakstījuši garīgas būtnes ar groteskiem ķermeņiem un ar tādām iezīmēm kā pūstoša miesa, kūstošas sejas, kā ļoti nepatīkamas personības ar tumšu skatu. NTP piedzīvotāji parasti pieņem, ka šīs būtnes kādreiz ir bijušas cilvēki. Šīs būtnes var sastapt elles valstībās. Šīs Zemei piesaistītās cilvēku dvēseles, kuras vajā dzīvos cilvēkus, ir viņu sajaukums ar “dēmoniem”. Tomēr Dievs šīs dvēseles nav pametis saskaņā ar daudzām NTP. Drīzāk viņu stāvoklis ir īslaicīgs, to izraisījusi viņu atteikšanās iet uz Gaismu, jo viņas baidās, ka tiks atklāta viņu "tumsa" (Jāņa 3:19-21). Dievam ir plāns, lai katra no šīm nožēlojamajām dvēselēm sasniegtu atbrīvošanos. Galu galā visas dvēseles redzēs Gaismu un virzīsies augšup. Līdzīgi kā pazudušajam dēlam – Lūkas 15:11-32 – Dievs ļauj šādām dvēselēm iegūt garīgu “pauzi”, ko tās vēlas, tik ilgi, cik nepieciešams. Lasiet vairāk par NDE un secinājumiem, pētot eņģeļus-pavadoņus.

 

10. Debesis un elle

Tradicionālā kristietība uzskata, ka pastāv tikai trīs sfēras: elle, fiziskā sfēra un debesis. NTP liecības to kopumā apstiprina – lai gan tās apraksta daudzu elles valstību un daudzu debesu valstību esamību. Bībele apraksta “trešo debesu” eksistenci (2. Korintiešiem 12:2-4). Esmu lasījis pietiekami daudz NTP liecību, lai secinātu, ka fiziskā sfēra, kurā mēs pašlaik dzīvojam, ir sfēra kaut kur pēcnāves sfēru hierarhijas vidū. Citiem vārdiem sakot, mēs šobrīd dzīvojam pēcnāves dzīvi un mūsu fiziskais visums ir tikai viena no šīm hierarhijas sfērām. Tātad mēs sekmīgi kāpjam augšup pa Jēkaba ​​kāpnēm, varētu teikt, uz Dieva debesu “korporāciju”, lai atkal kļūtu par pastāvīgiem pilsoņiem augstākajās debesīs. Augstākās debesis ir katra cilvēka galīgais liktenis. Tā ir vieta, no kurienes mēs esam cēlušies – mūsu īstās mājas – un kur mēs visi galu galā atgriezīsimies.

 

11. Dieva likums

Bībeles ”Dieva likuma” pamatā ir jēdziens ”acs pret aci un zobs pret zobu”. Tas ir dabiskais cēloņsakarības likums – kas iet uz augšu, tam jānāk uz leju; dari ko citiem, un tas pats notiks ar tevi; dzīvo ar zobenu, un tu mirsi no zobena; ko sēsi, to pļausi; katrai darbībai ir vienlīdzīga un pretēja reakcija; karmas likums utt. Šis ir dabas likums un fiziskās sfēras likums. Lai gan šī likuma sekas ir redzamas visur, pastāv vēl lielāks likums, kas atklāts no augstākiem avotiem. Tas ir mīlestības likums (Lūkas 10:25-30) – piedošana un vēlība. Kad kāds jums sit pa seju, jums nevajadzētu sist pretī. Tas apturēs niknuma apburto loku. Tas nozīmē mīlēt pat savus ienaidniekus. Tas nozīmē beznosacījuma mīlestību. Labākais veids, kā likvidēt “sliktu karmu”, ir mīlestība un piedošana. Turklāt mīlestība, piedošana ir dievišķa iezīme, jo Dievs piedod visiem. Patiesībā NTP liecības atklāj, ka Dievam nav nekā, ko mums piedot. Dievs ļauj mums kļūdīties augstāku iemeslu dēļ. Dievs ir mīlestība (1. Jāņa 4:16), un mīlestība nekrāj pāridarījumus (1. Korintiešiem 13:4-5). Patiesībā mīlestība likvidē daudzus grēkus (1. Pētera 4:8). Tāpēc Dieva likums ir mīlestība (Romiešiem 13:10). Dieva bauslis ir mīlestība (Jāņa 15:12). Mīlestība ir pats Dieva evaņģēlijs (Jāņa 3:16). Jēzus mācīja, ka ceļš uz mūžīgo dzīvi iet caur mīlestību (Lūkas 10:25-28). Katrs, kurš mīl, ir “dzimis no Dieva” un pazīst Dievu (1. Jāņa 4:7). Mēs zinām, ka esam “glābti”, ja mīlam citus (1. Jāņa 3:14). Mīlestība ir Kristus mācekļa zīme (Jāņa 13:35). Bez mīlestības mēs neesam nekas (1. Korintiešiem 13:2). Bez mīlestības mēs neko neiegūstam (1. Korintiešiem 13:3). Tātad tikai ticība bez mīlestības darbiem ir nedzīva (Jēkaba ​​2:17). Debesu Valstība ir atrodama mūsos pašos (Lūkas 17:20-21).

 

12. Nevainīgā dzimšana

Es uzskatu, ka nav lielas nozīmes, vai cilvēks tic, ka Jēzus piedzima jaunavai vai ne. Bībeles mūsdienu pētījumi ir atklājuši, ka Jesajas pantā, kurā aprakstīts, ka “jaunava” dzemdē Mesiju, patiesībā labāks tulkojums ir “jauna sieviete”. Personīgi es uzskatu, ka nav nozīmes tam, vai Marija bija jaunava, kad dzemdēja Jēzu. Ja viņa bija jaunava, tad viņas grūtniecība bija brīnums. Ja nē, tad tas nebija brīnums. Jebkurā gadījumā Jēzum bija cilvēciskā puse. Lasiet vairāk par kādu konkrētu nāvei-tuvo-pieredzi, kas interpretēja kristīgo doktrīnu par dzimšanu no jaunavas.

 

13. Jēzus

Bībele apraksta īpašus cilvēkus, kuriem bija pārcilvēciskas spējas. Viens no viņiem bija Jēzus. Jēzus dzīves ietekmi uz pasauli nevar pārvērtēt. Jēzus bieži parādās arī NTP. Bībele apraksta Ādamu kā pirmo ”Dieva dēlu”. Apustulis Pāvils salīdzina Jēzu ar Ādamu, norādot, ka Jēzus ir “pēdējais Ādams”, kurš atceļ “pirmā Ādama” kļūdu.

Ebreju Bībelē varonis, vārdā Melhisedeks, ir aprakstīts kā cilvēks, kurš nekad nav dzimis un nekad nav miris. Pāvils apraksta Jēzu kā šī Melhisedeka kārtas priesteri. Hanohs (Ēnohs, Enohs) bija vēl viens īpašs cilvēks, jo Dievs viņu paņēma debesīs, tam nepiedzīvojot nāvi (iespējams, NTP). Stāsts par Jāzepu ir par cilvēku, kuru viņa brāļi iemeta bedrē un atstāja nāvei. No šīs bedres viņš visbeidzot kļuva par Ēģiptes princi. Jāzeps tika svētīts ar sapņu skaidrošanas un pravietošanas spēku. No Bībeles ir skaidrs, ka tie bija ļoti īpaši cilvēki. Ja evaņģēliji ir patiesi, tad Jēzus noteikti parādīja tādas spējas, kādas nekad nav bijušas nevienam citam. Tomēr Jēzus teica, ka mēs varētu veikt tādus pašus brīnumus kā viņš, ja mēs ticētu (Jāņa 14:12). Lasiet vairāk par NTP un maniem secinājumiem, pētot Jēzu.

 

14. Kristus

Vārds “Kristus” nozīmē “iesvaidītais”, un tā ir atsauce uz ebreju Mesiju. Jaunā Derība pasludina Jēzu par ebreju Mesiju. Mesijas jēdziena izcelsme atrodama 1. Mozus grāmatā, kur Dievs informē Sātanu par Ievas pēcnācēju, kas viņu iznīcinās, un šajā procesā Sātans kaitēs šim Ievas pēcnācējam (1. Mozus 3:15). Šis Ievas pēcnācējs būs pazīstams kā Mesija.

Bībelē ir aprakstīti vairāki cilvēki, kas palīdz piepildīt šo pravietojumu par Mesiju. Kā minēts iepriekš, vairāki šādi cilvēki Bībelē ir Ādams, Hanohs, Melhisedeks, Jāzeps un Jēzus. Šie cilvēki pauž daudz īpašību, kas līdzīgas viņu starpā un Jēzum.

Bībele atklāj, kā tās laikos ticība reinkarnācijai bija plaša. Bībelē ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka Jēzus māca par reinkarnāciju. Kristieši, kas tic reinkarnācijai, var redzēt, ka šie īpašie cilvēki Bībelē varētu būt vienas un tās pašas dvēseles reinkarnācija. Vairākas kristiešu grupas, kas dzīvoja ap Kristus laiku, arī ticēja reinkarnācijai. Cilvēks, kuram vēsturē bija daudz dokumentētu NTP, Edgars Keisijs, apstiprināja, ka tā arī ir.

Būtībā Bībele ir stāsts par šo īpašo dvēseli, ko sauc par “Kristu”, un viņas kalpošanu visā pasaules vēsturē. No šīs atklāsmes var ticēt Jēzus cilvēcībai kā miesai un asinīm, kura dvēsele ieguva “kristību” (t.i., vienošanos ar Dievu) kā “iesvaidītā”, kura reizēm reinkarnējas, lai apgaismotu pasauli.

 

15. Trīsvienība

Saskaņā ar Bībeli cilvēki tika radīti pēc Dieva līdzības. Saskaņā ar daudzām reliģiskajām tradīcijām un NTP cilvēks sastāv no fiziskā ķermeņa, mentālā ķermeņa un gara ķermeņa. Tāpēc cilvēka ķermenis patiesībā ir ķermeņu trīsvienība: prāts, ķermenis un gars. Bībelē Dievs ir aprakstīts kā “ķermeņu” trīsvienība: dzīvība, gaisma un mīlestība. Jēzus savas attiecības ar Dievu raksturoja šādi: Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

Izmantojot šo informāciju, mēs tagad varam izprast attiecības starp Dievu, Jēzu un cilvēci. Bībelē ir minēts, ka cilvēki ir daļa no Kristus Ķermeņa (1. Korintiešiem 12:27), kuriem ir Kristus Prāts (1. Korintiešiem 2:16) un Kristus Gars (Romiešiem 8:9). Tas izskaidro, kāpēc Jēzus aizstāvēja savu dievišķo dabu, izsakot “zaimojošu” piezīmi reliģiskajiem vadītājiem Jāņa 10:30-36, kur viņš citēja Psalmu 82:6. Psalma pantā teikts: “Dievi jūs un Visaugstākā dēli jūs visi." Jēzu gandrīz nogalināja par šī panta citēšanu. Tas skaidri parāda visu cilvēku dievišķo dabu.

Šis trīsvienības jēdziens, ko es aprakstīju, ir vēl viena atklāsme no Edgara Keisija, kurš aprakstīja šo trīsvienību ķermeņa (apziņas prāta), dvēseles (zemapziņas prāta) un gara (pārapziņas prāta) izteiksmē. Pēc Keisija domām, katrs mūsu būtības aspekts atbilst dažādām pēcdzīves sfērām. Ķermenis pieder fiziskajai sfērai; dvēsele pieder astrālajai sfērai (sapņi un nāvei-tuvā-pieredze), un gars pieder garīgajai sfērai (tīrās apziņas augstākās sfēras).

 

16. Bībeles brīnumi

Visinteresantākie Bībeles brīnumi ir Jēzus paveiktie. Jēzus pārvērta ūdeni vīnā, uzmodināja cilvēkus no miroņiem, staigāja pa ūdeni, dziedināja daudzus cilvēkus no neārstējamām slimībām, pārvērtās par Gaismas Būtni, pabaroja daudzus cilvēkus, nomierināja vētru, pareģoja savu nāvi un augšāmcēlās no mirušajiem. Tā kā tik daudzās NTP liecībās Jēzus tiek identificēts kā “Gaismas Būtne”, tas ir spēcīgs pierādījums par vēsturisku Jēzu, nevis mītisku Jēzu. Ar NTP pieredzi bagātie ir saņēmuši informāciju par Bībeles patiesumu, ja tā tiek interpretēta garīgi. Šī iemesla dēļ es neredzu iemesla neticēt šiem brīnumainajiem apgalvojumiem – jo īpaši, ņemot vērā mūsdienās ziņoto par brīnumiem, piemēram, psihiskiem fenomeniem, dziedināšanu, nāvei-tuvo-pieredzi utt. Vairāk par NTP un Jēzus brīnumiem lasiet šeit.

 

17. Augšāmcelšanās

Kristieši ir vienisprātis, ka ar “augšāmcelšanu” Dievs rāda brīnumainu spēku, izceļot līķus no to kapiem un pārvēršot tos nemirstīgos ķermeņos. Evaņģēlijos ir aprakstīts, kā Jēzus augšāmcēla Lācaru no mirušajiem un pats Jēzus augšāmcēlās no miroņiem.

Jēdziens “pēdējā augšāmcelšanās” radās no persiešu zoroastrisma reliģijas, kas ir arī apokaliptisko dienu beigu un Sātana un dēmonu jēdziena avots. Ebreju Babilonijas trimdas laikā šie zoroastrisma jēdzieni tika iekļauti ebreju reliģijā. Jēzus dienās reliģiskā sekta, ko sauca par saduķejiem, noraidīja visus persiešu priekšstatus, jo uzskatīja, ka tie ir “svešas” doktrīnas. Šī iemesla dēļ saduķeji noraidīja augšāmcelšanās jēdzienu un saglabāja tradicionālo ebreju doktrīnu par Šeolu, vietu, kurp dodas visi mirušie.

Saskaņā ar Josefu Flāviju farizeji uzskatīja, ka “augšāmcelšanās” nozīmē reinkarnāciju. Ir skaidrs, ka tajās dienās pastāvēja arī tradicionālais zoroastriāņu augšāmcelšanās jēdziens. Pāvils bija farizejs, kurš pieņēma augšāmcelšanās (t.i., reinkarnācijas) mistisko koncepciju.

1940. gados notika divi no lielākajiem arheoloģiskajiem atklājumiem – tika atrasti Nāves jūras tīstokļi un gnostisko kristiešu Nag Hammadi rakstu bibliotēka. Mūsdienu Bībeles zinātnieku vidū, kas pētīja šos agrīnos darbus, radās pretrunas un piesegšana attiecībā uz augšāmcelšanās jēdzienu, kas atrodams Nāves jūras tīstokļos un agnostiķu tekstos. Šie agrīnie raksti apstiprina, ka augšāmcelšanās jēdziens tajās dienās patiesībā nozīmēja reinkarnāciju.

Bībelē Jēzus apraksta divus dažādus “augšāmcelšanās” veidus. Viens ir fiziska “augšāmcelšanās”, kas ir identiska reinkarnācijai. Otrs veids attiecas uz garīgu “augšāmcelšanos” – atjaunošanos jeb kļūšanu par “no jauna piedzimušo”. Lācars Bībelē ir aprakstīts kā fiziski “augšāmcēlies” no miroņiem. Tas pats notika ar Jēzu. Lai gan nav pamata šaubīties par šiem notikumiem, to apstiprināšana nediskreditē reinkarnāciju. Iespējams, Jēzus parādījās saviem mācekļiem pēc savas nāves tādā pašā veidā, kā mūsdienās cilvēki pieredz pēc-nāves vīzijas. Tas nozīmē, ka Jēzus augšāmcelšanās nav obligāti jāinterpretē kā fiziska augšāmcelšanās. Jēzus augšāmcelšanās, visticamāk, bija pēc-nāves komunikācija.

 

18. Evaņģēlijs

Jēzus nāca, lai nestu “evaņģēliju”, kas burtiski nozīmē “labā vēsts”. Jēzus piešķīra evaņģēlijam nozīmi, kad kāds grāmatnieks Jēzum jautāja, kas nepieciešams, lai iegūtu mūžīgo dzīvi. Jēzus apliecināja, ka mūžīgās dzīves atslēga ir mīlēt savu tuvāko un mīlēt Dievu no visas sirds (Lūkas 10:25-28). Mūžīgā dzīve vienkārši nozīmē nekad vairs nepiedzīvot nāvi. Lasot Kalna sprediķi un citas Jēzus mācības, kļūst skaidrs viņa uzsvars uz beznosacījuma mīlestību. Tā kā Dievs ir mīlestība, ir viegli noticēt, ka evaņģēlijs arī ir par mīlestību. Jēzus nenāca, lai mācītu jaunu reliģiju. Jēzus mācīja cilvēkiem beznosacījuma mīlestību. Tā bija viņa vēstījuma “sirds”, jo mīlestība ir Dievs.

 

19. Pestīšana

Daudzi kristieši tic, ka tikai tie, kas tic Jēzum, ir izglābti no elles. Es uzskatu, ka tas balstās uz nepareizu Jēzus mācību interpretāciju. Galu galā pat dēmoni tic Jēzum.

Bībelē ir aprakstīti divi dažādi pestīšanas veidi. Pāvils ir definējis vienu pestīšanas veidu. Tā ir pestīšana tikai ticībā. Otru pestīšanas veidu definēja Jēkabs, Jēzus brālis. Jēkabs mācīja pestīšanu, veicot labus ticības darbus. Jēzus skaidri uzsvēra labos darbus – īpaši – mīlēt citus. Kad Nikodēms jautāja Jēzum, ko viņš domāja ar vārdiem ”piedzimt no jauna”, Jēzus atbildēja: ”Ikviens, kas viņam tic, iegūs mūžīgo dzīvību.” Ko Jēzus domā ar vārdiem “tic viņam”? Vai tas nozīmē, ka tiem, kas tic viņa vārdam, ir mūžīgā dzīvība? Vai arī tas nozīmē, ka tiem, kas tic, ka Jēzus ir viņu glābējs, ir mūžīgā dzīvība? Vai arī tas nozīmē, ka tiem, kas šo to zina par Jēzu, ir mūžīgā dzīvība? Neviens no šiem apsvērumiem nav pareizs. Lūkas 10:25-28 Jēzus apraksta, kas nepieciešams, lai iegūtu mūžīgo dzīvi, – mīlēt citus un Dievu. Tātad mēs redzam pestīšanu caur labiem darbiem, nevis tikai ticībā (Jēkaba ​​2:24). Katrs, kas mīl, ir piedzimis no jauna, pazīstot Dievu (1. Jāņa 4:7-8).

 

20. Pēdējā tiesa

Visā Bībelē ir dotas atsauces uz Dieva “tiesu”. Lai gan Dievu var saukt par “Lielo tiesnesi”, tas nebūt nenozīmē, ka Lielais Tiesnesis patiesībā tiesā cilvēkus. Bībele saka, ka Dievs netiesā cilvēkus (Jāņa 5:22). Arī Jēzus nevienu netiesā (Jāņa 8:15 un Jāņa 12:47-48). Bībelē ir teikts, ka cilvēki ir ”paš-sodīti” (Jāņa 12:47-48). Liela daļa doktrīnas par “dusmu tiesnesi” nāk no Jēzus līdzību un Atklāsmes grāmatas simbolikas – tā nav jāsaprot burtiski. NTP liecības atbalsta ideju, ka cilvēki tiesā paši sevi, – Dievs to nedara. Lasiet vairāk par NDE un maniem secinājumiem no pētījuma par dzīves pārskatu.

 

21. Nolādējums

19 09 26 03

Augšējā attēlā ir redzams fundamentālistu skatījums uz nolādējumu. Šajā gadījumā šeit attēlots, kā Jēzus iemet ellē hinduistu pusaudzi par to, ka viņš nekad nav devis solījumu būt uzticīgs Viņa Kundzībai. Jēdziens “mūžīgais nolādējums” lielākoties nāk no Jēzus līdzību un Atklāsmes grāmatas simbolikas, kuru nekad nebija domāts saprast burtiski. Nāvei-tuvās-pieredzes piedzīvotāji apstiprina, ka elle ir vieta, kur attīrīties un iegūt mācības, nevis būt mūžīgi nolādētam. Veselajam saprātam ir jāsaka cilvēkiem, ka bezgalīgās mīlestības un žēlsirdības Dievs nekad neļaus pat vienai dvēselei tikt mūžīgi mocītai ellē. Lasiet vairāk par NTP un maniem secinājumiem, pētot elli. Lasiet arī vēsturi, kā kristiešu doktrīna par elli kļuva par mūžīgās elles doktrīnu.

 

22. Bībele

Vairākos nāvei-tuvās-pieredzes gadījumos Jēzus teicis, ka Bībele ir patiesa, taču tā ir jālasa garīgi, nevis burtiski. Burtiska Bībeles interpretācija rada daudz kļūdu un pretrunu. Kļūda ir arī ierobežot visas Dieva atklāsmes tikai ar grāmatu (Bībeli), kā to dara daudzi kristieši.

Bībele, kāda tā pastāv šodien, ir katoļu baznīcas produkts, kad salīdzinoši maz bīskapu un garīdznieku izlēma, kas būs Bībelē un kas ne. Hanoha grāmata bija avots, ko ebreji uzskatīja par svētajiem rakstiem Jēzus laikā. Faktiski Bībelē ir atrodams citāts no Hanoha grāmatas – precīzāk – Jūdas 1:14-15:

“Hanohs, kas bija septītajā paaudzē pēc Ādama, pravietoja: redzi, nāk Kungs ar savu svēto eņģeļu pulkiem spriest tiesu visiem un atmaskot visas dvēseles, ceļot gaismā viņu bezdievīgos darbus, ko tās grēkojušas, un visus nejaukos vārdus, ko šie bezdievīgie grēcinieki ir runājuši pret viņu. Šie cilvēki ir nīgri kurnētāji, kas tiecas dzīvot.” (Jūdas 1:14-15)

Tomēr Baznīca noraidīja Hanoha grāmatu kā ķecerību. Un pat uz Jāņa evaņģēliju un Atklāsmes grāmatu tā raudzījās ar aizdomām par ķecerību, un tām gandrīz bija lemts tāds pats liktenis kā Hanoha grāmatai.

Agrīnajā Baznīcas laikmetā visapkārt bija daudz evaņģēliju un daudz rakstu. Nedaudzajiem Baznīcas garīdzniekiem bija jāizlemj, kas ir iedvesmots un kas nav. Tas bija pilnīgi birokrātisks process.

Nāves jūras tīstokļi un Nag Hammadi raksti parāda, cik daudz grāmatu Jēzus laikā tika uzskatītas par svētiem rakstiem. Tas liek domāt, ka mūsdienu Bībele nav pilnīgs Dieva darbs.

Daudzas NTP liecības ietver tiešu pieredzi debesīs ar Dieva Gaismu. To nevar teikt par visu Bībelē aprakstīto pieredzi. Tas liek uzdot jautājumu: "Vai nāvei-tuvā-pieredze ir lielāka Dieva atklāsme nekā Bībele?" Šis ir jautājums, uz kuru cilvēkiem ir jāatbild pašiem. Lasiet vairāk par NTP un maniem secinājumiem, pētot Bībeli.

 

23. Baznīca

Daudzi kristieši pieļauj kļūdu, definējot “baznīcu” kā ēku, kur cilvēki dodas pielūgt Dievu. Tomēr Jēzus ar jēdzienu “baznīca” ir definējis cilvēkus, kas ir Dieva valstības locekļi. Tā kā kristieši parasti uzskata, ka Jēzus ir visas pasaules Glābējs, tas liek domāt, ka visa pasaule sastāv no Dieva valstības locekļiem. Tas saskan ar NTP liecībām, kas apstiprina vispārējo pestīšanu.

 

24. Lūgšanas

Betijas Īdijas (Betty Eadie) NTP laikā viņai tika parādīts, ka cilvēku lūgšanas uz zemes patiesībā rada garīgus “gaismas starus”, kas izplūst no zemes un izplatās uz debesīm. Viņa redzēja, ka grupas lūgšana rada vēl lielāku un spēcīgāku gaismas staru Dievam. Viņa redzēja, ka mātes lūgšana par saviem bērniem rada vēl daudz spēcīgāku gaismas staru. Viņa redzēja, ka nepatiesas lūgšanas vai atkārtošanas lūgšanas rada ļoti vājus gaismas starus, kas neiziet aiz zemes robežām un nekad nesasniedz debesis.Slavenajam kristiešu mistiķim un dzejniekam Halīlam Džibrānam bija interesants veids, kā definēt lūgšanu. Viņš teica: "Dievs neuzklausa jūsu vārdus, izņemot tos, kurus Viņš izrunā caur jūsu lūpām." Es uzskatu, ka dzejnieks runā par to, ka Dievs ir mūsos, un, kad mēs lūdzam Dievu, mums ir jāiet uz savu iekšieni.

Daži kristieši mūsdienās diskutē par to, ka bērniem nav atļauts skaitīt lūgšanas valsts skolās. Lai gan bērniem vajadzētu skaitīt lūgšanas – it īpaši, kad mūsu valsts skolās ir tik liela narkotiku, bandu un venērisko slimību epidēmija –, es uzskatu, ka lūgšanu atļaušana valsts skolās varētu būt kaitīga. Tā noved pie jautājuma: "Kāda veida reliģiskas lūgšanas bērniem skolā būtu jāizsaka?" Dažas reliģijas uzskata, ka lūgšanas ir jāveic uz ceļiem ar skatu uz austrumiem. Dažas reliģijas māca cilvēkiem lūgties vairāk nekā vienam Dievam. Dažas reliģijas pat neietver lūgšanas. Tātad, kam ir jāizlemj, kāda veida lūgšanas skaitīt? Ko darīt, ja lielākā daļa bērnu klasē vēlētos skaitīt budistu lūgšanu ar kristiešiem vienā telpā? Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka vislabāk ir noturēt reliģiskos rituālus un publiskas lūgšanas ārpus skolas un atstāt tās baznīcās, kur tās iederas. Turklāt Jēzus uzstājās pret publiskām lūgšanām. Viņš mācīja, kā lūgšanas ir jāskaita savas istabas klusumā, kur neviens, izņemot Dievu, jūs neredz.

 

25. Vienreiz glābtais ir vienmēr glābtais

Ortodoksālā protestantu kristietība, ko dibināja Žans Kalvins (John Calvin) un Mārtiņš Luters, tradicionāli turējās pie pārliecības, ka, tiklīdz Jēzus cilvēku ir izglābis, viņš uz visiem laikiem ir Jēzus izglābtais. No otras puses, mūsdienu kristietība kopumā pieturas pie pārliecības, ka pēc tam, kad Jēzus jūs ir izglābis, jūs joprojām varat atkrist no Dieva caur grēku un kļūt par mūžīgi pazudušo. Treškārt, konkrēts NTP pieredzētājs Melens-Tomass Benedikts (Mellen-Thomas Benedict) saņēma Dieva atklāsmi: cilvēce jau ir “izglābta”. Tas ir tāpēc, ka NTP apstiprina, ka nav mūžīga lāsta un Dievs ikvienam dod tik daudz iespēju, cik nepieciešams, lai augtu pretī Gaismai.

 

26. Iepriekšnolemtība

Ortodoksālā protestantu kristietība, ko dibināja Žans Kalvins un Mārtiņš Luters, tradicionāli ievēro doktrīnu par “beznosacījuma izraudzīšanu”, kas ir Bībeles termins, ko lieto, lai aprakstītu, ka Dievs ir absolūti brīvs, lemjot, kuru glābt un kuru nolādēt. Tā pamatā ir atsauces Bībelē, kas apraksta, kā Dievs pirms Visuma radīšanas no kritušās cilvēces izvēlējās “izraudzītu” cilvēku grupu, kuru Viņš paglābs no mūžīgā lāsta. Citi kristieši uzskata, ka Dievs ikvienam dod iespēju tikt izglābtam, jo ​​visiem cilvēkiem ir brīvā griba nebūt Sātana vergiem. Kalvinisti noliedz brīvo gribu, izņemot brīvību, ko mums dāvājis Jēzus. Tomēr esmu atklājis, ka NTP apstiprina gan iepriekšnolemtību, gan brīvo gribu būt pareiziem. Dievs izvēlējās, lai katra dvēsele tiktu “izglābta” no pašiznīcināšanās. Ikvienam ir brīvā griba un spēja atgriezties pie Dieva. Galvenais, lai to saprastu, – visi ceļi ved atpakaļ pie Dieva. Citiem vārdiem sakot, mēs paši izvēlamies savu likteni. Mūsu brīvā griba ir iepriekš nolemta tādā ziņā, lai galu galā tuvinātu mūs Dievam.

 

27. Otrā atnākšana

Es uzskatu, ka pierādījumi liecina, ka Jēzum šajā pasaulē ir daudz iemiesojumu. Ideja par “otro atnākšanu” patiešām ir aplama. Vislabāk būtu teikt, ka Jēzus atgriezīsies tādā pašā veidā, kā viņš ir atgriezies vairākas reizes vēstures gaitā. Tas nozīmē arī, ka Jēzus ienāks pasaulē tāpat kā iepriekšējo reizi – caur dzemdībām (vai, pareizāk sakot, “atdzimšanu”). Pamatojoties uz vairākiem pravietojumiem – gan Bībelē, gan NTP –, es uzskatu, ka Jēzus, iespējams, jau ir piedzimis no jauna šajā pasaulē pēdējo reizi. Ja šie pravietojumi ir pareizi, tad Jēzus tagad ir pieaugušais un ir gatavs palīdzēt cilvēcei atkal meklēt sevī Debesu Valstību.

 

28. Aborts

Diskusijas par abortiem ir saistītas ar jautājumu: "Kad cilvēka zigota jeb auglis ir īsts cilvēks?" Daži cilvēki tic "zigotiskajai personībai" – tā ir ticība dzīvībai, kas sākas līdz ar ieņemšanu. Daži cilvēki uzskata, ka dzīve sākas dzimšanas brīdī. Man labāk patīk ticēt Edgara Keisija psihiskajai atklāsmei par šo tēmu. Dvēsele/gars iekļūst ķermenī laika posmā no sešiem mēnešiem pirms dzimšanas un līdz pat stundai pēc piedzimšanas. Bībelē ir aprakstīts, ka Dievs dod cilvēkam ”dzīvības elpu”, padarot viņu par dzīvu būtni. Kādai konkrētai sievietei bija NTP no aborta, un Dievam nebija nekāda nosodījuma pret viņu. Būtībā Dievam tas bija vienaldzīgi. un viņš to pat nepieminēja.

Kamēr mazuļi netiek abortēti tuvu piedzimšanas brīdim, es neredzu iemeslu liegt sievietei abortēt augli. Patiesībā, pretēji tam, ko uzskata daudzi kristieši, Bībele patiešām apstiprina abortu veikšanu. Saskaņā ar 4. Mozus 5:20-22, kad sievietei iestājas grūtniecība no vīrieša, kas nav viņas vīrs, Dievs deva Mozum ”ūdeni, kas nes nolādējumu”, kas grūtniecei jādzer, lai izraisītu spontāno abortu. Arī pravietis Hozeja lūdza Dievu, lai viņa ienaidnieku augļi piedzīvo spontāno abortu (Hozejas 9:14-16). Dievs atbildēja uz Hozejas lūgšanām. No tā var secināt, ka aborts ir Bībelisks un likumīgs. Tomēr nav saskaņā ar Bībeli un nav likumīgi spridzināt abortu klīnikas un nogalināt cilvēkus. Ja dzīve sākas ar ieņemšanu, tad kā ir ar visiem dabiskajiem abortiem, ko miljoniem sieviešu katru gadu veic menstruācijās? Vai menstruācijas ir slepkavība? Var redzēt, cik muļķīgs ir šāds jautājums.

 

29. Nāvessods

Pieņemsim, ka slepkava/izvarotājs spīdzināja, izvaroja un noslepkavoja jūsu meitu (nedod Dievs). Dusmas un vēlme pēc atriebības daudziem cilvēkiem būtu neaprakstāmas. NTP liecībās ir aprakstīts, kā slepkavu un izvarotāju dvēseles pēc nāves sev rada savu elli. Daudzas šādas pieredzes atklāj, ka cilvēkiem ellē tiek ļauts reinkarnēties, kad viņi beidzot nožēlo savu rīcību.

Kas attiecas uz slepkavu sodīšanu, kā ir labāk: slepkavu nekavējoties nogalināt ar nāvessodu un nosūtīt uz elli? Vai arī labāk ir likt slepkavām "pūt cietumā" visu atlikušo mūžu un tad saskarties ar iespējamo elli. Dažu šausminošāko slepkavu nāve noteikti šķiet priekš viņiem pat pārāk laba. Taču, manuprāt, vislabāk ir likt slepkavām visu atlikušo mūžu nodzīvot cietumā, lai viņi pārdomātu savu rīcību un visu mūžu saskartos ar “cietuma justīciju” no citu ieslodzīto puses. Varbūt mums vajadzētu būt līdzjūtīgiem pret šiem diemžēl neapzinošajiem slepkavām. “Pūšana cietumā” patiesībā var būt humānāks taisnīguma ceļš. Tas dod viņiem iespēju tikt reabilitētiem, kad viņiem pēc nāves jāsastopas ar Dievu.

Es uzskatu, ka daudzi kristieši atbalsta nāvessodu, jo Bībele liecina, ka Dievs to atbalsta. Viņu arguments ir šāds: "Ja Dievs neatzītu nāves sodu, Jēzum par labu uzvedību būtu piespriesti 10 līdz 20 gadi cietumā." Bet, manuprāt, Jēzus sodīšana caur krustā sišanu bija nežēlīgs un savāds sods.

 

30. Homoseksualitāte

Bībele tika rakstīta pirms tūkstošiem gadu, kad cilvēkiem bija vergi, sievietes bija tikai nedaudz augstākas par lopiem, homoseksuāļi tika nomētāti ar akmeņiem, pagāni – sodīti, bet netikles un laulības pārkāpēji – nomētāti ar akmeņiem. Tieši tādā kontekstā tika sarakstīta Bībele.

Bībelē Pāvils savos uzskatos nepārprotami atbalsta verdzību, nostājas pret feminismu, pauž homofobiju, reliģisku neiecietību, antisemītismu, ir par ciešām laulības saitēm un seksuālo apspiestību. Šāda attieksme noteikti ir pretrunā Jēzus principiem un mācībām, kurš teica, ka Dievs ir mūsu vienīgais saimnieks; sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem; Dievs mīl tā sauktos ar “seksuālām novirzēm”, piemēram, prostitūtas; un cilvēka reliģija Dievam nav svarīga. Vienīgā “reliģija”, kam ir nozīme, ir mīlestība.

Tiem kristiešiem, kuri nosoda gejus, vajadzētu pārbaudīt savu seksualitāti. Piemēram, vai šādi kristieši masturbē? Ja tā, tad kāpēc gan nevajadzētu nosodīt arī šādus kristiešus? It īpaši, ja NTP liecības apstiprina, ka arī geji un lesbietes ir laipni gaidīti debesīs.

 

31. Karš

Visiem vajadzētu būt acīmredzamam, ka kara pieteikšana Hitleram izglāba pasauli no fašisma. Tas vien liek domāt, ka karš var būt godājams, morāls un pat dievišķs iemesls. Bībelē ir aprakstīts karš debesīs. Kādam NTP pieredzētājam tika parādīts, ka daži kari ir attaisnojami, tāpat kā, kad antivielas uzbrūk vīrusiem cilvēka organismā. Tas ir dabisks process. Hitlera fašisma sakāvei noteikti bija godājams, morāls un dievišķs iemesls. Lasiet vairāk par NDE un maniem secinājumiem, pētot karu un ļaunumu.

 

Autors: Kevins Viljamss (Kevin Williams)

 

Pievienots: 26.09.2019.

https://near-death.com/christian-doctrines-and-the-nde/

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/rakstu-izlase/11-dazadi/1161-astrologija-bibele (Tulk. piezīmr)