Евгения Горева – Боги и богини любви
Jevgēnija Goreva - Mīlestības dievi un dievietes
|
Navigācija pa rakstu |
Mīlestības dievietes – kā planētas Venēra arhetipi
Loģiski, ka vairumam dievību, kas sniedz mīlestības un skaistuma enerģiju, ir sievišķā daba. Astroloģiskajā sistēmā šīs īpašības ir saistītas ar planētu Venēru, kura ir dievišķota kā brīnišķīgā rīta zvaigzne.
Tas, kas apvieno visus Venēras tēlus no dažādām pasaules mitoloģijām:
- piedzimšana visbiežāk notiek no ūdeņiem, no Debesu Dieva;
- ir slaveni ar savu skaistumu, spēju uz baudām, mīlestības spēku un seksualitāti;
- savieno sevī radīšanas, auglības funkcijas;
- var būt panteona galvenā sievišķā dievība;
- atbalsta mīlētājus, ģimenes dzīvi un labklājību, mākslas;
- mīlestības dievietes tēls gadsimtu gaitā pārdzīvo evolūciju: no hetēras un mīļākās līdz uzticīgai sievai un laulības glabātājai.
Novērojama mīlestības dieviešu saikne ar zvaigzni, rītausmu, populārs ir zoomorfais govs tēls. Citi dzīvnieki, kas saistīti ar mīlestības dievietēm, – balodis, kaķis[1].
Krāsas – dabiskās, zaļa, rozā, rītausmas krāsas.
Izīda – “tronis”, Ēģiptē iemiesoja rīta zvaigzni – Venēru. Mūžam jaunā dieviete, kuras tēls mainījās līdz ar laiku, atjaunojas un parādās jauns katrā civilizācijā.
Sena dieviete – matriarhāla ķēniņiene, panāk savu ar likumu, blēdību un viltību. Tajā pašā laikā pauž piesardzību un viedumu dzīves labklājības iekarošanā. Pēc tam var gulēt uz lauriem, pildot enerģijas pasīvas saglabāšanas sievišķo funkciju.
Ir Izīdas putna tēls – bezdelīga, kas rada vēju ar savu spārnu vēzieniem. Ļoti izveicīga un darbīga, uzvar citus dievus.
Visbiežāk viņas attēls attēloja:
- sievieti ar spārniem;
- govi;
- sievieti (uz troņa) ar govs ragu pusmēnesi (dažreiz būtni ar sievietes ķermeni un govs galvu), kura baro savu bērnu – mazuli Horu.
Izīda – Ozīrisa mīļotā sieva, līdz ar visu savu kaislīgo raksturu paužot uzticību laulībā un mātes mīlestību, demonstrēja izturības brīnumu, lai sasniegtu savus mērķus – augšāmcelt vīru un izaudzināt dēlu.
Afrodīte – grieķu mīlestības dieviete, viņas tērps ir zvaigznēm apbērts. “No putām dzimusī” Afrodīte ir senā demiurga pēdējais radījums – radās no ūdenī iekritušām Debesu dieva Urāna – Krona izkastrētā – asins lāsēm.
Afrodīte – Botičelli ota
Zīmējas brīnišķīgo Haritu un savvaļas zvēru, savaldītu ar mīlas vēlmi, ielenkumā. Viņas simboli: spogulis, josta, gredzens, vainags, kurš asociējas ar sievišķo orgānu.
Viņas tēls gadsimtu gaitā mainījās, izkopās kopā ar cilvēku civilizāciju. Kādreiz viņa bija hetēru dieviete un pati nodarbojās ar šo pašu lietu. Tālāk viņai piedēvēja vairāk koķetības un mīlas rotaļu spēli, kaislību iedegšanu dievos un cilvēkos, kas sēja ķildas (piemērs – Trojas karš, stāsts par Fedru un Ipolitu).
Viņa bija dzemdību aizbildne, sargāja grūtnieces un dzemdējošas sievietes, un viņai pat bija “bērnu audzinātājas” vārds.
Šī mīlestības un skaistuma dieviete Senajā Grieķijā varēja cilvēkus apveltīt ar jūtām, kas dod spēku un skaistuma redzējumu, palīdz iekļauties īstenās realitātes dzīvajā procesā, nevis mākslīgā mentālā pasaulē. Viņa nepanes vieglprātīgas jūtas un vajā tos, kas mīlestību atraida. Tieši viņa iemieso principu: dievs – ir mīlestība.
Un, visbeidzot, Afrodītes mīta attīstība noveda šo mīlestības dievieti pie mīlošas mātes un sievas lomas. Kaut arī viņas mīlestību centās iegūt stihiju dievi (Ūdens – Poseidons, Uguns – Arejs[2]) un viņai bija ar viņiem kopīgi bērni, pēc likuma par dievietes vīru kļuva pats kulturālākais dievs – Hermess, slavens starp dieviem ar saviem talantiem un meistara-radītāja lomu.
Pēc stāšanās laulībā Afrodīte pārtrauc izlaidīgo dzīvi (nu, gandriz…), savalda savas dabiskās kaislības un kļūst par laulību aizbildni. Un viņas negantais mīlestības spēks atrod sev cienīgu pielietojumu – ģimenes labklājības un laimes radīšanā.
Himenejs – Afrodītes pavadonis, ģimenes un laulības dievs, uzliek dzīves biedriem “Himeneja saites”.
Erots – “mīlestība”, nebēdnīgs grieķu mīlestības dievs – Afrodītes un Areja dēls (dažās leģendās teikts, ka Erota tēvs tomēr bija vīrs, viltīgais Hermess). Tika attēlots skaista spārnota zēna izskatā, sākotnēji ar ziedu un liru, mazliet vēlāk ar bultām un loku. Dažreiz viņam rokās bija lāpa, kas iededz mīlas kaislību.
Erots uzjautrinājās ar to, ka lidoja pa pasauli un šāva uz dieviem un cilvēkiem ar savām kaislīgās vēlmes bultām, kas liek aizmirst par visu un censties panākt sava izredzētā mīlestību. Tieši Erots ar mīlas vēlmes palīdzību nodrošina dzīvības turpināšanos.
Anterots (Anteross) – vēl viens Afrodītes dēls, Erota jaunākais brālis, dzemdēts pēc nebēdnīgā brāļa. Tāpēc viņš jau pēc savas dabas ir harmoniskāka dievība, simbolizējoša pretmīlestību. Viņa klātbūtnē brālītis Erots varēja izaugt no mazuļa līdz jaunekļa stāvoklim, kas nozīmē formulu: savstarpīgums palīdz augt mīlestībai.
Haritas – “žēlsirdība, labestība”, labdarīgas dievietes, kuras iemieso dabas pašas labākās puses, sargā sezonālo kārtību un ražu: “mirdzošā” Aglaja, “prātīgi domājošā” Eifrosine, “ziedošā” Talija.
Dažādām tautām haritu vārdi bija dažādi, tāpat kā skaits. Viņām tuvas ir Mūzas un pārliecināšanas dieviete – ar jutīgu iedziļināšanos būtībā – Peito.
Venēra – “dievu labvēlība”, romiešu mīlestības dieviete, noskaņota labvēlīgi pret cilvēkiem. Viņai ir dažādi aspekti, piemēram, Venēra Doritis jeb Frutis – dārzu un augļu aizbildne. Venēra Erinika – nelikumīgas mīlestības, tas ir, mīlestības ārpus laulībām, starp mīļākajiem, aizbildne. Venēra Verticordia – otrādi, aizstāv likumīgas laulības un dzīvesbiedru mīlestību utt.
Viens no Venēras simboliem ir saistīts ar mīlestību, mierīgām debesīm un miermīlību cilvēku sirdīs – tas ir baltā miera baloža antīkais simbols. Šis tēls ir saplūdis ar kristiešu Svētā Gara tēlu, kurš nes cilvēkiem palīdzību un labas vēstis. Šādā aspektā Venēra izpaužas kā žēlsirdīga un radoša, viņas dabiskums un skaistums nes cilvēkiem īstenu dzīvesprieku.
Venēras ietekme uz cilvēku dzīvi parasti izpaužas kā labvēlīga un līdzjūtīga debesu uzmanība pret paša cilvēka mīlestību un labestību.
Amors – “mīlestība” (Kupidons – “spēcīga kaislība”) simbolizē dabiskās kaislības triumfu cilvēkā, kura ņem virsroku pār saprātu.
Grieķu Erota analogs. Amors vairāk ir saistīts ar platonisku, romantisku mīlestību, kamēr Kupidons – kaislīgs vēlmes, seksuālās iegūšanas simbols.
Lada – slāvu mīlestības dieviete, savieno sevī Mēness un Venēras arhetipus. Svaroga (Сварог) dzīvesbiedre, viņas bērni – Peruns (Перун), Morena (Морена), Ļeļa (Леля), Živa (Жива), Ļeļs (Лель) un Popeļs (Полель). Lada – saderināšanos (ladas (лады) – “saderināšanās”), saskaņas starp vīrieti un sievieti (saskaņot (сладить)), ģimenes (ģimenes saskaņas (семейный лад) un ģimenes labumu aizbildne.
Lada palīdz saglabāt pozitīvu stāvokli – dvēseles radošu, gaišu stāvokli – un tieši no šī stāvokļa pieņemt pareizus lēmumus sarežģītos dzīves momentos.
Uslads (Oslads) – baudu un svētlaimes, kuru var dabūt no dzīves visās tās izpausmēs, dievs. Mākslu, svētku un dzīru aizbildnis, mazliet vēlāk – kļuva arī par laba miega un spilgtu sapņu aizbildni. Tika attēlots kā skaists jauneklis, priecīgs sārtvaidzis. Viņam tuvs ir dievs Pripegala (Припегала) – Dionīsa tipa, dzīru un masveida svētku dievība – lai iegūtu baudu no šīm darbībām.
Krasopani (Красопани) – rietumslāvu (Morāvija) dievība, vārds uzsver viņas skaistumu. Tika attēlota kā kaila skaistule ratos, kurus nes trīs gulbji.
Slāviem gulbju tēls ir saistīts ar tīrību un uzticību, uz robežas starp Sauli un Venēru.
Astarte – “dieviete”, dažreiz tiek attēlota govs, kā auglīgas būtnes, tēlā. Spēj augšāmcelt ar savu mīlestību, jutīgo siltumu, dāvāt dzīvības spēku. Var būt dziedniece.
Vēl viens viņas tēls – kaila jātniece, ar loku un bultām. Semītu dieviete vienlaikus bija slavena kā kauju dieviete. Šis viņas tēls simbolizē egoistisku mīlestību, kura spēj sēt naidu starp cilvēkiem. Kā arī samierināt viņus, būdama par starpnieci konflikta situācijās, uzturot likumu un mieru. Šīs dievietes tēlā ir ietverti kareivīguma un vienlaikus miermīlības spēki.
Asirata – dievu un cilvēku māte, rietumsemītu dieva Ilu meita un dzīvesbiedre; Ilu mūsdienās ir pārvērties vienotā un vienlaikus daudzskaitlīgā Kabalas dievā Elohimā. Ar Asiratu ir saistīts falliskais kults.
Kudšu – sīriešu auglības dieviete, viena no Astartes personificējumiem. Tiek attēlota stāvoša uz lauvas, vienā rokā – zieds, otrā – čūska. Tiek identificēta arī ar dievišķo govi Hatoru.
Ištara – “zvaigzne”, var tikt attēlota govs veidā, bet ar putna ķetnām un spārniem.
Akadiešu mīlestības dieviete, kuras tēvs ir Debesu dievs Anu. Viņas mīlestība ir kareivīga, viņa var būt viltīga un atriebīga. Viņa vairāk ir līdzīga amazonei, kas nes aiz muguras bultas.
Īštaras, miesiskās mīlestības dievietes, kults ieguva orģiju raksturu. Turklāt viņas funkcijas šajā sfērā ir daudzveidīgas: sākotnēji viņa aizbilst par mīlniekiem, hetērām un pat homoseksuālistiem, tālāk viņa rūpējas par cilvēka dzimšanu, tāpēc tiek uzskatīta par palīdzi sievietei dzemdībās.
Viņas tēls ar laiku kulturizējas, un Ištara sāk aizbilst par laulībām un laulāto draugu seksuālo mijiedarbību, bet tālab nepieciešams viņus iesvētīt Ištaras kultā.
Inanna – “debesu valdniece”, šumeru mīlestības dieviete.
Sākumā tika uzskatīta par Debesu dieva meitu, pēc viņas funkciju pāriešanas pie jaunākām dievībām cilvēki sauca viņu par dieva Enki vai Mēness dieva Nannas meitu. Inanna piesaista ar skaistu tērpu palīdzību (visas rītausmas krāsas), kuras viņai deva Enki – likteņu valdnieks. Viņa rūpējas par dievu un cilvēku jūtām, viņai piemīt sievietes spēks un spēcīgs valdzinājums. Pauž kareivīgumu tikai galējās situācijās.
Spārnotā dieviete, kam pieder debesu laiva, ar viltību dabū no Enki dievišķos Me spēkus (varu pār likteņiem), pēc tam tikai viņai pieder dievišķais vainags, ķēniņa tronis un augstā priesterība. Šo labumu saņemšana ir atkarīga no mīlestības dievietes žēlastības.
Šavuška – “ierocis”, hurītu auglības, mīlestības un kara dieviete.
Viņa pārvalda mīlestības burvestību, kura spēj savaldzināt un uzvarēt pat tos spēkus (piemēram, pūķi), kuri nepakļāvās citiem dieviem. Nesot diezgan bīstamu vārdu, uzstājas kā ģimenes laimes un labklājības aizbildne.
Nanaija – šumeru mīlestības, tajā skaitā arī miesiskās, dieviete, izcēlās ar īpašu dievišķu skaistumu. Dažreiz tika identificēta ar Inannu, dažreiz tika uzskatīts, ka Inanna mācīja Nanaijai visu, ko viņa zina un prot.
Viņas palīdzību lūdza, lai paaugstinātu savu seksuālo pievilcību. Atbalstīja arī mākslas cilvēkus, īpaši dzejniekus.
Višnu Mohini – “iekļūstošais visā, visaptverošais”, radošās mīlestības funkcijas vīrišķais iemiesojums. Jo Radītājs Brahma taču piedzima no lotosa, kurš izauga no Višnu nabas, kas simbolizē sievišķo spēju dzemdēt.
Višnu pats par sevi ir brīnišķīgs, bet īpaši neatvairāms viņš ir tad, kad izmanto sievišķas burvestības. Piemēram, nostājas dievu priekšā Mohini – “skaistules, kas liek jukt prātā” – sievišķajā tēlā, rezultātā nozog asūriem amritu – dzērienu, kurš dāvā nemirstību.
Bet Šiva tā bija pārņemts ar Višnu sievišķo tēlu, ka iemīlējies saplūda ar viņu vienotā būtnē Harizarā.
Kā Višnu iemiesojums tiek uzskatīts arī Krišna, kurš atzīst principu “dievs – ir mīlestība” un ir tik maigi pieķēries dievam, ka viņa jūtas pārvēršas dievišķā emocionālā ekstāzē.
Lakšmi – “dzīve kā laime, skaistums, laba zīme”, ir dieva Višnu sieva, kura līdzīgi Afrodītei parādījās no ūdeņiem, uzpeldot Lotosa ziedā, Apsaru (nāru indiešu analogs) grupu ielenkta.
Lakšmi mīlētājiem no sevis dāvā nākamās laimes zīmes, viņas aspekts Šrī Lakšmi – ir auglības dieviete. Lakšmi ir arī vārds Indira, kas savieno sevī divas jēgas: brīnišķīgā un varenā.
Ušasa – indiešu Rītausmas dieviete, tiek attēlota kā skaistule, meitene-dejotāja spilgtos skaistos tērpos, ar rotājumiem. Viņa ir nemirstīga un nenoveco, viņas skaistums un harmonija iedvesmo mākslas cilvēkus.
Viņu dēvē par “vislīdzīgāko Indram”, viņa var uzsākt konfliktu ar viņu kā mīlestības un skaistuma princips, kurš pretojas pērkona dievam. Tiek identificēta ar Vērša[3] zvaigznāju.
Rohini – “rozā”, viņas zoomorfais tēls – svētā govs, saistīta ar auglības, mīlestības un laulības īpašībām.
Kama – “mīlestība”, “vēlme”, Lakšmi dēls, viņa ierocis – loks no bitēm, kurš šauj ar bultām no ziediem. Kamam piemīt tāda enerģija un ietekme uz dieviem un cilvēkiem, ka neviens, izņemot Šivu, nespēj viņam pretoties.
Taču pat Šiva, sašauts ar Kamas piecām bultām, no savām piecām maņām radīja Maijas pasauli, mums pierasto ilūziju, kur varēja apmierināt savu kaisli.
Kama tika Šivas nogalināts par iejaukšanos viņa meditācijā, kuras dēļ dievs-iznīcinātājs spiests just mīlas vēlmi, citādi tiks pārtraukta pasauļu spēle, pārtrūks dzīves bezgalība.
Dievi Kama un Rati
Rati (Bhaga) – Kamas sieva, “labpatika, bauda”, nemirstošas mīlestības dieviete, kura pārņēma sava Šivas nogalinātā dievišķā laulātā drauga “mūža darbu”. Apraudāja savu vīru, vērsās pēc palīdzības pie dieviem, un viņai tika dāvāts atkal iegūt Kamu jau sava bērna veidā, radot un izaudzinot viņu ar visu maigumu un jūtu labestību.
Šajā tēlā jutīgā sievas mīlestība ir savienota kopā ar radošo mātes mīlestību, tieši šīs kopā sapludinātās enerģijas sniedz sievietei uzvaras sajūtu pār nāvi, pār iznīcību.
Freija – “kundze”, ģermāņu skaistule – auglības un mīlestības dieviete, panteonā viņai ir tēvs – jūras dievs Njords. Bija milžu pastāvīgas iekāres objekts, izgāja pie vīra – dzejnieka Oda. Ar viņas tēlu tiek asociēti pūkaini kaķēni – paši piemīlīgākie un glāstīgākie zvēriņi, kurus Freija izmanto kā izbraucienu dzīvniekus, jūdzot viņus savos ratos.
Mītos viņa var uzstāties paralēli pērkona dievam, pieņemot govs formas mākoņa tēlu, tādējādi atgriežot zemei valgmi un dāvājot uzplaukumu dabai, padzirdītai ar Freijas lietu.
Par godu šai dievietei ģermāņu valodās ir nosaukta piektdiena, nedēļas diena, saistīta ar planētas Venēra ietekmi un izpausmi.
Freijas analogs – dieviete Friga, “mīļotā”, dieva Odina dzīvesbiedre, laulību, ģimenes un bērnu dzemdēšanas aizbildne.
Laima – “laime”, baltiešu tautu laimīga likteņa dieviete. Laima ir Dieva (Dievas), Debesu dieva meita, pēc tēla pavada Sauli kā Rītausma. Tieši šī dieviete kāzās ved līgavaini un līgavu, viņa ir grūtnieču un grūsnu govju aizbildne.
Atrodas mūžīgā pretstāvē dievietei Giltinei (Giltinė – dieviete lietuviešu mitoloģijā – tulk. piezīme), kura nes cilvēkiem nelaimes un nāvi.
Milda – lietuviešu mīlestības dieviete, viņas vārds nozīmē “iemīlēt, iemīlēties”. Lido gaisa ratos, kuru pa debesīm nes baloži. Mildai agrāk bija veltīts aprīļa mēnesis, tagad viņas diena – 13. maijs, kurš tiek uzskatīts par Mīlestības Svētkiem.
Si šeņs (Shi Shen) – ķīniešu baudu, laulību un pārpilnības dievs, “prieka gars”. Tika uzskatīts, ka viņš dzīvo uz Venēras. Tiek attēlots kā smaidīgi zelta un sudraba stieņus rausošs savā lielajā grozā, sēžot uz ceļos nokritušu sieviešu mugurām. Si šeņs ir tērpts zaļā, kas simbolizē pavasara enerģijas un dabas jaunību.
Šocikecaļa (Xochiquetzal) – “ziedu spalva”, acteku pērkona dieva Tlaloka sieva, viņas funkcija, protams, ir mīlestība. Viņa ir aizbildne sievietēm, visiem mājas darbiem un ziediem. Viņas ietekme izplatās ne tikai uz ģimenes savienībām, bet arī uz visiem mīlošajiem, viņa varēja palīdzēt pat netiklām sievietēm un vīriešiem-uzdzīvotājiem.
Vislielākā Šocikecaļas ietekme izplatās uz cilvēkiem, kas aizņemti ar jaunradi – tēlniecību, glezniecību un aušanu.
Uitaka – indiāņu Čibča-Muiski (Chibcha Muiski) dieviete, saistīta ar auglības sievišķo spēku. Viņai tika piešķirta arī juteklīgu baudu dievietes loma; viņa mācīja cilvēkiem priecāties par dzīvi.
|
Par tēmu – rubrika “Dievi un rituāli”[4] |
Pievienots 07.02.2019.
https://znak-simvol.ru/bogi-i-bogini-lyubvi/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3203-jevgenija-goreva-kakis-simbols-un-totems (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3174-jevgenija-goreva-uguns-dievi (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3269-jevgenija-goreva-zodiaka-zimes-versis-talismani (Tulk. piezīme)
[4] Skat http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/dievi-un-rituali (Tulk. piezīme)