Евгения Горева – Обезьяна – символ и тотем
Jevgēnija Goreva - Pērtiķis – simbols un totēms
Mums kopš bērnības tika iedvests Darvina “zinātniskais” pieņēmums, pacelts līdz praktiskai aksiomai: it kā “darbs no pērtiķa iztaisīja cilvēku”.
Šim viedoklim var piekrist tikai tajā gadījumā, ja Darbs – tas ir vārds dievam-ģenētikai, kurš radīja atsevišķu cilvēku rasi, paņēmis priekš tā pērtiķa DNS kā pamatu.
|
Navigācija pa rakstu |
Pērtiķi dažādu tautu mitoloģijā un kultūrā
Pērtiķu sala (Ķīna, Nanwan)
Dažos etnosos ir sastopami stāsti, pēc jēgas pretēji tam, ka cilvēks – tas ir evolucionējis pērtiķis.
Saskaņā ar leģendām bijušas afrikāņu ciltis, iedzītas mežos par kanibālismu, kuras tur pamazām kļuva mežonīgas un degradēja, pilnībā zaudējot cilvēciskas īpašības un kļūstot par pērtiķiem līdzīgiem dzīvniekiem.
Pat sengrieķu mitoloģijā ir pieminēta kāda “pērtiķu sala”, kur dzīvojuši kerkopi – bijušie cilvēki, Zeva pārvērsti pērtiķos – par viņu pastāvīgajiem neģēlīgajiem meliem.
Vispārībā tamlīdzīgu stāstu ideja ir saprotama: kad cilvēks atsakās no savas saprātīgās dabas, pārkāpj viņam dievu norādītos likumus – viņš pamazām kļūst mežonīgs. Bet precīzāk – kļūst par viņam vislīdzīgāko dzīvnieku – pērtiķi.
Redzams, tāpēc daudzās kultūrās, īpaši rietumu, šis zvēriņš tiek uztverts kā cilvēka netikumīga karikatūra, kura apveltīta ar mazisku raksturu un muļķīgu uzvedību.
Kristietībā pērtiķiem tika piedēvēts velnišķīgs ļaunprātīgums. Aizgāja pat tik tālu, ka viduslaiku mākslinieki, kuri “uzdrošinās domāt, ka viņi var sacensties ar dabu”, tika attēloti kā mērkaķi, kas nolēmuši līdzināties Dievam.
Bet ir arī citādi varianti, kā cilvēks attiecas pret šo dzīvnieku, īpaši austrumos…
Tibetas kultūrā tiek uzskatīts, ka tieši no svētā pērtiķa ir cēlusies viņu tauta, un konkrēti seši senči-ciltstēvi. Šeit ir īpašs gods, ja tev ir tāds totēms – savs vai ciltij piederošs. Un vēl vairāk, tas pats svētais pērtiķis iemiesojās Avalokitešvarā, pēc tam sākās viņas iemiesojumu cikls Dalailamās.
Ja izmantojam tā saukto čenelinga informāciju, tad jau Hosē Argueljess (José Argüelles) stāstīja par saprātīgu pērtiķu Visumu, kuru vada cēlsirdīgais valdnieks Tutmoziss un ķēniņiene Hipnezija.
“To apdzīvo laimīgas un bezrūpīgas būtnes, kur pat milzīgi gorillas un orangutāni draiskojas trakāk par nebēdnīgiem mērkaķiem.
(Hosē Argueljess “Zonde no Arktūra” (Хосе Аргуэльес «Зонд с Арктура»[1]))”
Zemes mitoloģijā eksistē Hanumans – indiešu pērtiķveidīga dievība, kuru godina kā audzinātāju zinātnēs un kuram sagadījās būt Vēja dieva dēlam.
Hanumana kults – viens no visizplatītākajiem visā Dienvidaustrumāzijā, kas sniedz īpašu vaļu makakiem. Indijā un Taizemē ir uzbūvēti daudzi tempļi, kur godina svētos pērtiķus, kas vietējiem resursiem garantē drošību un netraucētu barošanos.
Taizemē un Honkongā pērtiķu ķēniņš nes vārdus, kuri burtiski nozīmē “pērtiķis, vienlīdzīgs debesīm” un “pērtiķis-gars”.
Ķīniešu mūsdienu analogs Hanumanam ir “akmens pērtiķis” – ceļotājs un lielais viedais Suņ Ukun. Tas ir literārs personāžs no U Čeņeņa (Wu Cheng'en) romāna “Ceļojums uz Rietumiem”, kuru sākotnēji visvairāk interesēja iegūt nemirstību.
Taču ar visām savām zināšanām un maģiskajām spējām Suņ Ukun aizgāja uz mūžu “cīņā” ar alkoholu. Viņpasaulē uzvedās nekonsekventi, ieguva trikstera raksturu: blēdījās, zaga, izklaidējās, skandalēja – vispār, uzvedās kā tipisks mērkaķis.
|
Sīkāk par dieviem-triksteriem lasiet rakstā “Saprāta un zināšanu dievi”[2] |
Ēģiptiešu vieduma dievībai Totam viens no svētajiem dzīvniekiem bija paviāns. Vēlāk, pārģērbjoties šajā tēlā, Ēģiptes Priesteri organizēja svinēšanas par godu faraoniem.
Ir vērts atgādināt par pērtiķa stilu no senās ķīniešu kultūras. Šo atveseļojošo kustību sistēmu izstrādāja pazīstamais ārsts Hua To – kā daļu no “Piecu zvēru spēles”, aicinātu nostiprināt veselību.
Cīņas mākslā kungfu pērtiķa stils savieno sevī dažādus uzbrukuma un aizsardzības paņēmienus, kas izceļas ar reakcijas ātrumu, elastību, aktivitāti un atjautību. Cilvēks, kurš vēlas apgūt šo cīņas stilu, iedzīvojas pērtiķa raksturā ar tam piemītošajām izpausmju īpatnībām:
“– viņš strauji lec un pagriežas;
– viņš viegli sagrābj, izdara sitienus, karājas;
– viņš slēpjas un izvairās, it kā atrastos biezā mežā;
– viņš ir elastīgs un piesardzīgs, bet viņa ķermenis ir atslābināts;
– briesmu un grūtību vidū viņš jūtas pārliecināti;
– viņš “plūc debesu augļus” (leģendāros paradīzes persikus), it kā būtu aizņemts ar pašu parastāko lietu;
– viņš redz visu, kas notiek ap viņu, un ir gatavs nekavējoties paslēpties briesmu gadījumā.”
Vēl viens eksotisks moments, kurš it kā ir raksturīgs dažām austrumu un afrikāņu kultūrām, – pērtiķa smadzeņu ēšana (tiek uzskatīts, ka šis ēdiens palīdz atjaunot seksuālo vīrišķo spēku).
Tamlīdzīgu epizodi jūs varējāt redzēt filmā “Indiana Džonss un likteņa templis”
Taču patiesībā pērtiķa smadzeņu ēšanas paraža:
- vai nu neapstiprinās masveida ēšanas kultūrā, jo, iespējams, ir novecojusi un pārāk eksotiska;
- vai ir maksimāli dārga un tiek darīta nelegāli;
- vai arī tiek izmantota kā tīri rituāls ēdiens ļoti nedaudzām tautām.
Baltais pērtiķis – apvainojošs izteikums, tā citu rasu pārstāvji (piemēram, aziāti) sauca baltos cilvēkus, kuri viņiem šķiet neglīti un visi vienādi.
Mērkaķa darbs – tā var saukt bezjēdzīgu un veltīgu darbu, bieži neefektīvu, kurš turklāt pēc būtības nevienam nav vajadzīgs.
Pērtiķis ar granātu – bieži tādā veidā tiek aprakstīta nesaprātīga uzvedība, galvenokārt no sievietes puses. Kad dāma bezrūpīgi kaut ko izmanto, kura bīstamību vai sarežģītību viņa neņem vērā (negrib vai nespēj). Bieži šī frāze asociējas ar nesaprātīgām dāmām pie stūres.
Drusciņ smukāks par pērtiķi – viedās māmiņas un vecmāmiņās saka savām piekasīgajām meitām un mazmeitām, ka “vīrietim jābūt drusciņ smukākam par pērtiķi”. Šīs frāzes morāle: vīriešos tiek vērtēta ne āriene, vajag pievērst uzmanību svarīgākam: raksturam, spējām, pašai attieksmei pret sievieti un ģimeni u.c.
Šis dzīvnieks bieži pazib mūsu ekrānos un dzīvē kā mīlīgs un savā ziņā amizants, bet palaidnīgs.
Cilvēki izmanto talismanus un nēsā rotas ar šo tēlu, dāvina suvenīrus cits citam, bet bērniem – rotaļlietas. Daži pat uztaisa sev tamlīdzīgus tetovējumus.
Taču kam šis simbols ir piemērots un ko tad patiesībā nozīmē?
Pērtiķa simbols visvairāk noderīgs ir cilvēkiem, kas:
- ir ar “piemērotu” uzvārdu (Martiškins, Obezjaņikovs, Babuinovs un tml.);
- pērtiķa totēms viņiem ir galvenais;
- ir dzimuši Pērtiķa gadā pēc austrumu kalendāra: 1920., 1932., 1944., 1956., 1968., 1980., 1992., 2004., 2016.;
- horoskopā viņiem ir spilgti izpausta zīme Dvīņi un planēta Merkurs;
- viņu natālajā kartē ir izpausti atbilstoši pērtiķu totēmu grādi: 4. Auna (zaļā mērkaķa); 29. Auna (zirnekļveidīgais); 1. Jaunavas (šimpanze); 19. Skorpiona (gorilla); 12. Strēlnieka (makaks); 7. Mežāža (orangutāns); 21. Ūdensvīra.
|
Noteikt totēmu pēc dzimšanas datuma – pasūtīt pie ASTROLOGA[3]. |
Labākās īpašības, ko dod pērtiķa simbolika:
- kustīgums un izveicība – domās un darbībās;
- emociju dzīvīgums un psihes labilitāte, sakarā ar to – uzvedības neparedzamība;
- pievilcība un rotaļīgums, imitācija un spēja “uzģērbt” svešu tēlu, manierība;
- talants ātri orientēties situācijā un prasme to izmantot savā labā;
- patika pret sabiedrību, velkme uz vieglām un patīkamām saiknēm;
- jutīgums, talants atrast un iegūt baudas.
Ja jums trūkst tamlīdzīgu īpašību un jūs jūtat, ka tās jums ir vajadzīgas, – izmantojiet talismanus ar pērtiķi, mācieties mijiedarboties ar šī dzīvnieka totēmu.
Pērtiķu simbolikas negatīviem momentiem var pieskaitīt:
- pārliecīgu egocentriskumu;
- zināmu haotismu un juceklīgumu;
- seksuālo nekārtīgumu;
- atvērtību pret savas apkārtnes negatīvām īpašībām un trūkumiem.
Pats populārākais simbols ir trīs pērtiķīši, no kuriem viens ar ķepiņām aizklāj acis, otrs – ausis, trešais – muti. Vārdos tas skan: “neko neredzu, neko nedzirdu, neko neteikšu”.
Principā šīs “neiejaukšanās” stils grūti padodas “padomju” cilvēkiem, īpaši sievietēm, – tāpēc var būt tām aktuāli rekomendējams.
Taču sensenajā nozīmē, kuru piedēvē austrumu kultūrai, tamlīdzīgas trīs pērtiķu figūriņas (to vārdi japāniski: Midzaru, Kikadzaru un Ivadzaru) – simbolizē daoisma ideju par savrupību un aizsargāšanos no ļaunuma:
“Ja neredzu ļaunumu, nedzirdu par ļaunumu un neko nerunāju par to, tad es esmu no tā aizsargāts.”
Dažreiz japāņi pretēji aziātu antipātijai pret skaitli 4 šai kompozīcijai pievieno vēl vienu pērtiķīti (Sidzaru), kurš tiek attēlots ar ķepiņām nosegtu vēderu vai starpeni, kas nozīmē “es nedaru ļaunu” (vai – “es neļauju ļaunumam pārņemt mani, manu gribu”).
Rietumu cilvēkiem tāds četru pērtiķu kompozīcijas variants pēc jēgas ir ideāli piemērots kā lielisks amulets pret ļaunumu. Jo šeit taču skaidri un tēlaini ir parādīts: kā vienkārši un efektīvi noskaņot savu dzīvniecisko dabu uz mijiedarbību ar apkārtējo pasauli, lai “neieķēpātos”.
Pērtiķa totēms un tā izpausmes
Cilvēki, kam pamata totēms ir pērtiķis, izceļas ar ļoti kustīgu mīmiku, ar kuras palīdzību viņi var izpaust emociju un reakciju milzīgu spektru.
Komiķis Juris Askarovs (Юрий Аскаров)
Viņi prot arī ļoti veikli un efektīvi kustēties – uzreiz trīs dimensijās. Var šķist, ka viņu kājas lokās, vērpjas un ir kā atsperes, bet rokas garākas nekā visiem pārējiem cilvēkiem.
Bērnībā bērni-pērtiķīši var būt ļoti veikli, viņus velk ielīst visur, jo viņi taču ir ļoti ziņkārīgi un šaudīgi. Viņi ļoti labi uztver sveša rakstura un izpausmju īpatnības, spēj pārmēdīt citus cilvēkus, vaibstīties, imitēt paradumus un balsi.
Viņiem ir noslieces uz citām valodām un kultūrām, patīk ceļot, visu mēģināt. Viņi prot labāk par citiem sarīkot paniku “uz kuģa”, iniciēt haosu un jucekli.
Jaunībā viņiem patīk dižoties, viņi viegli kļūst populāri, viņiem teicami izdodas atdarināt kādu spilgtāku un spēcīgāku.
Personiskajā dzīvē var šķist, ka viņi ir virspusēji un pat amorāli – dēļ viņu mīlestības pret spēli, iespaidu maiņas un seksuālā neizvēlīguma. Gan vīrieši, gan sievietes – ne no kā nekautrējas, viņi, kā saka, ir bez kompleksiem. Brīnās, ka kāds ir veidots citādi.
Kaut arī partneris domās, ka tādu cilvēku ir viegli pieradināt un viņam ir viegls raksturs, patiesībā viņš ir ieplūdis jūsu realitātē, iekļāvies kāda dzīvē. Līdz tam laikam, kamēr viņam ir ērti un jautri. Vai līdz tam laikam, kamēr neparādīsies kaut kas pievilcīgāks vai interesantāks, jauns izaicinājums, jauna spēle. Viņi var arī dzīvot uz savu partneru, sabiedrības rēķina.
Šī totēma pārstāvjiem ļoti patīk daudzveidība un paātrināts dzīves temps, – tas, kas daudziem var šķist pārāk haotisks un juceklīgs, viņiem ir parasts. Viņiem bieži ir spožas spējas, daudz projektu, kuri izvēršas daudzās iesāktās un nepabeigtās darīšanās.
Piemērotās profesijas viņiem – kur ir spēle, pirmām kārtām tā ir jebkura darbība uz skatuves (modeļi un aktieri) un tēlotāja māksla.
Donalds Vilsons (Donald Roller Wilson) – gleznas autors
Otrs profesionālais aspekts – tie ir specdienestu darbinieki, kas prot pāriemiesoties, maskēties, pieņemt jebkuru izskatu, iekļauties jaunā sabiedrībā.
No viņiem iznāk populāri sabiedriskie darbinieki, politiķi, kuri viegli apmulsina citus, izpaužot intriganta spējas un aizkulišu līderu īpašības.
Viņi nonāk izmēģinātāju un pētnieku lomā, viņu nevaldāmā zinātkāre par jauno – ved viņus tik uz priekšu, uz priekšu.
Parastā līmenī viņiem piemērots ir darbs apkalpošanas sfērā – viņi ir lieliski bārmeņi un oficianti.
Svarīgi: cilvēkam ar pērtiķa totēmu vienmēr vajag sevi pastāvīgi kontrolēt, citādi notiks talantu izputināšana un dzīves otrajā daļā – degradācija. Pastāv bīstamība no cilvēka pārvērsties pērtiķī.
Viņi slikti tiek galā paši, jo reti ir apveltīti ar pietiekoši spēcīgu saprātu, gribu un apzinātību.
Autors Gabriēls Kornēliuss fon Makss (Gabriel Cornelius Ritter Von Max)
Ja viņi nav spējīgi apgūt paškontroli, tad viņiem būs:
- diezgan bargs partneris (vecāku tipa), kuram viņi intuitīvi ir pievilkušies un palikuši viņam blakus;
- priekšnieks, kurš stādīs viņiem mērķus un turēs tā, ka “nepadraiskuļosies”;
- egregors ar stingru ideoloģiju, kārtību un hierarhiju.
Un visbeidzot, jebkurš cilvēks var izmantot pērtiķa totēmu kā papildu, ja grib:
- ātrāk un vienkāršāk atraisīties attiecībās;
- kļūt dzīvāks un artistiskāks;
- iemācīties vieglumu un pārslēgšanās spēju;
- paātrināt reakciju uz apkārtējo pasauli – piemēram, lai nelaistu garām piemērotas izredzes...
|
Par tēmu – rubrika “Totēmi”[4]. Arī padomi “Kā uzzināt savu totēmu?”[5] un astrologa palīdzība[6] tajā. |
Pievienots 09.04.2019.
https://znak-simvol.ru/obezyana-simvol-i-totem/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. https://royallib.com/book/argueles_hose/zond_s_arktura_legendi_i_reportagi_s_mesta_neprekrashchayushchegosya_issledovaniya.html (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3257-jevgenija-goreva-vieduma-un-zinasanu-dievi (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3154-jevgenija-goreva-noteikt-totemu (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/totemi (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3153-jevgenija-goreva-ka-uzzinat-savu-totemu (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3154-jevgenija-goreva-noteikt-totemu (Tulk. piezīme)