Евгения Горева – Боги мудрости и знаний
Jevgēnija Goreva - Vieduma un zināšanu dievi
|
Navigācija pa rakstu |
Katrai dievišķai būtnei, pēc cilvēku domām, ir īpaša funkcija vai pat vesels komplekts, saistīts ar viņas raksturu un nosliecēm. Kāda pārvalda debesis un rada realitāti, kāda uztur šīs realitātes likumus – ar mīlestību vai šķēpu, kāda piepilda pasauli ar gaismu, un kāda atbild par intelektu un viedumu.
Zināšanu un saprāta dieviem mitoloģiskajos avotos ir planētas Merkurs daba, un viņi demonstrē zīmes Dvīņi īpašības.
Šis arhetips ir saistīts:
- ar valodu un rakstību,
- ar zināšanu fiksāciju un nodošanu,
- ar apmaiņu un tirdzniecību,
- ar ļoti prasmīgām rociņām,
- ar aizliegumu un ieražu pārkāpšanu spēlēs jaunas dzīvas pieredzes dēļ.
Tieši šīm būtībām raksturīga zinātkāre, zināšanu uzkrāšana, bieži īpaša viltība un izmanība – tāpēc ka viņām nepatīk reizi par visām reizēm uzstādīti noteikumi. Viņām ir gaisa daba, tāpēc viņas ir ātras, sakarā ar ko, var būt citu, lielāka statusa, dievu sūtņi.
Merkura dievību zoomorfie tēli asociējas:
- vai nu ar putniem – īpaši izpaužas viedās pūces[1] totēms un kraukļa – tradicionāli viedīgā putna tēla – totēms;
- vai arī ar tiem dzīvniekiem, kuriem pēc savas dabas piemīt visattīstītākais intelekts – ziloni[2], pērtiķi[3].
Vieduma dievi dažādu zemju un tautu mitoloģijā
Tots – sākotnēji bija mēnešu un kalendāra uzskaites dievs. Tieši viņš izgudroja rakstību un prasīja cilvēkam izskaidroties pareizi, izmantot sarunu valodas visas iespējas, viņš bija bibliotēku aizbildnis un informācijas glabātājs rakstisku hroniku veidā. Vēlāk viņš kļuva par slepeno un maģisko zināšanu glabātāju.
Valdīja pār visām valodām, un pats bija Ra “mēle un sirds”, ar Tota palīdzību tika radīta pasaule. Jūs taču atceraties, ka “iesākumā bija vārds”…
Tots tiek uzskatīts par Ēģiptes “svēto rakstu autoru visiem dzīvojošajiem un jau savu laiku nodzīvojušajiem”, tās ir slavenās “Dzīvo grāmata” un “Mirušo grāmata”.
Kā vieduma, uzskaites un rakstības dievs Tots varēja tikt attēlots ar putna (ibisa), kā arī ar paviāna galvu, kas nav retums Merkura dabas dievībām.
Sia – Tota pavadone, vieduma izzināšanas, krāšanas un izmantošanas procesa dieviete.
Hu – Tota pavadonis, pārstāvēja dievišķākā vārda principu, tā garu.
Sešata – “rakstošā”
Sešata – “rakstošā”, Tota māsa vai meita, rakstības dieviete, viņas ziņā bija arī uzskaites māksla, viņa aizsargāja plānošanu un celtniecību. Tika attēlota ar septiņstaru zvaigzni uz galvas, it kā tas bijis saistīts ar Mēness cikliem.
Hermejs – parādīja sevi kā viltnieku un krāpnieku jau no zīdaiņa vecuma, kad, nepaspējis nākt pasaulē, nospēra Apolonam govju baru – divas no tām apēda, pārējās paslēpa. Savus “darbiņus” nomaskēja tik labi, ka atmaskot viņu neizdevās, pat piesaistot tēti Zevu.
Daiļrunība viņam piemita sākotnēji, un viņš varēja pārliecināt jebkuru par jebko. Kā arī izcēlās ar meistarību radīt dažādus ērmīgus priekšmetus. Piemēram, viņa pirmais izgudrojums – lira, kuru viņš iesmērēja brālim Apolonam, lai novērsu viņu no nozagto govju tēmas.
Hermeju dievi izmanto kā sūtni – dēļ viņa ātruma, pārvietojoties spārnotās sandalēs, kā arī dēļ daiļrunības un pārliecināšanas talanta. Vēl viens viņa artefakts – tā sauktais Hermeja zizlis; tas bija kaducejs ar spārniņiem un čūskām apvīts; tas sasaista dažādas stihijas, kas Hermejam palīdzēja uzstāties vēstneša un parlamentārieša lomā.
Savas dievišķās vēstures laikā Hermejs uzstājas kā krāpnieks, kurš profanē sakrālas, dievišķas zināšanas, pārtulkojot tās cilvēku valodā, tajā skaitā rakstiskā veidā – tiešai izmantošanai.
Tieši viņš ir galvenais grieķu zināšanu, runas un rakstības dievs, viņš ir arī tirdzniecības, apmaiņas un starpniecības aizbildnis, un, turpinot šīs funkcijas, – ceļojumu aizbildnis.
Hermeja tēlā intelekta funkcija iegūst spēju manipulēt ar šo pasauli un tās vērtībām sava nesēja materiālās labklājības dēļ, demonstrējot izmanību, elastību un mainību, paužot – kā prāta, tā arī roku – veiklību. Tādu dievu, “svētās amoralitātes” pārstāvju apzīmēšanai ir speciāls termins – triksters (“triku meistars”).
Triksters – tas ir mitoloģisks divdomības un divnozīmīguma, divdabīguma un divkosības, pretrunīguma un paradoksa iemiesojums.
Jo Hermejs taču pārzina krāpšanas un zagšanas sfēru, uz viņu cer noziedzīgās kopienas darboņi.
Atēna Pallāda – seno grieķu vieduma dieviete, Zeva meita, it kā radīta no zibeņu metēja galvas, pēc tam, kad šis personāžs bija aprijis savu pirmo sievu – grūtnieci Metīdu-dziļi gudro. Bet tas nav precīzi… ir arī citas versijas, ne mazāk ērmīgas.
Sākotnēji Pallādas tēls tika asociēts ar cilvēka dzīves kara sfēru, tas ir, loma bija visai specifiska. Viņa tika attēlota karavīra ķiverē, ar šķēpu un ar vairogu, kuram bija piestiprināta medūzas Gorgonas galva. Viņa tika uzskatīta par jaunavu-karotāju.
Tieši Atēna bija stratēģiskās domāšanas aizbildne, palīdzēja izstrādāt militārās kampaņas un taktisko darbību plānus. Viņu pavadīja uzvaras dieviete Nīke un svētā pūce kā vieduma simbols. Šajā aspektā viņa uzstājas kā kara dieviete un ir saistīta ar Auna zīmi.
Tālāk, miera gados, dieviete “apmerkurējās” – Atēnu godināja par saikni ar intelektu un zināšanām plašākā nozīmē: pie viņas vērsās pēc palīdzības un padoma situācijās, kas prasīja prātu un izmaņu, viedumu un zināšanas pilsētu un valstu vadīšanā un organizēšanā. Zinātnes, mākslu un arodu cilvēki no viņas saņēma pirmrindas centienus, saprātīgumu un izgudrošanas spēju.
Ossa – “balss”, šī dieviete bija visas Grieķijas augstākā zibeņu metēja – Zeva Hronosoviča Olimpieša – vēstnese.
Merkurs – grieķu Hermeja romiešu analogs, dievišķais vēstnesis, simbolizē informācijas nodošanu pa vertikāli – no augstākstāvošiem dieviem zemākstāvošiem un no dieviem cilvēku sabiedrībai – zināšanu, pamācību, apmācības veidā.
Varēja tikt attēlots ar maku, kas uzsver viņa apmaiņas un tirdzniecības dieva, kurš pārvalda norēķinu attiecības, funkciju.
Voksa – “runāt”, grieķu Ossas analogs, ir Romas augstākā hierarha – Jupitera – vēstnese. Šī vārda nozīme un jēga – pasludināt vēsti.
Fama – atspoguļoja skanošu runu un valodas kā informācijas nodošanas pa horizontāli – no cilvēka cilvēkam – spēku.
Turms – Hermeja etrusku analogs.
Bojāns (Боян) – Velesa (Велес) mazdēls, apburošs pasaku teicējs, bojāns-bajūns, simbolizē vārda, informācijas, zināšanu burvīgumu. Ir zināma viņa spēja ar savu valodu ietekmēt cilvēkus, maģiski apburt, pakļaut sev viņu saprātu.
Vāk (Vāc) – “valoda, vārds” – svētās valodas dieviete, veicina domāšanas plūsmas pārveidošanu vārdos, kas rada pasauli. Vāk kā radīšanas instruments ir saistīta ar demiurgu Pradžāpati, taču atrodas pie saviem dieviem.
Viņa ir saistīta ar gaisa stihiju, viņa ir “augstāka par debesīm un platāka par zemi”, jo spēj pārvietoties kā vējš un būt visaptveroša. Palīdz dzejniekiem, dāvā skaistumu viņu sacerējumiem.
Sarasvati – dievišķā dzīves upe viņas daiļrunības aizbildnes aspektā. Radīja zinātni, vēl par viņas svarīgu izgudrojumu uzskatīja devangari alfabētu.
Sarasvati ir arī speciāls vārds Bharati, kas nozīmē “audzinātā”. Tieši šis aspekts personāli vada ne tikai runu un tās fiksēšanu, bet arī zināšanas un to nodošanu ar apmācības palīdzību.
Ganeša – vieduma dievs Indijā – tiek attēlots ziloņa vai būtnes ar cilvēka ķermeni un ziloņa galvu izskatā. Jebkuru rakstisku sacerējumu indieši sāka ar vēršanos pie Ganešas ar lūgumu noskaņot intelektu uz domu vieglu formulēšanu un valodas skaistumu.
Pēc dievu iecerēm, Ganešam ir jāformē šķēršļi cilvēku ceļā kārdinājumu un pasaulīgu vilinājumu veidā, lai viņi nevarētu “divos lēcienos” iekarot debesu valstību. Taču tieši gan viņš pats palīdz cilvēkam iziet, pārvarēt šos kavēkļus, – tālab vajag ieslēgt saprātu, izmantot intelektu un zināšanas.
Hanumāns – indiešu dievs-triksters, dienvidu cilšu ciltstēvs. Tiek attēlots ar pērtiķa – visveiklākā un visapķērīgākā dzīvnieka – galvu, kaut arī spēj pieņemt jebkuru izskatu. Tiek uzskatīts par vēja dēlu, tāpēc lido un var pastiprināties līdz viesuļvētrai. Eksistē daudz leģendu par viņa nedarbiem, bīstamām draiskulībām.
Buda – “viedais”, ir māmiņas Somas-Mēness (kuras viena no funkcijām ir laika mērīšana, tā uzskaite) un tēta Brihaspati – dievu audzinātāja – dēliņš. Pilda pie tēta lietišķu informācijas nogādāšanas, tas ir, kā tas parasti mitoloģijā saucas, – vēstneša funkciju.
Karšiptars – “ātri lidojošais”, irāņu mitoloģisks gaisa (tika uzskatīts par augstāko) stihijas, kura rada Visumu, tēls. Viņu zīmē ūdensputna – gulbja, zoss – izskatā. Viņam pieder Avesta, sākotnējā svētā grāmata, kuru var izklāstīt kā cilvēku valodā, tā arī putnu, gaisa būtņu, valodā.
Načiketa – “nezinošais”, indiešu mitoloģijas personāžs, priesteris, kurš devās pēc zināšanām. Bet nevis uz Mēnesi, kā padomju Nezinītis, bet uz pazemes pasauli, kur no mirušo ķēniņa Jamas saņem visas atbildes par cilvēka dzīves jēgu un mērķi un augstākā ceļa iespējām.
Načiketa ir tuvs Dvīņu arhetipam un Taro kārts “Mīlētāji” jēgai, šīs zīmes iekšējai kārtij, kad cilvēks neapmierinās ar eksistējošajām kultūras vērtībām, bet meklē savas, uzņemoties tālab praktiskas darbības un veicot ceļojumus.
Načiketa tēls ir tuvs arī stāstam par trīs brāļiem (un viņu sekotājiem) no pasakas Nāves dāvesti[4], sniegtai mums tāda paša nosaukuma filmā par Hariju Poteru.
Nabu – Marduka (Jupitera tēls) dēls, Babilonas runas un rakstu dievs, tieši viņš rakstīja visas pasaules likteņu tabulas. Nabu panteonā parādījās diezgan vēlu, taču sāka spiest ārā seno tēti no visām dievišķajām funkcijām. Tas ir diezgan simboliski – domāšana, intelekts izspiež dievišķo likumu krājumu, lietu kosmogonisko kārtību.
Pīters Brēgels (Pieter Bruegel). Bābeles tornis
Pastāv versija, ka tieši Nabu bija veltīta Bābeles torņa būve, kuras nepabeigtais zikurāts ir otra lielākā konstrukcija šajā pilsētā (pēc Esagilas – Marduka tempļa). Tas var nozīmēt, ka tieši viņš valodas līmenī sadalīja sākotnēji vienoto Marduka tautu. Pat šajā analoģijā salīdzinājumā ar Jupiteru Merkurs atrodas pakļautā, mazāk augstā lomā.
Nisaba – šumeru, sākotnēji tika uztverta kā ražas uzskaites dieviete ar grāmatveža funkcijām, bet tālāk attīstījās līdz astroloģijas, zinātnes un rakstības dievišķajai aizbildnei.
Isimuds – šumeru dieva Enki vēstnesis, viņam bija divas sejas, vērstas uz dažādām pusēm, kas rāda viņa divdabību un spēju ar intelektu sasaistīt esības dažādas puses.
Tāvts – dievišķā Tota rietumu semītu analogs, viņa funkcija bija intelekts un vieduma krāšana, kā arī mentālā instrumenta – rakstības un uzskaites – lietišķās iespējas. Tāvts – grāmatas par pasaules radīšanu autors.
Eņģeļi-vēstneši – kristietības mitoloģijā nes vienus vai otrus Dieva vēstījumus, viņiem ir zināma specializācija: Rafaēls – ceļotāju aizbildnis – palīdz orientēties un vienoties ceļā, Gabriēls – nes vēstis par ieņemšanu un mātišķību (piemēram, Jaunavai Marijai).
Eņģelis Raziēls
Eņģelis Raziēls – dod cilvēkam kabalas, maģijas, astroloģijas un zīlēšanas zināšanas, palīdz radīt amuletus. Eksistē “Raziēla Grāmata”, izpeldējusi no informācijas lauka viduslaikos, kura aiznesa noslēpumus par pasaules radīšanu caur Ādamu, Noasu līdz ķēniņam Zālamanam un tālāk.
Fu Hsi – ķīniešu cilvēces ciltstēvs, kultūras varonis, hieroglifu, rakstības izgudrotājs. Viens no dvīņu pāra (kopā ar māsu Ņuvi). Pēc dažām versijām, tieši viņš – vai nu radīja, vai saņēma un nodeva cilvēcei astoņas galvenās heksagrammas, kuras apzīmēja stihijas un debespuses. Varēja tikt attēlots putna izskatā, kas simboliski saista viņa tēlu ar gaisa stihiju.
Kangs Cze (Cang Jie) – leģendārs cilvēks, kurš iegājis vēsturē kā ne mazāk leģendārā imperatora Huanga Di historiogrāfs. Vēl viens pretendents uz ķīniešu rakstības izgudrošanu, pēc kuras notika atteikšanās no mezglu rakstības.
Ķīnieši, naski uz fantāzijām, pakāpeniski apveltīja Kangu Cze ar pārcilvēciskām īpašībām, piemēram, papildināja viņa tēlu ar vēl vienu acu pāri, kas nozīmēja īpašu spēju redzēt vairāk un tālāk nekā parastie cilvēki.
Omoikane – japāņu saprāta, vieduma un kolektīvās domāšanas dievs, apveltīts ar daudzām prāta spējām un spējīgs noturēt daudz domu vienlaikus. Un it kā viņš var ar šīm īpašībām apveltīt tos, kurus atbalsta, nodrošināt prāta vētru kolektīvā.
Viņam piedēvē arī “triksterismu”, īpašu viltību, sakarā ar ko dieviem ir jāprasa Omoikanes padoms pat 5 reizes (redzams, lai būtu lielākas izredzes pieķert viņu melos).
Iktomi – viņam ir zoomorfs zirnekļa[5] tēls, kaut arī viņš var pārvērsties jebkurā būtnē. Šī spēja atspoguļo intelekta iespējas izdomāt spēles un aizrauties ar tām. Viņam patīk āzēt kā dievus, tā arī cilvēkus un dzīvniekus. Iktomi izgudroja cilvēku valodu, ar kuras palīdzību var sēt ķildas.
Loki – “gaisma, uguns”, dievišķs triksters, draisks un zobgalīgs blēņdaris un zaglis. Var sagādāt nopietnas nepatikšanas citām būtnēm, bet var sniegt arī lietišķu palīdzību, īpaši diplomātisko sarunu sfērā.
Viņš nepieder pilnībā ne dievu pasaulei, ne jotunu (jötunn) (haosa nesēju) pasaulei, bet, atrodoties starp tām, nodrošina te ķildas, te sadarbību.
Loki – noderīgu priekšmetu izgudrotājs, sākot no ieročiem, beidzot ar darbarīkiem. Tieši viņš sagādāja veseri Toram, gredzenu-aproci Odinam, zelta vepri Freiram, jaunus zelta matus Sivai, izgudroja tīklu cilvēkiem.
Viņš iemieso sevī “dievišķās labās īpašības juku jukām ar cilvēku trūkumiem”, pārkāpj visdažādākās normas, ir radīts no pretrunām. Viņš spēj mainīt izskatu, var pieņemt dažādas dzīvnieku formas, pārvērsties ķēvē, ronī, blusā, mušā u.c.
Arī tieši šai dievībai piemīt seksuālā ambivalence. Viņš vairākas reizes maina dzimumu, turklāt, uzstājoties sievišķā aspektā, pat nonāk grūtniecības stāvoklī un dzemdē.
“Loki kā triksters – vienlaikus ir gan veikls zaglis, gan provokators, kurš jautri dejo uz robežas starp sakrālo un profāno, kaunpilno un godājamo, vispārpieņemto un aizliegto.
(Gaļina Kraskova (Галина Краскова). Loki demonizācija) (Демонизация Локи)”
Loki – eksperimentētājs, kurš no dzīvās dabas patiesajiem likumiem aiziet prāta spēlēs.
Ogma (Ogmijs, Ogmiuss) – ķeltu daiļrunības un vieduma dievības apkopojošs tēls; viņš ir Dagda dēls. Ogmiuss tika attēlots kā vecs, pieredzējis vīrs, kura valoda bija ar ķēdēm savienota ar laimīgo cilvēku, kuri viņā klausījās, ausīm. Redzams, tas nozīmēja viņa domas un runas spēku un varu, kas ietekmēja citas būtnes.
Ogma pats ir dzejnieks, poēzijas un dzejnieku aizbildnis, alfabēta un rakstības radītājs druīdu – ķeltu un piktu tautas – maģijai.
Alvis – pats viedākais no dvergiem, tas ir, no rūķu, punduru tautas, spējīgs prāta līmenī pretoties Odinam. Noteiktā momentā kļuva lepnīgs un nolēma pārcelties pie asiem Asgardā viltīgā veidā – mēģināja apprecēt Tora meitu.
Viņam pietika daiļrunības un loģikas pārliecināt Sivu (Tora sievu) izprecināt savu meitu viņam. Bet nepietika vieduma izvairīties no viltīgākām Tora lamatām, kurš nevēlējās savai meitai tamlīdzīgu mezaljansi.
Alvis tik sīki un pamatīgi atbildēja uz potenciālā sievastēva jautājumiem, ka nepamanīja rītausmas iestāšanos, kad pirmie saules stari pārvērta viņu akmenī.
Šī stāsta morāle – nu, samaksāsi tu par pārdrošību, pārvērtējis savas prāta spējas, kas spējīgas tevi novirzīt no dabiskās dzīves un taviem dabiskajiem procesiem.
Tādējādi Merkura dievi un viņu vēsture atgādina mums, ka dzīve – tas ir interesants eksperiments, kur
- “mācības – gaisma”,
- bet “zināšanās – spēks”,
- taču “arī gudrinieks pārskatās (на каждого мудреца довольно простоты)”.
|
Par tēmu rubrikā “Dievi un rituāli”[6]. |
Pievienots 24.02.2019.
https://znak-simvol.ru/bogi-mudrosti-i-znanij/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/31-jevgenija-goreva/3258-jevgenija-goreva-puce-ka-speka-dzivnieka-totems (Tulk. piezīme)
[2] Skat…
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3259-jevgenija-goreva-pertikis-simbols-un-totems (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/3091-jevgenija-goreva-naves-davesti-jega-un-simbolika (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3192-jevgenija-goreva-totems-zirneklis-raksturs-un-nozime (Tulk. piezīme)[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/dievi-un-rituali (Tulk. piezīme)