Евгения Горева Спасательный круг из прошлой жизни помог не “утонуть” в пучине проблем

Jevgēnija Goreva - Glābšanas riņķis no pagātnes dzīves palīdzēja “nenoslīkt” problēmu vērpetē

18 01 31 01

Neliels raksts, simbolisks stāsts – kā man izdevās saņemt palīdzību un resursu no pagātnes iemiesojuma.

Pirms dažām dienām manu mīļo meistardarbnīcu, kur es praktiski dzīvoju, strādāju, tikos ar cilvēkiem – draugiem un klientiem –, applūdināja kaimiņi no augšas.

Un ne vienkārši samērcēja, bet, viņiem neesot, pārplīsušais radiators plūdināja manu meistardarbnīcu ar karstu ūdeni vēlu vakarā un visu nakti…

Vārdu sakot, manas dzīves mīļotā telpa bija mirusi…

Un tas notika dažas dienas pēc saules aptumsuma, kad emociju turbulence ir paaugstināta. Stipri noskumu, kas nekavējās atspoguļoties fiziskajā veselībā.

Un bija jāatrod sevī spēki, pēc iespējas ātrāk jāatjēdzas un jānoskaņojas uz jauniem ceļiem, jaunām iespējām, jauniem mērķiem. Aptumsums tomēr!

Es atrados dīvainā stāvoklī: mans Gars planēja, ne pie kā un ne pie viena nepiesaistīts, bet pasaulīgās emocijas izplūda asarās – īstās krokodila asarās.

Tādos brīžos gribas atrast kādu morālu atbalstu, vēlams, savā iekšienē.

18 01 31 02

 

Glābšanas riņķis no pagātnes

Krīzes momentos es parasti:

  • Izmantoju kādus filozofiskus pamatus: viss plūst, viss mainās…
  • Atgādinu sev: mēdz būt arī sliktāk, galvenais, ka visi ir dzīvi. Un tas patiešām ir tā!
  • Iekšēji orientējos uz kādiem vadošiem tēliem – no grāmatām, no filmām, no dzīves.

Šoreiz orientieris atnāca no pagātnes dzīves.

Kā jau esmu rakstījusi, garīgajām praksēm, ar kurām tu nodarbojies, ir jāuzlabo tava parastā dzīve.

Man palīdzēja reinkarnacionikas pētījumu pieredze: iekšējais tēls, pazīstams pēc iegremdējumiem savā atmiņā, pats no sevis, spontāni, aktivizējās un piešķīra man resursu tikt galā ar situāciju.

 

Vienā no iepriekšējām dzīvēm es biju jūrnieks, kapteinis. Kapteinis, kurš tajos nemierīgajos laikos trīsreiz zaudēja savu kuģi, vētrā un kaujās. Un tikai ārkārtīgais dzīvīgums un veiksmīgums palīdzēja viņam izdzīvot.

Viņš ikreiz izpeldēja krastā, viens, palicis bez kuģa un komandas. Zaudēja mājas un biznesu, draugus un domubiedrus. Palika viens, ievainots un bez spēka, ar salauztiem sapņiem un lieliem parādiem. Un sāka visu no jauna.

18 01 31 03

Viņa gadījumu es it kā iesūcu sevī, pievienojot savai pašreizējai dzīvei viņa emocionālo spēku un morālo izturību.

It kā līdz šim manas atmiņas neiesaistītā sastāvdaļa būtu integrējusies manī.

Gluži kā pagarinājās mana trajektorija, tai no iekšienes pieplusējās cita cilvēka dzīves pieredze. Un viņš, kā glābšanas riņķis, noturēja mani uz ūdens, neļaujot iegrimt emocionālā vērpetē.

Bez enerģijas un informācijas kapteiņa gadījumam bija arī jēga, kura arī man pašlaik bija aktuāla.

Tā kapteiņa dzīve un pieredze man atgādināja:

  • nedrīkst ieaugt matērijā un cilvēkos;
  • nedrīkst turēties pie telpas, jo taču jebkura notikuma enerģija izbeidzas un telpa kolapsējas;
  • vajag orientēties pēc laika, uz jauno, uz attīstību, uz savu patieso plānu,

Jo tieši tādēļ mēs esam šeit.

Aksiomas, taču mierīgos laikos par tām tu aizmirsti.

 

P.S. Dalieties komentāros, kā jūsu garīgās prakses palīdz jums tikt galā ar grūtībām?

 

Jevgenija Goreva

Jevgēnija Goreva

Vietnes “Uz dvēseles spārniem” autore, reinkarnacionikas konsultante, Reinkarnacionikas Institūta kapteine. Ritmoloģe, astroloģe, dzejniece, rokdarbu (handmade) meistare

gor-evgeniya.ru/

 

Pievienots 31.01.2018

https://ru.journal.reincarnatiology.com/resurs-iz-proshlogo-voploshheniya/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe